Dalība konferencē “Bērni – Latvijas nākotne? Agrīnā atbalsta sistēmas izveide”

Pārresoru koordinācijas centra konference “Bērni – Latvijas nākotne? Agrīnā atbalsta sistēmas izveide”

02.12.2022., plkst. 09.00–15.30
Pārresoru koordinācijas centrs sadarbībā ar
Latvijas Pašvaldību savienību, Latvijas Universitāti, Bērnu klīnisko universitātes
slimnīcu un vecāku organizāciju “Mammām un tētiem” uzsver nepieciešamību pēc
vienotas valsts agrīnā preventīvā atbalsta politikas, lai nodrošinātu iespējami labākos
priekšnosacījumus ikkatra bērna pieaugšanas ceļā.

17-20% Latvijas bērnu bērnībā sastopas ar dažādām attīstības grūtībām, riskiem un vajadzībām, kad
nepieciešams profesionāls speciālistu atbalsts, veicinot bērnu pozitīvu attīstību un pilnvērtīgu integrāciju
sabiedrībā. Nenodrošinot minēto atbalstu savlaicīgi, – samazinās bērna izredzes dzīvē. Pēdējos gados bez
bērnu mācīšanās vajadzībām jo īpaši aktuāla kļūst koordinēta atbalsta nepieciešamība bērnu uzvedības
un emociju jomas attīstībai, kā arī sociālo prasmju stiprināšanai. Tieši šo iemeslu dēļ bērna agrīnās
attīstības individuālo vajadzību izvērtēšana, savlaicīga risku identifikācija un apsteidzošu atbalsta
pakalpojumu (profilakse un agrīna intervence) izstrāde un ieviešana, kā arī to pieejamības nodrošināšana
visiem Latvijas bērniem un visos publiskās pārvaldes līmeņos, izmantojot daudzprofesionālus sadarbības
vietējos tīklos, kļūst par prioritāti un pamata vajadzību, domājot par bērnu labbūtību un nākotni.
Viss minētais pasākumu kopums veido agrīnā preventīvā atbalsta sistēmu (APAS) valstī. Konferences
tematiskais uzsvars ir likts tieši uz Latvijas izaicinājumu saturu un to risināšanas ceļu apskatīšanu,
veidojot agrīnā preventīvā atbalsta sistēmu. Konference ir Aicinājums uz rīcību – ceļa karte formulētajiem
uzdevumiem agrīnās bērnības politikas attīstībā, tiesiskā regulējuma izstrādē, pakalpojumu groza izveidē
un tā pieejamības nodrošināšanai, speciālistu profesionālā pilnveidē un sadarbības tīklu izveidē, kā arī
pakalpojumu kvalitātes un efektivitātes monitoringa sistēmas izveidē.

2.12.2022.

9.30 – 12.15
PKC vadītāja Pētera Vilka atklāšanas uzruna dalībniekiem
Goda viesu uzrunas
1. DAĻA – KĀPĒC NEPIECIEŠAMA APAS?
Veidojot agrīna atbalsta sistēmas kopbildi –
ceļā uz Latvijas bērniem nepieciešamo
Lai bērns dzīvē būtu veiksmīgs un nākotnē sniegtu pienesumu Latvijai, svarīgi jau
kopš agras bērnības veidot vidi, kas sekmē jaunā cilvēka izziņas procesus, talantu
izkopšanu un labvēlīgu attīstību.
Ar kvalitatīvu izglītību vien nepietiek. Būtiska ir spēja novērtēt bērna attīstības
vajadzības, riskus un laicīgi sniegt atbalstu tad, kad tas ir nepieciešams. Tas nozīmē
pamatā virzīties uz sabiedrībā un izglītības vidē balstītu pakalpojumu klāsta
pilnveidošanu, vienlaikus stiprinot arī primārās veselības aprūpes lomu un kompetenci
bērnu psihoemocionālo un psihosociālo izaicinājumu risināšanā. Lai ieguldītu
mērķtiecīgi un sistēmiski, ir vajadzīgs valsts atbalsts un iesaiste.
Sigita Sniķere,
PKC Attīstības uzraudzības un novērtēšanas nodaļas konsultante
Bērna attīstība centrā – kā meklēt risinājumu?
Prezentācija iepazīstinās ar inovatīvu, Latvijā radītu Bērnu agrīnās attīstības
vajadzību diagnostikas un risku identifikācijas rīku – tā lietošanas iespējām un
ieguvumiem bērniem, vecākiem, ģimenes ārstiem un pedagogiem.
Latvijas zinātnieku un praktiķu pētnieku komanda
Dr.psych., LU profesores Malgožatas Raščevskas vadībā
Valsts un pašvaldību sadarbība bērnu agrīnās prevencijas
nodrošināšanā – mīti un realitāte
Prezentācija apskatīs pakalpojumu ilgtspējas un
pieejamības Latvijas reģionos jautājumu.
Ināra Dundure,
Dr.sc.admin., Latvijas Pašvaldību
savienības padomniece izglītības jautājumos
Moderatore: Eva Johansone

12.15 – 12.45
KĀPĒC LATVIJAS BĒRNU NĀKOTNEI NEPIECIEŠAMA
AGRĪNĀ PREVENTĪVĀ ATBALSTA SISTĒMA?
Ekspertu paneļdiskusija
Moderatore: Eva Johansone
Agrīnā preventīvā atbalsta sistēma ir pārnozaru sistēma. APAS pakalpojumi ir
multiprofesionāli un vienlaicīgi “atrodas” vairāku ministriju politikās. Galvenās APAS
funkcionēšanā iesaistītās ir veselības joma un izglītības joma, taču pastarpināti
nepieciešams koordinēt sadarbību ar sociālo pakalpojumu sniedzējiem – Labklājības
ministrijas pārziņā esošo sociālā atbalsta pakalpojumu jomu un bērnu tiesību
aizsardzības institūcijām. Par veselības aprūpes iestāžu tīklu un par izglītības
iestāžu tīklu daļēji vai pilnībā atbild pašvaldības, līdz ar to, – būtiska ir pašvaldību
iesaiste APAS pakalpojumu attīstīšanā. Tāpat iesaistāma arī Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrija kā atbildīgā ministrija par pirmsskolas izglītības
iestāžu tīkla attīstības koordināciju. Kādai būtu jābūt sistēmai, kas efektīvi spētu
starpnozariski vienoti koordinēt un pārvaldīt šo agrās bērnības starpinstitucionāli
plašo darbības jomu, kuras centrā ir bērns un viņa attīstības vajadzības tik
sadrumstalotā politisko atbildību laukā?
Dalībnieki:
Ilze Aizsilniece,
ģimenes ārste, Latvijas Ārstu biedrības prezidente
Līga Bērziņa,
Latvijas Autisma apvienības priekšsēdētāja, www.uzvedība.lv vadītāja
Ieva Bite,
klīniskā psiholoģe, Dr.psych., LU asoc.profesore, agrīnās intervences
un uzvedības analīzes speciāliste, Latvijas Klīnisko psihologu asociājas
vadītāja, Baltijas Uzvedības analīzes asociācijas biedre
Ilze Grope,
pediatre, Dr.med., RSU Tālākizglītības fakultātes dekāne,
REU profesore, BKUS Bērnu slimību kīnikas virsārste
Dita Nīmante,
pedagoģe, Dr.paed., LU profesore, sociālās
pedagoģijas apakšnozare, iekļaujošā izglītība
Rudīte Osvalde,
PKC vadītāja vietniece, Attīstības plānošanas nodaļas vadītāja

12.45 – 15.30
APAS pakalpojumu reālā situācija Latvijā – video
Sadarbība un pakalpojumu integrācija bērnu interesēs –
Labbūtības likums
Prezentācija raksturos politiskās gribas veidošanu APAS reformu ieviešanai
Islandē un stāstīs par pārmaiņu procesa soļiem un rezultātiem.
Asmandurs Einars Dadasons,
Islandes Izglītības un bērnu lietu ministrs
Silja Stefansdotira,
Islandes Izglītības un bērnu lietu ministrijas juriskonsulte
APAS tiesiskā ietvara nepieciešamība – mīts vai realitāte
Prezentācija iezīmēs risinājumus un iniciatīvas, kā Latvijai iet laikam līdzi pasaules
attīstības tendencēm agrīnās bērnības politikas jomā, valsts likumdošanā iekļaujot
agrīnās prevencijas sistēmisko jautājumu risinājumus, jo publiskie izdevumi saistībā
ar bērnu nabadzības un sociālās atstumtības seku novēršanu ir lielāki, nekā
ieguldījumi, lai veiktu profilakses un intervences pasākumus agrīnā vecumā.
Rudīte Osvalde,
PKC vadītāja vietniece, Attīstības plānošanas nodaļas vadītāja

KĀDU NĀKOTNI VEIDOSIM MŪSU
BĒRNIEM? KO IZDARĪS 14. SAEIMA?
14. Saeimas partiju politiķu paneļdiskusija
Moderators: Kārlis Danēvičs
Lai nodrošinātu ikvienam Latvijas bērnam vienlīdzīgas iespējas viņa pieaugšanas
ceļā, svarīgi ir spēt pamanīt bērna individuālās attīstības vajadzības un laikus
reaģēt. Ir pierādīts, ka nodrošinot pietiekamu un visaptverošu agrīna atbalsta
pakalpojumu (profilakses un agrīnas intervences) klāstu, valsts spēj būtiski ietaupīt
resursus, kas citkārt būtu nepieciešami samilzušo problēmu un “ugunsgrēku”
dzēšanai, finansējot ar bērnu tiesību aizskārumu, sliktu veselību, izglītību un zemām
nodarbinātības izredzēm saistīto slogu. Tas ir ceļš, kā panākt paradigmas maiņu
valsts un tautsaimniecības attīstībā, domājot par Latvijas nākotnes sabiedrību un
cilvēkiem! Tāpēc PKC sadarbībā ar nozares ekspertiem, ņemot vērā ārvalstu pieredzi,
piedāvā un aicina politiķus kopīgi vienoties par vienotu agrīnā preventīvā atbalsta
sistēmu veselīgai bērnu attīstībai, koordinētā starpsektoru sadarbībā, valsts līmenī
sadarbojoties veselības, izglītības un sociālo pakalpojumu jomām un nodrošinot
praktisko sistēmas sasaisti ar kopienu līmeni un tajā strādājošajiem praktiķiem.
Dalībnieki: 14. Saeimā ievēlēto partiju deleģētie pārstāvji