Aptauja
Vai Jūsu pārstāvētajā augstākās izglītības iestādē ar 2019.gada 1.janvāri ir paaugstinājusies zemākā mēneša darba algas likme?
Jā, ir paaugstinājusies
Nē, nav paaugstinājusies
Neesmu informēts / -a
[Rezultāti] [Arhīvs]



  View arodbiedriba's profile on slideshare 
 





   







Statūti

   

Pieņemti LIZDA VI kongresā 2015.gada 23.maijā

LATVIJAS IZGLĪTĪBAS UN ZINĀTNES DARBINIEKU ARODBIEDRĪBAS

 

STATŪTI

 

1.       Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība ir neatkarīga un brīvprātīga personu apvienība, kas pauž, pārstāv un aizstāv savu biedru darba, sociālās, ekonomiskās un profesionālās tiesības un intereses saskaņā ar Arodbiedrību likumu, citiem Latvijas Republikā spēkā esošiem normatīvajiem aktiem un saviem Statūtiem, kā arī ievēro principus un noteikumus, kas noteikti Latvijai saistošās starptautisko tiesību normās.

2.       Arodbiedrības darbības principi ir pašpārvalde, demokrātija un atklātums.

3.       Attiecības ar valsts iestādēm, pašvaldībām, sabiedriskajām organizācijām, kustībām un politiskajām partijām, kā arī citu valstu arodbiedrībām tiek veidotas uz savstarpējas cieņas, līdztiesīgas partnerības pamatiem un sadarbības līgumiem.

 

I. Vispārējie noteikumi

 

1.1.    Arodbiedrības pilns nosaukums ir – „Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība” saīsināti – LIZDA.

        Tai ir sava simbolika.

1.2.    LIZDA darbības teritorija ir Latvijas Republika. LIZDA juridiskā adrese ir Bruņinieku iela 29/31, Rīga, LV-1001.

1.3.    LIZDA apvieno izglītības un zinātnes nozaru iestādēs strādājošos, studējošos, kā arī pensionārus un individuālā darba darītājus, kuri strādājuši izglītības un zinātnes nozarēs un, kurus var attiecināt pie sekojošām iestādēm:

               pirmsskolas izglītības iestādes;

               sākumskolas;

               pamatskolas;

               vidusskolas;

               ģimnāzijas;

               vakara (maiņu), neklātienes, tālmācības vidusskolas;

               speciālās izglītības iestādes;

               profesionālās izglītības iestādes, kompetences centri;

               koledžas;

               profesionālās ievirzes un interešu izglītības iestādes, centri;

               augstskolas;

               valsts un pašvaldību izglītības pārvaldes iestādes;

               zinātnes iestādes.

1.4.    LIZDA arodorganizācijas var darboties arī izglītības un zinātnes nozarēm radniecīgās vai citās organizācijās un iestādēs.


II. LIZDA mērķi un darbības formas

 

2.1.    LIZDA pamatmērķis ir apvienot arodbiedrības biedrus kopīgai rīcībai, lai paustu savu viedokli un aizstāvētu savas ekonomiskās, sociālās un profesionālās tiesības un intereses:

               tiesības uz darbu un tam atbilstošu samaksu, nepieļaujot jebkādu diskrimināciju,

               tiesības uz veselībai nekaitīgiem un drošiem darba apstākļiem,

               tiesības uz atpūtu, garīgo un kultūras vajadzību apmierināšanu,

               piedalīties demokrātiskas un uz izaugsmi un zināšanām balstītas sabiedrības veidošanā,

               veicināt kvalitatīvas izglītības un zinātnes attīstību,

               sadarboties ar arodbiedrībām Latvijā un ārvalstīs.

 

2.2.    Savu mērķu realizēšanai arodbiedrība:

               veido konstruktīvu sociālo dialogu ar darba devējiem, slēdz darba koplīgumus, vienošanās ar pašvaldībām un valsts institūcijām,

               iesniedz pieprasījumus valsts un pašvaldību institūcijām par jautājumiem, kas skar arodbiedrības biedru tiesības un intereses,

               slēdz vienošanās ar partijām un citām nevalstiskajām organizācijām,

               pārstāv un aizstāv savu biedru intereses un tiesības valsts iestādēs, tiesā, sniedz konsultācijas un palīdzību arodbiedrības biedriem,

               organizē masu akcijas – mītiņus, demonstrācijas, piketus, streikus un citas akcijas, kas nav pretrunā ar normatīvajiem aktiem,

               pēta sabiedrisko domu, savu funkciju veikšanai pieprasa nepieciešamo informāciju no valsts, pašvaldību institūcijām un privātajām iestādēm,

               organizē sabiedrisko kontroli par darba, darba aizsardzības un citu sociālās aizsardzības likumu ievērošanu,

               piedalās starptautiskās arodbiedrību kustības aktivitātēs,

               sekmē arodbiedrības pārstāvju ievēlēšanu Saeimā un pašvaldībās, atbalsta tās vēlēšanu programmas, kas atbilst arodbiedrības interesēm,

               veicina jaunu biedru iesaistīšanu arodbiedrībā, īpašu uzmanību veltot jauniešu iesaistei,

               veic arodbiedrības biedru izglītošanu,

               sniedz informāciju par arodbiedrības darbību, izdod arodbiedrības informatīvos izdevumus,

               organizē un piedalās labdarības un žēlsirdības pasākumos,

               veido kopējos sociālās palīdzības un citus fondus,

               īsteno citas darbības formas, kas veicina arodbiedrības mērķu un uzdevumu realizāciju.

 

III. Piederība LIZDA

 

3.1.    Par LIZDA biedru var kļūt ikviens darbinieks, kurš strādā izglītības un zinātnes iestādēs, kas norādītas Statūtu 1.3. un 1.4.punktā, neatkarīgi no vecuma, dzimuma, pilsonības, rases, politiskās vai reliģiskās pārliecības.

3.2.    Par LIZDA biedru var kļūt arī :

               audzēkņi un studenti, kuri apgūst profesiju Statūtu 1.3.punktā norādītajās izglītības iestādēs;

               mācekļi, kuri apgūst kādu no arodiem, atbilstoši LIZDA darbības nozarēm.

 

 

3.3.    LIZDA biedri, kuri uz laiku pārtraukuši darba attiecības, saglabā tiesības būt LIZDA organizācijā.

3.4.    Iestāšanās Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībā ir brīvprātīga.

3.5.    Iestājoties jāraksta noteikta parauga iesniegums un jāiesniedz darba vietas pirmorganizācijai. Ja iestādē vai uzņēmumā nav arodbiedrības pirmorganizācijas, darbinieks raksta iesniegumu par iestāšanos arodbiedrībā LIZDA augstākstāvošajai organizācijai (6.5.punkts). Tā lemj par šī darbinieka atsevišķu uzskaiti vai iespējamu pievienošanu citai pirmorganizācijai.

3.6.    Iesniegumā potenciālais LIZDA biedrs norāda, ka ir iepazinies ar LIZDA Statūtiem, tos atzīst un apņemas pildīt.

3.7.    Iesniegumu par uzņemšanu LIZDA izskata tā pirmorganizācija, kurai tas adresēts, viena mēneša laikā no saņemšanas dienas.

3.8.    Lēmumu par uzņemšanu LIZDA pieņem pirmorganizācijas sapulce vai pirmorganizācijas vēlēta institūcija ar klātesošo balsu vairākumu. Ja pirmorganizācija atsaka uzņemt par biedru, tad iesniedzējam mēneša laikā no atteikuma saņemšanas dienas ir tiesības lēmumu pārsūdzēt augstākstāvošā arodbiedrības institūcijā, bet, ja tādas nav, tad LIZDA Valdē.

3.9.    Piederība LIZDA sākas ar tā mēneša pirmo datumu, par kuru nomaksāta biedru nauda.

3.10.  No LIZDA izstājušos vai izslēgto (3.22.p.) biedru atkārtota uzņemšana LIZDA var notikt saskaņā ar 3.5.punkta noteikumiem un uzskatāma kā iestāšanās no jauna. Šādā gadījumā tiesības uz materiālajiem pabalstiem no arodbiedrības fondiem iestājas pēc 6 mēnešiem.

3.11.  Arodbiedrības biedru uzņemšanas un uzskaites kārtību nosaka Statūti un LIZDA Padomes lēmumi, un to īsteno arodbiedrības pirmorganizācijas.

3.12.  Pēc uzņemšanas LIZDA tās biedrs saņem LIZDA Padomes apstiprinātu biedra karti, ko izsniedz pirmorganizācija, kura viņu uzņēma. LIZDA biedra karte ir LIZDA īpašums.

3.13.  Risinot jautājumus LIZDA institūcijās, LIZDA biedra pienākums ir uzrādīt biedra karti.

3.14.  Katra LIZDA pirmorganizācija veic savu biedru uzskaiti pēc vienota parauga uzskaites kartiņām un vienotas kārtības, kuru nosaka LIZDA Padome. Biedru saraksts ir katrā pirmorganizācijā, institūcijas arodorganizācijā, arodorganizāciju apvienībā un teritoriālajā organizācijā. Biedru sarakstā jānorāda katra arodbiedrības biedra vārds, uzvārds, personas kods un faktiskās dzīvesvietas adrese. Arodorganizācijas biedru skaitam mainoties, sakarā ar jaunu biedru uzņemšanu vai no uzskaites noņemtiem biedriem, arodkomitejas priekšsēdētājs ne vēlāk kā 1 mēneša laikā iesniedz teritoriālajai organizācijai vai arodorganizāciju apvienībai informāciju par izmaiņām arodbiedrības biedru sarakstā. Gada sākumā arodkomitejas priekšsēdētājs iesniedz teritoriālajai organizācijai vai arodorganizāciju apvienībai pārskatu par arodbiedrībā esošajiem un no uzskaites noņemtajiem arodbiedrības biedriem.

3.15.  LIZDA biedrs, pārejot darbā uz citu iestādi, tiek noņemts no uzskaites pirmorganizācijā. Stājoties uzskaitē jaunajā pirmorganizācijā, uzskaites kartīte jāiesniedz ne vēlāk kā mēneša laikā.

3.16.  Ja LIZDA biedrs pāriet uz citas nozares arodbiedrību, viņam par to jāinformē pirmorganizācija, jānodod tai biedra karte un jāsaņem uzskaites kartīte.

3.17.  LIZDA biedrs, kurš pāriet darbā uz citu nozari, bet vēlas saglabāt piederību LIZDA, par to informē savas pirmorganizācijas vēlēto institūciju. Pirmorganizācija var lemt par piederības saglabāšanu.

3.18.  Piederība LIZDA tiek izbeigta:

               izstājoties no LIZDA;

               sakarā ar pāriešanu darbā uz citu nozari, izņemot Statūtu 3.17.punkta noteikumus;

               izslēdzot no LIZDA.

3.19.  Līdz ar piederības izbeigšanu LIZDA biedrs zaudē Statūtos noteiktās arodbiedrības biedra tiesības.

3.20.  LIZDA biedrs var izstāties no LIZDA. Par izstāšanos no LIZDA biedram rakstiski jāpaziņo savai pirmorganizācijai. Ja biedrs tiek izslēgts no LIZDA biedru saraksta, uz viņu attiecas 3.19. punkta noteikumi.

3.21.  LIZDA biedru, kurš kaitē arodbiedrības interesēm, pārkāpj Statūtus, nemaksā biedru naudu 3 mēnešus, nepilda LIZDA institūciju vai savas pirmorganizācijas lēmumus vai norādījumus, var izslēgt no LIZDA.

3.22.  Lēmumu par biedra izslēgšanu no LIZDA pieņem attiecīgās pirmorganizācijas vēlēta institūcija vai tās biedru sapulce ar divām trešdaļām klātesošo biedru balsu vairākumu, vai augstākstāvošā arodbiedrības institūcija.

3.23.  LIZDA biedrs, kurš tiek noņemts no uzskaites sakarā ar pāriešanu darbā uz citu nozari, tiek svītrots no LIZDA biedru saraksta, un uz viņu attiecas 3.19. punkta noteikumi.

3.24.  Pirmorganizācijas institūcijai, kura savā sēdē izskata jautājumu par sava biedra izslēgšanu no LIZDA, attiecīgais biedrs ir jāuzaicina uz sēdi.

3.25.  No arodbiedrības izslēgtajam biedram ir tiesības mēneša laikā lēmumu par izslēgšanu pārsūdzēt augstākstāvošā organizācijā, bet, ja tādas nav, tad LIZDA Valdē. Valdes lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams.

 

IV. Arodbiedrības biedru tiesības un pienākumi

 

4.1.    Arodbiedrības biedram ir tiesības:

               saņemt arodbiedrības aizstāvību un atbalstu, juridisko palīdzību darba tiesību, darba aizsardzības un citos sociālo tiesību jautājumos un to izskatīšanā valsts, darba devēju institūcijās, tiesā;

               saņemt pabalstus saskaņā ar fondu nolikumiem, ievērojot 3.10. punkta nosacījumus;

               piedalīties savas arodbiedrības institūciju vēlēšanās, brīvi apspriest un izvirzīt kandidatūras arodbiedrības institūciju darbam, tikt ievēlētam tajās;

               piedalīties darba koplīgumu un vienošanās ar pašvaldību sagatavošanā, pieņemšanā un izpildes kontrolē;

               saņemt jebkuru informāciju par arodbiedrības darbību, piedalīties arodbiedrības profesionālo kompetenču pilnveidošanā;

               piedalīties jautājumu izskatīšanā par savu profesionālo darbību;

               brīvi paust un aizstāvēt savu viedokli un priekšlikumus, uzņemties iniciatīvu un atbildību izteikto priekšlikumu realizēšanā.

4.2.    Arodbiedrības biedra pienākumi:

               pildīt arodbiedrības Statūtus, Kongresa, Padomes, Valdes un arodorganizāciju lēmumus;

               regulāri maksāt biedru naudu arodbiedrības noteiktajā kārtībā;

               aktīvi piedalīties savas pirmorganizācijas darbā, augstākstāvošu arodbiedrības organizāciju rīkotajos pasākumos, pildīt uzticētos uzdevumus;

               veicināt arodbiedrības vienotības nostiprināšanu un tās izvirzīto mērķu un uzdevumu sasniegšanu;

               pildīt pienākumus, kas paredzēti darba koplīgumā vai citos arodbiedrības noslēgtajos līgumos un ar tiem saskaņotajos normatīvajos dokumentos;

               nekaitēt arodbiedrības interesēm un prestižam.

 

V. LIZDA biedru nauda

 

5.1.    Biedru nauda ir priekšnoteikums Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības darbības nodrošināšanai, lai garantētu savu biedru tiesību aizsardzību atbilstoši Statūtiem, sniegtu pabalstus no kopējiem fondiem, kā arī veiktu citu darbību savu biedru tiesību un profesionālo interešu aizsardzībā.

5.2.    Katra LIZDA biedra pienākums ir regulāri maksāt Statūtos noteikto biedra naudu.

5.3.    LIZDA biedru nauda veido pamatdaļu no LIZDA finanšu līdzekļiem.

5.4.    Daļa iekasētās biedru naudas tiek uzkrāta LIZDA kopējos fondos, daļa teritoriālo arodorganizāciju, arodorganizāciju apvienību un institūciju arodorganizāciju fondos, bet daļa Statūtos noteiktajā kārtībā tiek izlietota konkrētu mērķu realizēšanai.

5.5.    Naudas summas, kas nav nepieciešamas ikdienas darbības veikšanai, var noguldīt kredītiestādēs uz izdevīgiem noteikumiem.

5.6.    Par aktīvu darbu arodbiedrībā LIZDA var sniegt materiālo/finansiālo palīdzību  un morāli stimulēt savus biedrus.

5.7.    LIZDA biedra naudas lielums mēnesī ir:

               strādājošiem biedriem – 1% apjomā no atalgojuma bruto summas;

               biedriem – studentiem, mācekļiem un audzēkņiem – 15 centi;

               biedriem – pensionāriem, darbiniekiem, kuri atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, bezdarbniekiem – 70 centi;

5.8.    Biedra naudu nemaksā LIZDA biedri:

               no arodbiedrības pabalsta summas;

               no slimības pabalsta summas.

5.9.    Biedrs var maksāt paaugstinātu biedru maksu, lai piedalītos LIZDA izveidotajos fondos.

5.10.  Biedra nauda tiek iekasēta ik mēnesi 5.7. punktā noteiktajā apjomā no biedra iepriekšējā mēneša atalgojuma bruto summas. Līdz katra mēneša 25.datumam pirmorganizācijas, arodorganizāciju apvienības un teritoriālās arodorganizācijas no visu arodbiedrības biedru iepriekšējā mēneša biedru maksu kopsummas iemaksā LIZDA institūcijām Kongresa, bet tā starplaikā LIZDA Padomes noteikto biedru naudas procentu, lai nodrošinātu LIZDA institūciju darbību.

5.11.  Pirmorganizācija, arodorganizāciju apvienība vai teritoriālā arodorganizācija, kas nav izpildījusi 5.10. punkta prasības, zaudē lēmējtiesības visās LIZDA institūcijās līdz savu saistību izpildei.

5.12.  Biedra naudas iekasēšanas veidu nosaka pirmorganizācijas institūcija atbilstoši LIZDA Padomes lēmumiem, biedru sastāvam un izvietojumam, izmantojot bezskaidras naudas norēķinus.

Ja nav iespējami bezskaidras naudas norēķini, tad biedru nauda iekasējama skaidrā naudā. Pirmorganizācijas pilnvarota persona sastāda ikmēneša biedra naudas iekasēšanas sarakstu un katru mēnesi norēķinās ar pirmorganizācijas kasieri vai augstākstāvošas organizācijas grāmatvedi.

5.13.  Reizi gadā, sastādot pirmorganizācijas biedru sarakstu, arodbiedrības pilnvarota persona pārbauda nomaksātās biedru naudas.

 

 

VI. LIZDA organizatoriskā uzbūve un juridiskais statuss

 

6.1.    LIZDA organizatoriskās uzbūves pamatu veido LIZDA biedri, kuri saskaņā ar Statūtiem apvienojas pirmorganizācijās. Pirmorganizācijas saskaņā ar Statūtiem apvienojas teritoriālajās arodorganizācijās vai arodorganizāciju apvienībās. LIZDA struktūru veido arī institūciju arodorganizācijas, pamatojoties uz LIZDA Padomes lēmumu.

6.2.    LIZDA pēc reģistrācijas attiecīgajā valsts institūcijā iegūst juridiskas personas tiesības.

6.3.    LIZDA Padome ar savu lēmumu nosaka arodbiedrības patstāvīgās vienības, kas iegūst juridiskās personas statusu ar brīdi, kad tās ierakstītas biedrību un nodibinājumu reģistrā.

6.4.    LIZDA pastāvīgās vienības statuss var tikt piešķirts teritoriālajām arodorganizācijām, arodorganizāciju apvienībām un institūciju arodorganizācijām.

6.5.    Nozares līmeņa institūcija ir augstākstāvoša attiecībā pret LIZDA teritoriālajām organizācijām, arodorganizāciju apvienībām un institūciju arodorganizācijām. LIZDA teritoriālās organizācijas un arodorganizāciju apvienības ir augstākstāvošas institūcijas attiecībā pret savām pirmorganizācijām.

6.6.    LIZDA Padomes un Valdes sēdēs ir tiesības piedalīties LIZDA Jauno pedagogu padomes pārstāvim un izteikt savu viedokli.

 

 

VII. LIZDA pirmorganizācija

 

7.1.    LIZDA uzbūves pamatvienība ir pirmorganizācija. Pirmorganizāciju var izveidot trīs un vairāk LIZDA biedri saskaņā ar augstākstāvošas organizācijas lēmumu.

7.2.    Jautājumos, kas saistīti ar institūciju arodorganizāciju organizatorisko uzbūvi, kompetenci, dibināšanas, darbības, lēmumu pieņemšanas kārtību, piemēro Statūtu noteikumus attiecībā uz pirmorganizāciju.

7.3.    LIZDA pirmorganizācija darbojas saskaņā ar Nolikumu, ko apstiprina LIZDA Padome.

7.4.    LIZDA pirmorganizācijas uzdevumi izriet no LIZDA uzdevumiem, un tie tiek precizēti katras pirmorganizācijas darbības pamatuzdevumos.

7.5.    LIZDA pirmorganizāciju reģistrē LIZDA Valde saskaņā ar LIZDA Padomes apstiprinātu kārtību. Katrai pirmorganizācijai tiek izsniegta reģistrācijas apliecība. Pirmorganizācija ir tiesīga pieņemt lēmumu par citu iekšēju struktūrvienību (arodgrupu) izveidošanu.

7.6.    LIZDA pirmorganizācijas augstākā lēmējinstitūcija ir LIZDA biedru sapulce/konference.

7.7.    LIZDA biedru sapulcei/konferencei ir sekojoši uzdevumi:

               veidot pirmorganizācijas arodkomiteju/valdi, noteikt tās kompetenci, ievēlēt pirmorganizācijas priekšsēdētāju, vietnieku un revīzijas komisiju/revidentu, kā arī noteikt to pilnvaru laiku līdz 5 gadiem. Par arodkomitejas/valdes priekšsēdētāju nevar ievēlēt konkrētās iestādes vadītāju. Pirmorganizācijās, kurās biedru skaits ir mazāks par 10 biedriem, arodbiedrības darba organizēšanai sapulce var ievēlēt tikai pirmorganizācijas priekšsēdētāju un revidentu;

               gadā pirms LIZDA Kongresa ievēlēt delegātus teritoriālās organizācijas vai arodapvienības konferencei, vai LIZDA Kongresam;

               akceptēt darba koplīgumu, vienošanos ar pašvaldību un sekot to izpildei;

               ik gadu izvērtēt arodkomitejas/valdes un revīzijas komisijas/revidenta darbu;

               izvirzīt savus pārstāvjus līdzdalībai padomēs, komisijās un darba grupās.

7.8.    Ja sakarā ar lielo biedru skaitu vai darba specifiku nav iespējams sasaukt biedru sapulci, tad ar augstākstāvošas organizācijas lēmumu tiek sasaukta konference.

7.9.    LIZDA biedru sapulci/konferenci sasauc pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā reizi gadā (gada pārskata sapulce/konference). Pārvēlēšanu sapulce/konference notiek ne retāk kā reizi 5 gados, bet obligāti gadā pirms LIZDA Kongresa. LIZDA biedru sapulci sasauc arodkomiteja/valde vai tās priekšsēdētājs, kā arī, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešdaļa pirmorganizācijas biedru.

7.10.  LIZDA biedru sapulces/konferences laiku, vietu un darba kārtību attiecīgā institūcija paziņo LIZDA biedriem ne vēlāk kā divas nedēļas pirms sapulces/konferences norises.

7.11.  Konferences delegātus ievēl arodbiedrības biedri saskaņā ar arodkomitejas/valdes noteikto pārstāvniecības normu un kārtību.

7.12.  Arodbiedrības sapulce/konference ir pilntiesīga, ja tās darbā piedalās vairāk kā 1/2 biedru - delegātu.

Ja noteiktajā laikā sapulcē vai konferencē nepiedalās nepieciešamais biedru vai delegātu skaits, tad ne vēlāk kā nedēļas laikā sasaucama otra sapulce /konference ar to pašu dienas kārtību. Otrreizēja sapulce/konference ir pilntiesīga ar mazāku dalībnieku skaitu.

7.13.  Sapulces/konferences lēmumi tiek pieņemti ar vienkāršu balsu vairākumu. Aizklāti jābalso par katru lēmumu, ja to pieprasa 1/3 arodbiedrības biedru, delegātu. Lēmumi nedrīkst būt pretrunā ar Statūtu prasībām un LIZDA augstākstāvošo institūciju lēmumiem. Sapulces/ konferences lēmumi ir saistoši visiem pirmorganizācijas biedriem.

7.14.  Ārkārtas arodbiedrības biedru sapulci/konferenci, kā arī pirmstermiņa vēlēšanas rīko pēc 1/3 biedru vai arodkomitejas/valdes pieprasījuma.

7.15.  Pirmorganizācijas darbu pastāvīgi vada un darbību koordinē biedru sapulcē/konferencē izveidota arodkomiteja/valde un ievēlētās personas (priekšsēdētājs, viņa vietnieks, revīzijas komisija/revidents).

7.16.  Pirmorganizācijas priekšsēdētājs bez īpašas pilnvaras ir tiesīgs pārstāvēt pirmorganizācijas biedrus.

7.17.  Katra gada sākumā pirmorganizācijas priekšsēdētājs vai tā pilnvarota persona pārbauda nomaksātās biedru naudas un sastāda arodbiedrības biedru sarakstu. Pirmorganizācijas priekšsēdētājs iesniedz augstākstāvošai organizācijai arodbiedrībā uzņemto un no uzskaites noņemto arodbiedrības biedru sarakstu (3.10.punkts).

7.18.  Pirmorganizācija naudas līdzekļus izlieto saskaņā ar LIZDA Kongresā, Padomē noteiktajiem finansiālās darbības pamatprincipiem un noteikto biedru naudas sadalījumu un saskaņā ar tāmi, ko apstiprina LIZDA biedru sapulce (konference). Atskaiti par tāmes izpildi pirmorganizācija iesniedz augstākstāvošai organizācijai, pievienojot Revīzijas komisijas/revidenta slēdzienu.

7.19.  Pirmorganizācijas kontroles institūcijas – revīzijas komisijas/revidenta pienākums ir vismaz reizi gadā pārbaudīt grāmatvedības un kases norēķinus, pievērst īpašu uzmanību tam, lai ienākumi un izdevumi atbilstību tāmei, LIZDA Statūtiem, LIZDA Padomes un Valdes lēmumiem. Revīzijas komisija/revidents sniedz rakstisku slēdzienu par gada finanšu atskaiti.

7.20.  Pirmorganizācijas reorganizācijas vai darbības izbeigšanas gadījumā tās īpašuma izmantošanas kārtību nosaka augstākstāvoša organizācija, bet ja tādas nav - LIZDA Valdes izveidota likvidācijas komisija.

         Pirmorganizācijas dokumentus, t.sk. kases un grāmatvedības dokumentus, zīmogu, finanšu un materiālos līdzekļus, Revīzijas komisijas (revidenta) slēdzienu pirmorganizācijas priekšsēdētājs nodod LIZDA augstākstāvošai organizācijai. Par turpmāko materiālo un finanšu līdzekļu izmantošanu lemj augstākstāvoša organizācija vai LIZDA Valde.

7.21.  Pirmorganizācijas priekšsēdētāja maiņas gadījumā viss LIZDA īpašums, t.sk. finanšu līdzekļi, dokumenti un zīmogs ar pieņemšanas-nodošanas aktu jānodod jaunievēlētajam pirmorganizācijas priekšsēdētājam.

Aktam jāpievieno revīzijas komisijas/revidenta slēdziens.

7.22.  Lēmumu par pirmorganizācijas likvidēšanu nevar pieņemt, ja pret to balso 3 un vairāk arodbiedrības biedru. Ja likvidē vai kādā citā veidā pārtrauc pirmorganizācijas darbību, tās finanšu līdzekļi un manta pāriet augstākstāvošas arodbiedrības organizācijas vai LIZDA Padomes īpašumā. Pirmorganizācija uzskatāma par likvidētu, ja tajā paliek mazāk par 3 biedriem. Augstākstāvošā organizācija lemj par palikušo biedru pievienošanu citai pirmorganizācijai.

7.23.  Pirmorganizācijas pienākums ir regulāri informēt LIZDA augstākstāvošo organizāciju par savu darbību (īpaši par darba un darba tiesību jautājumiem), nosūtīt noteiktajos termiņos pieprasīto aptauju, izziņu u.c. materiālus.

 

VIII. LIZDA teritoriālā arodorganizācija

8.1.    LIZDA teritoriālā arodorganizācija aptver noteiktu ģeogrāfisku darbības teritoriju, kurā apvienojas LIZDA pirmorganizācijas.

8.2.    Jautājumos, kas saistīti ar arodorganizāciju apvienību organizatorisko uzbūvi, kompetenci, dibināšanas, darbības, lēmumu pieņemšanas kārtību piemēro Statūtu noteikumus attiecībā uz teritoriālo arodorganizāciju. 

8.3.    Lēmumu par LIZDA teritoriālās arodorganizācijas izveidošanu, reorganizāciju vai likvidāciju pieņem LIZDA Padome.

8.4.    LIZDA teritoriālā arodorganizācija darbojas saskaņā ar LIZDA Statūtiem un LIZDA Padomes apstiprinātu Nolikumu.

8.5.    LIZDA teritoriālās arodorganizācijas uzdevumi izriet no LIZDA uzdevumiem, un tie tiek precizēti katras teritoriālās arodorganizācijas darbības pamatuzdevumos.

8.6.    Konference un padome ir teritoriālās arodorganizācijas augstākās lēmējinstitūcijas tajos jautājumos, kas saistīti ar arodbiedrības darbu konkrētā teritorijā un saskaņā ar Statūtiem ir tās kompetencē. Konferenci sasauc teritoriālās arodorganizācijas padome pēc vajadzības. Pārskatu – vēlēšanu konferenci obligāti sasauc LIZDA Kongresa gadā.

8.7.    Lēmumu par konferences sasaukšanas laiku, vietu, darba kārtību, delegātu skaitu, to ievēlēšanas kārtību atbilstoši Statūtiem pieņem teritoriālās arodorganizācijas padome un paziņo pirmorganizācijām ne vēlāk kā mēnesi pirms tās norises.

8.8.    Konference ir tiesīga, ja tās darbā piedalās ne mazāk kā 2/3 ievēlēto delegātu. Konferences lēmumus pieņem ar klātesošo delegātu balsu vairākumu. Lēmumu pieņemšanas veidu – atklātu vai aizklātu nosaka konference. Aizklāti jābalso par katru lēmumu, ja to pieprasa 1/3 daļa delegātu.

8.9.    Konferences delegātus ievēl pirmorganizācijas saskaņā ar teritoriālās arodorganizācijas padomes noteiktu pārstāvniecības normu un kārtību. Pārstāvniecības normas un kārtību saskaņo ar LIZDA Valdi. Par balsstiesīgiem konferences delegātiem tiek atzīti arī teritoriālās arodorganizācijas priekšsēdētājs, vietnieks un revīzijas komisijas priekšsēdētājs/revidents.

8.10.  Konference:

               noklausās un apstiprina padomes, revīzijas komisijas pārskatus un izstrādā galvenos darbības virzienus;

               ievēl padomi, priekšsēdētāju, vietnieku un revīzijas komisiju;

               ievēl delegātus LIZDA Kongresam;

               risina citus svarīgus arodbiedrību jautājumus savas darbības teritorijā.

8.11.  Ārkārtas konferenci sasauc pēc teritoriālās arodorganizācijas padomes iniciatīvas, kā arī tad, ja to pieprasa ne mazāk kā 1/3 teritoriālās arodorganizācijas biedru, vai ne mazāk kā 1/3 pirmorganizāciju, vai pēc LIZDA Padomes lēmuma.

8.12.  Teritoriālās arodorganizācijas kompetencē ir:

               organizēt LIZDA Statūtu, darbības pamatvirzienu, Kongresa, Padomes un Valdes lēmumu izpildi;

               pārstāvēt arodbiedrību un tās biedrus savas darbības teritorijas valsts, pašvaldību iestādēs, tiesā, sabiedriskajās un citās organizācijās;

               koordinēt un vadīt teritoriālās organizācijas pirmorganizāciju un biedru darbību, aizstāvēt viņu tiesības un intereses;

               slēgt vienošanās ar pašvaldībām, sadarboties ar konkrēto teritoriju izglītības pārvaldes institūcijām;

               sniegt praktisku palīdzību pirmorganizācijām darba koplīgumu sastādīšanā un noslēgšanā;

               organizēt vietēja mēroga akcijas, koordinēt LIZDA kopējo akciju realizēšanu un piedalīties tajās;

               izglītot arodbiedrības biedrus;

               sekmēt jaunu pirmorganizāciju veidošanos, iesaistīt arodbiedrībā jaunus biedrus;

               organizēt arodbiedrības biedru un pirmorganizāciju reģistrāciju, biedru naudas iekasēšanu un uzskaiti;

               sniegt informāciju arodbiedrības biedriem, pirmorganizācijām par arodbiedrības darbību un LIZDA Padomei - par savu un pirmorganizāciju darbību;

               apstiprināt teritoriālās arodorganizācijas budžetu (tāmi) un atskaitīties par tā izpildi padomes sēdē;

               iesniegt LIZDA Padomei noteiktā termiņā vienota parauga gada statistiskās un finanšu atskaites, veikt no pirmorganizācijām saņemto atskaišu apkopošanu un analīzi;

               izskaidrot darba un citus sociālās aizsardzības likumus, piedalīties vai organizēt sabiedrisko kontroli par darba tiesību, darba aizsardzības un citu sociālo likumu ievērošanu savas atbildības ietvaros, izvirzīt pārstāvjus attiecīgās komisijās;

               sasaukt padomes, valdes sēdes, sagatavot dienas kārtībā izskatāmos jautājumus;

               iesaistīties Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības reģionālo centru darbā;

               apspriest un izlemt citus svarīgus arodbiedrības darbības jautājumus, kas ir saistīti ar teritoriālās arodorganizācijas darbību.

8.13.  Padomi veido pirmorganizāciju priekšsēdētāji un konferencē ievēlētie pārstāvji. Ja teritoriālajā arodorganizācijā ir vairāk kā 50 pirmorganizāciju, tad padomes skaitlisko sastāvu nosaka teritoriālās arodorganizācijas konference. Padome organizē teritoriālās arodorganizācijas darbu konferences starplaikā. Padomes sastāvā ietilpst teritoriālās arodorganizācijas priekšsēdētājs un viņa vietnieks. Padomes darbu vada priekšsēdētājs. Padomes sēdes sasauc pēc vajadzības, bet ne retāk kā reizi divos-trijos mēnešos.

8.14.  Padomes darbs tiek organizēts saskaņā ar Statūtiem, LIZDA Padomes apstiprinātu Nolikumu un pirmorganizāciju deleģētajām funkcijām, pieprasījumiem.

8.15.  Padome:

               organizē LIZDA Kongresa, Padomes, Valdes lēmumu izpildi;

               ievēl Valdi;

               koordinē pirmorganizāciju un biedru darbību, aizstāv to intereses;

               apstiprina teritoriālās arodorganizācijas budžetu (tāmi);

               apstiprina teritoriālās arodorganizācijas darbības virzienus;

               ievēl priekšsēdētāju un vietnieku, ja kāds no tiem pārtraucis darbu konferences starplaikā;

               ievēl jaunus revīzijas komisijas locekļus, ja to vietas kļuvušas vakantas;

               apspriež un izlemj citus svarīgus arodbiedrības darbības jautājumus.

8.16.  Padome var izveidot valdi neatliekamu arodbiedrības jautājumu risināšanai. Valdes sastāvu ievēl no padomes locekļiem vai pirmorganizāciju deleģētiem pārstāvjiem. Valdes sēdes sasauc pēc vajadzības.

8.17.  Valde operatīvi izskata un izlemj arodbiedrības darbības jautājumus, izņemot padomes kompetencē esošos.

8.18.  Priekšsēdētājs:

               savu pilnvaru ietvaros pārstāv arodbiedrību un pauž tās viedokli valsts un pašvaldību institūcijās un iestādēs, prokuratūrā, tiesā un sabiedriskajās organizācijās;

               organizē, vada un nodrošina padomes un valdes darbu;

               vēlēto institūciju darbības starplaikā vada teritoriālās arodorganizācijas darbu un atbild par teritoriālās arodorganizācijas kompetencē esošajiem jautājumiem;

               izveido algotu darbinieku personālsastāvu, noslēdz ar tiem darba līgumus, atbrīvo tos no darba likumā noteiktajā kārtībā;

               priekšsēdētāja (vietnieka) atalgojumu nosaka teritoriālās arodorganizācijas padome.

8.19.  Padomes, valdes sēdes ir tiesīgas, ja tajās piedalās ne mazāk kā 1/2 padomes, valdes locekļu. Lēmumi tiek pieņemti ar klātesošo balsu vairākumu. Lēmumus paraksta priekšsēdētājs. Padomes un Valdes sēdes jāprotokolē.

8.20.  Teritoriālā arodorganizācija naudas līdzekļus izlieto saskaņā ar LIZDA Kongresā, Padomē noteiktajiem finansiālās darbības pamatprincipiem, biedru naudas sadalījumu un saskaņā ar tāmi, ko apstiprina LIZDA teritoriālās arodorganizācijas padome. Atskaites par tāmes izpildi teritoriālā arodorganizācija iesniedz LIZDA Valdei, pievienojot revīzijas komisijas/revidenta slēdzienu.

8.21.  Lēmumu par teritoriālās arodorganizācijas likvidāciju pieņem LIZDA Padome saskaņā ar teritoriālās arodorganizācijas konferences ieteikumu.  Ja teritoriālās arodorganizācijas darbības teritorijā paliek mazāk par trim pirmorganizācijām, tad lēmumu par teritoriālās arodorganizācijas reorganizāciju pieņem LIZDA Padome. Ja likvidē vai kādā citā veidā pārtrauc teritoriālās arodorganizācijas darbību, tās līdzekļi un manta pāriet LIZDA īpašumā.

8.22.  Teritoriālās arodorganizācijas darbības izbeigšanas gadījumā tās īpašuma izmantošanas kārtību nosaka LIZDA Padomes izveidota likvidācijas komisija.

 

IX. LIZDA Kongress

 

9.1.    LIZDA augstākā lēmējinstitūcija ir Kongress, tas tiek sasaukts katru piekto gadu. Par Kongresa laiku, vietu, darba kārtību, delegātu ievēlēšanas kārtību un pārstāvniecības normu LIZDA Padome ar teritoriālo arodorganizāciju, arodorganizāciju apvienību un institūciju arodorganizāciju starpniecību paziņo arodbiedrības biedriem ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms Kongresa norises sākuma. LIZDA Padome delegātu skaitu nosaka pēc pirmskongresa gada statistikā norādītā biedru skaita.  

9.2.    Nosakot pārstāvniecības normu, LIZDA Padome ņem vērā to, lai Kongresa delegāti tiktu ievēlēti no teritoriālajām arodorganizācijām, arodorganizāciju apvienībām un institūciju arodorganizācijām. Par ievēlētu Kongresa delegātu uzskata to, kurš saņēmis vairāk par 1/2 no vēlēšanās piedalījušos arodbiedrības biedru balsu skaita. Ja balsu skaits nav sasniegts, tiek rīkotas atkārtotas vēlēšanas starp kandidātiem, kuri ieguvuši visvairāk balsu. Atkārtotās vēlēšanās var palikt tikai divi kandidāti uz katru delegāta vietu.

9.3.    Kongresa delegātu pilnvaras izsniedz teritoriālās arodorganizācijas, arodorganizāciju

         apvienības un institūciju arodorganizācijas. Tās teritoriālās arodorganizācijas, arodorganizāciju apvienības vai institūciju arodorganizācijas, kurām ir biedru naudas parādi, nevar izvirzīt delegātus LIZDA Kongresam.

9.4.    Par balsstiesīgiem Kongresa delegātiem tiek atzīti arī LIZDA priekšsēdētājs, vietnieks un Revīzijas komisijas priekšsēdētājs.

9.5.    Kongresā var piedalīties par delegātiem neievēlētie LIZDA Padomes, Valdes un Revīzijas komisijas locekļi.

9.6.    LIZDA Kongress ir tiesīgs izlemt visus jautājumus, ja tajā piedalās ne mazāk kā 2/3 ievēlēto delegātu.

9.7.    Lēmumus Kongress pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu, atklāti balsojot. Aizklāti jābalso, ja to pieprasa ne mazāk kā 1/3 Kongresa delegātu.

9.8.    Kongresa lēmumi ir saistoši visiem arodbiedrības biedriem un visām arodbiedrības struktūrvienībām.

9.9.    Kongresu atklāj un vada LIZDA priekšsēdētājs vai vietnieks, līdz tiek ievēlētas Kongresa darba institūcijas.

9.10.  LIZDA Kongresa kompetencē ir visi LIZDA darbības jautājumi un galvenie uzdevumi:

               pieņemt lēmumu par nozares arodbiedrības izveidošanu, pārveidošanu vai darbības izbeigšanu;

               apstiprināt arodbiedrības Statūtus, darbības programmu, Revīzijas komisijas Nolikumu, veikt tajos grozījumus;

               izskatīt, dot novērtējumu un apstiprināt iepriekšējā Kongresā ievēlēto institūciju pārskatus;

               ievēlēt arodbiedrības priekšsēdētāju, vietnieku, Revīzijas komisiju un tās priekšsēdētāju;

               apstiprināt LIZDA Padomi;

               apspriest un izlemt svarīgus arodbiedrības darbības jautājumus.

 

9.11. LIZDA Padomes izveidotas darba grupas apkopo un iestrādā Kongresa dokumentu projektos iesniegtos priekšlikumus. Priekšlikumus Kongresam iesniedz:

               biedru sapulces – ne vēlāk kā 8 nedēļas pirms kongresa;

               konferences delegāti – ne vēlāk kā 6 nedēļas pirms kongresa;

               LIZDA Valde – ne vēlāk kā 5 nedēļas pirms kongresa;

               LIZDA Padome – ne vēlāk kā 4 nedēļas pirms kongresa.

               LIZDA Padomes izveidotās darba grupas priekšlikumus apkopo un iestrādā kongresa dokumentu projektos.

9.12.  Priekšlikumus par LIZDA priekšsēdētāja un vietnieka kandidatūrām jāizvirza ne vēlāk kā 4 nedēļas pirms Kongresa.

9.13.  LIZDA Padomei ir tiesības iesniegt Kongresam priekšlikumus par visiem arodbiedrības darbības jautājumiem. Jautājumu, ko izskatīšanai kongresā nav iesniegusi LIZDA Padome, un kas nav saņemts iepriekšēja priekšlikuma veidā, var tikt izskatīts Kongresā, ja par to nobalso 2/3 delegātu. Kongresa laikā iesniegto priekšlikumu izskatīšanas kārtību un termiņu nosaka Kongresa darba reglaments.

9.14.  Pieņemt lēmumu par grozījumiem Statūtos var tikai kārtējais LIZDA Kongress.

9.15.  Kongresa pamatdokumentu projektus izsūta Kongresa delegātiem ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms Kongresa.

9.16.  Kongresa lēmumus paraksta LIZDA priekšsēdētājs.

 

X. LIZDA Ārkārtas kongress

 

10.1.  LIZDA Ārkārtas kongresu sasauc pēc LIZDA Padomes iniciatīvas, kā arī tad, ja to pieprasa ne mazāk kā 1/3 LIZDA Padomes dalīborganizāciju, kas pārstāv 1/3 LIZDA biedru.

10.2.  Par Ārkārtas kongresa vietu, laiku, darba kārtību, delegātu ievēlēšanas kārtību un pārstāvniecības normu LIZDA Padome paziņo ne vēlāk kā četras nedēļas pirms kongresa.

10.3.  LIZDA Ārkārtas kongresā piedalās Statūtu 9.3. un 9.4. punktā nosauktie dalībnieki.

10.4.  Ārkārtas kongress izskata tikai LIZDA Padomes apstiprināto darba kārtību, un tās ietvaros tam ir tādas pašas pilnvaras kā kārtējam Kongresam.

10.5.  Noteiktās darba kārtības ietvaros Ārkārtas kongress izskata visus priekšlikumus, kurus iesniedz 1/10 daļa delegātu, apstiprinot tos ar parakstiem, vai LIZDA Padomes dalīborganizācijas, pievienojot tiem dalīborganizācijas biedru sapulces vai konferences protokolu.

 

XI. LIZDA Padome

 

11.1   LIZDA Padome ir augstākā LIZDA lēmējinstitūcija Kongresu starplaikos un izlemj visus svarīgākos arodbiedrības jautājumus, izņemot tos, kuri ir Kongresa kompetencē.

11.2.  LIZDA Padomi veido visu teritoriālo arodorganizāciju priekšsēdētāji, arodorganizāciju apvienību un institūciju arodorganizāciju priekšsēdētāji, kuri pārstāv ne mazāk kā 100 biedru un, kuriem nav augstākstāvošas arodorganizācijas.

11.3.  LIZDA Padomi veidojošās arodorganizācijas tiek sauktas par dalīborganizācijām. LIZDA Padomes dalīborganizāciju veidošanas principus atkarībā no lietderības un biedru skaita nosaka LIZDA Padome. Dalīborganizācijas darbojas saskaņā ar nolikumu un LIZDA Statūtiem.

11.4.  Dalīborganizāciju, kuras sastāvā ir līdz 1000 biedriem, padomē pārstāv tās priekšsēdētājs. Katri nākošie 1000 biedri dod tiesības deleģēt Padomes sastāvā papildus pārstāvi. Tā izvirzīšanas kārtību nosaka pati dalīborganizācija.

11.5.  LIZDA priekšsēdētājs vienlaikus ir Padomes priekšsēdētājs. LIZDA priekšsēdētāja vietnieks – Padomes priekšsēdētāja vietnieks.

11.6.  LIZDA Padomes kompetencē ir:

               organizēt arodbiedrības darbības programmas un Kongresa lēmumu izpildi;

               izstrādāt arodbiedrības taktiku, stratēģiju, izlemt svarīgākos arodbiedrības jautājumus, izņemot Kongresa kompetencē esošos;

               sasaukt arodbiedrības Kongresu un noteikt delegātu pārstāvniecības kārtību;

               apstiprināt LIZDA darbības plānu un budžetu, kontrolēt to izpildi;

               iesniegt valsts institūcijās  priekšlikumus veikt grozījumus likumos un normatīvajos aktos;

               skaidrot arodbiedrības Statūtus un to piemērošanas kārtību, kontrolēt to ievērošanu;

               apturēt un atcelt arodbiedrību organizāciju un to vēlēto institūciju lēmumus, ja tie ir pretrunā ar LIZDA Statūtiem un darbības pamatvirzieniem;

               ievēlēt LIZDA Valdes locekļus un to kandidātus;

               apstiprināt priekšsēdētāja un vietnieka darba samaksas apmēru, kā arī atbildības jomas;

               ievēlēt arodbiedrības priekšsēdētāju, vietnieku, ja Kongresa starplaikā šie amati kļūst vakanti;

               ievēlēt jaunus Revīzijas komisijas locekļus, ja to vietas kļuvušas vakantas;

               apstiprināt LIZDA biroja funkcijas un struktūru;

               reģistrēt teritoriālās arodorganizācijas, arodorganizāciju apvienības un institūciju arodorganizācijas;

               koordinēt un vadīt LIZDA teritoriālo arodorganizāciju, arodapvienību un institūciju arodorganizāciju darbību;

               lemt par LIZDA iestāšanos Latvijas un citu valstu arodbiedrību apvienībās, ievēlēt delegātus un pārstāvjus šajās organizācijās.

11.7.  Padomes sēdes tiek sasauktas ne retāk kā reizi divos - trijos mēnešos. Padome ir lemttiesīga, ja tajā piedalās ne mazāk kā 1/2 Padomes locekļu.

11.8.  Padome lēmumus pieņem ar balsu vairākumu, un tie ir saistoši visiem LIZDA biedriem. Lēmumus paraksta Padomes priekšsēdētājs, bet viņa prombūtnē – vietnieks.

11.9.  Katra dalīborganizācija savam Padomes loceklim nozīmē vietnieku (aizvietotāju). Ja dalīborganizācijas priekšsēdētājs – Padomes loceklis nevar ierasties uz sēdi, viņa pienākumus pilda vietnieks (aizvietotājs).

 

XII. LIZDA Valde

 

12.1.  LIZDA Valde ir izpildinstitūcija, kas pieņem lēmumus un vada arodbiedrības darbību LIZDA Padomes starplaikā.

12.2.  LIZDA Valdi 13 cilvēku sastāvā ievēl LIZDA Padome, iekļaujot tajā LIZDA priekšsēdētāju un viņa vietnieku, kuri vada tās darbību.  Valdes sastāvu var atjaunot katru gadu.

12.3.  LIZDA Valdes priekšsēdētājs un viņa vietnieks ir tiesīgi pārstāvēt arodbiedrību katrs atsevišķi.

12.4.  Valdes sēdes ir lemttiesīgas, ja tajās piedalās ne mazāk kā 2/3 Valdes locekļu.

         No Padomes locekļu vidus tiek ievēlēti Valdes locekļu kandidāti.

12.5.  LIZDA Valdes kompetencē ir:

               izskatīt un izlemt svarīgākos arodbiedrības jautājumus, izņemot Kongresa un LIZDA Padomes kompetencē esošos;

               sniegt priekšlikumus atzinumiem  par valsts normatīvajiem dokumentiem, ja tie ir saistīti ar arodbiedrības biedru sociāli ekonomiskajām tiesībām un interesēm;

               izstrādāt un apstiprināt nolikumus un instrukcijas, kas nodrošina Statūtu izpildi un arodbiedrības pārvaldi;

               nodrošināt praktisku un metodisku palīdzību darba koplīgumu un vienošanās ar pašvaldībām izstrādāšanā;

               nodrošināt juridisku palīdzību arodbiedrības biedriem un arodbiedrības organizācijām;

               organizēt arodbiedrības apmācības teritoriālo arodorganizāciju, arodorganizāciju apvienību un institūciju arodorganizāciju priekšsēdētājiem, viņu vietniekiem un to aktīvam;

               reģistrēt  pirmorganizācijas;

               izstrādāt teritoriālās arodorganizācijas, arodorganizāciju apvienības priekšsēdētāja darba samaksas nolikumu;

               izveidot LIZDA komisijas, darba grupas;

               izstrādāt vienotus teritoriālās arodorganizācijas, arodorganizāciju apvienības, institūcijas arodorganizācijas, pirmorganizācijas, revīzijas komisijas/revidenta darbības principus un nolikumus.

12.6.  Valdes sēdes sasauc Valdes priekšsēdētājs, bet viņa prombūtnē – vietnieks. Sēdes sasauc pēc vajadzības, bet ne retāk kā reizi divos mēnešos.

12.7.  Ārkārtas valdes sēdes sasauc pēc priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieka vai 1/3 Valdes locekļu pieprasījuma.

12.8.  Valdes lēmumus pieņem ar balsu vairākumu un tos paraksta Valdes priekšsēdētājs.

 

XIII. LIZDA priekšsēdētājs un viņa vietnieks

 

13.1.  LIZDA priekšsēdētāju un vietnieku ievēl Kongress uz pieciem gadiem. Balsošanas formu nosaka Kongress.

13.2.  LIZDA priekšsēdētājs un vietnieks ir atbildīgi par arodbiedrības darbu Padomes un Valdes sēžu starplaikā.

13.3.  Priekšsēdētāja prombūtnes laikā viņa funkcijas pilda vietnieks.

13.4.  Ja Kongresa starplaikā priekšsēdētāja un vietnieka amati kļūst vakanti, LIZDA Padome ievēlē amatu pienākumu izpildītājus līdz kārtējam vai ārkārtas kongresam.

13.5.  LIZDA priekšsēdētājs ir arī LIZDA Padomes un Valdes priekšsēdētājs. LIZDA priekšsēdētājs ir tiesīgs sasaukt Padomes un Valdes sēdes.

13.6.  LIZDA priekšsēdētājs un vietnieks bez īpaša pilnvarojuma pārstāv nozares arodbiedrības intereses visās valsts, pašvaldību un sabiedriskajās institūcijās, paužot LIZDA Kongresa, Padomes un Valdes viedokli.

13.7.  LIZDA priekšsēdētājs un vietnieks veic saraksti ar organizācijām, iestādēm un uzņēmumiem, paraksta LIZDA dokumentus, ir kredīta rīkotāji.

13.8.  LIZDA priekšsēdētājs izveido biroja personālsastāvu, noslēdz ar tiem darba līgumus un atbrīvo tos no darba likumā noteiktajā kārtībā.

 

XIV. LIZDA Revīzijas komisija

 

14.1.  LIZDA Revīzijas komisija ir patstāvīga LIZDA institūcija, kuras pienākumos ietilpst sekot, kā Padome, Valde un arodorganizācijas ievēro Statūtu prasības un kā saskaņā ar Statūtiem tiek pildīti pieņemtie lēmumi.

14.2.  Revīzijas komisijas galvenais uzdevums ir pārbaudīt LIZDA īpašuma izmantošanas pareizību, finansiālo darbību, tāmju un budžeta izpildi, grāmatvedības un citu dokumentāciju. LIZDA Revīzijas komisija koordinē visu līmeņu revīzijas komisiju/revidentu darbu. LIZDA Revīzijas komisija savu pilnvaru laikā ir tiesīga veikt pārbaudes un revīzijas visās teritoriālajās arodorganizācijās, arodorganizāciju apvienībās un institūciju arodorganizācijās. LIZDA Revīzijas komisija ir tiesīga sniegt metodisko palīdzību teritoriālo arodorganizāciju, arodorganizāciju apvienību, institūciju arodorganizāciju un pirmorganizāciju revīzijas komisijām/revidentiem.

14.3.  LIZDA Revīzijas komisija reizi gadā iesniedz ziņojumu LIZDA Padomei, bet par savu darbu atskaitās LIZDA Kongresam.

14.4.  Revīzijas komisiju uz 5 gadiem ievēl Kongress tā noteiktajā skaitliskajā sastāvā un kārtībā. Komisija darbojas saskaņā ar Nolikumu par Revīzijas komisiju, ko apstiprina Kongress.

14.5.  Revīzijas komisijas priekšsēdētājs ir tiesīgs piedalīties LIZDA Padomes un Valdes sēdēs ar padomdevēja tiesībām.

14.6.  Ar Revīzijas komisijas darbību saistītos izdevumus sedz no LIZDA kopējiem līdzekļiem.

14.7.  Ja kaut kādu iemeslu dēļ LIZDA Revīzijas komisijas locekļu vietas kļuvušas vakantas, LIZDA Padome ievēl jaunus Revīzijas komisijas locekļus līdz kārtējam vai ārkārtas kongresam.

14.8.  Revīzijas komisijas sēdes ir tiesīgas, ja tajās piedalās ne mazāk kā puse no revīzijas komisijas locekļu skaita. Lēmumu pieņem ar klātesošo balsu vairākumu.

 

XV. LIZDA akcijas savu biedru tiesību un interešu aizstāvībai

 

15.1.  Savu mērķu un uzdevumu realizēšanai arodbiedrība organizē masu akcijas-mītiņus, demonstrācijas, piketus, arī streikus – kā galēju savu biedru sociāli ekonomisko tiesību aizstāvēšanas līdzekli, pamatojoties uz likumiem un citiem normatīvajiem aktiem.

15.2.  LIZDA Padome izstrādā konkrētā kolektīvā strīda norises kārtību, kas jāievēro visām LIZDA teritoriālajām arodorganizācijām, arodapvienībām, institūciju arodorganizācijām un pirmorganizācijām.

15.3.  Saskaņā ar šiem Statūtiem un ievērojot Latvijas Republikas Streiku likumā noteikto kārtību, LIZDA ir tiesīga pieteikt streiku nozares, teritoriālajā vai pirmorganizācijas līmenī.

15.4.  LIZDA biedri, pirmorganizācija nevar izziņot vai uzsākt streiku bez augstākstāvošas organizācijas padomes apstiprinājuma. LIZDA teritoriālās arodorganizācijas un arodapvienības nevar uzsākt streiku bez LIZDA Padomes apstiprinājuma.

15.5.  Lēmumu par streika pieteikšanu pieņem pirmorganizācijas biedru sapulce, kura sasaukta noteiktajā kārtībā un kurā piedalās vairāk nekā 1/2 pirmorganizācijas arodbiedrības biedru. Lēmums ir pieņemts, ja par to nobalso vairāk kā 1/2 no klātesošo attiecīgās pirmorganizācijas biedru skaita. Balsošanas gaitu un rezultātus protokolē.

15.6.  Teritoriālā arodorganizācija ir tiesīga pieteikt streiku teritoriālā līmenī, ja teritoriālās organizācijas padomes sēdē piedalās vairāk nekā 1/2 no attiecīgās padomes locekļu skaita. Lēmums ir pieņemts, ja par to nobalso vairāk nekā 1/2 no klātesošo padomes locekļu skaita. Balsošanas gaitu un rezultātus protokolē.

15.7.  Ja kolektīvais darba strīds radies starp nozares arodbiedrību un attiecīgo nozares pārvaldes institūciju, LIZDA ir tiesīga pieteikt nozares arodbiedrības streiku, ja par to nobalso LIZDA Padome, kurā piedalās vairāk nekā 1/2 no Padomes locekļu skaita. Lēmums ir pieņemts, ja par to nobalso vairāk nekā 1/2 no klātesošo locekļu skaita. Ikviens LIZDA Padomes loceklis balso atbilstoši balsošanas rezultātiem viņa pārstāvētajā organizācijā.

15.8.  Katra LIZDA pirmorganizācija patstāvīgi lemj jautājumu par piedalīšanos streikā. Balsošanas gaitu un rezultātus protokolē.

15.9.  LIZDA biedram nav tiesību piedalīties LIZDA Padomes nesankcionētās akcijās kā LIZDA pārstāvim. 

 

XVI. LIZDA īpašums, finansiālā un saimnieciskā darbība

 

16.1.  LIZDA ir sava manta un naudas līdzekļi. LIZDA īpašums ir visu LIZDA pirmorganizāciju, dalīborganizāciju un to institūciju rīcībā esošās materiālās, tehniskās, finansiālās vērtības un līdzekļi. Arodbiedrībai ir tiesības brīvi rīkoties ar savu īpašumu saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem.

16.2.  LIZDA īpašumu veido:

               ikmēneša biedru nauda;

               ienākumi no finansiālās un saimnieciskās darbības;

               ziedojumi un dāvinājumi;

               iegādātās, uzskaitē pieņemtās, mantotās kustamās un nekustamās vērtības;

               citi ienākumi.

16.3.  LIZDA finansiālos līdzekļus veido LIZDA kopējos fondos, rēķinos, teritoriālo arodorganizāciju, arodorganizāciju apvienību, institūciju arodorganizāciju un pirmorganizāciju rīcībā esošie naudas līdzekļi.

16.4.  LIZDA arodorganizācijas likumos noteiktajā kārtībā veic grāmatvedības uzskaiti, sastāda ieņēmumu – izdevumu tāmi, pārskatu par gada finansiālo darbību. Bilanci un gada pārskatu apstiprina attiecīgās arodbiedrības vēlētās institūcijas, kā arī revīzijas komisija.

16.5.  LIZDA patstāvīgās vienības, kurām ir juridiskās personas tiesības, var nodarboties ar saimniecisko darbību, glabāt naudas līdzekļus kredītiestādēs un saņemt peļņas procentus. Tām var piederēt kustamais un nekustamais īpašums. Par nošķirto mantu LIZDA Padome lemj likvidācijas gadījumā.

16.6.  LIZDA patstāvīgā vienība pati atbild par savām saistībām. Ja patstāvīgajai vienībai mantas un finanšu līdzekļu nepietiek tās saistību izpildei, par arodbiedrības patstāvīgās vienības saistībām atbild LIZDA Padome.

16.7.  LIZDA patstāvīgā vienība nav tiesīga uzņemties saistības, kas pārsniedz tai pieejamos finanšu līdzekļus, tai skaitā nav tiesīga ņemt aizņēmumus vai izsniegt galvojumus bez LIZDA Padomes saskaņojuma. Ja LIZDA patstāvīgajai vienībai mantas un finanšu līdzekļu nepietiek tās saistību izpildei, tad patstāvīgo vienību pārstāvēt tiesīgās personas, par saviem lēmumiem, kas radījuši zaudējumus arodbiedrības patstāvīgajai vienībai un/vai LIZDA, atbild normatīvajos aktos noteiktā kārtībā.

16.8.  LIZDA finansiālās darbības pamatprincipus un biedru naudas sadalījumu starp arodbiedrības institūcijām nosaka Kongress, bet tā starplaikā LIZDA Padome, un tie ir saistoši visiem arodbiedrības biedriem un struktūrvienībām.

16.9.  Arodbiedrības biedru nauda tiek izlietota Statūtos noteikto mērķu un uzdevumu realizēšanai:

               arodbiedrības darbības nodrošināšanai, aizstāvot savu biedru intereses un tiesības;

               arodbiedrības pasākumu organizēšanai ( piketi, streiki u.c. akcijas);

               vienošanos un darba koplīgumu izstrādāšanai;

               biedru apmācībai juridiskos, ekonomiskos, sociālos un citos jautājumos;

               ekspertu, speciālistu, darbinieku, LIZDA priekšsēdētāja, vietnieka, teritoriālo arodorganizāciju un arodapvienību priekšsēdētāju, vietnieku algošanai;

               biedru juridiskai konsultācijai un aizstāvībai;

               arodbiedrības informācijai un aģitācijai;

               centralizētai palīdzībai biedriem, veidojot solidaritātes fondus. Fondu nolikumus apstiprina LIZDA Padome.

16.10.  Peļņu, kas gūta no arodbiedrības saimnieciskās darbības, nedrīkst sadalīt starp arodbiedrības biedriem.

 

XVII. LIZDA darbības izbeigšana, apvienošanās, jaunas arodbiedrības dibināšana

 

17.1.  Par LIZDA likvidāciju vai apvienošanos ar kādu no Latvijas arodbiedrībām, vai jaunas nozares, profesiju arodbiedrības veidošanu lemj LIZDA Kongress (īpašos gadījumos Ārkārtas kongress).

17.2.  LIZDA var likvidēt tikai gadījumā, ja LIZDA Kongresā par to nobalso vairāk kā 2/3 Kongresa delegātu.

17.3.  LIZDA likvidācijas gadījumā LIZDA Kongress pieņem lēmumu par LIZDA īpašuma nodošanu Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai.

 

        Statūti apstiprināti 2015.gada 23.maijā Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības VI Kongresā, Ķekavas novadā, Ķekavas sākumskolā. Stājas spēkā ar 2015.gada 25.maiju.

 

LIZDA priekšsēdētāja                                                               Inga Vanaga

 

LIZDA priekšsēdētājas vietnieks                                              Edgars Grigorjevs