Latviski English По-Русски

Mans e-pasts Izveidot jaunu e-pastu

   

   

Pieņemti LIZDA I Kongresā 1990.gada 19.maijā;
ar grozījumiem LIZDA IV Kongresā 2005.gada 20.maijā un
ar grozījumiem LIZDA V Kongresā 2010.gada 22.maijā.

1. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība ir neatkarīga un brīvprātīga sabiedriska organizācija, kas pauž, pārstāv un aizstāv savu biedru darba, sociālās, ekonomiskās tiesības un intereses saskaņā ar likumu “Par arodbiedrībām”, citiem Latvijas Republikā spēkā esošiem likumiem un saviem Statūtiem, kā arī ievēro principus un normas, kas noteiktas Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā, Starptautiskās darba organizācijas konvencijās un citos starptautiskos dokumentos.

2. Arodbiedrības darbības principi ir pašpārvalde, demokrātija un atklātums.

3. Attiecības ar valsts iestādēm, pašvaldībām, sabiedriskajām organizācijām, kustībām un politiskajām partijām, kā arī citu valstu arodbiedrībām tiek veidotas uz savstarpējas cieņas, līdztiesīgas partnerības pamatiem un sadarbības līgumiem.




1. Arodbiedrības pilns nosaukums ir "LATVIJAS IZGLĪTĪBAS UN ZINĀTNES DARBINIEKU ARODBIEDRĪBA", saīsināti – LIZDA.
Arodbiedrībai ir sava simbolika.

2. LIZDA darbības teritorija ir Latvijas Republika. LIZDA juridiskā adrese ir Bruņinieku iela 29/31, Rīga, LV-1001.


1. LIZDA apvieno izglītības un zinātnes nozaru iestādēs strādājošos, studējošos, kā arī pensionārus un individuālā darba darītājus, kuri strādājuši izglītības un zinātnes nozarēs un, kurus var attiecināt pie sekojošām iestādēm:
    * pirmsskolas izglītības iestādes;
    * sākumskolas;
    * sākumskolas;
    * vidusskolas;
    * ģimnāzijas;
    * vakara (maiņu) vidusskolas;
    * speciālās izglītības iestādes;
    * profesionālās izglītības iestādes;
    * koledžas;
    * profesionālās ievirzes un interešu izglītības iestādes, centri;
    * augstskolas;
    * valsts un pašvaldību izglītības pārvaldes iestādes;
    * zinātnes iestādes.

2. LIZDA organizācijas var darboties arī izglītības un zinātnes nozarēm radniecīgās vai citās organizācijās un iestādēs, kuras strādājošie – darbinieki, audzēkņi vai studenti brīvprātīgi izvēlējušies.


1. LIZDA pēc reģistrācijas attiecīgajā valsts institūcijā iegūst juridiskas personas tiesības.

2. LIZDA ir savas struktūrvienības (pirmorganizācijas, teritoriālās organizācijas), kuras juridiskas personas tiesības iegūst pēc reģistrēšanās LIZDA Padomē.



 LIZDA pamatmērķis ir apvienot arodbiedrības biedrus kopīgai rīcībai, lai aizstāvētu savas ekonomiskās, sociālās un profesionālās tiesības un intereses:
    * tiesības uz darbu un tam atbilstošu samaksu;
    * tiesības uz veselībai nekaitīgiem un drošiem darba apstākļiem;
    * tiesības uz atpūtu, garīgo un kultūras vajadzību apmierināšanu;
    * piedalīties demokrātiskas un labklājībā dzīvojošas sabiedrības veidošanā;
    * veicināt izglītības un zinātnes attīstību;
    * attīstīt sadarbību ar arodbiedrībām Latvijā un ārvalstīs.


Savu mērķu realizēšanai arodbiedrība:
    * pārstāv un aizstāv savu biedru intereses un tiesības valsts iestādēs, tiesā, sniedz konsultācijas un palīdzību arodbiedrības biedriem,
    * slēdz darba koplīgumus, vienošanās ar pašvaldībām un valsts iestādēm, kontrolē to izpildi,
    * iesniedz pieprasījumus valsts, pašvaldību iestāžu un organizāciju vadībai par to pieņemto lēmumu atcelšanu, izpildes apturēšanu vai izmaiņām jautājumos, kas skar arodbiedrības biedru tiesības un intereses,
    * slēdz vienošanās ar partijām un citām nevalstiskajām organizācijām,
    * organizē masu akcijas – mītiņus, demonstrācijas, piketus, arī streikus – kā galēju savu biedru sociāli ekonomisko interešu aizstāvēšanas līdzekli, citas akcijas, kas nav pretrunā ar normatīvajiem aktiem, pēta sabiedrisko domu, savu funkciju veikšanai pieprasa nepieciešamo informāciju no valsts, pašvaldību iestāžu un organizāciju vadības,
    * organizē sabiedrisko kontroli par darba, darba aizsardzības un citu sociālās aizsardzības likumu ievērošanu, saskaņā ar pastāvošo likumdošanu,
    * piedalās starptautiskās arodbiedrību kustības aktivitātēs,
    * sekmē arodbiedrības pārstāvju ievēlēšanu Saeimā un pašvaldībās, atbalsta tās vēlēšanu programmas, kuras atbilst arodbiedrības interesēm,
    * veicina jaunu biedru iesaistīšanu arodbiedrībā,
    * veic arodbiedrības biedru izglītošanu,
    * sniedz informāciju par arodbiedrības darbību, izdod arodbiedrības informatīvos izdevumus,
    * organizē un piedalās labdarības un žēlsirdības pasākumos,
    * veido kopējos sociālās palīdzības un citus fondus,
    * īsteno citas darbības formas, kas veicina arodbiedrības mērķu un uzdevumu realizāciju.



1. Par LIZDA biedru var kļūt ikviens darbinieks, kurš strādā izglītības un zinātnes iestādēs, kas norādītas Statūtu 2.§, neatkarīgi no vecuma, dzimuma, pilsonības, rases, politiskās vai reliģiskās pārliecības.

2. Par LIZDA biedru var kļūt arī :
    * audzēkņi un studenti, kuri apgūst profesiju Statūtu 2.§ 1.punktā norādītajās izglītības iestādēs;
    * mācekļi, kuri apgūst kādu no arodiem, atbilstoši LIZDA darbības nozarēm.

3. LIZDA biedri, kuri uz laiku pārtraukuši darba attiecības, saglabā tiesības būt LIZDA organizācijā.

4. Par aktīvu darbu arodbiedrībā LIZDA savus biedrus var morāli un materiāli stimulēt.


1. Iestāšanās Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībā ir brīvprātīga.

2. Iestājoties jāraksta noteikta parauga iesniegums un jāiesniedz darba vietas pirmorganizācijai. Ja iestādē vai uzņēmumā nav arodbiedrības pirmorganizācijas, darbinieki raksta iesniegumu par iestāšanos arodbiedrībā LIZDA augstākstāvošajai organizācijai (15. §. 2.punkts). Tā lemj par šo biedru atsevišķu uzskaiti vai pievienošanu citai pirmorganizācijai.

3. Iesniegumā potenciālais LIZDA biedrs norāda, ka ir iepazinies ar LIZDA Statūtiem, tos atzīst un apņemas pildīt.


1. Iesniegumu par uzņemšanu LIZDA izskata tā pirmorganizācija, kurai tas adresēts, viena mēneša laikā no saņemšanas dienas.

2. Lēmumu par uzņemšanu LIZDA pieņem pirmorganizācijas sapulce vai pirmorganizācijas vēlēta institūcija ar balsu vairākumu. Ja pirmorganizācija atsaka uzņemt par biedru, tad mēneša laikā no atteikuma saņemšanas dienas ir tiesības lēmumu pārsūdzēt augstākstāvošā arodbiedrības institūcijā, bet, ja tādas nav, tad LIZDA Valdē.

3. Ja iestādē vai uzņēmumā nav arodbiedrības pirmorganizācijas, tad lēmumu, pamatojoties uz darbinieka iesniegumu, pieņem LIZDA augstākstāvoša organizācija.

4. Piederība LIZDA sākas ar tā mēneša pirmo datumu, par kuru nomaksāta biedru nauda.

5. No LIZDA izstājušos vai biedru maksas nemaksāšanas dēļ no uzskaites noņemto biedru uzņemšana LIZDA var notikt saskaņā ar šī paragrāfa 1. un 2. punkta noteikumiem un uzskatāma kā iestāšanās no jauna. Šādā gadījumā tiesības uz materiālajiem pabalstiem no arodbiedrības fondiem iestājas pēc 6 mēnešiem.



1. Arodbiedrības biedru uzņemšanas un uzskaites kārtību nosaka šie Statūti un LIZDA Padomes lēmumi, un to īsteno arodbiedrības pirmorganizācijas.

2. Pēc uzņemšanas LIZDA tās biedrs saņem LIZDA Padomes apstiprinātu biedra karti, ko izsniedz pirmorganizācija, kura viņu uzņēma. LIZDA biedra karte ir LIZDA īpašums.

3. Risinot jautājumus LIZDA institūcijās, LIZDA biedra pienākums ir uzrādīt biedra karti.

4. Katra LIZDA pirmorganizācija veic savu biedru uzskaiti pēc vienota parauga uzskaites kartiņām un vienotas kārtības, kuru nosaka LIZDA Padome. Biedru saraksts ir katrā pirmorganizācijā un teritoriālajā organizācijā. Biedru sarakstā jānorāda katra arodbiedrības biedra vārds, uzvārds, personas kods un reālās dzīvesvietas adrese. Gada sākumā arodkomitejas priekšsēdētājs iesniedz teritoriālajai organizācijai arodbiedrībā uzņemto un no uzskaites noņemto arodbiedrības biedru sarakstu.

5. LIZDA biedrs, pārejot darbā uz citu iestādi, tiek noņemts no uzskaites pirmorganizācijā. Stājoties uzskaitē jaunajā pirmorganizācijā, uzskaites kartīte jāiesniedz ne vēlāk kā mēneša laikā.

6. Ja LIZDA biedrs pāriet uz citas nozares arodbiedrību, viņam par to jāinformē pirmorganizācija, jānodod tai biedra karte un jāsaņem uzskaites kartīte.

7. LIZDA biedrs, kurš pāriet darbā uz citu nozari, bet vēlas saglabāt piederību LIZDA, par to informē savas pirmorganizācijas vēlēto institūciju. Pirmorganizācija lemj par piederības saglabāšanu.


1. Piederība LIZDA tiek izbeigta:
    * izstājoties no LIZDA;
    * sakarā ar pāriešanu darbā uz citu nozari, izņemot Statūtu 9.§. 7.panta noteikumus;
    * izslēdzot no LIZDA.

2. Līdz ar piederības izbeigšanu LIZDA biedrs zaudē Statūtos noteiktās arodbiedrības biedra tiesības.

3. LIZDA biedrs var izstāties no LIZDA. Par izstāšanos no LIZDA biedram rakstiski jāpaziņo savai pirmorganizācijai. Biedrs tiek izslēgts no LIZDA biedru saraksta un uz viņu attiecas 10.§.2.punkta noteikumi.

4. LIZDA biedrs, kurš tiek noņemts no uzskaites sakarā ar pāriešanu darbā uz citu nozari, tiek izslēgts no LIZDA biedru saraksta, un uz viņu attiecas 10.§.2.punkta noteikumi.

5. LIZDA biedru, kurš kaitē LIZDA interesēm, pārkāpj Statūtus, nepilda LIZDA institūciju vai savas pirmorganizācijas lēmumus vai norādījumus, var izslēgt no LIZDA.

6. Lēmumu par izslēgšanu no LIZDA pieņem pirmorganizācijas sapulce, kuras uzskaitē biedrs sastāv, vai tās vēlēta institūcija ar divām trešdaļām klātesošo biedru balsu vairākumu.

7. Pirmorganizācijas institūcijai, kura savā sēdē izskata jautājumu par sava biedra izslēgšanu no LIZDA, jāuzaicina attiecīgais biedrs uz sēdi.

8. No arodbiedrības izslēgtajam biedram ir tiesības mēneša laikā lēmumu par izslēgšanu pārsūdzēt augstākstāvošā organizācijā, bet, ja tādas nav, tad LIZDA Valdē.
 


1. Arodbiedrības biedram ir tiesības:
    * saņemt arodbiedrības aizstāvību un atbalstu, juridisko palīdzību darba tiesību, darba aizsardzības un citos sociālo tiesību jautājumos un to izskatīšanā valsts, darba devēju institūcijās, tiesā;
    * saņemt pabalstus saskaņā ar fondu nolikumiem, izņemot 8.§ 5.punktā noteikto;
    * piedalīties savas arodbiedrības institūciju vēlēšanās, brīvi apspriest un izvirzīt kandidatūras arodbiedrības institūciju darbam, tikt ievēlētam tajās;
    * piedalīties darba koplīgumu un vienošanās ar pašvaldību sagatavošanā, pieņemšanā un izpildes kontrolē;
    * saņemt jebkuru informāciju par arodbiedrības darbību, piedalīties arodbiedrības apmācībās;
    * piedalīties jautājumu izskatīšanā par savu profesionālo darbību;
    * brīvi paust un aizstāvēt savu viedokli un priekšlikumus, uzņemties iniciatīvu un atbildību izteikto priekšlikumu realizēšanā.

2. Arodbiedrības biedra pienākumi:
    * pildīt arodbiedrības Statūtus, Kongresa, Padomes, Valdes un arodorganizāciju lēmumus;
    * regulāri maksāt biedru naudu arodbiedrības noteiktajā kārtībā;
    * aktīvi piedalīties savas pirmorganizācijas darbā, augstākstāvošu arodbiedrības organizāciju rīkotajos pasākumos, pildīt uzticētos uzdevumus, veicināt arodbiedrības biedru vienotību (solidaritāti);
    * apzinīgi strādāt, ievērot profesionālās ētikas normas, cienīt savu profesiju, pildīt darba un darba aizsardzības noteikumus, rūpēties par savu veselību un izglītību;
    * pildīt pienākumus, kas paredzēti darba koplīgumā vai citos arodbiedrības noslēgtajos līgumos un ar tiem saskaņotajos normatīvajos dokumentos.


 

1. LIZDA biedru nauda ir priekšnoteikums Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības darbības nodrošināšanai, lai garantētu savu biedru tiesību aizsardzību atbilstoši Statūtiem, sniegtu pabalstus no kopējiem fondiem, kā arī veiktu citu darbību savu biedru interesēs un izpildītu viņu likumīgās prasības un vajadzības.

2. Katra LIZDA biedra pienākums ir regulāri maksāt Statūtos noteikto biedra naudu.

3. LIZDA biedru nauda veido pamatdaļu no LIZDA finansiālajiem līdzekļiem.

4. Daļa iekasētās biedru naudas tiek uzkrāta LIZDA kopējos fondos, daļa dalīborganizāciju fondos, bet daļa Statūtos noteiktajā kārtībā tiek izlietota konkrētu mērķu realizēšanai.

5. Naudas summas, kas nav nepieciešamas ikdienas darbības veikšanai, var noguldīt kredītiestādēs uz izdevīgiem noteikumiem.




1. LIZDA biedra naudas lielums ir:
    * strādājošiem biedriem - 1% apjomā no atalgojuma bruto summas;
    * biedriem-studentiem, mācekļiem un audzēkņiem 10 santīmi;
    * biedriem-pensionāriem, darbiniekiem, kuri atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, bezdarbniekiem – 50 santīmi;

2. Biedra naudu nemaksā LIZDA biedri:
    * no arodbiedrības pabalsta summas;
    * no slimības pabalsta summas.

3. Biedrs var maksāt paaugstinātu biedru maksu, lai piedalītos LIZDA izveidotajos fondos.




1. Biedra nauda tiek iekasēta ik mēnesi 13.§. noteiktajā apjomā no biedra iepriekšējā mēneša atalgojuma bruto summas. Līdz katra mēneša 25.datumam pirmorganizācijas un dalīborganizācijas no visu arodbiedrības biedru iepriekšējā mēneša biedru maksu kopsummas iemaksā LIZDA institūcijām Kongresa, bet tā starplaikā LIZDA Padomes noteikto biedru naudas procentu, lai nodrošinātu LIZDA institūciju darbību.

Pirmorganizācija vai dalīborganizācija, kas nav izpildījusi 14.§ 1.punkta prasības, zaudē lēmējtiesības visās LIZDA institūcijās līdz lēmuma pieņemšanai par tās turpmāko statusu.

2. Biedra naudas iekasēšanas veidu nosaka pirmorganizācijas institūcija atbilstoši LIZDA Padomes lēmumiem, biedru sastāvam un izvietojumam, izmantojot bezskaidras naudas norēķinus.

Ja nav iespējami bezskaidras naudas norēķini, tad biedru nauda iekasējama skaidrā naudā. Pirmorganizācijas pilnvarota persona sastāda ikmēneša biedra naudas iekasēšanas sarakstu un katru mēnesi norēķinās ar pirmorganizācijas kasieri vai augstākstāvošas organizācijas grāmatvedi.

3. Reizi gadā, sastādot pirmorganizācijas biedru sarakstu, arodbiedrības pilnvarota persona pārbauda nomaksātās biedru naudas.


 
1. LIZDA organizatoriskās uzbūves pamatu veido LIZDA biedri, kuri saskaņā ar Statūtiem apvienojas pirmorganizācijās. Pirmorganizācijas saskaņā ar Statūtiem apvienojas dalīborganizācijās.

2. Arodbiedrība savu darbu veic ar sekojošu institūciju starpniecību:

Teritoriālais līmenis – LIZDA dalīborganizācija:

Arodbiedrības organizācija (pirmorganizācija) – LIZDA dalīborganizācija:
 
Arodbiedrības pirmorganizācija:

Nozares līmeņa arodbiedrības organizācija ir augstākstāvoša institūcija attiecībā pret LIZDA dalīborganizācijām un tiešā uzskaitē esošajām pirmorganizācijām. LIZDA dalīborganizācija (teritoriālā organizācija, pirmorganizācija) ir augstākstāvoša institūcija attiecībā pret savām pirmorganizācijām.

Arodbiedrības pirmorganizācija, dalīborganizācija ir tiesīga pieņemt lēmumu par citu iekšēju institūciju (arodgrupu) izveidošanu.

3. LIZDA Padomi veidojošās arodbiedrības organizācijas tiek sauktas par dalīborganizācijām. Pie dalīborganizācijām pieder teritoriālās (novadu, pilsētu) organizācijas, augstskolu, Zinātņu Akadēmijas un citas pirmorganizācijas, kuru uzskaitē ir ne mazāk kā 200 biedru.

4. Dalīborganizāciju veidošanas principus atkarībā no lietderības un biedru skaita nosaka LIZDA Padome. Dalīborganizācijas darbojas saskaņā ar nolikumu un LIZDA Statūtiem.

5. Arodbiedrības pirmorganizācija – LIZDA dalīborganizācija deleģē savus pārstāvjus uz LIZDA Kongresu, kurā izveido LIZDA vadības un kontroles institūcijas.

6. Atsevišķos gadījumos, pamatojoties uz LIZDA Valdes lēmumu, LIZDA tiešā uzskaitē var būt arī pirmorganizācijas. Tās piedalās LIZDA Padomes sēdēs ar padomdevēja tiesībām.


1. LIZDA uzbūves pamatvienība ir pirmorganizācija. Pirmorganizāciju var izveidot trīs un vairāk LIZDA biedri saskaņā ar augstākstāvošas organizācijas lēmumu.

2. LIZDA pirmorganizācija darbojas saskaņā ar Nolikumu, ko pieņem LIZDA Valde.

3. LIZDA pirmorganizācijas uzdevumi izriet no LIZDA uzdevumiem, un tie tiek precizēti katras pirmorganizācijas darbības pamatuzdevumos.

4. LIZDA pirmorganizāciju reģistrē LIZDA Valde saskaņā ar LIZDA Padomes apstiprinātu kārtību. Katrai pirmorganizācijai tiek izsniegta reģistrācijas apliecība.

5. LIZDA pirmorganizācijas augstākā institūcija ir LIZDA biedru sapulce.

6. LIZDA biedru sapulcei ir sekojoši galvenie uzdevumi:
    * veidot pirmorganizācijas arodkomiteju, noteikt tās kompetenci, ievēlēt pirmorganizācijas priekšsēdētāju, vietnieku un revīzijas komisiju (revidentu), kā arī noteikt to pilnvaru laiku līdz 5 gadiem. Par arodkomitejas priekšsēdētāju nevar ievēlēt konkrētās iestādes vadītāju;
    * LIZDA kongresa gadā ievēlēt delegātus teritoriālās organizācijas konferencei;
    * akceptēt darba koplīgumu, vienošanos ar pašvaldību un sekot to izpildei;
    * ik gadu izvērtēt arodkomitejas un revīzijas komisijas darbu;
    * izvirzīt savus pārstāvjus līdzdalībai darba devēju un citās komisijās, padomēs un darba grupās.

7. Ja sakarā ar lielo biedru skaitu vai darba specifiku nav iespējams sasaukt biedru sapulci, tad ar augstākstāvošas organizācijas lēmumu tiek sasaukta konference.

8. LIZDA biedru sapulci (konferenci) sasauc pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā reizi gadā (gada pārskata sapulce, konference). Pārvēlēšanu sapulce (konference) notiek ne retāk kā reizi 5 gados, bet obligāti gadā pirms LIZDA kongresa. LIZDA biedru sapulci sasauc arodkomiteja vai tās priekšsēdētājs, kā arī, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešdaļa pirmorganizācijas biedru.

9. LIZDA biedru sapulces (konferences) laiku, vietu un darba kārtību attiecīgā institūcija paziņo LIZDA biedriem ne vēlāk kā divas nedēļas pirms sapulces (konferences) norises.

10. Konferences delegātus ievēl arodbiedrības biedri saskaņā ar arodkomitejas noteikto pārstāvniecības normu un kārtību.

11. Arodbiedrības sapulce, konference ir pilntiesīga, ja tās darbā piedalās vairāk kā 1/2 biedru - delegātu.
Ja noteiktajā laikā sapulcē vai konferencē nepiedalās nepieciešamais biedru vai delegātu skaits, tad ne vēlāk kā nedēļas laikā sasaucama otra sapulce, konference ar to pašu dienas kārtību.
Sapulces vai konferences lēmumi tiek pieņemti ar vienkāršu balsu vairākumu. Aizklāti jābalso par katru lēmumu, ja to pieprasa 1/3 arodbiedrības biedru, delegātu. Lēmumi nedrīkst būt pretrunā ar Statūtu prasībām un LIZDA augstākstāvošo institūciju lēmumiem.
Sapulces un konferences lēmumi ir saistoši visiem pirmorganizācijas biedriem.

12. Ārkārtas arodbiedrības biedru sapulci, konferenci, kā arī pirmstermiņa vēlēšanas rīko pēc 1/3 biedru vai arodkomitejas pieprasījuma.

13. Pirmorganizācijas darbu pastāvīgi vada un darbību koordinē sapulcē (konferencē) izveidota arodkomiteja un ievēlētās personas (priekšsēdētājs, viņa vietnieks, kasieris ).

14. Pirmorganizācijas priekšsēdētājs bez īpašas pilnvaras ir tiesīgs pārstāvēt pirmorganizācijas biedrus.

15. Katru gada sākumā pirmorganizācijas priekšsēdētājs vai tā pilnvarota persona pārbauda nomaksātās biedru naudas un sastāda arodbiedrības biedru sarakstu (9.§ 4.punkts). Pirmorganizācijas priekšsēdētājs iesniedz augstākstāvošai organizācijai arodbiedrībā uzņemto un no uzskaites noņemto arodbiedrības biedru sarakstu.

16. Atsevišķos gadījumos LIZDA tiešā uzskaitē, pamatojoties uz LIZDA Valdes lēmumu, var būt pirmorganizācijas, kuru uzskaitē ir mazāk par 200 arodbiedrības biedriem.

17. Pirmorganizācija, kas ir LIZDA tiešā uzskaitē, saskaņā ar LIZDA Padomes lēmumu noteiktu procentu (50%) no iekasētās biedru naudas pārskaita LIZDA kontā kopējai arodbiedrības darbībai.

18. Pirmorganizācija naudas līdzekļus izlieto saskaņā ar LIZDA Kongresā, Padomē noteiktajiem finansiālās darbības pamatprincipiem un noteikto biedru naudas sadalījumu un saskaņā ar tāmi, ko apstiprina LIZDA biedru sapulce (konference). Atskaiti par tāmes izpildi pirmorganizācija iesniedz augstākstāvošai organizācijai, pievienojot revīzijas komisijas (revidenta) slēdzienu.

19. Pirmorganizācijas kontroles institūcijas – Revīzijas komisijas vai revidentu pienākums ir vismaz reizi gadā pārbaudīt grāmatvedības un kases norēķinus, pievērst īpašu uzmanību tam, lai ienākumi un izdevumi atbilstību tāmei, LIZDA Statūtiem, LIZDA Padomes un Valdes lēmumiem.
Revīzijas komisija sniedz rakstisku slēdzienu par gada finanšu atskaiti.

20. Pirmorganizācijas reorganizācijas vai darbības izbeigšanas gadījumā tās īpašuma izmantošanas kārtību nosaka augstākstāvoša organizācija, bet ja tādas nav - LIZDA Valdes izveidota likvidācijas komisija.
Pirmorganizācijas dokumentus, t.sk. kases un grāmatvedības dokumentus, zīmogu, finanšu un materiālos līdzekļus, Revīzijas komisijas (revidenta) slēdzienu pirmorganizācijas priekšsēdētājs nodod LIZDA augstākstāvošai organizācijai. Par turpmāko materiālo un finanšu līdzekļu izmantošanu lemj augstākstāvoša organizācija vai LIZDA Valde.

21. Pirmorganizācijas priekšsēdētāja maiņas gadījumā viss LIZDA īpašums, t.sk. finanšu līdzekļi, dokumenti un zīmogs ar aktu jānodod jaunievēlētajam pirmorganizācijas priekšsēdētājam.
Aktam jāpievieno Revīzijas komisijas (revidenta) slēdziens.

22. Lēmumu par pirmorganizācijas likvidēšanu nevar pieņemt, ja pret to balso 3 un vairāk arodbiedrības biedru. Ja likvidē vai kādā citā veidā pārtrauc pirmorganizācijas darbību, tās finanšu līdzekļi un manta pāriet augstākstāvošas arodbiedrības organizācijas vai LIZDA Padomes īpašumā. Pirmorganizācija uzskatāma par likvidētu, ja tajā paliek mazāk par 3 biedriem. Augstākstāvošā organizācija lemj par palikušo biedru pievienošanu citai pirmorganizācijai.

23. Pirmorganizācijas pienākums ir regulāri informēt LIZDA augstākstāvošo organizāciju par savu darbību (īpaši par darba un darba tiesību jautājumiem), nosūtīt noteiktajos termiņos pieprasīto aptauju, izziņu u.c. materiālus.


1. LIZDA teritoriālā organizācija aptver noteiktu ģeogrāfisku darbības teritoriju, kurā apvienojas LIZDA pirmorganizācijas.

2. Lēmumu par LIZDA teritoriālās organizācijas izveidošanu, reorganizāciju vai likvidāciju pieņem LIZDA Valde.

3. LIZDA teritoriālā organizācija darbojas saskaņā ar LIZDA Statūtiem un LIZDA Padomes apstiprinātu Nolikumu.

4. LIZDA teritoriālās organizācijas uzdevumi izriet no LIZDA uzdevumiem, un tie tiek precizēti katras teritoriālās organizācijas darbības pamatuzdevumos.

5. LIZDA teritoriālā organizācija jāreģistrē LIZDA Padomē, un Padome izsniedz noteiktas formas reģistrācijas apliecību.

6. Teritoriālās organizācijas kompetencē ir:
     * organizēt LIZDA Statūtu, darbības pamatvirzienu, Kongresa, Padomes un Valdes lēmumu izpildi;
    * pārstāvēt arodbiedrību un tās biedrus savas darbības teritorijas valsts, pašvaldību iestādēs, tiesā, sabiedriskajās un citās organizācijās;
    * koordinēt un vadīt teritoriālās organizācijas pirmorganizāciju un biedru darbību, aizstāvēt viņu tiesības un intereses;
    * slēgt vienošanās ar pašvaldībām, sadarboties ar konkrēto teritoriju izglītības pārvaldības institūcijām, izglītības inspektoriem u.c.;
    * sniegt praktisku palīdzību pirmorganizācijām darba koplīgumu, kā arī vienošanās ar novadu, pilsētu pašvaldībām sastādīšanā un noslēgšanā;
    * organizēt vietēja mēroga akcijas, koordinēt LIZDA kopējo akciju realizēšanu un piedalīties tajās;
    * izglītot arodbiedrības biedrus;
    * sekmēt jaunu pirmorganizāciju veidošanos, iesaistīt arodbiedrībā jaunus biedrus;
    * organizēt arodbiedrības biedru un pirmorganizāciju reģistrāciju, biedru naudas iekasēšanu un uzskaiti;
    * sniegt informāciju arodbiedrības biedriem, pirmorganizācijām par arodbiedrības darbību un LIZDA Padomei - par savu un pirmorganizāciju darbību;
    * apstiprināt teritoriālās organizācijas budžetu (tāmi) un atskaitīties par tā izpildi Padomes sēdē;
    * iesniegt LIZDA Padomei noteiktā termiņā vienota parauga gada statistiskās un finanšu atskaites, veikt no pirmorganizācijām saņemto atskaišu apkopošanu un analīzi;
    * izskaidrot darba un citus sociālās aizsardzības likumus, piedalīties vai organizēt sabiedrisko kontroli par darba tiesību, darba aizsardzības un citu sociālo likumu ievērošanu savas atbildības ietvaros, izvirzīt pārstāvjus attiecīgās komisijās;
    * sasaukt Padomes, Valdes sēdes, sagatavot dienas kārtībā izskatāmos jautājumus;
    * iesaistīties Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības reģionālo centru darbā;
    * apspriest un izlemt citus svarīgus arodbiedrības darbības jautājumus, kas ir saistīti ar teritoriālās organizācijas darbību.

7. Teritoriālās organizācijas darbību vada:
    * Konference;
    * Padome;
    * Valde;
    * Priekšsēdētājs;
    * Priekšsēdētāja vietnieks.

8. Konference ir teritoriālās organizācijas augstākā lēmējinstitūcija tajos jautājumos, kuri saistīti ar arodbiedrības darbu konkrētā teritorijā un saskaņā ar Statūtiem ir tās kompetencē.
Konferenci sasauc teritoriālās organizācijas Padome pēc vajadzības, bet ne retāk kā reizi 2 - 3 gados. Pārskatu – vēlēšanu konferenci obligāti sasauc LIZDA Kongresa gadā.

9. Ārkārtas konferenci sasauc pēc teritoriālās organizācijas Padomes iniciatīvas, kā arī tad, ja to pieprasa ne mazāk kā 1/3 teritoriālās organizācijas biedru, vai ne mazāk kā 1/3 pirmorganizāciju, vai pēc LIZDA Padomes lēmuma.

10. Lēmumu par konferences sasaukšanas laiku, vietu, darba kārtību, delegātu skaitu, to ievēlēšanas kārtību atbilstoši Statūtiem pieņem teritoriālās organizācijas Padome un paziņo pirmorganizācijām ne vēlāk kā mēnesi pirms tā norises.

11. Konference ir tiesīga, ja tās darbā piedalās ne mazāk kā 2/3 ievēlēto delegātu. Konferences lēmumus pieņem ar klātesošo delegātu balsu vairākumu. Lēmumu pieņemšanas veidu – atklātu vai aizklātu nosaka konference. Aizklāti jābalso par katru lēmumu, ja to pieprasa 1/3 daļa delegātu.

12. Konferences delegātus ievēl pirmorganizācijas saskaņā ar noteiktu pārstāvniecības normu un kārtību. Pārstāvniecības normas un kārtību saskaņo ar LIZDA Valdi. Par balsstiesīgiem konferences delegātiem tiek atzīti arī teritoriālās organizācijas priekšsēdētājs, vietnieks un revīzijas komisijas priekšsēdētājs.

13. Konference:
    * Noklausās un apstiprina Padomes, Revīzijas komisijas pārskatus un izstrādā galvenos darbības virzienus;
    * Ievēl Padomi, priekšsēdētāju, vietnieku un Revīzijas komisiju;
    * Ievēl delegātus LIZDA kongresam;
    * Risina citus svarīgus arodbiedrību jautājumus savas darbības teritorijā.

14. Padomi veido pirmorganizāciju priekšsēdētāji un konferencē ievēlētie pārstāvji.
Ja teritoriālajā organizācijā ir vairāk kā 50 pirmorganizāciju, tad Padomes skaitlisko sastāvu nosaka teritoriālās organizācijas konference. Padome organizē teritoriālās organizācijas darbu konferences starplaikā. Padomes sastāvā ietilpst teritoriālās padomes priekšsēdētājs un viņa vietnieks. Padomes darbu vada priekšsēdētājs. Padomes sēdes sasauc pēc vajadzības, bet ne retāk kā reizi divos mēnešos.

15. Padomes darbs tiek organizēts saskaņā ar Statūtiem, LIZDA Padomes apstiprinātu Nolikumu un pirmorganizāciju deleģētajām funkcijām, pieprasījumiem.

16. Padome:
    * Organizē LIZDA Kongresa, Padomes, Valdes lēmumu izpildi;
    * Ievēl Valdi;
    * Koordinē pirmorganizāciju un biedru darbību, aizstāv to intereses;
    * Apstiprina teritoriālās organizācijas budžetu (tāmi);
    * Apstiprina teritoriālās organizācijas darbības virzienus;
    * Ievēl priekšsēdētāju un vietnieku, ja kāds no tiem pārtraucis darbu konferences starplaikā;
    * Ievēl jaunus revīzijas komisijas locekļus, ja to vietas kļuvušas vakantas;
    * Apspriež un izlemj citus svarīgus arodbiedrības darbības jautājumus.

17. Valdi var izveidot Padome operatīvu jautājumu risināšanai. Valdes sastāvu ievēl no Padomes locekļiem vai pirmorganizāciju deleģētiem pārstāvjiem. Valdes sēdes sasauc pēc vajadzības.

18. Valde operatīvi izskata un izlemj arodbiedrības darbības jautājumus, izņemot Padomes kompetencē esošos.

19. Priekšsēdētājs:
     * organizē, vada un nodrošina Padomes un Valdes darbu;
    * savu pilnvaru ietvaros pārstāv arodbiedrību un pauž tās viedokli valsts un pašvaldību institūcijās un iestādēs, prokuratūrā, tiesā un sabiedriskajās organizācijās;
    * vēlēto institūciju darbības starplaikā vada organizācijas darbu un atbild par teritoriālās organizācijas kompetencē esošajiem jautājumiem;
    * izveido algotu darbinieku personālsastāvu, noslēdz ar tiem darba līgumus, atbrīvo tos no darba likumā noteiktajā kārtībā;
    * priekšsēdētāja (vietnieka) atalgojumu nosaka LIZDA Valdes apstiprināti vienoti darba samaksas noteikumi;
    * priekšsēdētāja prombūtnes laikā viņa funkcijas pilda vietnieks;
    * priekšsēdētājs un vietnieks ir kredīta rīkotāji.

20. Padomes, Valdes sēdes ir tiesīgas, ja tajās piedalās ne mazāk kā 1/2 Padomes, Valdes locekļu. Lēmumi tiek pieņemti ar klātesošo balsu vairākumu. Lēmumus paraksta priekšsēdētājs, bet viņa prombūtnes laikā vietnieks. Padomes un Valdes sēdes jāprotokolē.

21. Teritoriālā organizācija naudas līdzekļus izlieto saskaņā ar LIZDA Kongresā, Padomē noteiktajiem finansiālās darbības pamatprincipiem, biedru naudas sadalījumu un saskaņā ar tāmi, ko apstiprina LIZDA teritoriālās organizācijas Padome. Atskaites par tāmes izpildi teritoriālā organizācija iesniedz LIZDA Valdei, pievienojot revīzijas komisijas (revidenta) slēdzienu.

22. Lēmumu par teritoriālās organizācijas likvidāciju pieņem LIZDA Valde saskaņā ar teritoriālās organizācijas konferences ieteikumu. Ja likvidē vai kādā citā veidā pārtrauc teritoriālās organizācijas darbību, tās līdzekļi un manta pāriet LIZDA īpašumā. Ja teritoriālās organizācijas darbības teritorijā paliek mazāk par trim pirmorganizācijām, tad lēmumu par teritoriālās organizācijas reorganizāciju pieņem LIZDA Valde.

23. Teritoriālās organizācijas darbības izbeigšanas gadījumā tās īpašuma izmantošanas kārtību nosaka LIZDA Valdes izveidota likvidācijas komisija, kuras priekšlikumus apstiprina LIZDA Padome.


1. LIZDA augstākā lēmējinstitūcija ir Kongress, tas tiek sasaukts katru piekto gadu.
Par Kongresa laiku, vietu, darba kārtību, delegātu ievēlēšanas kārtību un pārstāvniecības normu Padome ar arodorganizāciju starpniecību paziņo arodbiedrības biedriem ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms Kongresa norises sākuma. LIZDA Padome delegātu skaitu nosaka pēc pirmskongresa gada statistikā norādītā biedru skaita.

2. Nosakot pārstāvniecības normu, LIZDA Padome ņem vērā to, lai Kongresa delegāti tiktu ievēlēti no katras dalīborganizācijas. Par Kongresa delegātu var tikt ievēlēts ikviens arodbiedrības biedrs. Par ievēlētu Kongresa delegātu uzskata to, kurš saņēmis vairāk par 1/2 vēlēšanās piedalījušos arodbiedrības biedru balsu skaitu. Ja balsu skaits nav sasniegts, tiek rīkotas atkārtotas vēlēšanas starp kandidātiem, kuri ieguvuši visvairāk balsu. Atkārtotās vēlēšanās var palikt tikai divi kandidāti uz katru delegāta vietu.

3. Kongresa delegātu pilnvaras izsniedz dalīborganizācija.
LIZDA Padome lemj par balsstiesību anulēšanu delegātiem no dalīborganizācijām, kurām ir biedru naudas parādi.

4. Par balsstiesīgiem Kongresa delegātiem tiek atzīti arī LIZDA priekšsēdētājs, vietnieks un Revīzijas komisijas priekšsēdētājs.

5. Kongresā ar balsstiesībām piedalās dalīborganizāciju konferencēs ievēlētie delegāti. Ar padomdevēja tiesībām kongresā var piedalīties par delegātiem neievēlētie LIZDA Padomes, Valdes un Revīzijas komisijas locekļi.

6. LIZDA Kongress ir tiesīgs izlemt visus jautājumus, ja tajā piedalās ne mazāk kā 2/3 ievēlēto delegātu.

7. Lēmumus Kongress pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu, atklāti balsojot. Aizklāti jābalso, ja to pieprasa ne mazāk kā 1/3 Kongresa delegātu.

8. Kongresa lēmumi ir saistoši visiem arodbiedrības biedriem, pirmorganizācijām un dalīborganizācijām.

9. Kongresu atklāj un vada LIZDA priekšsēdētājs, bet viņa prombūtnē vietnieks, līdz ievēl Kongresa darba institūcijas.

10. LIZDA Kongresa kompetencē ir visi LIZDA darbības jautājumi un galvenie uzdevumi:
     * pieņemt lēmumu par arodbiedrības izveidošanu, pārveidošanu vai darbības izbeigšanu;
    * apstiprināt arodbiedrības Statūtus, darbības programmu, Revīzijas komisijas Nolikumu, izdarīt tajos grozījumus;
    * apstiprināt arodbiedrības Statūtus, darbības programmu, Revīzijas komisijas Nolikumu, izdarīt tajos grozījumus;
    * ievēlēt arodbiedrības priekšsēdētāju, vietnieku, Revīzijas komisiju un tās priekšsēdētāju;
    * apspriest un izlemt citus svarīgus arodbiedrības darbības jautājumus.

11. Priekšlikumus Kongresam iesniedz:
    * biedru sapulces pirmorganizāciju vārdā – ne vēlāk kā 8 nedēļas pirms kongresa;
    * konferences delegāti dalīborganizāciju vārdā - ne vēlāk kā 6 nedēļas pirms kongresa;
    * LIZDA Valde – ne vēlāk kā 5 nedēļas pirms kongresa;
    * LIZDA Padome – ne vēlāk kā 4 nedēļas pirms kongresa.
LIZDA Padomes izveidotās darba grupas priekšlikumus apkopo un iestrādā kongresa dokumentu projektos.

12. LIZDA Padomei ir tiesības iesniegt Kongresam priekšlikumus par visiem arodbiedrības darbības jautājumiem. Jautājumu, ko izskatīšanai kongresā nav iesniegusi LIZDA Padome, un kas nav saņemts iepriekšēja priekšlikuma veidā, var tikt izskatīts Kongresā, ja par to nobalso ¾ delegātu. Kongresa laikā iesniegto priekšlikumu izskatīšanas kārtību un termiņu nosaka Kongresa darba reglaments.

13. Kongresa pamatdokumentu projektus izsūta dalīborganizācijām (delegātiem) ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms kongresa.

14. Kongresa lēmumus paraksta LIZDA priekšsēdētājs.


1. LIZDA Ārkārtas kongresu sasauc pēc LIZDA Padomes iniciatīvas, kā arī tad, ja to pieprasa ne mazāk kā 1/3 dalīborganizāciju, kas pārstāv 1/3 LIZDA biedru.

2. Par Ārkārtas kongresa vietu, laiku, darba kārtību, delegātu ievēlēšanas kārtību un pārstāvniecības normu LIZDA Padome paziņo ne vēlāk kā četras nedēļas pirms kongresa.

3. LIZDA Ārkārtas kongresā piedalās Statūtu 18.§. 3. un 4.punktā nosauktie dalībnieki.

4. Ārkārtas kongress izskata tikai LIZDA Padomes apstiprināto darba kārtību, un tās ietvaros tam ir tādas pašas pilnvaras kā kārtējam Kongresam.

5. Noteiktās darba kārtības ietvaros Ārkārtas kongress izskata visus priekšlikumus, kurus iesniedz 1/10 daļa delegātu, apstiprinot tos ar parakstiem, vai dalīborganizācijas, pievienojot tiem LIZDA dalīborganizācijas biedru sapulces vai konferences protokolu.


1. LIZDA Padome ir augstākā LIZDA institūcija Kongresu starplaikos un izlemj visus svarīgākos arodbiedrības jautājumus, izņemot tos, kuri ir Kongresa kompetencē.

2. LIZDA Padomi veido visu teritoriālo organizāciju priekšsēdētāji, augstskolu, Zinātņu Akadēmijas un to pirmorganizāciju priekšsēdētāji, kuri pārstāv ne mazāk kā 200 biedru un, kuriem nav augstākstāvošas organizācijas.
Padomi veidojošās organizācijas tiek sauktas par dalīborganizācijām.
Dalīborganizāciju, kuras sastāvā ir līdz 2000 biedriem, padomē pārstāv tās priekšsēdētājs. Katri nākošie 2000 biedri dod tiesības deleģēt Padomes sastāvā papildus pārstāvi. Tā izvirzīšanas kārtību nosaka pati dalīborganizācija.

3. LIZDA priekšsēdētājs vienlaikus ir Padomes priekšsēdētājs. LIZDA priekšsēdētāja vietnieks – Padomes priekšsēdētāja vietnieks.

4. LIZDA Padomes kompetencē ir:
    * organizēt arodbiedrības programmas un Kongresa lēmumu izpildi;
    * izstrādāt arodbiedrības taktiku, stratēģiju, izlemt svarīgākos arodbiedrības jautājumus, izņemot Kongresa kompetencē esošos;
    * sasaukt arodbiedrības Kongresu un noteikt delegātu pārstāvniecības kārtību;
    * apstiprināt LIZDA darbības plānu un budžetu, kontrolēt to izpildi;
    * ievēlēt LIZDA Valdes locekļus un to kandidātus;
    * apstiprināt priekšsēdētāja un vietnieka darba samaksas apmēru;
    * ievēlēt arodbiedrības priekšsēdētāju, vietnieku, ja Kongresa starplaikā šie amati kļūst vakanti;
    * ievēlēt jaunus Revīzijas komisijas locekļus, ja to vietas kļuvušas vakantas;
    * reģistrēt LIZDA dalīborganizācijas;
    * lemt par LIZDA iestāšanos Latvijas un citu valstu arodbiedrību apvienībās, ievēlēt delegātus un pārstāvjus šajās organizācijās;

5. Padomes sēdes tiek sasauktas ne retāk kā reizi divos - trijos mēnešos. Padome ir lemttiesīga, ja tajā piedalās ne mazāk kā 1/2 Padomes locekļu.

6. Padome lēmumus pieņem ar balsu vairākumu, un tie ir saistoši visiem LIZDA biedriem. Lēmumus paraksta Padomes priekšsēdētājs, bet viņa prombūtnē – vietnieks.

7. Katra dalīborganizācija savam Padomes loceklim nozīmē vietnieku (aizvietotāju). Ja dalīborganizācijas priekšsēdētājs – Padomes loceklis nevar ierasties uz sēdi, viņa pienākumus pilda vietnieks (aizvietotājs).


1. LIZDA Valde ir augstākā lemjošā institūcija, kas vada arodbiedrības darbību LIZDA Padomes starplaikā.

2. LIZDA Valdes sastāvu veido LIZDA Padome, iekļaujot tajā LIZDA priekšsēdētāju un viņa vietnieku, kuri vada tās darbību. Līdzās pastāvīgiem Valdes locekļiem tiek ievēlēti kandidāti no Padomes locekļiem, lai nodrošinātu 4.punkta noteikumus. Minētie kandidāti iegūst Valdes locekļa statusu atsevišķu Valdes locekļu prombūtnes laikā. Valdes sastāvu var atjaunot katru gadu.

3. LIZDA Valdes kompetencē ir:
    * izskatīt un izlemt svarīgākos arodbiedrības jautājumus, izņemot Kongresa un LIZDA Padomes kompetencē esošos;
    * pārstāvēt arodbiedrību dažādās iestādēs un organizācijās;
    * izteikt attieksmi par valsts normatīvajiem dokumentiem, ja tie ir saistīti ar arodbiedrības biedru sociāli ekonomiskajām tiesībām un interesēm;
    * izstrādāt un apstiprināt nolikumus un instrukcijas, kas nodrošina Statūtu izpildi un arodbiedrības pārvaldi;
    * koordinēt un vadīt LIZDA dalīborganizāciju un LIZDA tiešā uzskaitē esošo pirmorganizāciju darbību;
    * apstiprināt LIZDA izpildbiroja funkcijas un struktūru;
    * nodrošināt praktisku un metodisku palīdzību darba koplīgumu un vienošanās ar pašvaldībām izstrādāšanā;
    * iesniegt valsts institūcijās ierosinājumus un priekšlikumus veikt izmaiņas likumos un normatīvajos aktos;
    * nodrošināt juridisku palīdzību arodbiedrības biedriem un arodbiedrības organizācijām;
    * organizēt arodbiedrības apmācības dalīborganizāciju priekšsēdētājiem, viņu vietniekiem un to aktīvam;
    * skaidrot arodbiedrības Statūtus un to piemērošanas kārtību, kontrolēt to ievērošanu;
    * apturēt un atcelt arodbiedrību organizāciju un to vēlēto institūciju lēmumus, ja tie ir pretrunā ar LIZDA Statūtiem un darbības pamatvirzieniem;
    * reģistrēt dalīborganizāciju pirmorganizācijas;
    * pieņemt lēmumu par teritoriālās organizācijas izveidošanu, pārveidošanu vai likvidāciju, izstrādā teritoriālās organizācijas priekšsēdētāja darba samaksas nolikumu;
    * izveidot LIZDA komisijas, darba grupas;
    * izstrādāt vienotus teritoriālās organizācijas, pirmorganizācijas, Revīzijas komisijas, revidenta darbības principus un nolikumus;

4. Valdes sēdes ir tiesīgas, ja tajās piedalās ne mazāk kā 2/3 Valdes locekļu;

5. Valdes sēdes sasauc Valdes priekšsēdētājs, bet viņa prombūtnē – vietnieks. Sēdes sasauc pēc vajadzības, bet ne retāk kā reizi divos mēnešos.

6. Ārkārtas valdes sēdes sasauc pēc 1/3 Valdes locekļu, priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieka pieprasījuma.

7. Valdes lēmumus pieņem ar balsu vairākumu un tos paraksta Valdes priekšsēdētājs.

 
1. LIZDA priekšsēdētāju un vietnieku ievēl Kongress uz pieciem gadiem. Balsošanas formu nosaka Kongress.

2. LIZDA priekšsēdētājs un vietnieks ir atbildīgi par arodbiedrības darbu Padomes un Valdes sēžu starplaikā.

3. Priekšsēdētāja prombūtnes laikā viņa funkcijas pilda vietnieks.

4. Ja Kongresa starplaikā priekšsēdētāja un vietnieka amati kļūst vakanti, LIZDA Padome ievēlē amatu pienākumu izpildītājus līdz kārtējam vai ārkārtas kongresam.

5. LIZDA priekšsēdētājs ir arī LIZDA Padomes un Valdes priekšsēdētājs. LIZDA priekšsēdētājs ir tiesīgs sasaukt Padomes un Valdes sēdes.

6. LIZDA priekšsēdētājs un vietnieks bez īpaša pilnvarojuma pārstāv nozares arodbiedrības intereses visās valsts un sabiedriskajās institūcijās, paužot LIZDA Kongresa, Padomes un Valdes viedokli.

7. LIZDA priekšsēdētājs un vietnieks veic saraksti ar organizācijām, iestādēm un uzņēmumiem, paraksta LIZDA dokumentus, ir kredīta rīkotāji.

8. LIZDA priekšsēdētājs izveido algoto darbinieku personālsastāvu, noslēdz ar tiem darba līgumus un atbrīvo tos no darba likumā noteiktajā kārtībā.


1. LIZDA Revīzijas komisija ir patstāvīga LIZDA institūcija, kuras pienākumos ietilpst sekot tam, kā Padome, Valde un arodorganizācijas ievēro Statūtu prasības un kā saskaņā ar Statūtiem tiek pildīti pieņemtie lēmumi.

2. Revīzijas komisijas galvenais uzdevums ir pārbaudīt LIZDA īpašuma izmantošanas pareizību, finansiālo darbību, tāmju un budžeta izpildi, grāmatvedības un citu dokumentāciju. LIZDA Revīzijas komisija koordinē visu līmeņu revīzijas komisiju darbu. LIZDA Revīzijas komisija savu pilnvaru laikā ir tiesīga veikt pārbaudes un revīzijas visās dalīborganizācijās, sniegt metodisko palīdzību dalīborganizāciju un pirmorganizāciju revīzijas komisijām.

3. LIZDA Revīzijas komisija reizi gadā iesniedz ziņojumu LIZDA Padomei, bet par savu darbu atskaitās LIZDA Kongresam.

4. Revīzijas komisiju uz 5 gadiem ievēl Kongress tā noteiktajā skaitliskajā sastāvā un kārtībā.
Komisija darbojas saskaņā ar Nolikumu par Revīzijas komisiju, ko apstiprina Kongress.

5. Revīzijas komisijas priekšsēdētājs ir tiesīgs piedalīties LIZDA Padomes un Valdes sēdēs ar padomdevēja tiesībām.

6. Revīzijas komisijas darbā radušos izdevumus sedz no LIZDA kopējiem līdzekļiem.

7. Ja kaut kādu iemeslu dēļ LIZDA Revīzijas komisijas locekļu vietas kļuvušas vakantas, LIZDA Padome ievēl jaunus Revīzijas komisijas locekļus līdz kārtējam vai ārkārtas kongresam.


1. Savu mērķu un uzdevumu realizēšanai arodbiedrība organizē masu akcijas-mītiņus, demonstrācijas, piketus, arī streikus – kā galēju savu biedru sociāli ekonomisko tiesību aizstāvēšanas līdzekli, pamatojoties uz likumiem un citiem normatīvajiem aktiem.

2. LIZDA Padome izstrādā konkrētā kolektīvā strīda norises kārtību, kas jāievēro visām LIZDA teritoriālajām organizācijām un pirmorganizācijām.

3. Saskaņā ar šiem Statūtiem un ievērojot Latvijas Republikas Streiku likumā noteikto kārtību, LIZDA ir tiesīga pieteikt streiku nozares, teritoriālajā vai pirmorganizācijas līmenī.

4. LIZDA biedri, pirmorganizācija nevar izziņot vai uzsākt streiku bez augstākstāvošas organizācijas Padomes apstiprinājuma. LIZDA dalīborganizācijas nevar uzsākt streiku bez LIZDA Padomes apstiprinājuma.

5. Lēmumu par streika pieteikšanu pieņem pirmorganizācijas biedru sapulce, kura sasaukta noteiktajā kārtībā un kurā piedalās vairāk nekā 1/2 pirmorganizācijas arodbiedrības biedru. Lēmums ir pieņemts, ja par to nobalso vairāk kā 1/2 no klātesošo attiecīgās pirmorganizācijas biedru skaita. Balsošanas gaitu un rezultātus protokolē.

6. Teritoriālā organizācija ir tiesīga pieteikt streiku teritoriālā līmenī, ja teritoriālās organizācijas Padomes sēdē piedalās vairāk nekā 1/2 no attiecīgās Padomes locekļu skaita. Lēmums ir pieņemts, ja par to nobalso vairāk nekā 1/2 no klātesošo Padomes locekļu skaita. Balsošanas gaitu un rezultātus protokolē.

7. Ja kolektīvais darba strīds radies starp nozares arodbiedrību un attiecīgo nozares pārvaldes institūciju, LIZDA ir tiesīga pieteikt nozares arodbiedrības streiku, ja par to nobalso LIZDA Padome, kurā piedalās vairāk nekā 1/2 no Padomes locekļu skaita. Lēmums ir pieņemts, ja par to nobalso vairāk nekā 1/2 no klātesošo locekļu skaita. Ikviens LIZDA Padomes loceklis balso atbilstoši balsošanas rezultātiem viņa pārstāvētajā organizācijā.

8. Katra LIZDA pirmorganizācija patstāvīgi lemj jautājumu par piedalīšanos streikā. Balsošanas gaitu un rezultātus protokolē.

9. LIZDA biedram nav tiesību piedalīties LIZDA Padomes nesankcionētās akcijās kā LIZDA pārstāvim.



1. LIZDA ir sava manta un naudas līdzekļi.
LIZDA īpašums ir visu LIZDA pirmorganizāciju, dalīborganizāciju un to institūciju rīcībā esošās materiālās, tehniskās, finansiālās vērtības un līdzekļi. Arodbiedrībai ir tiesības brīvi rīkoties ar savu īpašumu saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem.

2. LIZDA īpašumu veido:
    * ikmēneša biedru nauda;
    * ienākumi no finansiālās un uzņēmējdarbības;
    * ziedojumi un dāvinājumi;
    * iegādātās, uzskaitē pieņemtās, mantotās kustamās un nekustamās vērtības;
    * citi ienākumi.


1. LIZDA finansiālos līdzekļus veido LIZDA kopējos fondos, rēķinos, dalīborganizāciju un pirmorganizāciju rīcībā esošie naudas līdzekļi.

2. LIZDA arodorganizācijas likumos noteiktajā kārtībā veic grāmatvedības uzskaiti, sastāda ieņēmumu – izdevumu tāmi, pārskatu par gada finansiālo darbību. Bilanci un gada pārskatu apstiprina attiecīgās arodbiedrības vēlētās institūcijas, kā arī Revīzijas komisija.

3. LIZDA arodorganizāciju vēlētās institūcijas, kurām ir juridiskās personas tiesības, var nodarboties ar uzņēmējdarbību, glabāt naudas līdzekļus kredītiestādēs un saņemt peļņas procentus. Tām var piederēt kustamais un nekustamais īpašums. Par dalīborganizāciju nošķirto mantu LIZDA Padome lemj likvidācijas gadījumā.

4. LIZDA finansiālās darbības pamatprincipus un biedru naudas sadalījumu starp arodbiedrības institūcijām nosaka Kongress, bet tā starplaikā LIZDA Padome, un tie ir saistoši visām dalīborganizācijām un pirmorganizācijām.

5. Arodbiedrības biedru nauda tiek izlietota Statūtos noteikto mērķu un uzdevumu realizēšanai:
    * arodbiedrības darbības nodrošināšanai, aizstāvot savu biedru intereses un tiesības;
    * arodbiedrības pasākumu organizēšanai ( piketi, streiki u.c. akcijas);
    * vienošanos un darba koplīgumu izstrādāšanai;
    * biedru apmācībai juridiskos, ekonomiskos, sociālos un citos jautājumos;
    * ekspertu, speciālistu, darbinieku, LIZDA priekšsēdētāja, vietnieka un dalīborganizāciju priekšsēdētāju, vietnieku algošanai;
    * biedru juridiskai konsultācijai un aizstāvībai;
    * arodbiedrības informācijai un aģitācijai;
    * centralizētai palīdzībai biedriem, veidojot solidaritātes fondus. Fondu nolikumus apstiprina LIZDA Padome.


1. Par LIZDA likvidāciju vai apvienošanos ar kādu no Latvijas arodbiedrībām, vai jaunas nozares, profesiju arodbiedrības veidošanu lemj LIZDA Kongress (īpašos gadījumos Ārkārtas kongress).

2. LIZDA var likvidēt tikai gadījumā, ja vispārējā referendumā par to nobalso 4/5 LIZDA biedru.

3. LIZDA likvidācijas gadījumā LIZDA Kongress pieņem lēmumu par LIZDA īpašuma nodošanu Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai.


1. Pieņemt lēmumu izmaiņām šajos Statūtos var tikai kārtējais LIZDA Kongress.