Ikviens Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku (LIZDA) biedrs ir daļa no visas pasaules skolotāju kopienas, jo LIZDA ir Pasaules izglītības darbinieku arodbiedrības federācijas (Education International) un Eiropas izglītības darbinieku arodbiedrības (ETUCE) dalīborganizācija, kas apvieno vairāk nekā 30 miljonus izglītības darbinieku visā pasaulē – no pirmsskolas līdz augstākajai izglītībai un zinātnei. ETUCE īpašajā konferencē šī gada 5. un 6.jūlijā Beļģijas pilsētā Ljēžā, kurā piedalījās 270 delegāti no visas Eiropas skolotāju saimes, notika aktīvas diskusijas par skolotājiem svarīgiem jautājumiem. Šīs konferences mērķis bija izvērtēt 2020. gada decembra konferencē noteikto mērķu un stratēģiju virzību un lemt par rīcības virzieniem, kas vēl vairāk stiprinātu sociālo dialogu izglītības nozarē un uzlabotu izglītības sistēmas visā Eiropas reģionā. LIZDA šajā konferencē pārstāvēja priekšsēdētājas vietniece Irina Avdejeva.
Konferences dalībnieki diskutēja par sociālā dialoga kvalitāti pandēmijas laikā un par skolotāja darba apstākļiem pēc tās. Eiropas Komisijas Izglītības, jaunatnes, sporta un kultūras politikas stratēģijas un novērtēšanas direktors minēja, ka šobrīd tiek saņemtas vēstules no valstu darba ņēmēju organizācijām par sociālā dialoga slikto kvalitāti, lai risinātu problēmas Eiropas Komisijā šobrīd tiek izstrādāti rīki sociālā dialoga kvalitātes novērtēšanai ES dalībvalstīs.
Debatēs par sociālā dialoga kvalitāti, Somijas arodbiedrības pārstāvis minēja, ka tieši konstruktīvs dialogs un ieklausīšanās skolotāju vajadzībās ļauj veiksmīgāk risināt pandēmijas izaicinājumus. Tomēr Somijas pārstāvis minēja, ka viņa valstī līdz šim nav bijis problēmu ar skolotāju piesaisti un noturēšanu, tomēr šobrīd ir vērojama tendence, ka skolotāji sāk apsvērt iespēju pamest profesiju. Kā iemeslu Somijas skolotāji min pārslodzi pandēmijas laikā. Norvēģijas un Zviedrijas skolotāju pārstāvji minēja, ka viņu valstīs Covid 19 izraisītās krīzes laikā sociālā dialoga kvalitāte nepasliktinājās, savukārt citu Eiropas valstu pārstāvji dalījās ar protestu akciju un streiku pieredzi situācijās, kad skolotāji netiek sadzirdēti.
Slovākijā 2022.gada 15.jūnijā Slovākijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība organizēja lielāko izglītības darbinieku demonstrāciju Slovākijas vēsturē. Bratislavā pulcējās vairāk nekā 15 000 protestētāju, kam sekoja tūkstošiem atbalstītāju visā valstī, lai apliecinātu savu neapmierinātību ar pastāvīgo nepietiekamo finansējumu izglītības, zinātnes, pētniecības un sporta jomā Slovākijas Republikā. Ja valdība nepildīs arodbiedrības prasības, tad tiks uzsākts pilna mēroga streiks no 2022.gada septembra.
Izraēlā 2022. gada 30. maijā notika masveida skolotāju demonstrācija, kurā skolotāji no visas valsts izgāja ielās, lai protestētu pret pašreizējiem nepieņemamiem atalgojuma nosacījumiem. Protesta akcijas turpinās, rīkojot daļējus streikus visā valstī.
Ziemeļmaķedonijā 2022.gada 11.aprīlī notika vispārējs skolotāju streiks par augstāku skolotāju atalgojumu un darba apstākļu uzlabošanu. Streiks ilga 3 nedēļas. Sarunās starp arodbiedrību un valdību kā mediatori iesaistījās arī ETUCE pārstāvji un tika panākta vienošanās par atalgojuma pieaugumu par 14,5%.
Slovēnijā 2022. gada 9. martā notika vispārējs visas izglītības nozares streiks, kurā skolotāji un izglītības darbinieki no pirmsskolas izglītības līdz augstākajai izglītībai protestēja pret netaisnīgo attieksmi pret izglītības nozares darbiniekiem. Vispārējā streika laikā skolu un bērnudārzu darbinieki protestēja savās darba vietās, noteiktā laikā izejot ārā un rādot muguru pret skolām kā neapmierinātības zīmi. Augstskolās tika apturētas arī lekcijas, pētniecība un citi pasākumi, izņemot iepriekš plānotos eksāmenus un prezentācijas.
Beļģijā 2022.gada 10.februārī notika franciski runājošo izglītības darbinieku streiks, kurā valdība tika aicināta novērtēt un cienīt skolotāju darbu. Skolotāji Beļģijā pieprasa atsākt pārrunas par atalgojuma paaugstināšanu, darba apstākļu uzlabošanu un skolotāju trūkuma risināšanu.
2021.gada 4.novembrī Serbijas skolotāju arodbiedrības rīkoja vienas dienas brīdinājuma streiku, kurā pieprasīja konstruktīvu sociālo dialogu, atalgojuma palielināšanu par 15% un koplīgumos ietverto nosacījumu pildīšanu.
Konferences laikā skolotāji aktualizēja būtiskākos izaicinājumus ar kuriem sastopas savā ikdienā. Visvairāk tika pieminēta skolotāju darba apstākļu pasliktināšanās pandēmijas laikā un nepietiekams atbalsts pēc tās. Skotijas arodbiedrības pārstāvis uzsvēra, ka atveseļošanās process pēc pandēmijas sāksies tikai tagad un būtiskākais izaicinājums ir nevienlīdzības mazināšana izglītībā. Skolotājs no Apvienotās Karalistes minēja, ka viņa valstī par 49% palielinājies brīvpusdienu pieprasījums skolēniem un tai pat laikā par 24% pieaudzis miljardieru skaits valstī. Portugāles skolotāja debatēs uzsvēra, ka valsts finansējums izglītībai nav izdevumi, bet investīcija un arodbiedrībām ir jāatgādina par to valdībām. Arodbiedrību dienaskārtības būtiskākie jautājumi ir arī finansējuma nepietiekamība izglītībai un skolotāju trūkums. Skolotāji šobrīd netrūkst tikai ziemēļvalstīs un Spānijā, pārējo valstu pārstāvji visi pieminēja to kā būtisku problēmu. Austrijas skolotāju arodbiedrības pārstāvis minēja, ka viņa valstī skolotāji pēc pandēmijas jūtas vientuļi un izdeguši, nesaņem nepieciešamo psiholoģisko atbalstu. Baltijas valstu arodbiedrības pārstāvji konferences laikā vienojās par vēl ciešāku sadarbību un savstarpējo atbalstu. Oktobra vidū tiek plānota kopīga Baltijas valstu arodbiedrību pārstāvju tikšanās par skolotāju atalgojumu un darba apstākļiem.
Konferences noslēgumā uzstājās pārstāvji no Ukrainas, kas dalījās ar situāciju savā valstī. Viņi minēja, ka šobrīd Ukrainā ir pilnīgi iznīcinātas 200 skolas un sabombardētas vairāk kā 2000 izglītības iestādes. Konferencē vienbalsīgi tika pieņemta rezolūcija par mieru Ukrainā.
Sīkāk ar konferences materiāliem un video ierakstiem var iepazīties šeit: