Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība ir vērsusies pie Izglītības un zinātnes ministrijas, kā arī pie parlamenta komisijām. Augstākās izglītības padomes, Rektoru padomes, pie Latvijas augstskolām un Latvijas studentu apvienības, lai paustu viedokli par informatīvo ziņojumu “Priekšlikumi konceptuāli jaunas kompetencēs balstītas izglītības prasībām atbilstošas skolotāju izglītības nodrošināšanai Latvijā” un akūtos pedagogu trūkuma apstākļos lūgtu paplašināt pedagogu profesijas apguves iespējas.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) lūdz Izglītības un zinātnes ministriju pārskatīt informatīvo ziņojumu “Priekšlikumi konceptuāli jaunas kompetencēs balstītas izglītības prasībām atbilstošas skolotāju izglītības nodrošināšanai Latvijā”, ņemot vērā to, ka pašreizējos apstākļos, kad skolās un pirmsskolās trūkst pedagogu, ziņojums ir novecojis un tā prasības nepieciešams aktualizēt. Lai restartētu skolotāju izglītību jaunā kvalitātē, nepieciešams paplašināt pedagogu profesijas apguvi.
Izglītības iestādēs trūkst gan mācību priekšmetu skolotāju, gan atbalsta personāla. 15.10.2023. tarifikācijas dati parāda, ka pirmsskolas izglītības iestādēs atbalsta personāla likmes ir nepietiekošas, un izglītības iestādēs katastrofāli trūkst sociālo pedagogu, pedagoga palīgu, kā arī izglītības psihologu, speciālo pedagogu un logopēdu. LIZDA uzskata, ka nepieciešams aktualizēt un izvērst plašākas iespējas sociālā pedagoga kvalifikācijas apguvei augstskolās, ņemot vērā aizvien pieaugošo pieprasījumu pēc sociālajiem pedagogiem izglītības iestādēs.
IZM vadībā 2017. gada rudenī tika iesniegti un Ministru kabinetā apstiprināti priekšlikumi, kuri informē par nepieciešamajiem pasākumiem konceptuāli jaunas kompetencēs balstītas izglītības prasībām atbilstošas skolotāju izglītības nodrošināšanu Latvijā. Saskaņā ar apstiprinātajiem normatīvajiem aktiem, pedagoģijas izglītība koncentrēta augstskolās, kuru stratēģiskā specializācija ietver pedagoģijas studiju īstenošanu: Latvijas Universitātē, Daugavpils Universitātē, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā, Liepājas Universitātē, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, Latvijas Sporta Pedagoģijas akadēmijā. Kopumā normatīvie akti paredz 29 ar pedagoģijas studijām saistītu studiju programmu realizāciju sešās augstskolās.
Iepazīstoties ar IZM Informatīvo ziņojumu, studiju programmu sadalījums pa izglītības līmeņiem un tematiku ir ierobežots – ne visas augstskolas var realizēt, piem., speciālās izglītības, logopēdijas bakalauru, 2. līmeņa profesionālo augstāko izglītību pedagoģijā, maģistratūru pedagoģijā un maģistratūru pedagoģijā, izglītības tehnoloģijās.
Studiju programmu sadalījums pa īstenošanas vietām
| LU | DU | LiepU | RTA | JVLMA | LSPA | |
| 1. Pirmsskola | x | x | x | x | ||
| 2. Sākumskola | x | x | x | x | ||
| 3. Mūzika | x | |||||
| 4. Kultūras izpratne un pašizpausme mākslās | x | |||||
| 5. Sports | x | |||||
| 6. Veselība, fiz.
aktivitātes |
x | |||||
| 7. Inegr. BA | x | x | x | x | x | x |
| 8. BA spec.izgl. | x | |||||
| 9. BA logopēdija | x | |||||
| 10. 2.līmeņa prof.AI (pēc neped.
BA) |
x | x | x | |||
| 11. MA ped. | x | x | x | x | ||
| 12. MA ped., izgl. tehnoloģijas | x | |||||
| 13. Dokt. | x | x | x | x |
Avots: Informatīvais ziņojums, IZM, 2017.
LIZDA aicina IZM, sadarbībā ar augstskolām, izstrādāt piedāvājumu pedagoģijas augstskolām, atbilstoši augstskolas specifikai, resursiem un kompetencei, un atļaut tām īstenot studiju programmas, kurās sagatavo speciālās izglītības un logopēdijas pedagogus, kā arī 2. līmeņa profesionālās augstākās izglītības pedagogus pēc nepedagoģijas bakalaura, koncentrējoties uz pedagogu un atbalsta personāla profesiju apguvi.
LIZDA aicina sadarbības partnerus, ar izglītību un augstāko izglītību saistītās organizācijas atbalstīt pedagogu, īpaši atbalsta personāla profesijas un kvalifikācijas apguves paplašināšanu, pilnvērtīgi iesaistot Latvijas augstskolas pedagogu izglītības nodrošināšanā.