Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību (LIZDA) un arī plašāku sabiedrību arvien biežāk sasniedz informācija par emocionālu un fizisku vardarbību pret pedagogiem no izglītojamo un izglītojamo vecāku puses. Diemžēl daudz šādi gadījumi tiek noklusēti, paliek pie paša pedagoga vai izglītības iestādē, kas ne tikai nerisina problēmu, bet to pat saasina, jo izglītojamie, saprotot, ka nesodīti pret pedagogu var vērst emocionālu vai fizisku vardarbību, turpina to darīt drosmīgākā un nežēlīgākā veidā. Emocionālās vardarbība pret pedagogu no izglītojamā vecāku puses visbiežāk izpaužas pedagoga nepamatotā kritizēšanā gan klātienē, gan telefoniski, gan sarakstēs, gan rakstot nepamatotas sūdzības atbildīgajām institūcijām.
LIZDA vērš uzmanību, ka emocionālās un fiziskās vardarbības pret pedagogu problēma ir jārisina steidzami, normatīvajos aktos stiprinot pedagogu tiesības, iekļaujot izglītības iestādes vadītāja un dibinātāja pienākumu ziņot par vardarbību, kā arī palielinot izglītojamo un vecāku atbildību.
Pamatojoties uz iepriekš minēto, LIZDA lūdz izvērtēt iespēju virzīt Izglītības likumā šādus grozījumus:
- papildināt Izglītības likuma 29.pantu. Izglītības iestādes dibinātāja kompetence ar 6.punktu šādā redakcijā:
“6) pēc informācijas saņemšanas no izglītības iestādes vadītāja par emocionālu vai fizisku vardarbību no izglītojamiem vai izglītojamo vecākiem (personām, kas realizē aizgādību) pret attiecīgās izglītības iestādes pedagogu izglītības procesa īstenošanas laikā nodrošināt saņemtās informācijas izvērtēšanu un iesniegšanu tiesībsargājošām institūcijām.”
- papildināt Izglītības likuma 30.pantu. Izglītības iestādes vadītājs ar (36) daļu šādā redakcijā:
“ (36) Izglītības iestādes vadītājam ir pienākums izvērtēt pedagoga iesniegto informāciju par emocionālu vai fizisku vardarbību no izglītojamiem vai izglītojamo vecākiem (personām, kas realizē aizgādību) pret pedagogu izglītības procesa īstenošanas laikā un sniegt informāciju izglītības iestādes dibinātājam vai tiesībsargājošajām institūcijām.”
- papildināt Izglītības likuma 52.panta. Pedagoga tiesības pirmo daļu ar 8. un 9.punktu šādā redakcijā:
“8) saņemt atbalstu no izglītības iestādes vadītāja, izglītības iestādes dibinātāja emocionālas vai fiziskas vardarbības no izglītojamiem vai izglītojamo vecākiem (personām, kas realizē aizgādību) gadījumā pret pedagogu izglītības procesa īstenošanas laikā;
9) nesniegt tūlītēju atgriezenisku saiti uz izglītojamo vai izglītojamo vecāku telefona zvaniem, ziņām, elektroniskām vēstulēm, ja tās ir saņemtas pēc pedagoga darba laika.”
- izteikt Izglītības likuma 54.panta. Izglītojamā tiesības 5.punktu šādā redakcijā:
“5) nepieļaut emocionālu un fizisku vardarbību pret citiem izglītojamiem, pedagogiem un citām izglītības procesa nodrošināšanā iesaistītām personām;”
5. izteikt Izglītības likuma 57.panta. Vecāku (personu, kar realizē aizgādību) tiesības bērna izglītošanas nodrošināšanā 5.punktu šādā redakcijā:
“5) konstatējot pārkāpumus vai nepilnības izglītības procesa īstenošanā, ierosināt veikt pārbaudes izglītības iestādē;”
6. papildināt Izglītības likuma 57.pantu. Vecāku (personu, kar realizē aizgādību) tiesības bērna izglītošanas nodrošināšanā ar 7.punktu šādā redakcijā:
“7) iepazīties ar izglītības iestādes iekšējiem normatīvajiem aktiem, tajā skaitā iekšējās kārtības noteikumiem, un ievērot tos, uzturoties izglītības iestādes teritorijā, kā arī sadarbojoties ar pedagogiem un citām izglītības procesā iesaistītām personām.”
- izteikt Izglītības likuma 58.panta. Vecāku (personu, kas realizē aizgādību) pienākumi pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:
“2) sadarboties ar izglītības iestādi, kurā mācās bērns, ar pedagogiem un citām mācību procesā iesaistītām personām, sadarbības procesā ievērojot pieklājību, neaizskarot citu personu godu un cieņu un nepieļaujot emocionālu un fizisku vardarbību.”