Facebook
Twitter
Youtube
Instagram
Draugiem.lv

Apkopoti LIZDA rīkotās pirmsskolas izglītības ekspertu sanāksmes secinājumi un priekšlikumi

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) rīkotajā sanāksmē par aktualitātēm pirmsskolas izglītībā pirmsskolas pedagogi aicināja ieviest papildus atbalsta pasākumus jaunā kompetencēs balstītā satura ieviešanai pirmsskolā. Pēc spraigām diskusijām apkopots LIZDA viedoklis Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) organizētajai darba grupai par pirmsskolas pedagogu darba slodzes pārskatīšanu. IZM informē, ka darba grupas pirmā sēde notiks 6. februārī.

LIZDA pirmsskolas izglītības ekspertu un pirmsskolas izglītības iestāžu arodorganizāciju priekšsēdētāju sanāksmē (2020. gada 22. janvārī) piedalījās LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga, LIZDA pirmsskolas izglītības eksperti un pirmsskolas izglītības iestāžu arodorganizāciju priekšsēdētāji, projekta Skola2030 pārstāves Liene Rolanda un Agrita Miesniece, Valsts izglītības satura centra (VISC) Vispārējās izglītības satura nodrošinājuma nodaļas vadītāja Ineta Upeniece, Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta direktores vietniece pedagogu un pieaugušo izglītības jomā Baiba Bašķere un IZM Izglītības departamenta direktora vietniece vispārējās izglītības jomā Ilze Seipule.

Pirmajā sanāksmes daļā  Skola 2030 un VISC pārstāvji informēja par šobrīd pieejamiem un turpmāk plānotajiem atbalsta pasākumiem. Diskusijas daļā pedagogi dalījās ar savu redzējumu par to, kādi atbalsta pasākumi vēl nepieciešami, lai varētu praksē īstenot jauno kompetencēs balstīto saturu:

  • pedagogi aicināja papildināt Skola 2030 video materiālus ar jaunā satura īstenošanas labās prakses piemēriem lielās pirmsskolas grupās (24-26 bērni), tieši valodas un matemātikas mācību jomās;
  • veidot metodiskos materiālus un popularizēt labās prakses piemērus par izglītojamo ar īpašajām vajadzībām iekļaušanu pirmskolas grupās;
  • kopīgi pilnveidot projekta pārstāvju un pedagogu praktiķu savstarpējo komunikāciju.

Otrajā sanāksmes daļā pedagogi izvirzīja četrus būtiskākos problēmjautājumus, kas saistīti ar darba slodzi un darba samaksu:

  • Pirmsskolas pedagoga slodzes sadalījums. Šobrīd esošais modelis 2 skolotāji + 1 skolotāja palīgs. Pedagoga darba slodze 30 kontaktstundas ar bērniem +10 stundas citu pedagoga pienākumu veikšanai. Visi pedagoga pienākumi un nepieciešamais laiks to veikšanai;
  • Pedagogu trūkuma rezultātā izveidotais modelis 1 skolotājs + 2 skolotāja palīgi. Iespējas/riski;
  • Atbalsta personāls pirmsskolas izglītības iestādē. Logopēds, speciālais pedagogs, psihologs. Nepieciešamā atbalsta personāla likme pret bērnu skaitu kvalitatīva mācību procesa īstenošanai;
  • Pirmsskolas sporta un mūzikas pedagoga likme. Uz grupu/ bērnu skaitu.

Diskusiju rezultātā sanāksmes dalībnieki vienojās:

  1. Lai pedagogs kvalitatīvi īstenotu jauno mācību saturu, darba laikā varētu veikt visus pienākumus, pedagoga slodzē jābūt apmaksātām 30 kontaktstundām ar bērniem un 10 stundām citu pienākumu veikšanai. Sanāksmes dalībnieki apzināja visus pedagoga pienākumus, kuri nepieciešami kvalitatīva mācību procesa īstenošanai – katra izglītojamā individuālo vajadzību apzināšanai un attīstībai:
  • mācību un audzināšanas darba plānošana;
  • dokumentācijas kārtošana;
  • sadarbība un komunikācija ar citiem pedagogiem, atbalsta personālu, iestādes vadību, vecākiem, pašvaldības izglītības speciālistiem;
  • mācību un metodisko materiālu izveide;
  • bērnu attīstības vērtēšana;
  • pedagogu profesionālā pilnveide;
  • pedagoģiskās padomes sēdes un metodiskās sanāksmes;
  • attīstošas, iekļaujošas un drošas mācību vides veidošana;
  • svētku pasākumu, mācību pārgājienu un ekskursiju plānošana, īstenošana un analīze.

2. Apzinot pedagogu trūkuma rezultātā izveidotā modeļa 2 skolotāja palīgi un viens pedagogs iespējas un riskus, sanāksmes dalībnieki vienojās, ka šajā modelī saskata ļoti būtiskus riskus. Piemēram, ja pedagogs saslimst vai ir profesionālās pilnveides pasākumā, netiek īstenots mācību process, jo ar bērniem paliek personāls bez pedagoģiskās izglītības, kas ir īpaši svarīgi, ja grupā ir bērni ar īpašajām vajadzībām, kuriem ļoti svarīga ir profesionāla agrīnā intervence, nepietiekama saskarsme ar vecākiem individuālo bērna vajadzību apzināšanai un atgriezeniskās saiknes sniegšanai un citi būtiski riski. Pedagogi atzina, ka šāds modelis var būt tikai kā īslaicīgs risinājums ārkārtas situācijā.

3. Jautājumā par atbalsta personāla pieejamību, pedagogi vienojās, ka kvalitatīva mācību procesa īstenošanai nepieciešams:

  • asistenta pakalpojumi bērniem ar īpašajām vajadzībām jānodrošina arī no 1,5 līdz 4 gadu vecumam;
  • izglītības iestādē jābūt vienai logopēda likmei uz 100 bērniem. Ja izglītības iestādē ir izglītojamie ar valodas traucējumiem, tad uz 15 bērniem vēl papildus logopēda likme;
  • nepieciešama viena speciālā pedagoga likme uz 100 bērniem;
  • nepieciešama viena psihologa likme uz 150 bērniem;
  • papildus jāapmaksā pedagogu darbs, kas veic mentora pienākumus, individuāli strādā ar reemigrējošo vecāku bērniem un imigrantu bērniem.

4. Jautājumā par sporta un mūzikas pedagogu likmi (pie darba slodzes 30+10), sanāksmes dalībnieki vienojās, ka pilnvērtīga mācību procesa īstenošanai nepieciešams:

  • 0,15 sporta pedagoga likmes uz vienu grupu;
  • 0,2 mūzikas pedagoga likmes uz vienu grupu.

LIZDA turpina pieņemt un apkopot priekšlikumus. Aicinām tos sūtīt LIZDA ekspertiem:

Irinai Avdejevai, LIZDA eksperte izglītības jautājumos (irina.avdejeva@lizda.lv)

Andai Grīnfeldei, LIZDA ekspertei sociālekonomiskajos jautājumos (anda.grinfelde@lizda.lv)

LIZDA prezentācija_par PII pedagogu darba samaksas modeļa pilnveidi PDF

LIZDA prezentācija par PII pedagogu_slodzēm_un darba_algas_likmēm pašvaldībās PDF

VISC_prezentācija par atbalstu pirmsskolas skolotājiem PDF

Video no sanāksmes par pirmsskolas pedagogiem aktuāliem jautājumiem (1. daļa)

Video no sanāksmes par pirmsskolas pedagogiem aktuāliem jautājumiem (2. daļa)