Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), atsaucoties uz informāciju no izglītības iestādēm un biedriem par aprēķināto valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai no 1.septembra un 19.oktobrī notikušo tiešsaites sanāksmi ar Izglītības un zinātnes ministrijas speciālistiem, pašvaldību izglītības pārvalžu speciālistiem un izglītības iestāžu vadītājiem, norāda, ka nav pieļaujamas reformas, kas pasliktina situāciju izglītības nozarē strādājošiem, un aicina ministriju izvērtēt aprēķinātā valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai apjoma atbilstību pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes paaugstināšanai un pedagogu darba slodzes balansēšanai.
Vēršoties pie atbildīgās ministrijas, parlamenta un sociālajiem partneriem, LIZDA uzsver, ka, izskatot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 226 “Par pedagogu zemākās darba samaksas likmes pieauguma grafiku laikposmam no 2023. gada 1. septembra līdz 2025. gada 31. decembrim” un tam pakārtoti pieņemtos grozījumus Ministru kabineta noteikumos Nr. 376 “Kārtība, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādēs” (23-TA-1072), kas nosaka mērķdotācijas apmēru uz vienu izglītojamo pirmsskolā, 1.-6., 7.-9., 10.-12.klašu grupās un grozījumus Ministru kabineta noteikumos Nr.445 “Pedagogu darba samaksas noteikumi”” (23-TA-1059), kas nosaka ne tikai pedagoga zemāko mēneša darba algas likmi, bet ietver arī pedagogu darba slodzes balansēšanu, arodbiedrība nav ieguvusi pārliecību par Ministru kabineta 2022.gada 17.septembra sēdes protokolā Nr. 47 noteiktās vienošanās “Par pedagogu darba slodzes līdzsvarošanu un likmes paaugstināšanu” izpildi.
Ņemot vērā augstākminēto, LIZDA lūdz ministriju sniegt atbildes uz sekojošiem jautājumiem:
1) kas tiek iekļauts viena skolēna izmaksās un kurš normatīvais akts sniedz par to skaidrojumu, ņemot vērā, ka uz viena skolēna izmaksas pamata ministrija aprēķina mērķdotāciju pašvaldībai vienam mēnesim;
2) vai nav tā, ka viena skolēna izmaksas aprēķins ietver izglītības programmas mācību stundu plāna īstenošanai nepieciešamo finansējumu, un papildu nepieciešams finansējums izglītības iestādes vadītāja, viņa vietnieku (ne vairāk kā 15%) un atbalsta personāla (ne mazāk kā 7%) darba samaksai. Cik liels finansējums ir piešķirts šim mērķim kopā valstī un katrā pašvaldībā;
3) vai un kad tika veikti grozījumi normatīvajos aktos, viena skolēna izmaksās iekļaujot pedagogu darba slodzes balansēšanu, ņemot vērā, ka līdz š.g. 1.septembrim
pedagoga darba slodzē tika iekļauts: mācību stundas un fakultatīvās nodarbības, to sagatavošana, izglītojamo rakstu darbu labošana, individuālais un grupu darbs ar izglītojamiem un konsultācijas, klases audzināšana, metodiskais darbs izglītības iestādē, projektu vadība un citas ar izglītības iestādes attīstību saistītas darbības, bez procentuālā sadalījuma. No š.g. 1.septembra noteikta pedagogu darba slodzes balansēšana procentuālā attiecībā: ne vairāk kā 65% kontaktstundām/nodarbībām, ne mazāk kā 35% citiem pienākumiem;
4) vai mērķdotācijas aprēķina metodiku, piemērojot reģionālos koeficientus, var uzskatīt par korektu un attiecināmu uz visām pašvaldībām, ja tā balstās uz skolēna vidējām izmaksām Rīgas valstspilsētas pašvaldībā, aprēķinot valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai;
5) vai ir pārrēķināta finansēšanas aprēķina maiņas fiskālā ietekme un nodrošināts atbilstošs papildu finansējums, ņemot vērā, ka no š.g. 1.septembra paaugstinājās pedagogu zemākā darba algas likme un tika uzsākta pedagogu darba slodžu balansēšana, līdz ar to paaugstinājās skolēna izmaksas;
6) cik jaunas pedagogu darba likmes ir izveidojušās teorētiski no š.g. 1.septembra pedagogu darba slodzes balansēšanas rezultātā katrā pedagogu grupā izglītības jomās:
a. pirmsskolas izglītība;
b. vispārējā pamata un vidējā izglītība;
c. profesionālā izglītība;
d. profesionālās ievirzes izglītība;
e. interešu izglītība;
f. speciālā izglītība;
7) vai aprēķinot pedagogu darba slodzes balansēšanas rezultātā jauno pedagogu darba likmju apmaksai viena skolēna izmaksā tika iekļauta summa, lai par pedagoga darba 1h var samaksāt tikai zemāko stundas likmi 8,50 eiro;
8) kāds ir papildu piešķirtais finansējums pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes paaugstināšanai no 01.09.2023. valstī kopā un katrai pašvaldībai atsevišķi;
9) kāds ir papildus piešķirtais finansējums pedagogu darba slodzes balansēšanai no 01.09.2023. valstī kopā un katrai pašvaldībai atsevišķi;
10) kāpēc joprojām tiek izmantota proporcijas “skolēnu skaits/skolotāju skaits” metodika aprēķinos, kas ietekmē papildu finansējuma saņemšanas iespējas +2% apmērā no pašvaldībai aprēķinātā finansējuma pašvaldību vispārizglītojošo skolu pedagogu darba samaksai? LIZDA norāda, ka korektāk būtu izmantot metodiku: skolēnu skaits/likmju skaits;
11) kāpēc profesionālās ievirzes sportā izglītības iestādēm netiek nodrošināts finansējums 100% apmērā zemākās darba algas likmes un darba slodzes balansēšanai no valsts budžeta mērķdotācijas, atbilstoši Ministru kabineta 21.12.2021. noteikumu Nr.885 “Kārtība, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas”, kā arī netiek piešķirts papildus finansējums 14 % apmērā no attiecīgajai izglītības iestādei aprēķinātās dotācijas – piemaksām par papildu pedagoģisko darbu, kā arī pedagoga mēneša darba algas likmes palielināšanai.
LIZDA vērš uzmanību, ka ir pagājis nesamērīgi ilgs laiks, lai izpildītu visu streika vienošanos, esam vairākkārt lūguši ministriju precizēt aprēķinus par streika vienošanās izpildi. Nozares darbiniekiem, darba devējiem, izglītības iestāžu dibinātājiem ir jāsaņem korekta un savlaicīga informācijas par streika vienošanās izpildi, lai var atbilstoši risināt personālpolitikas plānošanas jautājumus.