Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība vērsusies pie Saeimas politiķiem, aktualizējot gadiem ilgo jautājumu par jauno pedagogu atbalsta pasākumu nodrošināšanu un paaudžu maiņu profesijā. LIZDA lūdz Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputātus veicināt nacionāla līmeņa jauno pedagogu atbalsta sistēmas koncepcijas izstrādi, lai identificētu riskus jauno pedagogu izvēlei neuzsākt vai pamest darbu izglītības nozarē un apkopotu iespējamos risinājumus to novēršanai.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) vērš uzmanību uz to, ka Latvijā skolotāju vidējais vecums ir 48 gadi, 51% Latvijas skolotāju ir vecāki par 50 gadiem, kas nozīmē, ka Latvijai nākamajā desmitgadē būs jānomaina katrs otrais skolotājs no pašlaik pieejamā skolotāju darbaspēka, liecina Starptautiskā mācīšanas un apguves pētījuma (TALIS) skolotāju aptaujas rezultāti. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) veiktais pētījums liecina, ka skolotāju vidējais vecums OECD un TALIS dalībvalstīs ir 44 gadi, bet vidējais skolotāju vecumā virs 50 gadiem īpatsvars ir 34%.
LIZDA uzskata, ka visās vecuma grupās ir labi skolotāji, kas profesionāli veic savu darbu. Tomēr, būtiskākā problēma ir paaudžu maiņas nodrošināšana. Latvijas skolās uzsāk darbu jaunie profesionāļi, bet to skaits ir nepietiekams. To apliecina dati par skolotāju kopējo darba stāžu skolā. TALIS pētījuma rezultāti liecina, ka aptuveni 13% skolotāju ir darba stāžs līdz 5 gadiem, bet skolotāju ar darba stāžu no 6 līdz 10 gadiem ir divreiz mazāk. Tas nozīmē, ka darbu skolā uzsāk salīdzinoši daudz jauno profesionāļu, bet ilgtermiņā viņi neturpina darīt šo darbu.
Latvijā 38% skolotāju norāda, ka vēlētos pamest profesiju tuvāko piecu gadu laikā (OECD valstīs vidēji 25%). Turklāt Latvijā 26% skolotāju 50 gadu vecumā un jaunāki vēlētos pamest profesiju tuvākajos piecos gados (OECD valstīs vidēji 14%). Darba pamešanai ir tālejošas sekas – tā ietekmē skolēnu sasniegumus, negatīvi ietekmē skolas klimatu un mācību programmu īstenošanu, nepieciešami ātri finansiāli un organizatoriski risinājumi trūkstošo skolotāju aizstāšanai (TALIS 2018) .
LIZDA rosina šo problēmu risināt ātri un kompleksi, lai Latvija nenonāk situācijā, ka kvalitatīva izglītība būs pieejama tikai par maksu, jo pastāv risks, ka izglītības iestādēs nebūs pietiekami pedagogu, kuri strādā samierinoties ar savu pašreizējo profesionālās dzīves kvalitātes līmeni.
TALIS pētījuma autori ļoti precīzi identificē galvenos šīs situācijas iemeslus, norādot, ka jauno pedagogu skolu pamešanas iemesls, ļoti iespējams, ir skolas administrācijas un pašvaldības nepietiekamais atbalsts. LIZDA savā pētījumā «Pedagogu profesionālā atbalsta sistēmas novērtējums» (2018, n=1258) atklāja, ka divas trešdaļas (69.3%) no aptaujātajiem pedagogiem pilnīgi vai daļēji piekrīt apgalvojumam: “Latvijā nepastāv vienota un strukturēta atbalsta sistēma jaunajiem pedagogiem”. Būtiski, ka tikai 29.2% jauno pedagogu ir apmierināti ar profesionālo atbalstu izglītības iestādē. No aptaujātajiem pedagogiem 44.3% piekrīt, ka jaunajam pedagogam izglītības iestādē tiek piedāvāts mentora atbalsts, lai sniegtu palīdzību, uzsākot pedagoģiskā darba gaitas, bet tikai 10% gadījumu mentoram tiek finansiāli atlīdzināts vai 4.7% – tiek samazināta ikdienas darba slodze, lai varētu pildīt jauno pedagogu mentora pienākumus. Pozitīvi vērtējami šādi labās prakses piemēri izglītības iestādēs: 1) 45.4% jauno pedagogu ir pieejami izglītības iestādes finansēti mācību materiāli; 2) 9.4% jauno pedagogu tiek paredzēts papildus apmaksāts darba laiks mācību nodarbību nepieciešamo materiālu sagatavošanai; 3) 10.2% jauno pedagogu ir iespēja saņemt transporta izdevumu kompensāciju; 4) 12.6% jauno pedagogu ir iespēja saņemt dienesta dzīvokli; 5) 12.2% jauno pedagogu tiek nodrošināta bakalaura vai maģistra studiju apmaksa augstskolās, pedagoģijas programmās. LIZDA pētījumā tika apkopota arī virkne jauno pedagogu atbalsta sistēmas pilnveidošanas iespēju.
LIZDA lūdz ieplānot jautājumu par jauno pedagogu atbalsta pasākumu nodrošināšanu Latvijā, jo Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā tika pieņemts lēmums, kopīgi ar LIZDA organizēt konferenci “Jauniešu motivācija pedagoga darbam”, kurā visas ieinteresētās puses identificētu faktorus, kuri visvairāk motivētu jauniešus izvēlēties darbu un palikt strādāt izglītības iestādēs.
LIZDA rosina konferenci ieplānot līdz 2021.gada beigām un darba kārtībā ietvert ziņojumus par šādiem jaunajiem pedagogiem aktuāliem jautājumiem:
1) Kā jaunie pedagogi jūtas uzsākot darbu izglītības iestādē? LIZDA ziņojums par pētījumu “Jaunajiem pedagogiem pieejamie atbalsta mehānismi”;
2) Kādu atbalstu jaunajiem pedagogiem sniedz darba devēji? Izglītības un zinātnes ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvju ziņojumi;
3) Kā augstskola ieinteresē jauniešus pēc studijām pedagoģijas programmās uzsākt darbu izglītības iestādē? Izglītības un zinātnes ministrijas/ pedagoģijas augstskolu /Nodibinājuma “Iespējamā misija” pārstāvju ziņojumi;
4) Kādi faktori (veicinošie/kavējošie) visvairāk ietekmē jauno pedagogu darbu izglītības iestādē? Paneļdiskusija, kurā piedalās dažādu izglītības pakāpju jaunie pedagogi un mentori.
5) Jauno pedagogu pietiekamība vakanču problēmas risināšanai.
LIZDA aicina konferences “Jauniešu motivācija pedagoga darbam” ietvaros apkopotos priekšlikumus jauniešu motivācijai pedagoga profesijai un darbam izglītības iestādēs izmantot, lai pilnveidotu jauno pedagogu atbalsta sistēmu Latvijā. LIZDA uzskata, ka valstiskā līmenī būtu jādomā par jauno pedagogu atbalstu, akcentējot to, kā notiek darbs ar jauno personālu skolā, kāda veida un apmēra atbalstu jaunie pedagogi, mentori saņem, kādas ir izaugsmes iespējas. Iepriekšminētais lielā mērā nosaka to, cik ilgi jaunais pedagogs izvēlas šajā profesijā palikt.