Uz tikšanos ieradās Apvienotā saraksta pārstāvis, 14. Saeimas deputāts Česlavs Batņa , Latvija Pirmajā vietā pārstāvis, 14.Saeimas deputāts Vilis Krištopans, Nacionālās Apvienības pārstāvis, 14.Saeimas deputāts Rihards Kols, partijas Attīstībai pārstāvis, Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Ijabs, kustības “Par!” pārstāve Inese Voika , partijas “Progresīvie” pārstāve Justīne Panteļējeva. Iekams LIZDA uzaicinājumam neatsaucās Vienotības un Zaļo Zemnieku savienības pārstāvji.
LIZDA sagaida, ka deputāti uzņemsies visu līmeņu izglītības un zinātnes aktīvu pārstāvniecību Eiropā. Tā pat arī uzskatām, ka pārstāvim no Latvijas ar pieredzi zinātnē, diplomātijā, starptautiskajās attiecībās vai ārpolitikā un sabiedriskajā politikā jāuzņemas zinātnes vēstneša loma, tādejādi uzturot informācijas un Latvijas zinātnes sasaisti ar norisēm zinātniskajā darbībā Eiropā. Deputātu kandidātiem jāuzrunā sabiedrība, tostarp vecāki un skolēni, veicinot izpratni par atbilstoši finansētās izglītības sistēmas nozīmi Eiropas valstu, un arī Latvijas, labklājības veidošanā.
#Making Teaching Attractive
ETUCE īstenoto kampaņu #Making Teaching Attractive, pieprasot, lai skolotāja profesijas prestiža atjaunošana tiek virzīta kā EP pārstāvju politiskās darba kārtības prioritāte. ETUCE pārstāv 125 izglītības arodbiedrības, vairāk nekā 11 miljonus skolotāju un citu izglītības darbinieku visos izglītības līmeņos Eiropā. ETUCE ir atzīts sociālais partneris, starptautiski pārstāvot izglītību visā Eiropas reģionā.
Pēdējo gadu laikā arvien vairāk valstu ziņo par skolotāju trūkumu, skolotāju darbaspēka novecošanos un profesijas prestiža samazināšanos. ETUCE pauž bažas par izteikto politisko pāreju uz labējo un konservatīvo politisko kursu. Šī tendence saistīta ar Eiropas un pasaules krīzi: COVID-19 pandēmiju, karu Ukrainā, ekonomikas un enerģētikas krīzi, Eiropas migrācijas režīmu, u.c. problēmām. 2024. gada EP vēlēšanas sniedz politiskajām partijām – politikas veidotājiem, iespēju dot Eiropas politikai jaunus mērķus, uzdevumus un impulsus.
ETUCE aicina EP deputātu kandidātus aktīvi iestāties par šādiem izglītības principiem Eiropā:
- Veicināt profesionālo autonomiju.
Svarīgi, lai pedagogiem, pasniedzējiem, akadēmiķiem un citiem izglītības darbiniekiem būtu profesionāla autonomija un akadēmiskā brīvība pieņemt lēmumus savu izglītojamo interesēs, ņemot vērā katra izglītojamā apstākļus un individuālās vajadzības, un nodrošinot, lai katrs izglītojamais saņem kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību. Arī
- Nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu.
Mēs pieprasām, lai valdības nodrošina atbilstošas, konkurētspējīgas algas pedagogiem un citiem izglītības darbiniekiem. Atalgojumam jābūt vismaz līdzvērtīgam ar atalgojumu citiem augstākā līmeņa kvalifikācijas profesionāļiem. Mēs iestājamies par principu – līdzvērtīgam darbam, līdzvērtīgu atalgojumu! Nosakot skolotāju, pasniedzēju un citu izglītībā nodarbināto algas, jāņem vērā pieaugošā dzīves dārdzība Eiropā.
- Atbalstīt pedagogu mācības un nepārtrauktu profesionālo pilnveidi.
Kvalitatīva apmācība un nepārtraukta profesionālā izaugsme ir būtiska, lai paaugstinātu pedagoga profesijas prestižu. Profesionālās izaugsmes kursiem jābūt piedāvātiem darba laikā, un tiem jābūt bez maksas. Pedagogam jābūt izglītotam līdz maģistra līmenim, lai izmantotu savas zināšanas un prasmes efektīvai izglītojamo mācīšanai.
- Attīstīt pedagogu karjeras uzsākšanu un praksi.
Atbalstoša, uz sadarbību orientēta vide ir svarīga, lai palīdzētu pedagogiem iesācējiem justies pārliecinātiem. Izglītības iestādēm jaunajiem pedagogiem jānodrošina mentors, kurš spēj vadīt un atbalstīt pedagogu pirmajā darba gadā. Nepieciešams atvēlēt pietiekami daudz laika apmācībām, pārskatot kļūdas nodarbību sagatavošanā un īstenošanā.
- Iekļaut vienlīdzību un dažādību izglītībā.
Vienlīdzība, daudzveidība un iekļaušana ir progresīvas izglītības sistēmas iezīmes. Lai to panāktu, ir jāīsteno darbā pieņemšanas politika, piesaistot plašu sabiedrības spektra daudzveidību, tostarp dzimuma, seksuālās orientācijas, ekonomiskā stāvokļa, etniskās izcelsmes, valodas, reliģijas un citu grupu līdzvērtīga iesaiste. Svarīgi novērst un apkarot diskrimināciju, radīt izglītības iestādēs daudzveidību, toleranci.
- Nodrošināt veselīgus un drošus darba apstākļus.
Politikas veidotājiem ir jāveic efektīvi pasākumi, lai uzlabotu skolotāju, pasniedzēju, akadēmisko aprindu un cita izglītības personāla drošību un labklājību, nodrošinot ilgtspējīgus darba apstākļus, veicinot pozitīvu darba vidi. Visiem izglītības darbiniekiem būtu jānodrošina iekļaujošas un ilgtspējīgas darba vietas, kas uzlabo arodveselību un drošību, kā arī darba un privātās dzīves līdzsvaru. Arī izglītības darbinieku veselības pratības uzlabošana ir būtiska, lai palielinātu izpratni par veselības un drošības pasākumu nozīmi, risku izvērtēšanu.
- Nodrošināt darba un privātās dzīves līdzsvaru.
Pārmērīga darba slodze ir universāls izaicinājums skolotājiem, pasniedzējiem, akadēmiķiem un citiem izglītības darbiniekiem, kas jārisina nekavējoties. Tā vietā, lai atsauktos tikai uz “mācību stundām”, termins “darba laiks” ir jāizmanto, lai samazinātu neapmaksāto virsstundu skaitu. Izglītības jomā raksturīgs laika trūkums stundu un lekciju sagatavošanai, kā arī raksturīga ar mācīšanu nesaistītu uzdevumu izpilde ārpus darba laika.
- Veidot demokrātisku izglītības iestādes kultūru.
Lai radītu pozitīvu un demokrātisku skolu kultūru, izglītības iestādēs ir būtiski nodrošināt sadarbību un koleģiālu vadību. Tas nozīmē skolotāju un visas pedagoģiskās kopienas iesaistīšanu lēmumu pieņemšanas procesos, kopīgu mērķu izvirzīšanu un īstenošanu.
- Nodrošināt jēgpilnu sociālo dialogu.
Sociālais dialogs, koplīgumi, koleģiāla pārvaldība ir būtiski svarīgi, lai nodrošinātu ilgtspējīgu kvalitatīvu nodarbinātību, pienācīgus darba apstākļus, daudzsološas karjeras iespējas un atalgojuma stimulus. Sociālais dialogs ir Eiropas sociālā modeļa pamatā, un to papildina Eiropas sociālo tiesību pīlārs, kas atspoguļo ES pamatvērtības. Sociālais dialogs – instruments ekonomiskās un sociālās stabilitātes veicināšanai, nodrošinot darba ņēmēju dalību nodarbinātības jautājumos.
- Novērtēt, cienīt un dot iespēju pedagoga profesijai.
Dot iespēju pedagoga profesijai – resursi personāla un budžeta nodrošinājumam, augsta izglītības kvalitāte, visaptveroša izglītības loma visās kopienās. Valdībām ir jāievieš izglītības politika, kas atzīst mācīšanas nozīmi un skolotāju, pasniedzēju, akadēmisko aprindu un citu izglītības darbinieku lomu nākotnes veidošanā. Tas nozīmē paaugstinātu atalgojumu un sociālo nodrošinājumu skolotājiem, kā arī atzīt pedagogu sasniegumus un ieguldījumu sabiedrības nākotnē.
Uzsver visai Eiropai kopīgās problēmas
LIZDA iniciētā diskusija ar EP vēlēšanās startējošo partiju pārstāvjiem izvērtās ļoti racionāla. Vairums diskusijas pārstāvju bija vienisprātis, ka izglītības nozarē ļoti būtisks ir tieši nacionālais līmenis un vietējo parlamentu lēmumi, taču tos lielā mērā ietekmē Eiropas sniegtie uzstādījumi un virsuzdevumi.
I. Ījabs uzsvēra: “nevaram solīt, ka no Eiropas atrisināsim visu to, kas jārisina šeit, uz vietas. Taču aptaujas uzrāda, ka izglītība ir viens no vēlētājiem visbūtiskākajiem jautājumiem, kas visām partijām viennozīmīgi ir jāiekļauj savās programmās.” I. Ījabs atzina, ka, lai arī EP tiešā veidā neveido izglītības likumdošanu, tomēr Eiropā tiek pieņemta virkne būtisku rezolūciju, kas var būtiski ietekmēt šo nozari, kā arī izglītībai un zinātnei būtiski aspekti ir integrēti citu nozaru likumdošanās.
Arī LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga apliecināja – pedagogi iziet ielās visā Eiropā. Visā Eiropā novecošana un pārslodze ir vienlīdz aktuāla problēma. “Var jau teikt – risiniet to katrā valstī lokāli, uz vietas. Taču tas viennozīmīgi ir signāls, ka šīs tēmas ir aktuālas visai Eiropai kopīgi.” Arī R. Kols īpašu uzmanību vērsa uz jauno pedagogu iztrūkuma risināšanas stratēģiju visas Eiropas līmenī, kā arī uzsvēra nepieciešamību visas Eiropas līmenī domāt par augstākās izglītības neatkarības stiprināšanu.
Tikmēr Č. Batņa piekrita, ka EP nav brīnumnūjiņa, kas nacionālo parlamentu vietā izdarīs “mājasdarbus”. Tā, piemēram, pēc ieguldījumu apjoma augstākās izglītības segmentā Latvija joprojām ļoti atpaliek ne vien no Eiropas vidējā līmeņa, bet arī no saviem kaimiņiem – Igaunijā ieguldījums augstākajā izglītībā veido 2,5% no IKP, Lietuvā ap 1,5%, bet Latvijā tik tikko 1%.
Tikmēr LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga akcentēja izglītības nozares darbinieku vidējās algas jautājumu: Eiropa tiecas sasniegt 120-130% no vidējās algas valstī, iekams Latvijā, ar milzīgu nozares darbinieku iekšējo spiedienu, tik tikko esam sasnieguši vidējās algas valstī līmeni. Arī V. Krištopans diskusijas dalībniekiem uzsvēra, ka prioritārais jautājums ir un paliek atalgojums, bez kura nebūs iespējams nedz panākt jauno speciālistu ienākšanu nozarē, nedz pedagoga profesijas prestiža nostiprināšanu.
