Latviski English По-Русски

Mans e-pasts Izveidot jaunu e-pastu

   

KONFERENCES REZOLŪCIJA
Rīgā, 28.09.2011.

Atvērt PDF formā

Preambula
Valstij un demokrātiski ievēlētām pašvaldībām ir jābūt izglītības sistēmas garantiem un primārajiem nodrošinātājiem. Gan valsts, gan pašvaldību institūciju galvenā atbildība ir nodrošināt brīvu, visiem pieejamu izglītību, balstoties uz pietiekamiem resursiem, kuri tiek pastāvīgi modernizēti un attīstīti.
2009.gadā valsts budžeta mērķdotācijas pašvaldībām pedagogu darba samaksai vien samazinājās par aptuveni 100 miljoniem latu. Tas negatīvi ietekmēja visu izglītības nozares darbību un attīstību. Pirmsskolas izglītības pedagogu darba samaksai paredzētais finansējums samazināts par 22,9 miljoniem latu, vispārējās izglītības pedagogu darba samaksai plānotais finansējums – par 24,2 miljoniem latu (pārtraukta pedagogu darba samaksas paaugstināšanas programma).  Finansēšanas modelis ,,Nauda seko skolēnam”, kur vienīgais arguments ir skolēnu skaits skolā,  radīja situāciju, kurā pašvaldībām izglītības iestāžu tīkla sakārtošanas procesā nācās slēgt daudzas skolas, tajā pašā laikā pieļaujot milzīgu diferenciāciju darba samaksā.
Pedagogu darbu ietekmē ne tikai atalgojums, bet arī vide – darba vieta, kurā pedagogs īsteno izglītības procesu. Moderno tehnoloģiju pieejamības nepietiekamība (pedagogu nodrošināšana ar datoriem) un motivācijas trūkums tās ieviest neveicina izglītības procesa attīstību un grauj pedagoga profesijas prestižu.
Profesionālās izglītības reforma, kuras mērķis – efektivizēt resursu izmantošanu. Nevienlīdzīgais  fiziskās vides nodrošinājums un Eiropas struktūrfondu piesaistes lēnā procedūra neveicina mācību programmu praktiskās daļas realizācijas mūsdienīgu kvalitāti.
Kvalitatīva izglītība balstās uz izglītības pētījumiem, kas saistīti ar teoriju un praksi un pedagogu profesionālo pieredzi. Tas palīdz radīt jaunu izpratni, zināšanas un uzlabo pedagoģiskās prasmes. Valsts institūcijām un pašvaldībām jāparedz finansējums, lai nodrošinātu  nepieciešamo infrastruktūru un  resursus (tai skaitā darbam nepieciešamos materiālus) – pedagogus atbalstošu mācīšanas un mācīšanās vidi.
Darba samaksa izglītībā un zinātnē  līdz šim nav sasniegusi sabiedriskajā sektorā strādājošo vidējo darba samaksas līmeni. Iepriekšējo valdību īstenotā mehāniskā pieeja finanšu līdzekļu samazinājumam valstī radījusi nopietnu apdraudējumu izglītības sistēmas kvalitatīvai attīstībai. Valstī jārada apstākļi, kur Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību pārrauga izglītības sektoru un tiecas uzlabot tā kvalitāti, un uzņemas atbildību par izglītības institūciju finansēšanu un darbības nodrošināšanu.

Konferences dalībnieki izvirza sekojošas prasības:
1)nepieļaut finansējuma samazinājumu izglītībai un zinātnei 2012.gadā, bet sākot ar 2012./2013. mācību gadu finansējumu pakāpeniski palielināt;
2)izglītības politiku veidot saprotamu un pārskatāmu, paredzot tās īstenošanai nepieciešamos resursus un mehānismus;
3) visas kontroles formas veidot  atklātas, saprotamas un atbalstošas nevis nosodošas, represīvas. Radīt situāciju, kas veicina inovācijas un radošumu, paaugstina izglītības iestāžu darba efektivitāti;
4) atbalstīt un nodrošināt vispusīgu izglītības iestāžu vadītāju sagatavošanu, sniedzot viņiem informāciju un resursus, kas ir nepieciešami, lai efektīvi un atbildīgi pildītu amata pienākumus;
5) nodrošināt sociālās garantijas pedagogiem, akcentējot tiesiskās paļāvības principa nozīmību un spēkā esošo tiesību normu respektēšanu;
6) uzsākt darbu pie visaptverošas izglītības sistēmas pārvaldības, kas nodrošinātu pieejamu, kvalitatīvu izglītības iestāžu pastāvēšanu un viestu stabilitāti izglītības sistēmā:
• ar 2013.gadu pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu atalgojumu finansēt no valsts budžeta, kas radītu sabalansētību starp jauno izglītības saturu, pedagogu sagatavotību un atalgojumu;
• nekavējoties uzsākt darbu pie jaunas pedagogu darba samaksas programmas izstrādes, kas sakārtotu pedagogu darba samaksas sistēmu visās izglītības pakāpēs un nodrošinātu konkurētspējīgu atalgojumu, atbilstoši izglītībai, darba nozīmīgumam un atbildībai;
• paaugstināt valsts finansējumu par 10% interešu un profesionālās ievirzes izglītībai līdzšinējo iespēju nodrošināšanai bērniem un jauniešiem;
• nodrošināt profesionālās izglītības pieejamību un kvalitatīvu izglītošanu, mācību programmu praktiskās daļas realizācijai, uzsverot nepieciešamību aktivizēt sadarbību starp pašvaldību, darba devējiem un izglītības iestādēm;
• izstrādāt nacionālo izglītības kvalitātes monitoringu un taksimetrijas sistēmu (finansējuma sadali atbilstoši kvalitātes rādītājiem).
7) veicināt augstākās izglītības attīstību, modernizējot zinātnisko infrastruktūru, rūpējoties par akadēmiskā personāla darba vides uzlabošanu. Veicināt sadarbību starp augstāko izglītību, zinātni un uzņēmējdarbību, efektīvi izmantot Eiropas struktūrfondu līdzekļus. Palielināt augstskolu lomu reģionos;
8) palielināt augstākās izglītības un zinātnes finansējumu, pamatojoties uz precīzi izstrādātiem kritērijiem un veicināt augstākās izglītības un pētniecības sistēmas integrāciju Eiropas augstākās izglītības un pētniecības telpā.