Arodbiedrība turpina prasīt risinājumu neaizpildīto vakanču, paaudžu maiņas un jauno pedagogu trūkuma problēmām

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība jau vairākkārt ir vērsusies pie valsts augstākajām amatpersonām, nozares ministrijas, kā arī izglītības sektora sadarbības partneriem, nerimstoši norādot uz akūto problēmu ar pedagogu iztrūkumu un arvien augošo neaizpildīto vakanču daudzumu izglītības iestādēs. Situācija vēl jo vairāk pieprasa tūlītēju risinājumu arī tādēļ, ka pedagogu iztrūkums iet roku rokā ar nepietiekošo paaudžu nomaiņu izglītības sektorā un jauno speciālistu kūtro pievēršanos pedagoga profesijai. Uzsākot jauni mācību gadu, LIZDA akktualizēja neiepriecinošo statistiku, proti, Starptautiskā mācīšanas un apguves pētījuma (TALIS) skolotāju aptaujas rezultāti liecina, ka Latvijā skolotāju vidējais vecums ir 48 gadi, 51% Latvijas skolotāju ir vecāki par 50 gadiem, kas nozīmē, ka Latvijai nākamajā desmitgadē būs jānomaina katrs otrais skolotājs no pašlaik pieejamā skolotāju darbaspēka. Tikmēr Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) veiktais pētījums liecina, ka skolotāju vidējais vecums OECD un TALIS dalībvalstīs ir 44 gadi, bet vidējais skolotāju vecumā virs 50 gadiem īpatsvars ir tikai 34%.

LIZDA uzskata, ka visās vecuma grupās ir labi skolotāji, kas profesionāli veic savu darbu. Tomēr, būtiskākā problēma ir paaudžu maiņas nodrošināšana. Latvijas skolās uzsāk darbu jaunie profesionāļi, bet to skaits ir nepietiekams. To apliecina dati par skolotāju kopējo darba stāžu skolā. TALIS pētījuma rezultāti liecina, ka aptuveni 13% skolotāju ir darba stāžs līdz 5 gadiem, bet skolotāju ar darba stāžu no 6 līdz 10 gadiem ir divreiz mazāk. Tas nozīmē, ka darbu skolā uzsāk salīdzinoši daudz jauno profesionāļu, bet ilgtermiņā viņi neturpina darīt šo darbu.

Latvijā 38% skolotāju norāda, ka vēlētos pamest profesiju tuvāko piecu gadu laikā (OECD valstīs vidēji 25%). Turklāt Latvijā 26% skolotāju 50 gadu vecumā un jaunāki vēlētos pamest profesiju tuvākajos piecos gados (OECD valstīs vidēji 14%). LIZDA rosina šo problēmu risināt ātri un kompleksi, lai Latvija nenonāk situācijā, ka kvalitatīva izglītība būs pieejama tikai par maksu, jo pastāv risks, ka izglītības iestādēs nebūs pietiekami pedagogu, kuri strādā samierinoties ar savu pašreizējo profesionālās dzīves kvalitātes līmeni.

TALIS pētījuma autori ļoti precīzi identificē galvenos šīs situācijas iemeslus, norādot, ka jauno pedagogu skolu pamešanas iemesls, ļoti iespējams, ir skolas administrācijas un pašvaldības nepietiekamais atbalsts. LIZDA savā pētījumā «Pedagogu profesionālā atbalsta sistēmas novērtējums» (2018, n=1258) atklāja, ka divas trešdaļas (69.3%) no aptaujātajiem pedagogiem pilnīgi vai daļēji piekrīt apgalvojumam: “Latvijā nepastāv vienota un strukturēta atbalsta sistēma jaunajiem pedagogiem”. Būtiski, ka tikai 29.2% jauno pedagogu ir apmierināti ar profesionālo atbalstu izglītības iestādē. No aptaujātajiem pedagogiem 44.3% piekrīt, ka jaunajam pedagogam izglītības iestādē tiek piedāvāts mentora atbalsts, lai sniegtu palīdzību, uzsākot pedagoģiskā darba gaitas, bet tikai 10% gadījumu mentoram tiek finansiāli atlīdzināts vai 4.7% – tiek samazināta ikdienas darba slodze, lai varētu pildīt jauno pedagogu mentora pienākumus.

Vēl viens būtisks faktors, kas jaunos cilvēkus attur no pievēršanās pedagoga izglītībai, ir nesakārtotā atalgojumu un slodžu sistēma uz ko šonedēļ norādījusi arī prestižā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija. Latvijas izglītības sistēmā ne pirmo gadu iezīmējas lielāka skolotāju slodze par mazāku atalgojumu nekā citās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstīs, atklāj jaunākais organizācijas pārskats par izglītību Latvijā. Latvijā pedagogiem ir ceturtās zemākās faktiskās algas starp visām OECD dalībvalstīm. Šis Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas aprēķins ietver likmi par slodzi un piemaksas par papildu darbu. Lai arī šie skaitļi izklausās uztraucoši, tie atspoguļo arī pedagogu nepilnās darba slodzes.

LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga pozitīvi novērtē OECD pētījumā ietvertos secinājumus, uzsverot: “Tas, kas mūs ļoti priecē, ka OECD šodien savā ziņojumā apstiprināja slodžu problemātiku, kontaktstundu daudzumu un pārējo pienākumu nepietiekamu apmaksu, par ko LIZDA cenšas panākt risinājumus jau no 2016. gada. Būtībā mūsu pētījuma rezultāti saskan tieši ar to pašu, ko OECD norādīja, tāpēc mēs ceram, ka jaunajā atalgojuma modelī, ko šī brīža ministre piedāvā, iekļaus slodžu sabalansētību.”