Facebook
Twitter
Youtube
Instagram
Draugiem.lv

Arī Pierīgas skolu direktori rakstīs vēstuli valsts amatpersonām; vecāku organizācijas pievienojas direktoru un arodbiedrības trauksmes saucieniem

Lai rastu vienotu redzējumu par to, cik sarežģīts un visām pusēm izaicinošs pandēmijas laiks ir izglītības iestādēm, pedagogiem,  skolēniem un arī viņu ģimenēm, vakar uz kopīgu tikšanos sanāca LIZDA dalīborganizācijas, skolu direktori, kā arī piecas vecāku organizācijas, tostarp Vecāki par izglītību,  Vecāku balss, Vecāku apvienība u.c

Vecāku organizācijas, raksturojot patreizējos apstākļus, tos apzīmēja kā izmisums un masveida panika.  Nevienai no pusēm nav šaubu- izglītības nozare jau šobrīd ir nonākusi krīzes apstākļos un tikai apvienojoties vecākiem, direktoriem, pedagogiem ir cerība, ka likumdevēji sadzirdēs palīgā saucienus. Vecāku organizācijas pilnībā atbalsta izglītības iestāžu vadītāju un LIZDA raidītos trauksmes signālus un ir gatavas rakstīt vēstules, iesaistīties sanāksmēs un pieprasīt sistēmiskas izmaiņas izglītības nozarē.
Agnese Geduševa atzina: “Mums kā sabiedrībai pietiktu strīdēties. Pietiktu vainot vienam otru.Vecāki ir gatavi kopā ar LIZDU un direktoriem vērsties pie amatpersonām. Mēs esam gatavi iesaistīties, parakstīt vēstules, doties uz kopīgām sanāksmēm, lai kopīgi uzlabotu patreizējo situāciju.”
Arī LIZDA vadītāja Inga Vanaga norādīja, ka tikšanās galvenais uzdevums ir apzināt – ko kopā varam darīt, lai viens otram palīdzētu, lai ieguvēji būtu bērni. “Lai gan pedagogi patreiz dara visu iespējamo un brīžiem pat nespējamo, vecāki dažubrīd nav mierā ar vienu otru izglītības iestādēs notiekošo procesu. Tieši tādēļ, lai skaidrotu apstākļus, kādos patreiz ir nonākuši pedagogi un skolu direktori, vēlamies kopā ar vecāku organizācijām izrunāt asākos problēmjautājumus,”  sacīja LIZDA vadītāja.
Arodbiedrības priekšsēdētāja minēja: “Tas vairs nav pat jautājums par algām, bet par pārslodzi un stresu. Ja pedagogi ilgstoši ir šādā nestabilā vidē, tas ir tikai laika jautājums, kad izdegšanas sindroms noved pie spēku izsīkuma un, pat gribēdams, šis pedagogs vairs nevar dot mūsu bērniem to labāko.”
Arī Rīgas 80. Vidusskolas direktore Anna Vladova neslēpa:  “Mums jau tagad ir krīze. No visām pusēm. Krīze patreiz un arī nākotnes perspektīvā. Ko mēs darīsim pēc gada, pēc diviem? Kur mēs ņemsim pedagogus? Par to bija jādomā pirms 10 gadiem.” Tikmēr Tukuma Raiņa Valsts ģimnāzijas direktore Sigita Kūla akcentēja, ka pedagogu izdegšanas un trūkuma apstākļos skolu direktoriem nāksies meklēt arī radikālus risinājumus un tie ne vienmēr būs standarta risinājumi, kas aprakstīti noteikumos un likumos. Iespējams būs situācijas, kad vienā klasē bērni mācīsies klātienē, citā – attālināti, vēl citā – viens priekšmets tiks apgūts pa blokiem vairāku dienu garumā.
Tam piekrita arī Ādažu vidusskolas vadītājs Česlavs Batņa. “Ir jāatzīst godīgi. Mēs kā skolas vairs nespēsim nodrošināt kvalitatīvu izglītību. Būs priekšmeti, kuri jau rīt nenotiks vispār,” pauda Č. Batņa, atzīstot, ka viņa vadītajā mācību iestādē jau rīt nenotiks vairākas stundas, jo vienkārši vairs nav pedagogu, kas tos pasniegtu.
Savukārt Pierīgas izglītības iestāžu vadītāji, sekojot 15 Jūrmalas skolu piemēram, ir gatavi rakstīs vēstuli valsts augstākajām amatpersonām, lai celtu trauksmi par nesamērīgām, neizpildāmām prasībām, kas pandēmijas apstākļos tiek uzlikts skolām.
Rucavas pamatskolas direktore Liene Trumpika uzsvēra, ka pedagogi, atrodoties skolā, ir aizņemti tikai ar domām par testiem, atskaitēm, vakcināciju, telpu vēdināšanu. Un ne par izglītības kvalitāti. Šo apgalvojumu apstiprināja vēl virkne direktoru, neslēpjot, ka viņi ir nonākuši galēja spēku izsīkuma apstākļos.
Direktoru teiktajam pilnībā piekrīt arī vecāku organizāciju pārstāvji, piemēram, Inna Djeri patreizējo situāciju raksturoja šādi: “briest traģēdija, jo jau pavisam drīz nebūs, kas māca mūsu bērnus. Vecāki jau tagad paši maksā par izglītību. Un tā ir aplama situācija. Esam gatavi rakstīt vēstules, iet ielās, lai valsts vadītājiem pierādītu, ka situācija ir katastrofāla.”
Savukārt “Vecāku balss” pārstāve Elizabete Krivcova norādīja: “Pirms kaut ko prasīt no direktora un skolas, jāprasa no valsts. Mums izglītību vajag jau tagad. Mēs ejam pie privātskolotāja, apmaksājam kursus. Vecāki maksā par to, ko viņa bērns nevar saņemt skolā. Šādos apstākļos vecākiem ir tikai viens jautājums – pie kā vērsties, kādos trauksmes zvanos zvanīt, lai problēmas risinātu sistēmiski, lai panāktu uzlabojumus valsts līmenī?