Facebook
Twitter
Youtube
Instagram
Draugiem.lv

LIZDA paraksta vienošanās protokolu ar 14. Saeimas vēlēšanās startējošām partijām par apņemšanos arī pēc ievēlēšanas pildīt izglītības nozarei dotos solījumus par darba samaksas paaugstināšanu un slodzes sabalansēšanu

Ņemot vērā to, ka praktiski visu partiju priekšvēlēšanu programmās ir iekļauts solījums par lielāku atbalstu izglītības nozarei, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) aicināja 14. Saeimas vēlēšanās startējošās partijas, kas savus sarakstus iesniegušas Centrālajai vēlēšanu komisijai,  rast iespēju parakstīt vienošanās protokolu, lai apliecinātu apņemšanos ieviest informatīvajā ziņojumā “Par pedagogu darba slodzes līdzsvarošanu un likmes paaugstināšanu” paredzētos risinājumus un rakstiski izteiktu gatavību arī pēc ievēlēšanas 14. Saeimā turēt dotos solījumus un turpināt sadarbību ar LIZDA šo jautājumu risināšanā. Turklāt pēc 14. Saeimas darbības uzsākšanas arodbiedrība ar analogu aicinājumu parakstīt vienošanos gatava vērsties arī pie jaunievēlētajām parlamenta frakcijām un to vadības.

 

Kā zināms, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība ( LIZDA) ir lielākā nozaru arodbiedrība Latvijā, kas  993 arodorganizācijās apvieno vairāk nekā 20 000 izglītības un zinātnes nozarē strādājošos. LIZDA kā sociālie partneri iesaistās izglītības un zinātnes politikas veidošanā, regulāri pārstāvot savu biedru intereses, sadarbojoties ar  Latvijas Republikas Saeimu, Ministru kabinetu, Izglītības un zinātnes ministriju, Latvijas Pašvaldību savienību, Augstākās izglītības padomi, Latvijas izglītības vadītāju asociācija (LIVA), Rektoru padome, Latvijas Koledžu asociācija, Latvijas Jauno zinātnieku apvienība u.c. institūcijām. Jāatgādina, ka pēc ilgstoša un sarežģīta sociālā dialoga ar valdību un nozares ministriju, kurā LIZDA tostarp izteica gatavību rīkot nozares darbinieku beztermiņa streiku, 2022.gada 17.septembrī Ministru kabineta sēdē tomēr tika apstiprināts informatīvais ziņojums “Par pedagogu darba slodzes līdzsvarošanu un likmes paaugstināšanu”, kas paredz risinājumus pedagogu darba slodzes sabalansēšanai un darba samaksas palielināšanai.

 

Ministru kabineta sēdē apstiprinātie dokumenti pieejami: https://tapportals.mk.gov.lv/meetings/cabinet_ministers/a707deec-58be-42af-a1de-484c25b43fc5

 

Apzinoties panākto kompromisu nozīmību nozares attīstībai, kā arī politiķu līdzšinējo nekonsekvenču ietekmē LIZDA aicināja politiskās partijas parakstīt vienošanos , lai panāktu, ka pēc vēlēšanām politiskās partijas – neatkarīgi no spēku sadalījuma koalīcijā, nozares ministriju portfeļu sadalījuma un citām politiskajām norisēm – būtu vienotas un konsekventas par pedagogiem dotajiem solījumiem, proti par izteiktajām prioritātēm izglītības nozarē – pedagoga profesijas prestiža veicināšana, kas ietver darba samaksas paaugstināšanu un darba slodzes sabalansēšanu.

Vienošanos ir parakstījušas:

Partiju apvienībai “Jaunā Vienotība” (parakstīja A. Ašeradens)

Nacionālajai apvienībai “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (parakstīja R. Jansons)

Politiskajai partijai Zaļo un Zemnieku savienība (parakstīja V. Valainis)

Politisko partiju apvienībai “Attīstībai / Par!” (paraksīja M. Golubeva)

Politiskajai partijai “Konservatīvie” (parakstīja A. Muižniece)

Politiskajai partijai “Saskaņa” (parakstīja A. Vladova)

Politiskajai partijai “Progresīvie” (parakstīja A. Ņenaševa)

Politiskajai partijai “SUVERĒNĀ VARA” (parakstīja J. Stepaņenko)

Politisko partiju apvienībai “APVIENOTAIS SARAKSTS”(parakstīja Č. Batņa un E. Smiltēns) 

Politiskajai partijai “Republika” (parakstīja N. Barkāns)

VIENOŠANĀS PROTOKOLS

 starp

POLITISKO PARTIJU PĀRSTĀVJIEM

 UN

  LATVIJAS IZGLĪTĪBAS UN ZINĀTNES DARBINIEKU ARODBIEDRĪBU

 

Politiskās partijas un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība, tās priekšsēdētājas Ingas Vanagas personā, vienojas par sadarbību un atbalstu izglītības jautājumu risināšanā.

  1. Puses vienojas, ka 14. Saeimas un Ministru kabineta darbības laikā pedagogu darba slodzes un darba samaksas jautājumu risināšanā tiks ievērots:
    • Izglītības likuma 53.panta trešā daļa:

“53.pants. Pedagoga darba samaksa

(3) Pedagoga mēnešalga par vienu slodzi nav zemāka par Ministru kabineta apstiprināto pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafikā noteikto mēnešalgu attiecīgajā laikposmā.”

  • Ministru kabineta iekārtas likuma 22.pants un 23.pants:

“22.pants. Lietu pārņemšana

  • Lai nodrošinātu Ministru kabineta darbības nepārtrauktību, izstrādājot Deklarāciju un rīcības plānu tās īstenošanai, Pārresoru koordinācijas centram Ministru kabineta kārtības rullī noteiktajā kārtībā iesniedzama informācija par attiecīgā Ministru kabineta locekļa vadītajā nozarē paveikto un uzdevumiem, kuri vērsti uz Nacionālā attīstības plāna mērķu sasniegšanu un kuru izpilde ir turpināma. Pārresoru koordinācijas centrs to apkopo un nodod Ministru prezidentam vai Ministru prezidenta amata kandidātam.

(2) Ministru kabineta loceklim pēc viņa apstiprināšanas amatā attiecīgi ministrijas valsts sekretārs, īpašu uzdevumu ministra sekretariāta vadītājs un Valsts kancelejas direktors Ministru kabineta kārtības rullī noteiktajā kārtībā nodod lietvedību, dokumentus un informāciju par iesākto lietu virzību un citiem ar amata pienākumu pildīšanu saistītiem jautājumiem.

23.pants. Lietu nepārtrauktība

Ministru kabineta vai atsevišķa Ministru kabineta locekļa nomaiņa pati par sevi nepārtrauc tiesību aktu projektu un citu iesākto lietu virzību, kā arī neietekmē attīstības plānošanas dokumentu spēkā esamību.”

  • Latvijas Nacionālais attīstības plānu 2021.–2027. gadam, kur uzdevums Nr.146 un Nr.154 nosaka:

“[146] Latvijas izglītības sistēmai piemīt ievērojams potenciāls uzlabot izglītības kvalitāti, tās monitoringu un vienlīdzīgu pieeju izglītībai. Svarīgi būs nodrošināt pedagogu ataudzi gan vispārējā un profesionālajā, gan augstākajā izglītībā un piesaistīt un noturēt jaunus un motivētus pedagogus, jo pedagoga vidējais vecums ir augsts. Tāpat svarīgi arī paaugstināt pedagogu atalgojumu, tādējādi ceļot pedagoga profesijas prestižu un radot konkurenci uz pedagogu amata vietām. Labi sagatavoti un motivēti pedagogi ir izšķiroši svarīgs faktors izglītības kvalitātes celšanai gan vispārējā, gan profesionālajā, gan augstākajā izglītībā. Pamatizglītības un vidējās izglītības kvalitāte ir priekšnoteikums sekmīgām studijām un turpmākai karjerai.

“[154.] Izcilu pedagogu sagatavošana, piesaiste, noturēšana un efektīva profesionālā pilnveide, jo īpaši akcentējot STEM nozaru pedagogu un mācībspēku piesaisti, noturēšanu un kvalifikācijas paaugstināšanu, kā arī pedagogu atalgojuma paaugstināšana.”

  • Ministru kabineta rīkojums Nr. 436 “Par izglītības attīstības pamatnostādnēm 2021.-2027.gadam”, kas nosaka, ka sasniedzamais rezultāts par pedagogu darba samaksu balstās uz principu: “Pedagogu un augstākās izglītības institūciju akadēmiskā personāla vidējās bruto darba samaksas sabiedriskajā sektorā attiecība pret vidējo bruto darba samaksu sabiedriskajā sektorā – pedagogiem pret strādājošajiem ar vismaz bakalaura grādu56, akadēmiskajam personālam ‒ attiecībā pret strādājošajiem ar doktora grādu (euromēnesī)…”
  • Ministru kabineta 2022.gada 17.septembra sēdē pieņemtais lēmums (Ministru kabineta 17.09.2022. sēdes aptaujas kārtībā protokols Nr.47, 1.§), kas paredz:
    • Izglītības un zinātnes ministrija līdz 2022. gada 1. decembrim sagatavos un noteiktā kārtībā iesniegs izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu “Par pedagogu zemākās mēneša darba samaksas likmes pieauguma grafiku laikposmam no 2023. gada 1. septembra līdz 2025. gada 31. decembrim”, ievērojot  Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam noteiktos darba samaksas pieauguma principus;
    • Ministru kabineta rīkojuma projekts “Par pedagogu zemākās mēneša darba samaksas likmes pieauguma grafiku laikposmam no 2023. gada 1. septembra līdz 2025. gada 31. decembrim” tiks skatīts Ministru kabinetā likumprojekta par vidēja termiņa budžeta ietvaru un likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam sagatavošanas un izskatīšanas procesā, ņemot vērā valsts budžeta finansiālās iespējas un aktuālo sociālekonomisko situāciju valstī;
    • Izglītības un zinātnes ministrija tiks noteikta par atbildīgo institūciju pedagogu darba samaksas pieauguma grafika īstenošanā un Iekšlietu ministrija, Kultūras ministrija, Labklājības ministrija, Tieslietu ministrija, Veselības ministrija un Zemkopības ministrija par līdzatbildīgajām institūcijām, kā arī iesaistītajām institūcijām atbilstoši kompetencei tiks noteikts sadarboties ar pašvaldībām un veikt nepieciešamās darbības grafika īstenošanai;
    • lai nodrošinātu papildu nepieciešamo finansējumu pedagogu darba samaksas palielināšanai un slodžu sabalansēšanai, Finanšu ministrija, sagatavojot likumprojektu “Par valsts budžetu 2023. gadam” un likumprojektu “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam”, samazinās budžeta resorā “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” plānoto finansējumu 2023. gadam par 59 176 924 euro, 2024. gadam un 2025. gadam – 60 256 516 euro, tajā skaitā  papildu prasību izpildei attiecībā uz pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu slodžu sabalansēšanu un interešu izglītības pedagogu darba samaksas palielināšanu  izmantos resora  budžeta programmā 11.00. “Demogrāfijas pasākumi” plānoto finansējumu;
    • Izglītības un zinātnes ministrija līdz 2022. gada 1. decembrim izstrādās grozījumus normatīvajos aktos, kas ir saistīti ar skolotāju slodzes izmaiņām, un noteiktā kārtībā iesniegs tos izskatīšanai Ministru kabinetā;
    • Izglītības un zinātnes ministrija līdz 2022. gada 1. decembrim iesniegs izskatīšanai Ministru kabinetā atjaunotu fiskālās ietekmes aprēķinu, ievērojot 2022./2023. mācību gada izglītojamo skaita izmaiņas;
    • Izglītības un zinātnes ministrija līdz 2022. gada 1. decembrim sadarbībā ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību, Latvijas Pašvaldību savienību un Latvijas Izglītības vadītāju asociāciju izstrādās vadlīnijas par pedagogu darba slodzes līdzsvarošanu.
  1. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība iepazīstina arodbiedrības biedrus ar panākto vienošanos.
  1. Politiskā partija informē savus pārstāvjus par panākto vienošanos.
  1. Vienošanās ir spēkā uz Latvijas Republikas 14. Saeimas darbības laiku