Aptauja
Kuri no minētajiem dzīves kvalitātes aspektiem, Jūsu skatījumā, pedagogam ir visnozīmīgākie?
Nodarbinātība (darba slodze)
Darba vide (darba aizsardzības pasākumi)
Tiesiskums (tiesības, kas reglamentē attiecības ar skolēniem, vecākiem, kā arī vadītājiem)
Izglītība (kvalifikācijas celšanas iespējas)
Informētība (manis kā arodbiedrības biedra informēšana)
Materiālā labklājība (darba alga, piemaksa par labu darbu)
Sociālā drošība (sociālā aizsardzība, materiālā palīdzība nelaimes gadījumos)
Veselība (veselības apdrošināšana, pasākumi veselības uzlabošanai)
Brīvais laiks (kultūras un sporta pasākumi)
Darba un ģimenes savienošana (iespējas savienot darbu situācijās, kad ir mazi bērni utt.)
[Rezultāti] [Arhīvs]



  View arodbiedriba's profile on slideshare 
 





   











Norvēģijā valdība uzticas pedagogiem

Trešdiena 29/05/2013

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības projekta „Padziļināta izpratne par cienīgu darbu pedagogiem” vadības grupas pārstāvji maijā piedalījās pieredzes apmaiņā ar Norvēģijas Izglītības darbinieku arodbiedrības Finnmark novada arodorganizācijas kolēģiem Altā, Norvēģijā.

Finnmark novada arodbiedrības priekšsēdētājas vietnieks Bjørnar Mjøen iepazīstināja ar Ziemeļvalstu pašpārvaldes sistēmu un arodorganizācijas darbību. Norvēģijas Karalistes teritorija ir sadalīta 19 administratīvajos novados, kas savukārt aptver 428 vietējās pašvaldības. Finnmark novadā ir 19 pašvaldības. Novada administratīvais centrs ir Vadsø pilsēta, bet lielākais iedzīvotāju skaits ir Altas pilsētā – 20 000 iedzīvotāju. Finnmark novadā dzīvo kopā 74 500 iedzīvotāju, no kuriem lielākā daļa ir norvēģi un sāmi.

Norvēģijas Izglītības darbinieku arodbiedrība ir lielākā nozares arodorganizācija, kas visā valstī apvieno 95% no izglītībā strādājošajiem jeb 156 tūkstošus biedru visās izglītības pakāpēs – no pirmsskolas līdz augstākajai izglītībai. Arodbiedrība apvieno arī pensionētos pedagogus un 11 tūkstošus pedagoģijas studentus. Biedri arodbiedrībai maksā biedra naudu 1,35% apmērā no mēneša darba samaksas. Arodbiedrība ir politiski neatkarīga, tādēļ no visām 4 arodbiedrību konfederācijām ir tikai UNIO dalīborganizācija.

LIZDA delegācija viesojās Altas pašvaldībā, kas fjordu ieskauta atrodas tālu uz ziemeļiem no polārā loka, ļaujot piedzīvot pusnakts sauli, kas Finnmark novadā vērojama no maija līdz jūlijam. Skaidro debesu un sausā klimata dēļ Altā iespējams vērot ziemeļblāzmu, kas kļuvusi par pilsētas simbolu.

Finnmark arodbiedrības pārstāvis Anders Nybø iepazīstināja ar arodbiedrības sociālā dialoga vēsturi, kuras sākums meklējams 1935.gadā, kad pēc plašiem protestiem un streikiem tika noslēgts trīspusējs līgums. Šis līgums aizvien kalpo par pamatu valdības, darba devēju un darba ņēmēju sadarbībai, kas ietver regulāras trīspusējās sanāksmes divas reizes gadā. Trīspusējās sanāksmēs partneri nacionālā līmeņa darba koplīgumā vienojas par izglītības darbinieku minimālo darba samaksu gadā, sociālajām garantijām – pensijām, apdrošināšanu u.tml. Pēc tam seko trīspusējās sarunas reģionālā līmenī, vienojoties par papildu nosacījumiem un garantijām pedagogiem. Reģionālā līmenī darba devējs un arodbiedrība var vienoties, piemēram, par augstāku darba samaksu un citiem, labākiem nosacījumiem, nekā noteikts nacionālā līmenī.

Arī LIZDA pārstāvji dalījās sociālā dialoga pieredzē, skaidrojot Latvijā uzsākto darbu pie pedagogu motivācijas programmas. Pārstāvji minēja, ka Latvijā pedagogiem paredzētas arī piemaksas, atkarībā no viņu iegūtās profesionālās darbības kvalitātes pakāpes.

„Mēs jau saknē noraidām pedagogu ranžēšanu un šādas diskusijas. Ja valsts vēlas izglītības kvalitāti, tad pedagogiem ir jābūt visam nepieciešamajam nodrošinājumam,” uzsvēra Finnmark arodbiedrības priekšsēdētāja Kari Lium.

Norvēģijā pedagogu darba samaksa ir atkarīga no sociālo partneru vienošanās nosacījumiem, pedagoga iegūtās izglītības un darba stāža. Norvēģijas valdība uzticas saviem pedagogiem, nodrošina cienīgus darba apstākļus un nepieprasa nemitīgi pierādīt darba kvalitāti.

Pedagoga vidējā darba samaksa Norvēģijā ir 475 200 NOK jeb 44 336 LVL gadā. Šobrīd pēc sociālo partneru nacionālā līmeņa vienošanās Norvēģijā ir noteikta sekojoša pedagoga minimālā darba samaksa gadā:

















Norvēģijas pirmsskolas izglītības iestādēs
brīvprātīgi mācās 90% jeb 286 002 bērni vecumā no 1 līdz 5 gadiem, no kuriem 150 626 apmeklē sabiedriskos bērnudārzus un 135 376 – privātos bērnudārzus. Likumā noteikts, ka novadam jānodrošina bērnam vieta bērnudārzā, ja vecāki to vēlas. 97,5% piecgadīgo bērnu pirms skolas gaitu uzsākšanas ir apmeklējuši bērnudārzu, jo Norvēģijā pirmsskolas sagatavošana ir obligāta. Pirmsskolas izglītību finansē Norvēģijas valdība, tai gadā atvēlot 28,5 miljardus NOK jeb 2,6 miljardus LVL. Norvēģijas bērnudārzos strādā 90 tūkstoši darbinieku, no kuriem trešdaļa ir pirmsskolas izglītības skolotāji. Šobrīd bērnudārzos trūkst aptuveni 6 tūkstoši skolotāju, lai nodrošinātu likuma prasību izpildi. Finnmark arodbiedrības pārstāvis Arnt Jensen atzina, ka neaizpildīto vakanču problēma slēpjas atalgojumā, jo lielākā daļa bērnudārzu pedagogu šobrīd saņem minimālo darba samaksu, bet jaunie pedagogi nav ieinteresēti strādāt par minimālo atalgojumu.

LIZDA delegācija viesojās arī vietējā „Altas Ūdru bērnudārzā”, kuru apmeklē 58 bērni. Vienā grupiņā vecumā no 1 – 3 gadiem ir 8 – 9 bērni, bet vecumā no 4 – 5 gadiem vienā grupā ir 18 bērni. Bērnudārzā strādā 7 skolotāji un 11 asistenti, no kuriem 13 ir sievietes un 5 vīrieši. Bērnudārza pedagogiem tiek apmaksāts darba apģērbs, tālrunis saziņai ar bērnu vecākiem, kā arī nereti vadītāja ļauj kolēģiem izmantot savu auto darba vajadzībām. Bērnudārzā četras dienas nedēļā bērniem pusdienās ir sviestmaizes un tikai vienu dienu tiek piegādāts silts ēdiens. Norvēģijā ir ļoti maz valdības apstiprinātu noteikumu, kas regulē bērnu mācīšanos rotaļu veidā pirmsskolas izglītības iestādēs. Bērnudārzu darbība ir regulēta pirmsskolas ietvarā, kurā noteikts, kas bērniem jāattīsta un jāiemācās. Bērnudārzā noteikumi balstās uz veselo saprātu, bet atbildība ir uz skolotāju pleciem. Norvēģijas pirmsskolas izglītība ir balstīta uz septiņām mācību pamatjomām: komunikācija, valoda, teksts; ķermenis, aktivitāte, veselība; māksla, kultūra un radošums; daba, vide, tehnika; ētika, reliģija, filozofija; vietējā kopiena, sabiedrība; skaitļi, telpa, forma. Arnt Jensen minēja, ka norvēģu bērnudārzus raksturo teiciens – no sākuma ir jāiemācās krist, lai iemācītos kāpt. Neatkarīgi no gadalaika, bērni pārsvarā uzturas svaigā gaisā – bērnudārza rotaļlaukuma teritorijā. Nav atsevišķu guļamistabu, bet mazākie bērni guļ ratos. LIZDA delegācijas apmeklētajā bērnudārza rotaļu laukumā bez dažādām mantām un īpaša gājēju seguma bija arī atsegtas akmens klintis, pa kurām bērni brīvi kāpelēja un rotaļājās. Bērnu radināšana pie aktīva dzīvesveida atbilst Norvēģu uzskatiem. Jo īpaši Finnmark novadā ģimenes brīvo laiku pavada slēpojot, kāpjot kalnos un dodoties pārgājienos, kā arī piekopjot daudzas citas veselību stiprinošas aktivitātes dabā. Bērnudārzā ir ierīkota arī īpašas telpas pedagogiem, gan atpūtas stūrītis, gan pagrabtelpa, kurā personāla vajadzībām izvietoti sporta trenažieri, darbam nepieciešamais inventārs u.tml.

Norvēģijā sākumskolas un pamatskolas izglītība ir obligāta, ko bērni bez maksas apgūst attiecīgi no 6 – 12 gadiem un no 13 – 15 gadiem. Sākumskolā skolēna prasmju un zināšanu līmenis tiek vērtēts tekstuāla raksturojuma formā, savukārt pamatskolas skolēnu sasniegumus pedagogi vērtē ar atzīmēm skalā no 1 – 6 ballēm. Šā gada sākumā Norvēģijā sākumskolās un pamatskolās mācījās 745 787 skolēni vecumā no 6 līdz 17 gadiem. Valstī ir tikai dažas privātās pamatskolas, kurās mācās 6% skolēnu. Tāpat Norvēģijā ir tikai daži speciālās izglītības atbalsta centri, kuru speciālisti sniedz pedagogiem atbalstu darbā ar skolēniem ar īpašām vajadzībām, tostarp, agresīviem bērniem. Norvēģijā, līdzīgi kā Latvijā, ir aktuāla mazo lauku skolu problēma – esot pat skola uz nelielas salas, kurā mācās 1 skolēns.

LIZDA delegācija apmeklēja Altas pilsētas pamatskolu, kas izvietota blakus vidusskolas ēku kompleksam. Pamatskolā mācās 470 skolēni, no kuriem 20 skolēni ir ar īpašām vajadzībām. Stundas sākas plkst. 8:30, bet pirms mācībām visiem skolēniem ir nodrošinātas bezmaksas brokastis, kas tiek apmaksātas no skolas budžeta. Vienā klasē plašās telpās mācās no 24 – 32 skolēniem. Skolā strādā 54 pedagogi un 12 atbalsta personāla darbinieki. Pamatskolas direktors Øystein Røsland minēja, ka darba līgums ar pedagogu tiek slēgts uz 2 gadiem. Direktors arī teica, ka pedagogam pamatskolā jābūt 31 stundu nedēļā, bet 9 stundas ir brīvais laiks, lai gatavotos stundām, atpūstos, profesionāli pilnveidotos. Saskaņā ar nacionālā koplīguma rekomendāciju, skolā pa 6 darba vietām atsevišķās 11 biroja telpās katram pedagogam ir nodrošināta no klases telpas atsevišķa darba vieta, kas aprīkota ar informācijas komunikāciju tehnoloģijām, kopētājiem un citām darbam nepieciešamajām iekārtām. Mācību materiālus gan pedagogiem, gan skolēniem nodrošina valsts. Direktora darba samaksa ir atkarīga no pedagogu skaita izglītības iestādē.

Norvēģijā skolēni mācās 190 dienas gadā, bet pedagogi māca 196 dienas gadā. Pedagoga darba gads ir 1687,5 stundas, ko sastāda mācību darbs, laiks sadarbībai un sanāksmēm, individuālais laiks stundu gatavošanai, profesionālajai pilnveidei u.tml. Pirmsskolas izglītības pedagogs skolā pavada 1300 stundas gadā, sākumskolas pedagogs – 1225 stundas gadā, pamatskolas pedagogs – 1150 stundas gadā. Norvēģijā pedagogs, tāpat kā citu profesiju pārstāvji, var doties pensijā no 62 gadiem.

Norvēģijā mācības vidusskolā uzsāk aptuveni 96% pamatskolas absolventu, no kuriem aptuveni 25% skolēnu 5 gadu laikā pamet mācības. Savukārt Finnmark novadā vidējo izglītību 5 gadu laikā pēc mācību uzsākšanas neiegūst 39% skolēnu. Mācību gadā valstī kopumā mācības vidusskolā pārtrauc 5% skolēnu, bet Finnmark novadā – 8% skolēnu.

Skolēni var izvēlēties – iegūt vispārējo izglītību vai profesionālo izglītību. Teorētiskās mācības ilgst 3 gadus, bet profesionālā sagatavošana – 2 gadus skolā, 2 gadus pie darba devēja, no kuriem 1 gads – prakse, 1 gads – darbs. Finansējums prakses organizēšanai ir speciāli iedalīts no valsts. Savukārt prakses vietu nodrošināšanai par sadarbību ar vietējiem uzņēmējiem lemj skolas padome. Skolēniem ar īpašām vajadzībām mācības iespējams pagarināt par 2 gadiem. Norvēģijā vispārējā un profesionālā izglītībā noteikti 12 galvenie virzieni: teorija/vispārējās mācības; sports un fiziskā izglītība; mūzika, deja, drāma; būvniecība un celtniecība; dizains, amatniecība; elektriskie tīkli; veselība un sociālā aprūpe; mediji un komunikācija; lauksaimniecība, zvejniecība, mežkopība; restorāni un pārtikas tirdzniecība; pakalpojumi, transports un sakari; mašīnbūve un rūpnieciskā ražošana.

Finnmark novadā ir 10 vidusskolas, no kurām 8 iestādes pārvalda novads, bet 2 skolas pārvalda valsts. LIZDA delegācija apmeklēja Altas pilsētas vidusskolu, kurā strādā 230 darbinieki un mācās 985 izglītojamie, kas ir aptuveni 30% no visiem novada skolēniem. Skola īsteno 11 no 12 galvenajiem mācību virzieniem un skolēni izvēlējušies tiem atbilstošas programmas: 395 skolēni – teorija/vispārējās mācības, 90 – veselība un sociālā aprūpe, 84 – sports un fiziskā izglītība, 72 – mūzika, deja, drāma, 68 – pakalpojumi, transports un sakari, 65 – mašīnbūve un rūpnieciskā ražošana, 53 – būvniecība un celtniecība, 45 – elektriskie tīkli un elektronika, 45 – mediji un komunikācija, 45 – restorāni un pārtikas tirdzniecība, 23 – dizains, amatniecība. Skolā visas telpas ir gaišas un ļoti plašas, piemērotas skolēniem ar īpašām vajadzībām. Skolā tiek īstenotas arī vairākas pieaugušo izglītības programmas, kuras pārsvarā ir sociālās aprūpes un veselības jomā. Pedagogiem ir liels kopīgs kabinets brīvajiem brīžiem, kā arī katram ir nodrošināta atsevišķa darba vieta. Skolēniem ir iespēja uz mācību semestra laiku mitināties vidusskolas kopmītnēs. Vidusskolas direktore Inger Persen minēja, ka tikšanās ar skolas arodbiedrības pārstāvjiem regulāri notiek katru otro nedēļu, lai pārrunātu visus izglītības darbiniekiem aktuālos jautājumus un problēmas.

Norvēģijā kopā ir 8 universitātes, dažas specializētās koledžas un atsevišķas valsts pārvaldītas augstākās izglītības iestādes. Valsts augstskolās mācības ir bez maksas, bet privātajās augstskolās, kuras visā Norvēģijā ir vien dažas, studentiem jāsedz semestra maksa.

Viesošanās laikā gūto pieredzi LIZDA delegācijas locekļi izmantos projekta „Padziļināta izpratne par cienīgu darbu pedagogiem” aktivitāšu īstenošanā, lai veicinātu projekta sagaidāmo rezultātu efektivitāti. Pieredzes apmaiņas vizīte Norvēģijā organizēta LIZDA projekta ietvaros un ar Norvēģijas Inovāciju aģentūras un Norvēģijas finanšu instrumenta programmas „Globālais fonds cienīga darba un trīspusējās sadarbības veicināšanai” atbalstu.

Foto ieskats pieredzes apmaiņā