Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadība un valdes pārstāvji rīt dodas uz Izglītības un zinātnes ministriju, lai tiktos ar nozares ministri Andu Čakšu un runātu par streika vienošanos izpildi. Neraugoties uz to, ka izglītības jomā šobrīd pastāv virkne citu akūtu aktualitāšu, arodbiedrība uzstāj uz problēmu secīgu risināšanu un uz nepieciešamību primāri pildīt nozarei jau dotos solījumus. Tikšanās laikā LIZDA pamatā gatavojas runāt par darba slodzes balansēšanas turpināšanu visām pedagogu grupām no 2024. gada 1. septembra, kas nodrošinātu streika vienošanās izpildi. Tāpat LIZDA rosina un IZM ir izteikusi gatavību pēc iespējas ātrāk rīkot arī kopīgu sanāksmi par jauno finansēšanas modeli “Programmas skolā”, jo tas jāpapildina ar aprēķiniem un finansējuma avotiem par pedagogu darba slodzes balansēšanu.
Atkarībā no šīs nedēļas tikšanās ar ministri un plānotās sanāksmes rezultātiem par jauno finansēšanas modeli “Programmas skolā”, lemsim par nepieciešamību sasaukt LIZDA Padomes ārkārtas sēdi, lai runātu par tālāku, izlēmīgu rīcību.
Atgādinām, ka, lai pildītu Ministru kabineta lēmumus par pedagogu zemākās darba samaksas likmes pieauguma grafiku (no 2023. gada 1. septembra līdz 2025.gada 31.decembrim) un solīto slodžu balansēšanu, Izglītības un zinātnes ministrijai sadarbībā ar LIZDA un citiem sociālajiem partneriem nekavējoties ir jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai izstrādātu paredzēto grafiku.
Lai gan jau 2023. gada jūnijā tika izstrādātas vadlīnijas pedagogu darba slodzes līdzsvarošanai 2023./2024. mācību gadā un uzsākts darbs pie tālākajiem soļiem pedagogu darba slodzes balansēšanai, tomēr kopš 2023. gada septembra nekādi pasākumi darba grupā tā arī nenotiek, bet LIZDA iesniegtie priekšlikumi par pedagogu slodzes balansēšanas procentuālo sastāvu un pedagogu slodzes balansēšanu pēc mācību priekšmetu jomām ir palikuši bez atbildēm.
LIZDA uzsver, ka šobrīd Latvijā spēkā esošā pedagogu darba slodze nedēļā (mācību stundu vadīšanai – līdz 65%; citiem pienākumiem – ne mazāk kā 35% no kopējās darba slodzes), salīdzinot ar starptautisko pētījumu datiem, ir ar lielāku kontaktstundu skaitu, nekā vidēji citās Eiropas valstīs.
Tāpat mēs aicinām IZM ņemt vērā Eiropas Komisijas 2021. gada pētījuma “Teachers in Europe. Careers, Development and Well-being” datus, kas atspoguļo stresa ietekmi uz darba kvalitāti un uzrāda, ka Latvijas pedagogu stresa līmenis ir ievērojami augstākās nekā ES vidējie rādītāji. Arī 2018.gada OECD apkopotie dati pierāda, ka ievērojami paaugstinās stress, ja ir liela darba intensitāte vairāk kā 22 stundas nedēļā.
LIZDA 2021.gadā veiktais pētījums “Pedagogu darba algas, darba slodzes veidošanās principi un profesionālās izdegšanas riski” un uzņēmuma “Lielvārds” 2023.gadā veiktais pētījums “Skolotāja balss” norāda, ka pie liela kontaktstundu skaita daudzi pedagogiem veicamie citi pienākumi nemaz netiek apmaksāti, jo tam vienkārši trūkst laika. Turklāt šāda darba intensitāte noved pie profesionālās izdegšanas. 55% aptaujāto pedagogu norāda, ka laika trūkums ir iemesls, lai nespētu vēlamajā kvalitātē veikt visus darba pienākumus. Vairāk kā 70% pedagogu norāda, ka vēlamā darba slodze nedēļā būtu 16 līdz 25 kontaktstundas, atkarībā no mācību priekšmeta.
Ņemot vērā augstāk minēto, LIZDA lūdz ministriju steidzami, atbilstoši vadlīnijās noteiktajam: “[…] Vadlīnijās ietvertie skaidrojošie ieteikumi un metodiskie norādījumi tiks pilnveidoti, lai turpinātu darba slodzes līdzsvarošanu, ņemot vērā, Eiropas Savienības dalībvalstu pieredzi […]” uzsākt darbu pie pedagogu darba slodzes līdzsvarošanas, ņemot vērā, ka ar 01.09.2024. tiek plānots ieviest jaunu pedagogu darba samaksas modeli “Programma skolā”, kas prasīs veikt izmaiņas vairākos spēkā esošajos normatīvajos aktos.