Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) ir saņēmusi Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu “Priekšlikumi pedagogu darba samaksas paaugstināšanai un darba slodžu sabalansēšanai periodam no 2023.gada 1.septembra līdz 2027.gada 1.septembrim” un sniegusi viedokli par šī ziņojuma saturu. LIZDA vērš uzmanību, ka IZM piedāvājums joprojām nerisina samilzušās slodžu sabalansēšanas un konkurētspējīga atalgojuma problēmas. Aprēķini nav veikti pamatojoties uz Izglītības attīstības pamatnostādnēs paredzēto zemāko mēneša darba algas likmi (1145 euro par 30h jeb 1527 euro par 40h stundām). Salīdzinājumam jānorāda, ka, piemēram, Igaunijā pedagogi pieprasa 2000 euro algu par 35h, Lietuvā pedagogiem zemākā mēneša darba algas likme ir 1216 euro par 36h un būs vēl algas palielinājums par 10%.
Ņemot vērā visu augstāk minēto, LIZDA lūdz:
- pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku nebalstīt uz 2023.gada 1.septembra pedagoga zemāko darba samaksu (900 EUR), bet sasaistīt to ar Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam (apstiprinātas ar MK 22.06.2021. rīkojumu Nr.436) noteiktajiem rezultatīvajiem rādītājiem, par bāzi pieaugumam ņemot pedagogiem – vidējo bruto darba samaksu sabiedriskajā sektorā strādājošajiem ar vismaz bakalaura grādu, akadēmiskajam personālam – vidējo bruto darba samaksu sabiedriskajā sektorā strādājošajiem ar vismaz doktora grādu;
- rast iespēju pilnībā novērst nevienlīdzību pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas noteikšanā no 2023.gada 1.septembra, nodrošinot vienādu vienas stundas darba apmaksu gan pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem, gan pārējiem pedagogiem;
- tabulā norādīt darba stundu apmēru (30h vai 40h), par kurām noteikta mēneša darba algas likme;
- skaidrot papildus nepieciešamā finansējuma aprēķinus:
- kāds pamatojums ir tik straujam finansējuma pieaugumam (vairāk kā 100 miljoni eiro) pamata un vispārējai izglītībai uz 2026.gada 1.septembri, ja līdz tam katru gadu pieaugums tiek plānots mazāk kā 2 miljoni eiro;
- salīdzinot rindu “Pamata un vispārējā izglītība” ar rindu “Speciālā izglītība” redzams, ka 2023., 2024. un 2025.gadā finansējuma pieaugums speciālajai izglītība ir vairāk kā 2 reizes lielāks nekā pamata un vispārējai izglītībai, savukārt 2026.gadā nepieciešamais papildus finansējums pamata un vispārējai izglītībai ir 10 reizes lielāks nekā speciālajai izglītībai;
- ņemot vērā, ka MK 05.07.2016. noteikumos Nr.445 “Pedagogu darba samaksas noteikumi” tiek noteiktas zemākās mēnešalgas ne tikai tabulā nosauktajām amatu grupām, bet arī izglītības metodiķim, kā arī visu pakāpju izglītības iestāžu vadītājiem, viņu vietniekiem, struktūrvienību vadītājiem, augstskolās – rektoriem, prorektoriem, dekāniem, katedras vadītājiem, prodekāniem, informatīvajā ziņojumā nepieciešams iekļaut informāciju arī par pārējo amatu zemākās mēnešalgas pieaugumu.
Sadaļa “Vispārējā izglītība”
LIZDA lūdz:
- trešās rindkopas otro teikumu papildināt ar datiem par pirmsskolu “pirmsskolā – 989 stundas (Latvijai 1368)”;
- iekļaut informatīvajā ziņojumā atsevišķu sadaļu vai sadaļā “Vispārējā izglītība” informāciju un datus par pirmsskolas izglītības iestāžu (5-6 gadus veciem bērniem) pedagogu darba slodzes sabalansēšanas iespējām, slodzes sabalansēšanas ietekmi uz vakancēm un nepieciešamā papildus finansējuma nepieciešamību pirmsskolas izglītības iestāžu (5-6 gadus veciem bērniem) pedagogu darba slodzes sabalansēšanai, nodrošinot no 40 stundu nedēļas slodzes ne vairāk kā 30 stundas nedēļā kontaktstundām un ne mazāk kā 10 stundas nedēļā citu pienākumu izpildei;
- skaidrot un ar aprēķiniem pamatot, kā virzība uz pilnām slodzēm varētu mazināt mācību stundu īpatsvaru slodzē (sestā rindkopa pēdējais teikums, 5.lpp). Vai tas nozīmē, ka proporcionalitātes princips nav jāievēro?
- pie 1.4.attēla. “Skolēni/skolotājs attiecība, 2021./2022.mācību gadā” skaidrot, kādēļ par pamatu tiek ņemta attiecība skolēns/skolotājs nevis skolēns/pedagoga slodzes un salīdzināt ar OECD starptautiskajiem datiem (pilna laika ekvivalenta princips), ņemot vērā to, ka katrā valstī ir atšķirīgs stundu apmērs slodzē un šī iemesla dēļ OECD izmanto šādu metodiku, kā arī Latvijas nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027.gadam (apstiprināts ar 2020.gada 2.jūlija LR Saeimas lēmumu Nr.418/Lm13) rīcības virziena “Kvalitatīva, pieejama, iekļaujoša izglītība” viens no mērķa indikatoriem ir skolēnu skaits uz vienu pedagoga slodzi (ISCED 103 līmenī) ([150], 35.lpp)[1];
- precizēt 1.4. attēlu, atspoguļojot tajā datus skolēnu skaits/skolotāju slodzes;
- papildināt informatīvo ziņojumu ar informāciju, kāpēc daļa pedagogu nevēlas strādāt pilnas slodzes un iespējamie riski, ja uz to tiks uzstāts. LIZDA apkopojusi daļu no iemesliem, taču uzskatām, ka IZM rīcībā ir pilnvērtīgāka informācija. Nepilnas darba slodzes iemesli:
- izglītības iestāžu vadītāji, vietnieki un metodiķi papildus sava amata pienākumiem var veikt pedagoģisko darbu līdz septiņām stundām nedēļā;
- jaunā kompetencēs balstītā satura ietvaros tiek pieaicināti nozares profesionāļi, augstskolu pasniedzēji padziļināto un specializēto mācību priekšmetu un kursu pasniegšanai;
- skolotāji ar vienu kvalifikāciju un mazu stundu skaitu, piemēram, dabaszinātņu un matemātikas priekšmetu skolotāji skolā bez paralēlklasēm;
- skolotāji, kuriem paralēli darbam skolām ir cita darba vieta (privāts uzņēmums, darbība ar izglītību saistītā projektā, pašvaldības darbinieks, satura izstrāde u.c.);
- skolotāji, kas ģimenes apstākļu dēļ nevar strādāt pilnu slodzi (mazi bērni, bērni ar speciālām vajadzībām, kopjami ģimenes locekļi, veselības apstākļi);
- lielās skolās neliels mācību stundu skaits, uz kuru tiek pieaicināti skolotāji no citām skolām;
- skolotāji pensijas un priekšlaicīgas pensijas vecumā, kuri nevēlas strādāt pilnu slodzi;
- nav savlaicīgi pieejami kursi, lai varētu mācīt vēl kādu mācību priekšmetu un palielināt darba slodzi, mācot vairākus mācību priekšmetus;
- precizēt 1.scenārija principu: “Darba slodzes sadalījums līdz 60% mācību stundās un ne mazāk kā 40% gatavošanās u.c. pienākumu īstenošanai paredzētais laiks sākot ar 2023.gada 1.septembri”;
- precizēt informāciju 1.scenārija tabulas kolonnā “Ieguvumi”:
- “Pedagogiem nodrošināta līdzsvarota pieeja starp mācību stundām un tām paredzēto gatavošanās laiku un citiem pienākumiem”, jo 40% laika ir ne tikai gatavošanās, bet arī citi pienākumi;
- “Pedagogiem samazina izdegšanas risku dēļ pārslodzes gatavojoties stundām citu darba pienākumu veikšanai, kas nav ietverti kopējā slodzē.”;
- precizēt 2.scenārija principu “Pakāpeniska pāreja uz līdz 60% mācību stundām un ne mazāk kā 40% citu pienākumu īstenošanai darba stundu attiecību, ikgadēji tuvinot par 2% punktiem”, papildinot ar īstenošanas periodu “līdz …gadam”, jo šobrīd nav saprotams vai princips tiks īstenots līdz 2025.gadam vai līdz šim gadam kaut kāda iemesla dēļ tiek rēķināta finansiālā ietekme;
- precizēt informāciju 2.scenārija tabulas kolonnā “Ieguvumi”:
- “Pedagogiem pakāpeniski nodrošināta līdzsvarota pieeja starp mācību stundām un tām paredzēto gatavošanās laiku un citiem pienākumiem”, jo 40% laika ir ne tikai gatavošanās, bet arī citi pienākumi;
- “Pedagogiem pakāpeniski samazina izdegšanas risku dēļ pārslodzes gatavojoties stundām citu darba pienākumu veikšanai, kas nav ietverti kopējā slodzē.”;
- precizēt informāciju 2.scenārija tabulas kolonnā “Riski”:
- mazina iespējas iestāžu līmenī elastīgi organizēt darbu. Pakāpeniskums pārejā uz “Normatīvi noteikta proporcija starp mācību stundām un gatavošanās laiku līdz 60% un ne mazāk kā 40% darba stundu attiecību mazina šo risku, tomēr neizslēdz pilnībā, ierobežojot iestādes vadītāju iespējas optimāli izmantot pedagogu resursu.”
- precizēt 3.scenārija principu “Paredzēt līdz 60% un ne mazāk kā 40% darba stundu attiecību kā ieteicamu, bet ne obligātu, ar normatīvo aktu uzlabojumiem”;
- papildināt visas tabulas par 1., 2., 3.scenāriju kolonā “Ieguvumi”, jo ieguvēji nav tikai pedagogi, bet arī skolēni un studenti. Tiek veicināta izglītības pieejamība, kvalitāte, pilnvērtīgāka kompetencēs balstīta satura īstenošana.
- visās scenāriju tabulās atspoguļot fiskālo ietekmi, ja zemākā mēneša darba algas likme tiek aprēķināta baltoties uz IAP principiem.
- norādīt, ka riski, kas radīsies sabalansējot darba slodzes un palielinoties vakanču skaitam, tiks mazināti īstenojot vakanču mazināšanas plānu;
- papildināt informatīvo ziņojumu ar aprēķiniem par zemākās mēneša darba algas likmes paaugstināšanu pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem, kuri strādā ar bērniem vecuma posmā 1,5 – 4 gadi.
LIZDA joprojām neatbalsta ne 2., ne 3.scenāriju, kas nerisina problēmas pēc iespējas ātrākā laika ietvarā, ņemot vērā lielo vakanču skaitu un augsto pedagogu pārslodzi. Piemēram, 2.scenārija gadījumā pakāpeniskās pārejas ieviešana sabalansētai darba slodzei tiks nodrošināta aptuveni 6 gadu laikā.
Sadaļa “Profesionālā izglītība”
LIZDA lūdz:
- atbalstīt Kultūras ministrijas priekšlikumu, nodrošinot profesionālās izglītības iestāžu pedagogiem darba slodzes sadalījumu līdz 60% mācību stundām un ne mazāk kā 40% citiem pienākumiem, kā arī noteikt darba slodzi 1200 darba stundas gadā;
- sniegt skaidrojumu, kāpēc vispārējās vidējās izglītības jomā tiek izmantota proporcija skolēnu skaits/skolotāju skaits, bet profesionālajā izglītībā “izglītojamo vidējā skaita attiecību pret vienu skolotāja mēneša darba likmi”;
- papildināt sadaļā “Profesionālā izglītība” 10.lpp rindkopu par ieguvumiem ar papildus, izvērstāku informāciju, jo ieguvēji nav tikai pedagogi.
Sadaļas “Profesionālā ievirze: sports”, “Profesionālā ievirze: kultūra”
Sadaļā “Profesionālā ievirze: sports” pirmā teikuma uzskaitījuma otrajā punktā sniegta atsauce uz Izglītības attīstības pamatnostādnēm 2021.-2027.gadam. LIZDA lūdz to norādīt informatīvā ziņojuma sākumā un attiecināt uz visām izglītības pakāpēm, ne tikai uz šo izglītības jomu.
LIZDA lūdz nodrošināt no 30 stundu nedēļas slodzes ne vairāk kā 23 stundas nedēļā kontaktstundām un ne mazāk kā 7 stundas nedēļā citu pienākumu izpildei no 2023.gada 1.septembra.
Sadaļa “Augstākā izglītība”
LIZDA lūdz:
- sniegt skaidrojumu, kādēļ augstākās izglītības pedagogiem tiek plānots pasliktināt nodarbinātības apstākļus un pāriet uz obligāto minimālo atvaļinājumu četru kalendāro nedēļu apmērā, neskaitot svētku dienas, ja regulējumu attiecībā uz atvaļinājuma ilgumu pedagogiem nosaka nevis Darba likums, bet gan Izglītības likums (52.panta pirmās daļas 2.punkts);
- augstākās izglītības iestāžu pedagogiem nodrošināt zemāko mēneša darba algas likmi augstāku nekā citiem pedagogiem, kuri strādā zemākās izglītības pakāpēs. Lūgums sniegt skaidrojumu, kāpēc IZM piedāvā, piemēram, 2023.gadā asistentam (798 eiro) un lektoram (1000 eiro) zemāku mēneša darba algas likmi nekā pirmsskolas (1141 eiro) un skolas pedagogam (967 eiro)?
- nodrošināt Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam noteikto principu un rezultatīvo rādītāju ievērošanu augstākās izglītības iestāžu personāla zemākās mēnešalgas pieauguma grafika izstrādē.
[1] https://pkc.gov.lv/sites/default/files/inline-files/NAP2027_apstiprin%C4%81ts%20Saeim%C4%81_1.pdf