Aptauja
Kāds atbalsts pedagogiem šobrīd ir visvairāk nepieciešams?
Kvalitatīvi, pieejami profesionālās pilnveides kursi
Metodiskais atbalsts uz vietas izglītības iestādē
Psiholoģiskais atbalsts
Viss man nepieciešamais atbalsts jau šobrīd ir pieejams
[Rezultāti] [Arhīvs]



  View arodbiedriba's profile on slideshare 






   











LIZDA nav pārliecības par IZM spēju viest pārmaiņas bez papildu finansējuma

Otrdiena 26/03/2013

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadība nav guvusi pārliecību par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un ministra Roberta Ķīļa apņemšanos līdz jūnijam kopā ar citu ministriju izvirzītajām jaunajām politikas iniciatīvām izcīnīt valsts budžetā papildu 94 miljonus latu visu normatīvu 100% izpildei profesionālajā, speciālajā, augstākajā izglītībā un zinātnē, pedagogu motivācijas programmas īstenošanai un pirmsskolas pedagogu algu izmaksai no valsts.

LIZDA un IZM ir kopīgi mērķi izglītības un zinātnes darbinieku cienīgas darba samaksas nodrošināšanā, bet vienota nozares interešu aizstāvība valdībā nesokas, jo no IZM puses nav efektīva sociālā dialoga, neskatoties uz 2012.gada 3.februārī starp IZM un LIZDA noslēgto vienošanos par sadarbību.

„Arodbiedrība līdz šim ir piedāvājusi savu palīdzību ministrijai, lai konstruktīvā sociālajā dialogā kopīgi panāktu mērķtiecīgu un pakāpenisku finansējuma palielinājumu nozarei, ko IZM diemžēl ir ignorējusi,” uzsvēra LIZDA priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško.

Lai īstenotu IZM piedāvātās reformas izglītībai un zinātnei papildus no valsts vēl nepieciešami vismaz 94 miljoni latu gadā: 10 – 12 miljoni latu pedagogu motivācijas programmas īstenošanai, 59,7 miljoni latu visu normatīvu 100% izpildei – 4 305 488 latu profesionālās izglītības programmu īstenošanai, 6 765 120 latu speciālo internātskolu un vispārējo internātskolu uzturēšanai, 27 273 565 studiju izmaksām augstskolās un koledžās, 21 400 000 latu zinātnes bāzes finansējumam (IZM dati). Lai valsts no pašvaldībām varētu pārņemt pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu algu izmaksu, nepieciešami vēl aptuveni 23 miljoni latu. Papildu finansējums būs nepieciešams arī starpnozaru programmai mazo skolu saglabāšanai un pārejai uz pedagogu 40 stundu darba nedēļu.

Pedagogu motivācijas programmas īstenošanai nepieciešamo finansējumu IZM plāno gūt izvirzot prasību valdībā kā jauno politikas iniciatīvu. LIZDA uzsver, ka pedagogu motivācijas programmai bija jābūt jau iesniegtai Ministru kabinetā līdz 2013.gada 1.februārim. Diemžēl līdz šim brīdim programma nav izstrādāta un LIZDA neredz reālu finansiālo segumu programmas īstenošanai 2014.gadā.

LIZDA atbalsta atalgojuma sasaisti ar darba kvalitāti, ko pierāda līdz šim darba grupā arodbiedrības iesniegtie priekšlikumi, uz kuriem atbildes no ministrijas nav vēl līdz šai dienai. Proti, divi no trim LIZDA piedāvātajiem variantiem paredz arī pakāpenisku darba samaksas paaugstināšanu atbilstoši iegūtajām pedagogu profesionālās darbības kvalitātes pakāpēm.

LIZDA atkārtoti pauž nostāju, ka IZM nepilda Sadarbības memorandu un Reformu īstenošanas rīcības plānu, jo līdz šim nav zināma neviena jēgpilna IZM aktivitāte, lai panāktu memoranda punkta izpildi par pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu darba samaksu no valsts budžeta no 2013.gada 1.janvāra. Ministrija sociālā dialoga ceļā nav nopietni risinājusi šo jautājumu un meklējusi jebkāda veida kopīgus risinājumus.

Līdz šim ir izstrādāts arī Sadarbības memoranda projekts augstākās izglītības un zinātnisko institūciju darbinieku darba samaksas paaugstināšanai, ko gala saskaņošanai LIZDA saņēmusi dienu pirms plānotās tikšanās ar izglītības un zinātnes ministru.

Arodbiedrība jau 2013.gada valsts budžeta veidošanas laikā konstatēja, ka plānotie līdzekļi izglītībai un zinātnei ir nepietiekami, tādēļ savlaicīgi pieprasīja valdībai paredzēt finansējumu noslēgtā Sadarbības memoranda izpildei, proti, no 2013.gada 1.janvāra papildu līdzekļus pedagogu motivācijas programmas īstenošanai, pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas nodrošināšanai no valsts budžeta un Zinātniskās darbības likuma 33.panta un Augstskolu likuma 78.panta izpildei. Atkārtotu IZM uzmanību uz šo jautājumu LIZDA vērsa šā gada sākumā.

LIZDA nav guvusi pārliecību par IZM īstenoto taktiku papildu finansējuma pieprasīšanā, jo līdzšinējā prakse liecina, ka finansējuma palielinājumu nozarei valdībā izdodas panākt pakāpeniskā ceļā, nevis visu virzot kā apjomīgas jaunās politikas iniciatīvas, kuru pilnīgam atbalstam nav garantijas.

Lai pārrunātu starp LIZDA un izglītības un zinātnes ministru Robertu Ķīli noslēgtā Sadarbības memoranda nepildīšanu, LIZDA padome aicinājusi ministru uz atklātu tikšanos, kuras laikā cer gūt argumentētas atbildes uz jautājumiem par pedagogu motivācijas programmu, pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu darba samaksu no valsts budžeta, augstākās izglītības un zinātnes memorandu, valsts finansējumu pārejai uz pedagogu 40 stundu darba nedēļu un starpnozaru programmai mazo skolu saglabāšanai.

Pēc ministra viedokļa uzklausīšanas LIZDA padome lems par atbilstošām izglītības un zinātnes darbinieku interešu aizstāvības aktivitātēm, neizslēdzot ministra demisijas pieprasīšanu. LIZDA ir saņēmusi arī Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas un Latvijas Pedagogu domes atbalstu un kopīgi iestājas par pedagogu darba samaksas paaugstināšanu.

Paralēli LIZDA uzsākusi sarunas ar Ministru prezidenta biroju par LIZDA pārstāvju drīzu tikšanos ar premjerministru Valdi Dombrovski.

Neskaidrā situācija ar iespējamo finansējuma trūkumu pedagogu algām jau šā gada rudenī mudināja arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju sasaukt ārkārtas sēdi par situāciju pedagogu darba samaksas reformas īstenošanā. Lai noskaidrotu vai šāda situācija tiešām var rasties komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete vairākas reizes pārvaicāja IZM atbildīgajām amatpersonām, kuras noraidīja bažas par valsts finansējuma nepietiekamību pedagogu darba samaksai 2013.gadam.