Aptauja
Kā Jūs vērtējat savu dzīves kvalitāti 10 ballu vērtējuma skalā? (10 - izcili, 1 - ļoti, ļoti vāji)
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
[Rezultāti] [Arhīvs]



  View arodbiedriba's profile on slideshare 
 





   







2005 - 2009

2009.gads
Janvārī LIZDA Valdes sēdē Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretārs Mareks Gruškevics informēja, ka mainījies finansēšanas modelis no mērķdotāciju sadales pēc pedagoģiskajām likmēm uz mērķdotāciju "Nauda seko skolēnam". Pamatojoties uz notikušo reģionālo reformu, finansējums 2009.gadā piešķirts tikai līdz šī gada 1.septembrim. Finansējuma principa maiņa no 2009.gada 1.septembra, kurai IZM nebija sagatavojusi Izglītības Pārvaldes, radīja situāciju, kā rezultātā daudzu izglītības iestāžu pedagogi zaudēja darba samaksu aptuveni viena mēneša apmērā. Daudzi pedagogi bija spiesti doties bezalgas atvaļinājumos vai meklēt citus risinājumus. Pēc izglītības iestāžu tīkla virtuālās modelēšanas un IZM informatīvā ziņojuma finansējums uz vienu skolēnu – Ls 962.
Marta beigās un aprīļa sākumā arodbiedrība tikās ar izglītības ministri Tatjanu Koķi un ministru prezidentu Valdi Dombrovski, lai vienotos par finansējuma nesamazināšanu izglītībai.
Aprīļa sākumā notika izglītības un zinātnes darbinieku protesta gājiens, kurā piedalījās līdz šim lielākais skaits pedagogu un zinātnes darbinieku – vairāk nekā 10 000. Protesta gājienā, līdzās pedagogiem un zinātniekiem devās arī ETUCE ģenerālsekretārs M. Romers, EI pārstāvis G. Catlaks, Francijas skolotāju arodbiedrības SNES pārstāvis J. M. Maillards. Protesta gājiena galvenā ideja – nesamazināt finansējumu izglītībai.
Aprīļa sākumā notika arodbiedrības starptautiskā konference "Kvalitatīvas izglītības un zinātnes nozīme ekonomiskās krīzes apstākļos". Galvenā konferences tēze – izglītība un zinātne ir ieguldījums valsts attīstībai nākotnē.
Tika uzsākts darbs pie LIZDA priekšlikumiem valsts budžeta 2009.gadam grozījumiem. Ņemot vērā to, ka ekonomiskā situācija pasliktinājās, grozījumi budžetā paredzēja finansējuma samazinājumu arī izglītībā un zinātnē. LIZDA izvirzīja prasības IZM, kā rezultātā tika veidota izlīgšanas komisija, lai vienotos par konkrētiem pasākumiem budžeta samazināšanas gadījumā. Rezultātā izlīgšanas komisija vienojās, ka pedagogu darba samaksa tiks samazināta par 20% no 2009.gada 1.septembra un netiks maksāta piemaksa par darba kvalitāti. Tomēr valdība, iesniedzot Saeimā 2009.gada budžeta grozījumus otrajā lasījumā, ignorēja LIZDA un IZM izlīgšanas komisijas vienošanos un 2009.gada budžeta grozījumos iestrādāja pedagogu darba samaksas samazinājumu vēl par 20%, kas kopā sastādīja – 40%. Jūnijā LIZDA padomes sēde izsaka neuzticību izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei, pamatojot to, ka ministre nav ievērojusi izlīgšanas komisijas vienošanos, un finansējums izglītībai un zinātnei samazināts divkārt. LIZDA nosūtīja vēstules Valsts prezidentam V. Zatleram, ministru prezidentam V. Dombrovskim, Saeimas priekšsēdētājam G. Daudzem. Turpmāk LIZDA Padomes pārstāvji tikās ar Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdi A. Jaunsleini, ar Pasaules Bankas pārstāvjiem, ar Valsts prezidentu V. Zatleru, Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Komisijas pārstāvjiem. Par situāciju izglītībā un zinātnē Latvijā LIZDA pārstāvji informēja arī EI konferencē Varšavā. Tāpat par situāciju izglītībā un zinātnē tika spriests Nacionālās Trīspusējās Sadarbības Padomes sēdē.
IZM darbs pie izglītības iestāžu tīkla sakārtošanas un izmaksu efektivitātes uzlabošanas radījis situāciju, kad slēgtas 58 izglītības iestādes un reorganizētas 85 izglītības iestādes, kā rezultātā darbu skolā bija spiesti atstāt apmēram 11 000 pedagogu. Nav attaisnojuma situācijai, kad no darba atbrīvotajiem pedagogiem ilgu laiku netika maksāts atlaišanas pabalsts. 2009.gads – gads, kad pensiju ierobežojumu dēļ, skolas pameta liels skaits pensijas vecuma pedagogu.
2009.gada nogalē LIZDA lemj par galējo protesta formu – streiku, tomēr tika izveidota izlīgšanas komisija ar IZM, lai vienotos par situācijas uzlabošanu izglītībā un zinātnē.


2008.gads
Janvārī arodbiedrība tikās ar Izglītības un zinātnes ministri Tatjanu Koķi. Tikšanās laikā tika prezentētspētījums "Pedagoga darba pienākumu iekļaušana slodzē".
Februārī LIZDA izvirzīja neatliekamos uzdevumus, pie kuriem kopīgi strādāt 2008.gadā, prasot to izpildi Izglītības un zinātnes ministrijai. Tie bija:
- Pedagoga darba slodzi, kas atbilst vienai darba likmei uzturēt spēkā, kā arī aktualizēt jautājumu par pedagoga darba slodzi, definējot darba laiku un izstrādājot amatu aprakstus;
- Sagatavot pedagogus un nodrošināt materiāli tehnisko bāzi mācību standartu izpildei, nodrošināt pedagogiem datorus;
- Uzsākt darbu pie valsts programmas izveides jauno pedagogu piesaistei izglītības sistēmā. Par tālākizglītības kursu apmeklējuma termiņa pagarinājumu no 3 līdz 5 vai 6 gadiem;
- Aktualizēt jautājumu par bērna tiesībām un pienākumiem;
- IZM veidot Valsts pirmsskolas izglītības centru un speciālās izglītības centru, lai nodrošinātu metodisko palīdzību pirmsskolas un speciālās izglītības iestādēm. Aktualizēt izglītības nozares pārvaldes institūciju vietu un problēmas saistībā ar Administratīvi teritoriālo reformu.
Aprīlī LIZDA iesniedza priekšlikumus IZM darba grupā par pedagoga darba slodzes sakārtošanu, kā arī izskatīja IZM informatīvo ziņojumu "Par priekšlikumiem izglītības iestāžu tīkla attīstībai". Tika sākts darbs pie izglītības iestāžu tīkla attīstības virtuālās modelēšanas. Arodbiedrība iesaistījās izglītības iestāžu tīkla virtuālās modelēšanas procesa izvērtēšanā. Tika izveidotas darba grupas, kurās analizēja izglītības iestāžu tīkla attīstības perspektīvas.
Gada nogalē, pasliktinoties ekonomiskajai situācijai valstī, arodbiedrība lēma par Pedagogu darba samaksas paaugstināšanas programmas 2006. – 2010.gadam atlikšanu, prasot Valdībai rakstisku vienošanos. Lai nodrošinātu pieejamu un kvalitatīvu izglītību, efektīvu finanšu līdzekļu izmantošanu, motivētu pedagogus turpināt darbu, sekmētu jauno pedagogu ienākšanu nozarē, mazinātu sociālo spriedzi, 2008.gada nogalē tika parakstīta vienošanās starp Ministru prezidentu Ivaru Godmani, izglītības ministri Tatjanu Koķi no vienas puses un LIZDA priekšsēdētāju Astrīdu Harbaceviču no otras puses.


2007.gads
Janvārī IZM izveidoja darba grupu priekšlikumu izstrādei pedagogu darba samaksas pilnveidei, kurā LIZDA deleģēja Rasmu Stabiņu, Baibu Bašķeri un Ilzi Trapencieri. LIZDA izstrādāja un iesniedza priekšlikumus pedagogu darba samaksas noteikumu pilnveidei un 2006. – 2010.gada darba samaksas paaugstināšanas programmas pilnveidei. Pamatojoties uz Ministru prezidenta 2006.gada 13.decembra rīkojumu Nr.111-1/54, darba grupa uzsāka darbu pie Pedagogu darba samaksas paaugstināšanas programmas 2007. – 2014.gadam izstrādes. Maijā IZM programmas projektu iesniedza Ministru kabinetā. LIZDA Ārkārtas valdes sēdē minētā programma tika noraidīta, bet 30.maijā Padomes sēdē tika izvirzītas jaunas prasības IZM, kuras 31.maijā tika nosūtītas ministrijai.
Jūnijā turpinājās sadarbība ar Saeimā pārstāvēto partiju frakcijām, pārrunājot arodbiedrības prasības pedagogu darba samaksas paaugstināšanai.
Augustā IZM sadarbībā ar LIZDA rīkoja reģionālās konferences "Dialogs un saskaņota rīcība izglītībā". Konferenču darba gaitā tika organizēts darbs grupās:
Darba grupā "ES struktūrfondu atbalsts pedagogam" un "Izglītības atbilstība darba tirgus prasībām" lielākā laika daļa tika atvēlēta prezentācijām. Diskusijas laikā galvenokārt tika akcentētas darba devēju vajadzības.
Darba grupā "Vispārējās vidējās izglītības saturs" diskusijas laikā pietiekami plaši apsprieda problēmjautājumus par pēctecības ievērošanu, materiāli tehniskās bāzes nodrošinājumu un pedagogu sagatavošanu visos mācību priekšmetos, nevis tikai dabas zinātņu cikla mācību priekšmetos. Runāja arī par mācību līdzekļiem un vispārējās vidējās izglītības satura savietojamību ar prasībām augstākajā izglītībā.
Darba grupā "Skolas un ģimenes sadarbība" tika diskutēts par vecāku pienākumu un atbildības palielināšanu izglītošanās procesā, par klases audzinātāja lomu un pienākumu apjomu, pretstatot audzināšanai atvēlēto stundu skaitu, kā arī par audzināšanas programmas izveidošanu un ieviešanu izglītošanās procesā.
Darba grupā "Pedagogu darba kvalitāte" tika diskutēts par vispārējās izglītības pedagogu un interešu izglītības pedagogu profesionālās pilnveides kārtību. Tika rosinātas diskusijas par pedagogu karjeras izaugsmes iespējām, pedagogu darba samaksas jautājumiem. Šajā darba grupā vairāk tika diskutēts par pedagogu karjeras izaugsmes iespējām, kā arī pedagogu darba apjoma pielīdzināšanu 40 stundu darba nedēļai.
Augusta beigās LIZDA atgādināja IZM par maija beigās iesniegtajām prasībām un aicināja ministri uz sarunu par esošo situāciju nozarē.
2007.gadā tika pārrunāti vairāki pedagogu darba samaksas paaugstināšanas varianti. Rezultātā notika vienošanās – papildus apmaksāt stundas par gatavošanos un rakstu darbu labošanu. LIZDA šādam piedāvājumam pieprasīja rakstisku garantiju. Notika tikšanās ar Saeimā pārstāvēto politisko partiju frakciju deputātiem, kuri izrādīja sapratni, tomēr, norādīja uz sarežģīto ekonomisko situāciju un būtisku atbalstu pedagogu darba samaksas paaugstināšanai nesolīja.
Gada nogalē LIZDA organizēja piketu pie Ministru kabineta laikā, kad valdība sprieda par likumprojektu Par valsts budžetu 2008.gadam. Pirms piketa notika tikšanās ar Ministru prezidentu A.Kalvīti. Sarunas rezultātā tika plānota pedagogu darba samaksas paaugstināšana tikai par 10%, kā arī 2008.gadā netika plānota valsts mērķdotācija pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai. Arodbiedrība vērsās pie IZM ar atkārtotu lūgumu – sakārtot situāciju izglītībā, atbilstoši izglītības iestāžu specifikai (skolas tips, izglītības pakāpe, pedagogu funkcijas, darba laika uzskaite, samaksa par aizvietošanu, darba laika formulējums).


2006.gads
Gada sākumā notika tikšanās ar Ministru prezidentu Aigaru Kalvīti. No LIZDA pirmorganizācijām tika saņemti jautājumi gan A.Kalvītim, gan Izglītības un zinātnes ministrei I.Druvietei. Tika panākta vienošanās parakstīt kopīgu dokumentu par darba samaksu pedagogiem 2006. un turpmākajos gados. 2006.gada 4.aprīlī tika parakstīta „Vienošanās, lai nodrošinātu laikmetīgu un kvalitatīvu tautas izglītību, kas atbilst Latvijas un globālā darba tirgus prasībām un sekmē valsts reģionu ekonomisko un sociālo attīstību atbilstoši Valdības deklarācijai” starp Ministru prezidentu Aigaru Kalvīti, izglītības un zinātnes ministri Inu Druvieti, finanšu ministru Oskaru Spurdziņu no vienas puses un LIZDA priekšsēdētāju Astrīdu Harbaceviču no otras puses.
Tika izveidota Pedagogu darba kvalitātes vērtēšanas kritēriju izstrādes darba grupa, kuru pārstāvēja LIZDA un IZM. Darba grupu vadīja LIZDA speciāliste vispārējās izglītības jautājumos Baiba Bašķere. Darba grupa izstrādāja priekšlikumus pedagogu darba kvalitātes vērtēšanai, kas tika iesniegti IZM noteiktajā termiņā. Šajā laikā tika nodibināta arī darba grupa, kas uzsāka darbu pie iespējamās pedagogu iekļaušanas vienotajā darba samaksas sistēmā. Darba grupā strādāja LIZDA Cēsu rajona arodorganizācijas priekšsēdētājs Modris Krieviņš un referente sociāli ekonomiskajos jautājumos Rasma Stabiņa. IZM izstrādāja Augstākās izglītības likumprojektu, kura apspriešana notika Augstākās izglītības un zinātnes sekcijas vairākās sēdēs. Vēlāk Augstākās izglītības padome izveidoja darba grupu, kas skrupulozi analizēja minēto likumprojektu un savus priekšlikumus iesniedza Saeimā. Šajā darba grupā strādāja juriskonsulte Brigita Fricsone. Likums Saeimā diemžēl nav pieņemts.
2006.gada 18.maijā likumdošanas izmaiņu dēļ darbu beidza „Skolotāju darba birojs”. Neskatoties uz to, LIZDA neatsaka palīdzību pedagogiem  darba meklējumos.
2006.gadā par izglītības ministri kļuva Baiba Rivža. 2006.gada 6.jūlijā tika noslēgta Vienošanās par sadarbību starp IZM un LIZDA.
2006.gada 23.augustā notika paplašinātā LIZDA Padomes sēde, kuras pamatjautājums bija „Par pedagoga karjeras izaugsmes sistēmu, kas balstīta uz darba kvalitātes vērtējumu”. Sēdē piedalījās arī Eiropas Arodbiedrību konfederācijas Izglītības komitejas ģenerālsekretārs Martins Romers.
2006.gada 19.septembrī notika LIZDA apaļais galds, kurā līdz ar LIZDA Padomes dalīborganizāciju vadītājiem piedalījās politisko partiju, kuras balotējas 9. Saeimas vēlēšanās, pārstāvji, kā arī Education International pētnieks Guntars Catlaks. Šajā laikā ar lielākajām politiskajām partijām, kuras balotējās 9. Saeimas vēlēšanās, tika parakstītas vienošanās, lai demokrātiskā veidā sekmētu ar izglītību un zinātni saistītu jautājumu risināšanu.
Gada nogalē darbu aktivizēja LBAS darba grupa izdienas pensiju jautājumā, kuras darbā piedalījās juriskonsulte Brigita Fricsone. Kopīgi ar IZM tika virzīts jautājums par atsevišķu kategoriju pedagogu tiesībām saņemt izdienas pensijas - pirmsskolas izglītības pedagogi, speciālās izglītības pedagogi un sporta skolotāji.
2006.gada 29.decembrī Saeima veica grozījumu Izglītības likuma 53. pantā, kas ieviesa izmaiņas pedagogu darba samaksas nodrošināšanā – pedagoga darba samaksa tika atsaistīta no minimālās darba samaksas valstī.


2005.gads
Sociālais dialogs 2005.gadā ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM), Ministru kabinetu, tā vadītāja Aigara Kalvīša personā, Saeimas frakcijām un atsevišķiem deputātiem nedeva pietiekamu darba samaksas pieaugumu. Bija paredzēts darba algu pedagogiem 2006.gadā paaugstināt divos posmos – par 20 latiem no 01.01.2006. un par 20 latiem no 01.09.2006. Ar Ministru kabineta 29.08.2005. rīkojumu Nr. 579 apstiprināta pedagogu darba samaksas paaugstināšanas programma 2006. – 2010.gadam un darba samaksas pieaugums pa gadiem. Valsts kancelejai un Finanšu ministrijai kopīgi ar IZM tika zdots izvērtēt iespēju iekļaut pedagogu darba samaksu valsts sektorā nodarbināto vienotajā darba samaksas sistēmā, sākot ar 01.09.2007. Augstskolu pedagogu darba alga piesaistīta sabiedriskajā sektorā strādājošo iepriekšējā gada vidējās darba samaksas apmēram.
2005.gada rudenī notika vairākas vērienīgas akcijas:
• 6.septembrī – pikets pie Ministru kabineta, lai prasītu lielāku darba samaksas palielinājumu pedagogiem 2006.gadā. Piketā piedalījās vairāk kā 2000 dalībnieku;
• 1.oktobrī – LBAS rīkotā manifestācija Doma laukumā „Mēs pret nabadzību!”;
• 6. un 20.oktobrī – piketi pie Saeimas.
2005.gada 20.oktobrī notika LIZDA Padomes sēde, kura konstatēja, ka sarunās ar valdību panāktais nesakrīt ar arodbiedrības izvirzītajām prasībām. Valdības akceptētais un Saeimā iesniegtais pedagogu darba samaksas grafika variants bija pilnīgā pretrunā ar IZM izveidotās darba grupas izstrādāto variantu. Veiktā aptauja pirmorganizācijās liecināja, ka vairāk nekā ¾ izglītības iestāžu arodorganizāciju izteikušas gatavību streikam. LIZDA Padome nolēma akceptēt vienas dienas brīdinājuma streiku kā formu, aizstāvot savas tiesības un intereses. Tika nolemts, ka visas turpmākās LIZDA darbības izvirzīto prasību sakarā notiks saskaņā ar Streiku likuma un Darba strīdu likuma normām, kā arī tiks apstiprinātas prasības nozares pārvaldes institūcijai – IZM. 26.oktobrī LIZDA no IZM saņēma atbildi, kas neapmierināja arodbiedrības izvirzītās prasības. No LIZDA puses tika izteikts aicinājums veidotizlīgšanas komisiju no abu pušu – ministrijas un arodbiedrības – pārstāvjiem, kura spētu pieņemt lēmumu sakarā ar radušos kolektīvo interešu strīdu. Notika divas izlīgšanas komisijas sēdes, kuru rezultātā tika panākta vienošanās, ka grozījumu izdarīšana valsts budžetā ir valdības kompetences jautājums. Izlīgšanas komisija ieteica LIZDA un IZM vērsties pie Ministru prezidenta A.Kalvīša, lai parakstītu trīspusēju vienošanos par to, ka 2006.gada valsts budžeta grozījumos pedagogu darba samaksas jautājums ir valdības prioritāte. Izlīgšanas komisija vienojās rosināt izdarīt grozījumus Izglītības likumā, mainot 53.panta otrās daļas redakciju:
„Pedagogam ar zemāko profesionālo kvalifikāciju minimālā darba samaksa par vienu slodzi tiek piesaistīta valsts sabiedriskajā sektorā strādājošo iepriekšējā gada vidējai darba samaksai ar koeficientu ne mazāku kā 1,3”. Pārējo prasību risināšana tika deleģēta trīspusējai vienošanās. 13.decembrī šis jautājums tiek pārrunāts starp A.Kalvīti, I.Druvieti un A.Harbaceviču.