Aptaujājot vairāk nekā 600 zinātnes darbinieku, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība ir veikusi aptauju par to, kā zinātnieki jūtas savā darba ikdienā, kā vērtē savas profesijas prestižu, zinātnieku labbūtību un valsts politiku zinātnes nozares atbalstam. Pēdējo padsmit gadu laikā šī ir pirmā reize, kad tiek pētīts zinātnes nozarē strādājošo gandarījums par savu darba dzīves kvalitāti.
Diemžēl, aptaujas dalībnieku kopvērtējums par darba dzīves kvalitāti ir tikai 6 (10 ballu sistēmā), tādēļ šonedēļ, prezentējot aptaujas rezultātus konferencē, tika diskutēts par to kā risināt šo un citas būtiskas problēmas.
Uzrunājot konferences dalībniekus, gan LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga, gan Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvis Jānis Paiders bija vienisprātis: zinātnieki bieži vien dāvina savu darbu. Daudzi aptaujas dalībnieki atzina, ka viņiem netiek samaksāts par visu pienākumu un visu darba uzdevumu veikšanu. Pateicoties šādai, pašaizliedzīgai darba dzīvei, neraugoties uz nepietiekamo bāzes finansējumu, Latvijas zinātnieki spēj sekmīgi konkurēt pasaules līmenī. Lai gan finansējums no valsts puses ir pieticīgs, Latvijas zinātnieku sniegums nebūt nav sliktāks kā citās, daudz turīgākās Eiropas valstīs.
Tāpat nav pieņemama situācija, ka daudzi zinātnieki nezina sava atalgojuma apmērus nākamajam gadam. I. Vanagam atgādināja, ka Latvijā nav neviena tiesību akta, kas noteiktu zinātnieku zemāko darba algu. Protams, valstī ir noteikts minimālās darba algas apmērs, taču, cik šāds finansējuma apmērs ir korekts, runājot par tik izglītotu un intelektuāli spēcīgu sabiedrības daļu kā zinātnes nozares darbinieki.
LIZDA saimē, kas apvieno vairāk kā 21 tūkstoti biedru, zinātnieku saime ir pats “mazākais bērns”, jo zinātnieku pārstāvniecība mūsu arodbiedrībā ir neliela. Iedrošinot zinātnes nozares pārstāvjus, I. Vanaga atzina: “Mēs augstu vērtējam solidaritātes sajūtu un esam gatavi nākt palīgā mazākajam bērnam. Mēs redzam. Pedagogu saime bija aktīva un panāca sev vēlamo rezultātu. Bet vai zinātnieki ir gatavi būt tik pat izlēmīgi? Ar LIZDA rokām esam gatavi būt nedaudz prasīgāki, taču arī pašai zinātnieku saimei, nozares organizācijām ir jābūt mērķtiecīgām.”
Tikmēr Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Augstākās izglītības, zinātnes un cilvēkkapitāla apakškomisijas vadītājs Česlavs Batņa, uzrunājot klātesošos, atzina, ka mūsdienās bez zinātnes atbalsta vairs nav iedomājama neviena sfēra – no sabiedriskās ēdināšanas, līdz pat mākslīgajam intelektam. “Tādēļ paldies Latvijas zinātniekiem, katram, kurš ar tiem resursiem, kas jums ir pieejami, spēj pacelt zinātnes latiņu tajos augstumos, kuros tā šobrīd atrodas.”
Diskusijā, kurā piedalījās gan jaunās paaudzes zinātnieki, gan pieredzējušie kolēģi, izskanēja globāla nepieciešamība pēc stabilitātes un prognozējamības. Pēc finanšu resursu pieejamības un nepārtrauktības.
Diskusijās izskanēja replikas: Nekad nezini, kurā brīdī būs pieejams finansējums? Cik ilgi būs pieejami Eiropas fondi. Nekad nevari būt pārliecināts, ka finansējums pēkšņi netiks atņemts. Mēs visu laiku dzīvojam apstākļos, kuros neko nevar paredzēt. Ir projekti, ir nauda. Nav projektu, ienākumu nav. Šādi apstākļi biedē. Šādos apstākļos ir grūti plānot gan darba, gan privāto dzīvi. Šādos apstākļos ātri iestājas izdegšana.
Aptaujas respondentu vērtējums par apgalvojumiem, kas saistīti ar darba samaksu
- Ievērojams pārsvars – 89% respondentu apgalvo, ka pašreizējais bāzes finansējums ir nepietiekams zinātnieka mērķu un uzdevumu veikšanai;
- Ievērojams pārsvars – 93% respondentu, uzskata, ka zinātnieka minimālā mēneša darba alga pilnas slodzes darbā nedrīkst būt zemāka par vidējo sabiedriskajā sektorā strādājošo darba algu;
- 48% respondentu uzskata, ka vidējais zinātnieka atalgojums viņu darba vietā par to pašu amata kategoriju atšķiras no citiem institūtiem/augstskolām.42% respondentu par to nav interesējušies/nav informācijas;
- 66% respondentu nepiekrīt, ka par visiem zinātnieka veicamajiem pienākumiem, atbilstoši slodzei, tiek samaksāts;
- Kopumā, 77% uzskata, ka zinātnieka darbs netiek pilnībā apmaksāts.
Aptaujas respondentu vērtējums par apgalvojumiem, kas saistīti ar darba slodzi
- 59% respondentu nav apmierināti, bet 39% – apmierināti ar savu pašreizējo noslodzi (darba slodzi) savā zinātniskajā amatā;
- Lielākā daļa respondentu – 65%, neuzņemtos lielāku zinātniskā darba slodzi;
- 52% atzīst, ka esošās darba slodzes ietvaros ir pārslogoti, un ar pūlēm spēj veikt savus pienākums;
- 68% respondentu uzskata, ka viņu zinātniskā darba slodze nav sabalansēta. Zinātniskās slodzes veidošanās principi vairākumam (55%) nav saprotami/nav pieejama informācija.
Respondentu vērtējums par darba slodzes un samaksas aspektiem
- 90% respondentu piekrīt, ka nav zināms, vai viņu darba samaksa tiks palielināta nākošajā gadā;
- 79% respondentu apgalvo, ka nav zināms, cik liela pēc apjoma būs darba slodze nākošajā gadā;
- 69% respondentu piekrīt, ka katru nedēļu strādā vairāk h nekā paredzēts darba līgumā.
Citi rezultāti par zinātnieka darba vidi ietekmējošu faktoru vērtējumu
- 64% pozitīvi vērtē sadarbību ar vadību zinātniskajā institūtā/augstskolā, kurā strādā, un vērā ņemams vairākums – 70% uzskata, ka var brīvi paust viedokli par ar darbu saistītajiem jautājumiem;
- Līdzīgs procentuālais sadalījums jautājumā par lēmumu pieņemšanas procesa atklātumu institūcijās – 44% uzskata, ka tas ir atklāts, bet 47%, ka tas nav pietiekoši atklāts;
- Vairākums respondentu (53%) saskata zinātnieka karjeras izaugsmes iespējas, savukārt, liels īpatsvars – 41% respondentu, karjeras iespējas nesaskata;
- Diemžēl ievērojams pārsvars – 68%, pēdējos piecos gados ir apsvēruši iespēju pamest zinātnieka darbu. Respondenti ar samērā līdzīgu procentuālo sadalījumu uzskata, ka viegli varētu atrast darbu/neatrast darbu akadēmiskajā/zinātniskajā sektorā ārzemēs (35%/30%), taču tik pat liels īpatsvars (35%) nevar atbildēt uz šo jautājumu.
Galvenie secinājumi, kas izriet, pamatojoties uz veiktās aptaujas datiem.
- Zinātnieka profesija netiek augstu novērtēta Latvijas sabiedrībā;
- Valsts zinātnes politika, un īpaši tās realizācija zinātnes bāzes finansējuma nodrošināšanai, kopumā neatbilst Latvijas zinātnieka radošajai kapacitātei un tās realizācijai Latvijā un Eiropas Savienībā;
- Zinātniskās darbības nestabilitāti veido tādi faktori kā neskaidrība par darba samaksu un slodzi pēc gada un tālākā nākotnē, papildus pienākumi, kas nav iekļauti darba līgumā, un pētniecības darba stundu regulāra pārsniegšana;
- Darba slodze bieži ir nepilna laika, tā ir nesabalansēta, sadrumstalota. Neraugoties uz līgumā noformētu nepilna laika darba slodzi, zinātnieki pētnieciskajā darbā bieži saskaras ar tādiem pārslodzes aspektiem kā spēku izsīkums, pastāvīga trauksme, emocionāls nogurums un nespēja koncentrēties darbam;
- Zinātnieki papildus veic pienākumus, kas saistīti ar projektu izstrādi, dalību zinātniskās attīstības pilnveides procesos, zinātniskās kvalifikācijas pilnveidi, jauno zinātnieku sagatavošanu, sabiedrības informēšanu;
- Vairākums zinātnieku pozitīvi vērtē sadarbību ar vadību zinātniskajā institūtā/augstskolā, brīvi paužot viedokli par ar darbu saistītajiem jautājumiem, tomēr nepaciešams palielināt lēmumu pieņemšanas procesu atklātumu.
Priekšlikumi situācijas uzlabošanai
- Izstrādāt stratēģiju un veicamos uzdevumus rīcībai ar mērķi paaugstināt zinātnieka profesijas prestižu Latvijas sabiedrībā;
- Zinātnieka atalgojuma modelim jābūt motivējošam un rezultātus veicinošam. Viens no priekšlikumiem – 70% bāzes finansējums, kas nav mazāks par vidējo atalgojumu publiskajā sektorā, un 30% projektu finansējums;
- Valsts zinātnes attīstībai jābūt stabilai sistēmai, kurā zinātnieks veic pētījumus ilgtermiņā, strādājot pilnu slodzi vienā pamatdarbā, un saņemot konkurētspējīgu atalgojumu;
- Nepieciešama valsts un zinātnes ciešāka sadarbība, veidojot un īstenojot politiku, kas balstīta arī pētnieciskās atziņās;
- Nepieciešama harmoniska un līdzsvarota visu zinātņu nozaru pētnieciskā attīstība, palielinot monogrāfiju un Latvijas izdevumos publicēto zinātnisko rakstu nozīmību, īpaši humanitārajās un sociālajās zinātnēs;
- Nozaru zinātniskās attīstības plāna izstrāde fundamentālo pētījumu nodrošināšanai;
- Valsts pasūtījumu pētījumu pieprasījums visās nozarēs, palielinot valsts pētījumu programmu (VPP) finansējumu no ministrijām.
- Visu veikto pienākumu iekļaušana darba slodzē, nodrošinot adekvātu samaksu;
- Zinātnieku nodarbinātībā paredzēt vairāk stundas zinātnes darbam, mazāk – akadēmiskajam darbam;
- Nodrošināt un pilnveidot zinātniskā darba atbalsta personālu uz pilnu slodzi – tehniskais un palīgpersonāls laboratorijās u.c., kā arī sniedzot administratīvu un finanšu jautājumu risinājumus gan ikdienas zinātniskajā darbā, gan projektos. Mazināt mikromenedžmentu un kontroli institucionālā līmenī;
- Uzlabot institucionālo pārvaldību – nodrošināt atklātus un caurskatāmus lēmumu pieņemšanas procesus saistībā ar zinātnes finansējumu, zinātnisko amatu vakancēm un slodžu sadalījumu.