Izglītības nozare ir viena no tām sfērām, kas pēdējo divdesmit gadu laikā piedzīvojusi neskaitāmas pārmaiņas un reformas. Dažas no tām bijušas objektīvas un dinamiski sekojušas līdzi gan demogrāfijai un politiskajai situācijai reģionā, gan tehnoloģiju attīstībai un jaunajam pieprasījumam darba tirgū. Taču lielākā daļa bijusi haotiska, vairojot nozarē apjukumu un neziņu, nevis to sakārtojot.
Šajā konteksta jo īpaši nepamatots ir pašreizējā Ministru prezidenta Krišjāņa Artūra Kariņa pārmetums, ka izglītības nozare ir stagnējoša sistēma, kas nevēlas pārmaiņas un pretojas reformām. Fakti pierāda pretējo. Izglītības sfēra ir tā, kas kopš 1994. gada ir piedzīvojusi tik daudz pārmaiņu un reformu, cik reti kura cita tautsaimniecības nozare Latvijā. Turklāt tieši pēdējā piecgade pedagogiem bijusi uz saturiskiem un profesionāli izaicinošiem jauninājumiem īpaši bagāta.
Pirmā publikācija: https://www.lizda.lv/current_events/vanaga-skolu-tikla-optimizacija-pati-par-sevi-neatrisinas-izglitibas-kvalitates-jautajumus/
Arī Latvijas augstskolas un koledžas jau kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas laika ir iesaistītas nemitīgās augstākās izglītības un zinātnes procesu reformās. Tas nozīmē, ka katrai iniciētajai reformai no augstskolām tiek piesaistīti resursi, laiks, finansējums. Augstskolās strādājošie – gan vadība, gan pedagogi, gan studējošie – reformu izstrādes, saskaņošanas un realizācijas procesā nemitīgi saskaras ar neskaidrībām un nenoteiktību, tāpat ar neparedzamu nākotni darba attiecību jomā.
Viena no pirmajām Eiropas līmeņa apjomīgākajām reformām, kas skar arī Latviju, ir Boloņas process, kas sākās 1999. gadā, kad Eiropas valstu izglītības ministri parakstīja Boloņas deklarāciju. Boloņas procesa mērķis – augstākās izglītības sistēmu vienotība, saskaņotība visā Eiropā. Tika veidota Eiropas augstākās izglītības telpa, lai atvieglotu studentu un augstskolu personāla mobilitāti, lai augstāko izglītību padarītu iekļaujošāku un pieejamāku un, lai vairotu Eiropas augstāko izglītības pievilcību un konkurētspēju visā pasaulē. Boloņas procesa valstis, arī Latvija, ir vienojušās:
- augstākās izglītības sistēma sastāv no trijiem cikliem – bakalaurs, maģistrs un doktors;
- citās ārvalstu augstskolās iegūtā kvalifikācija un aizvadītie mācību periodi ir savstarpēji atzīstami;
- ieviesta kvalitātes pārvaldības sistēma, lai palielinātu pasniegšanas un mācīšanās kvalitāti un lietderību.
Kā nākošais pārbaudījums Latvijas augstskolām pavisam noteikti minams drastiskais bāzes finansējuma samazinājums (par 50%-60%) globālās finanšu krīzes rezultātā 2008., 2009. gadā, un zaudētais finansējums līdz šim vēl nav pilnībā atgūts.
2011.gadā tika ieviesta pāreja uz studiju virzienu akreditāciju augstskolās. Augstskolas un koledžas studiju virziena novērtēšanai var izvēlēties jebkuru Eiropas augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas reģistrā (EQAR) iekļautu aģentūru, tomēr Latvijā vislielākais birokrātiskais slogs un darba apjoms ir tieši pašām augstskolām un koledžām, un Augstākās izglītības kvalitātes aģentūrai (AIKA), sagatavojot pašnovērtējuma ziņojumus, ekspertu vizītes, novērtēšanas un lēmumu pieņemšanas grafikus.
Turpinot reformu iniciatīvas, IZM kopš 2014. gada īsteno pārmaiņas augstākās izglītības sistēmā ar mērķi nodrošināt kvalitatīvu, starptautiski konkurētspējīgu un pētniecībā balstītu augstāko izglītību, ko piedāvā efektīvi pārvaldītas augstākās izglītības iestādes. Pasaules Banka (PB) kā viena no galvenajiem investoriem un rekomendāciju sniedzējiem par augstskolu reformu gaitu un sasniegumiem bildusi, ka Latvijas piemērs var iedvesmot citas Eiropas valstis īstenot reformas augstākajā izglītībā.
Augstākās izglītības finansēšanas reforma, kas balstīta sniegumā – trīs pīlāru augstskolu finansēšana: pamata jeb bāzes finansējums, snieguma finansējums un attīstības finansējums, uzsākta 2013.-2014. gadā, bet augstskolās ieviesta 2015. gadā. Jaunās finansēšanas reformas sekmīgai realizācijai augstskolas joprojām saskaras ar augstākās izglītības nepietiekamu finansējums, jo īpaši publiskā finansējuma ziņā, identificējot to kā galveno problēmu. Augstskolas pamatoti uzsvērušas, ka paļaušanās uz ES struktūrfondiem ietekmē augstākās izglītības institūciju ilgtermiņa finanšu dzīvotspēju. Studiju vietu modelis un valsts pētniecības finansēšanas modelis nerada jēgpilnus un atbilstošus snieguma stimulus augstskolām, kā arī nav saskaņots studiju un pētniecības pamata finansējums, studiju un pētniecības sasaiste un rezultāti.
Augstskolu pārvaldības un iekšējās finansēšanas optimizācija uzsākta 2016., 2017. gadā, ar mērķi veidot augstākās izglītības modernizācijai atbilstošu augstskolu iekšējo pārvaldību un nosakot ari izmaiņas, kuru rezultātā augstskolas tiktu likvidētas (kā tas notika ar RPIVA), vai konsolidētas, lai mērķtiecīgi un efektīvi izmantotu ierobežotos resursus.
Pašreiz notiek augstākās izglītības iestāžu apvienošana. Piemēram, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija (LSPA) pie Rīgas Stradiņa universitātes (RSU); Latvijas Jūras akadēmija (LJA) pie Rīgas Tehniskās universitātes (RTU). Joprojām notiek diskusijas par vēl virkni augstskolām.
Jauna doktorantūras modeļa izstrāde, pamatojoties uz PB rekomendācijām, mainot finansēšanas modeli un paredzot jaunu promocijas procesu, uzsākta 2019. gadā, un turpinās vēl joprojām.
Jaunās akadēmiskās karjeras modeļa reformas sarunas uzsāktas 2020. gadā, ar mērķi prognozēt augstskolu akadēmiskajam personālam akadēmiskās karjeras turpinājumu, jeb tenūru. Akadēmiskās karjeras modeļa ieviešana pēc IZM prognozēm paredzēta 2024. gadā. Jaunais modelis noteiks prognozējamu akadēmisko karjeru, integrēs studiju un pētnieciskā darba pienākumus, novērsīs akadēmisko amatu slodžu sadrumstalotību, noteiks pamata prasības akadēmiskā personāla kvalifikācijai katrā akadēmiskās karjeras posmā.
Kā viena no svarīgākajām reformām augstākajā izglītībā, kuras īstenošanai augstākās izglītības institūcijas veltīja ļoti apjomīgus finanšu, cilvēkresursus, juridiskā un stratēģiskā pamatojuma spēkus – augstskolu tipoloģijas un iekšējās pārvaldības modeļa maiņa 2021. gadā. Ja līdz šim mums augstākajā izglītībā pastāvēja augstākās izglītības iestādes – universitātes, augstskolas, akadēmijas un koledžas, tad tagad tipoloģija ir ranžēta: zinātnes universitātes, mākslu un kultūru universitātes, lietišķo zinātņu universitātes, lietišķo zinātņu augstskolas. Koledžas joprojām var pastāvēt kā pirmā līmeņa augstākās izglītības profesionālās kvalifikācijas institūcijas.
2021.gadā ieviesta jauna iekšējās pārvaldības institūcija – augstskolas padome, kuras sastāvā ir gan iekšējie, gan ārējie pārstāvji, kuri atbildīgi par augstskolas attīstības stratēģijas apstiprināšanu un tās ieviešanas progresa uzraudzību. Tā tika veidota kā koleģiāla augstākā lēmējinstitūcija, kas atbildīga par augstskolas ilgtspējīgu attīstību, stratēģisko un finanšu uzraudzību.
Uzskaitīto reformu apjoms, mērķi, samērā laikietilpīgā ieviešana nenoliedzami parāda ne tikai IZM darbu un centienus, bet pa visam noteikti arī pašu augstskolu apjomīgo darbu un noliedz nereti izteiktos pārmetumus, ka augstskolās gadu desmitiem nav notikušas vērā ņemamas pārmaiņas un uzlabojumi.
Sagatavoja:
Dr. admin., Dita Štefenhagena, LIZDA eksperte AI, zinātnes un starptautisko sakaru jautājumos
dita.stefenhagena@lizda.lv