Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība uzskata, ka izstrādātais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts pedagogu mērķdotāciju sadalei ir ar vairākām neskaidrībām un riska momentiem. LIZDA ir nosūtījusi vēstuli Izglītības un zinātnes ministrijai, sniedzot viedokli par sabiedriskajai apspriešanai nodoto Ministru kabineta noteikumu projektu “Kārtība, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs un valsts augstskolu vispārējās izglītības iestādēs”.
- Izglītojamā izmaksas
MK noteikumu projekta 5.punktā ir noteikta mērķdotācija pašvaldībai vienam mēnesim uz vienu izglītojamo:
| 1.-6.klases skolēniem | 7.-9.klases skolēniem | 10.-12.klases skolēniem | |
| Standarta gadījumā (5.2., 5.3., 5.4.punkti) | 94 EUR | 121 EUR | 130 EUR |
| Speciālās izglītības programmās, neklātienes un tālmācības programmās (5.6.punkts) | 115 EUR | 115 EUR | 115 EUR |
| Slimnīcās un sociālās aprūpes iestādēs īstenotajās programmās ilgstoši slimojošiem skolēniem, sociālās korekcijas izglītības programmās, pamatizglītības programmā ar augstākiem plānotajiem rezultātiem (5.5.punkts) | 108 EUR | 108 EUR | – |
- gada 22.jūnijā ar Ministru kabineta rīkojumu Nr.436 ir apstiprinātas Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021. – 2027.gadam (turpmāk – IAP). IAP izglītības politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji paredz, ka pedagogu un augstākās izglītības institūciju akadēmiskā personāla vidējās bruto darba samaksas sabiedriskajā sektorā attiecība pret vidējo bruto darba samaksu sabiedriskajā sektorā pēc 2022.gada datiem, kas būs pieejami 2024.gadā, ir plānota pirmsskolas izglītības pedagogiem 72% apmērā, pamatizglītības pedagogiem 109% apmērā, vidējās izglītība pedagogiem 118% apmērā, profesionālās izglītības pedagogiem 130% apmērā, universitāšu un citu augstākās izglītības institūciju akadēmiskajam personālam 121% apmērā, savukārt pēc 2026.gada datiem, kas būs pieejami 2028.gadā, – pirmsskolas izglītības pedagogiem 106% apmērā, pamatizglītības pedagogiem 128% apmērā, vidējās izglītība pedagogiem 139% apmērā, profesionālās izglītības pedagogiem 153% apmērā, universitāšu un citu augstākās izglītības institūciju akadēmiskajam personālam 142% apmērā.
Vērtējot MK noteikumu projektā precīzi noteiktās summas uz vienu izglītojamo un nenosakot nekādu summu izaugsmi turpmākajos periodos, ir acīmredzams, ka pedagogu algu pieaugums nav panākams, ja attiecīgajā pašvaldībā objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams veikt būtisku izglītības iestāžu optimizāciju vai izglītības iestāžu tīkls jau ir optimizēts, saglabājot pamatizglītības posma izglītojamiem iespēju mācīties pēc iespējas tuvāk mājām.
- Nav saprotama mērķdotācijas summu atšķirība standarta gadījumā un dažādām izglītības programmām. LIZDA uzskata, ka bāzes summai uz vienu izglītojamo vienā klašu grupā ir jābūt vienādai jebkurā izglītības programmā. Ņemot vērā, ka MK noteikumu projektā tiek noteikti dažādi koeficienti (reģionālie, atsevišķām izglītības programmām), kas palielina/samazina mērķdotācijas pamatsummu, LIZDA aicina summas uz vienu izglītojamo dalīt pa klašu grupām, bet nedalīt atsevišķi pa dažādām izglītības programmām, koriģējot piešķiramo mērķdotāciju ar atbilstošu koeficientu, kas nodrošina nepieciešamo papildu finansējumu atbilstošai programmai gan pamatalgai, gan MK 05.07.2016. noteikumu Nr.445 “Pedagogu darba samaksas noteikumi” 4.pielikumā noteiktajām papildu piemaksām speciālās izglītības programmu, sociālās korekcijas izglītības iestāžu pedagogiem un to izglītības iestāžu pedagogiem, kuri izglītības programmas īsteno ieslodzījuma vietās.
- Reģionālie koeficienti
1.1. MK noteikumu projekta 6.punktā tiek noteikti atbilstoši pašvaldības administratīvajai teritorijai mērķdotācijas aprēķinā piemērojamie koeficienti.
6.1.apakšpunktā noteikts, ka Ādažu novadam, Ķekavas novadam, Mārupes novadam, Olaines novadam un Salaspils novadam, kā arī valstspilsētām, izņemot Ogres, Valmieras un Jēkabpils valstspilsētu, piemērojams koeficients – 1,07. Atbilstoši MK noteikumu projekta 26., 27. un 28.punktiem šī koeficienta ieviešana tiek veikta pakāpeniski:
| No 01.09.2022.-31.08.2023. | No 01.09.2023.-31.08.2024. | No 01.09.2024. | |
| Rīgai | 1,00 | 1,02 | 1,07 |
| Ādažu novadam, Ķekavas novadam, Mārupes novadam, Olaines novadam, Salaspils novadam | 1,18 | 1,15 | 1,07 |
| Valstspilsētām, izņemot Rīgas, Ogres, Valmieras un Jēkabpils | 1,07 | 1,07 | 1,07 |
LIZDA vērš uzmanību, ka, piemērojot šādus koeficientus un to samazinājumu attiecībā uz novadiem (Ādažu, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Salaspils), mērķdotācijas apjoms 2022.gadā saglabājas iepriekšējā apjomā, 2023.gadā – samazinās nebūtiskā apmērā, bet 2024.gadā un attiecīgi turpmākajos gados – samazinās būtiskā apmērā. Izglītības iestāžu tīkls šajās pašvaldībās nav būtiski optimizējams, esošajās izglītības iestādēs ir maksimālais iespējamais izglītojamo skaits un attiecīgi nodrošināts pedagogu slodžu skaits, kas nozīmē to, ka pašvaldībai nāksies ieguldīt būtisku papildu finansējumu pedagogu algu nodrošināšanai šobrīd esošajā līmenī.
- gada 11.septembra MK noteikumos Nr. 583 “Kritēriji un kārtība, kādā valsts piedalās vispārējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas finansēšanā vidējās izglītības pakāpē” (turpmāk – MK noteikumi Nr.583) ir 4.3.2.punkts par to, ka Eiropas Savienības ārējās sauszemes robežas pierobežas joslā skolām vidējas izglītības posmā (10.-12.klasei) ir mazāks kritērijs minimālajam izglītojamo skaitam – 25 izglītojamie 10.-12.klasē kopā. Savukārt MK noteikumu projekta 6.punktā nav paredzēts atsevišķs reģionālo koeficientu kritērijs Eiropas Savienības pierobežas teritorijai. Eiropas Savienības pierobežas teritorijai, ņemot vērā, ka pamatkritērijs finansējuma sadalei ir izglītojamo skaits un noteikta summa uz vienu izglītojamo, ir būtiski noteikt augstāku koeficientu.
LIZDA lūdz papildināt 6.punktu ar 6.6.apakšpunktu, izdalot atsevišķu reģionālo koeficientu Eiropas Savienības ārējās robežas pierobežas teritorijām, lai nodrošinātu Eiropas Savienības pierobežu teritorijām pietiekamu finansējumu pedagogu darba samaksai arī situācijās, kad ir pieļaujams mazāks minimālais izglītojamo skaits vidējās izglītības posmā saskaņā ar MK noteikumiem Nr.583.
- Izglītojamo/pedagogu proporcija
Saskaņā ar MK noteikumu projekta 12.punktu viena mērķdotācijas daļām ir papildu finansējums 0,5 procentu apmērā no pašvaldībai aprēķinātā finansējuma vispārizglītojošo skolu pedagogu darba samaksai tām pašvaldībām, kuru vidējā skolēnu un skolotāju skaita attiecība kārtējā gada 1.septembrī ir vienāda vai lielāka par vidējo skolēnu un skolotāju skaita attiecību valstī pašvaldību vispārizglītojošās skolās.
LIZDA lūdz veikt korekciju, nosakot izglītojamo proporciju pret pedagogu slodžu skaitu. Nav korekti piemērot skolotāju (ar to domājot reālu cilvēku) skaitu, jo vienu slodzi var strādāt viens pedagogs vai dalīt vairāki pedagogi, atkarībā no tā, kāda ir iespēja vai kā ir ērtāk un lietderīgāk attiecīgā izglītības iestādē organizēt darbu, ņemot vērā pedagogu nodrošinājumu. Ja darba devējs korekti ir aprēķinājis attiecīgās izglītības iestādes darba nodrošināšanai nepieciešamās pedagoga slodzes, iekļaujot visus darba pienākumus, kurus pedagogam jāveic, tad tas, vai šo slodzi aizpilda viens pedagogs vai vairāki, nerada papildu pienākumus un neprasa papildu finansējumu. Jāņem arī vērā, ka pedagogi mēdz izvēlēties nepilnas slodzes darbu ne tikai tādēļ, ka izglītības iestāde nevar nodrošināt pilnas slodzes darbu, bet arī tādēļ, ka ir kādi personiski apsvērumi vai apstākļi, kāpēc nav iespējas vai nav vēlēšanās strādāt pilnas slodzes darbu.
- Klašu dalīšana grupās
MK noteikumu projektā nav paredzēts papildu finansējums klašu dalīšanai grupās atsevišķos mācību priekšmetos.
LIZDA norāda, ka ir atsevišķi mācību priekšmeti, kuros kvalitatīva mācību programmas apgūšana prasa individuālāku pieeju, piemēram, svešvalodu, informācijas tehnoloģiju, dizaina un tehnoloģiju u.tml. priekšmetu apguve, kā arī ir specifika klašu dalīšanai grupās izglītības programmu īstenošanai ieslodzījuma vietās, kas prasa vai nu papildu slodzi esošajam pedagogam, vai arī cita pedagoga piesaisti, kam attiecīgi nepieciešams papildu finansējums.
- Finansējuma nodrošināšana logopēdam
MK noteikumu projekta 12.4.punktā paredzēts piešķirt papildu finansējumu bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto logopēdu darba samaksai, nosakot vienu amata likmi uz 160 bērniem no piecu gadu vecuma līdz pamatizglītības uzsākšanai.
LIZDA uzsver, ka, ņemot vērā, ka valsts finansējums logopēda darba samaksai tiek nodrošināts tikai bērniem no piecu gadu vecuma, pastāv risks, ka pašvaldības, nespējot rast pietiekamu finansējumu, nenodrošina 1,5 – 4 gadu veciem bērniem logopēda pakalpojumus pietiekamā apjomā. Tādejādi liela daļa runas problēmu, kuras būtu iespējams ātrāk un efektīvāk koriģēt agrīnā vecuma posmā, nesniedzot savlaicīgu logopēdisko palīdzību, rada lielāku slodzi logopēdam darbā ar bērniem no piecu gadu vecuma. Pamatojoties uz minēto, LIZDA lūdz rast iespēju noteikt mazāku bērnu skaitu no piecu gadu vecuma uz vienu logopēda amata likmi.
- Finansējuma pieauguma kompensēšana 2,5% apmērā
Saskaņā ar MK noteikumu projekta 25.punktu ar mērķi samazināt pašvaldībām aprēķinātā valsts finansējuma atšķirības 2022./2023.mācību gadā ministrijas aprēķinātais mērķdotācijas apmērs pašvaldībām ietver valsts finansējuma izlīdzināšanu:
- pašvaldībām, kurām jaunā finansējuma apmērs salīdzinot ar finansējuma apmēru pēc iepriekšējā modeļa ir pieaudzis, jaunais finansējums tiek piešķirts pilnā apmērā tikai tad, ja tā pieaugums nepārsniedz 2,5 % no finansējuma, kas tiktu rēķināts pēc iepriekšējā modeļa, t.i., daļa pašvaldību nesaņems pēc jaunā modeļa piešķiramo finansējumu pilnā apmērā;
- pašvaldībām, kurām jaunā finansējuma apmērs salīdzinot ar finansējuma apmēru pēc iepriekšējā modeļa ir samazinājies, jaunais finansējums tiek piešķirts tā finansējuma apmērā, kas rēķināts pēc iepriekšējā modeļa.
MK noteikumu projekta anotācijā norādīts, ka neskatoties uz objektīvi sniegto auditoru ziņojumu, kas rekomendēja piemērot stingrākus finansējuma izlīdzināšanas nosacījumus, saglabājot gan augstāku pieaugumu, kam tas veidojas pēc aprēķina maiņas un pilnībā nekompensēt samazinājumu tiem, kam tas veidojas pēc aprēķina maiņas, ministrija ierosina pārejas mācību gadā tomēr piedāvāt šo izlīdzināšanu solidārā apmērā. Tādējādi pašvaldībām tiek dots viens papildu mācību gads kārtot skolu tīklu un meklēt iespējas skolotājiem nodrošināt pēc iespējas pilnas slodzes.
LIZDA nav saprotams pieņemtais 2,5% finansējuma pieauguma ierobežojums, kuru piemērojot 19 no 43 pašvaldībām 2022./2023.mācību gadā nesaņems pēc jaunā finansēšanas modeļa aprēķināto summu pilnā apmērā, savukārt finansējuma pēc jaunā finansēšanas modeļa palielināšana līdz tādam finansējuma apmēram, kas pienāktos pēc iepriekšējā finansēšanas modeļa, tiek nodrošināts tikai 7 no 43 pašvaldībām (saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas sniegtajiem aprēķina datiem, 22.02.2022. vēstules Nr.4-10e/22/475 pielikums).
- MK noteikumos Nr.583 noteikto kvalitātes kritēriju izpildes ietekme uz finansējumu
Saskaņā ar MK noteikumiem Nr.583 no 2022.gada 1.augusta, lai noteiktu, vai finansējums darba samaksai tiek piešķirts 100% apmērā vai mazāk, tiek ņemts vērā kvalitātes kritērijs, kas nosaka, ka spēkā esošajā akreditācijā vispārējās izglītības iestādes vispārējās vidējās izglītības programmu īstenošanas kvalitātes līmenis nav zemāks par III līmeni (labi) noteiktos kritērijos.
LIZDA vērš uzmanību, ka papildus jāvērtē, vai MK noteikumus Nr.583 ir korekti piemērot, jo Covid-19 infekcijas izplatības ietekmē radušos problēmu rezultātā kvalitātes kritērijus nav iespējams izpildīt pilnā apmērā, kā arī ir nepieciešams pārskatīt un pilnveidot obligāto centralizēto eksāmenu rezultātu indeksa aprēķina formulu. Šobrīd formulā ir iekļauti dati, kurus izglītības iestāde nevar ietekmēt, kā arī nav skaidrs kā formulā tiks iekļauti centralizēto eksāmenu rezultāti, kuri tiks kārtoti dažādos apguves līmeņos.
- Darbinieku (pedagogu) informēšanas termiņu ievērošana par darba algas/slodzes izmaiņām
MK noteikumu projektā noteikts, ka mērķdotācijas aprēķinam līdz 5.septembrim VIIS jābūt ievadītai informācijai par bērnu un skolēnu skaitu attiecīgā gada 1.septembrī (4.punkts). Nav noteikts, cik ilgā laikā ministrija veic mērķdotācijas aprēķinu un apstiprināšanu Ministru kabinetā, bet ir noteikts, ka pašvaldības 20 darbdienu laikā pēc mērķdotācijas sadalījuma apstiprināšanas Ministru kabinetā ievada informāciju par piešķirtās mērķdotācijas apjomu katrai izglītības iestādei (18.punkts). Tas nozīmē, ka skolas direktors finansējuma apmēru pedagoga algai un slodzei no 1.septembra visticamāk uzzinās novembra beigās.
Jau 2018.gadā Valsts kontrole revīzijas ziņojumā “Vai valsts mērķdotācijas pedagogu atlīdzībai vadības sistēma ir efektīva un nodrošina normatīvo aktu prasībām atbilstošu līdzekļu izlietojumu?” secināja, ka dēļ šādas mērķdotācijas piešķiršanas/apstiprināšanas kārtības pašvaldības un to izglītības iestādes vairumā gadījumu neievēro pedagogu tiesības savlaicīgi uzzināt par darba apjoma un samaksas izmaiņām, t.i., darba devēji neievēro likumā noteikto darba devēja pienākumu rakstveidā vismaz vienu mēnesi iepriekš informēt par izmaiņām darba apjomā (likuma redakcijā – darba normās) un samaksā (Darba likuma 51.panta trešā daļa un 62.panta ceturtā daļa). Attiecīgi Valsts kontrole ir sniegusi ieteikumu Izglītības un zinātnes ministrijai izvērtēt mērķdotācijas līdzekļu aprēķināšanas perioda izmaiņu iespējas, veicot aprēķinus pirms mācību gada sākuma nolūkā nodrošināt pedagogu savlaicīgu informēšanu par darba samaksas nosacījumiem.
Tā kā MK noteikumu projektā ir iedots papildu laiks (20 darbdienas) pašvaldībai sadalīt finansējumu starp izglītības iestādēm, tad ir skaidri redzams, ka situācija pat kļūs sliktāka, jo pedagogs gandrīz 2 mēnešus strādās, nezinot kāda slodze viņam ir noteikta no 1.septembra un kādu darba samaksu saņems par darbu.
LIZDA lūdz izvērtēt iespēju mainīt šo sistēmu un mērķdotācijas aprēķina datumu (1.septembri), lai nodrošinātu darba devējiem iespēju ievērot Darba likumu attiecībā uz pedagogu savlaicīgu informēšanu par darba slodzes un darba algas izmaiņām.