Birokrātijas mazināšanas talka nes idejas pozitīvām pārmaiņām

BĒRNU VĒRTĒŠANA UN E-KLASE, U.C. DOKUMENTĀCIJA

Problēmas un piemēri:

• Vienā iestādē pietiek ar kopēju vērtēšanas tabulu visai grupai, citur prasa atsevišķas lapas katram bērnam. Prasības atšķiras, un arī pārbaudītāji to vērtē dažādi.
• Dažās iestādēs pedagogiem E-klasē jāievada detalizēti ikdienas ieraksti par visām aktivitātēm.
• Pārbaudēs (Kvalitātes dienests un citas institūcijas) rodas liels uztraukums tieši par E-klasi un bērnu vērtēšanas dokumentiem. Pārbaudītāji nereti izsaka atšķirīgas prasības, kas balstās uz katras iestādes iekšējiem noteikumiem, un tie dažādās iestādēs ir atšķirīgi.

Normatīvais pamats:

• MK noteikumi Nr.716 (Valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijas) paredz, ka bērnu sasniegumu vērtēšanas pamatā ir pedagoga novērojumi un vecāki jāinformē periodiski. Noteikumi nenosaka vērtēšanas formu vai biežumu, neprasa ikdienas rakstiskas atskaites E-klasē vai atsevišķas lapas katrai aktivitātei. Vērtēšanas kritērijus nosaka pedagogs, ievērojot iestādes izstrādāto vērtēšanas kārtību.
• Skola2030 metodika uzsver tematisku/perioda plānošanu un elastīgus sasniedzamos rezultātus (SR), kas var mainīties atbilstoši bērnu interesēm. Vērtēšana pirmsskolā ir elastīga un bērncentrēta, balstās uz tematu vai perioda noslēgumiem, nevis ikdienas “ķeksīšiem”.
• E-klases lietojums ir iestādes iekšējo noteikumu jautājums, nevis valsts prasība. Ja tiek pieprasīti ikdienas ieraksti, tā ir konkrētās iestādes izvēle, ko var pārskatīt un pielāgot reālajām vajadzībām.

Analīze:

• Analizējot MK noteikumus Nr.716 un Skola2030 materiālus, redzams, ka pirmsskolas vērtēšanas pamatprincipi normatīvos ir skaidri noteikti: atklātība, skaidrība, metodiskā daudzveidība, sistēmiskums, iekļaujošums un izaugsme.
• Tomēr iestāžu iekšējā prakse šo principu īstenošanā būtiski atšķiras. Dažās iestādēs dokumentācija prasa pārmērīgi daudz smalku ierakstu katrai aktivitātei, citur pietiek ar tematu vai periodu kopsavilkumiem.
• Tā kā normatīvie akti neprasa ikdienas detalizētu E-klases dokumentāciju vai atsevišķas lapas katram bērnam, ir iespējams un nepieciešams noteikt vienotus standartus praksē. Šīs atšķirības šobrīd rada neskaidrību gan vadībai, gan pedagogiem un veicina pārmērīgu birokrātiju.

Secinājums:
Pārmērīga dokumentēšana neatbilst pedagogu darba būtībai un atņem laiku tiešajam darbam ar bērniem. Dokumentācija ir nepieciešama, taču tai jābūt vienotai, saprātīgai un jēgpilnai, lai nekļutu par formālu apgrūtinājumu. Šobrīd katra iestāde nosaka savas prasības, kas rada nevienlīdzīgu slodzi. Vienā iestādē birokrātiskais noslogojums ir liels, citā – daudz saprātīgāks. Principu “atklātības un skaidrības”, “iekļaujošā” un “sistēmiskuma” īstenošana bieži tiek ierobežota — vai nu trūkst resursu, vai nav vienotas prakses, vai pedagogi nav pietiekami instruēt

Tas pierāda, ka šobrīd sistēma nav vienota un ka vajadzīgi skaidri, visām pirmsskolām vienādi noteikumi, lai pedagogi un vadība nebūtu neskaidrībā, bet varētu strādāt pēc vienādiem standartiem.

Priekšlikums:

• Noteikt valstiski vienotus nosacījumus bērnu vērtēšanas dokumentācijai un E-klases izmantošanai.
• Vienotu noteikumu izstrāde mazinātu birokrātisko slogu, nodrošinātu pedagogu slodzes līdzsvaru un objektīvāku kvalitātes izvērtējumu.
• Vienoti noteikumi valstī ļautu pedagogiem vairāk koncentrēties uz bērna attīstību un drošību, nevis uz pārmērīgu papīru aizpildīšanu.

INDIVIDUĀLIE PLĀNI UN ATBALSTS BĒRNIEM AR SPECIĀLĀM VAJADZĪBĀM

Problēmas un piemēri:

• Katram bērnam ar speciālām vajadzībām jāizstrādā individuālais izglītības plāns, jāprotokolē atbalsta komandas sēdes un sarunas ar vecākiem, kā arī regulāri jāatjauno dokumentācija. Tas rada ļoti lielu birokrātisku slogu.
• Ja pirmsskolā nav psihologa vai speciālā pedagoga, visa atbildība par šo procesu krīt uz vadību un logopēdu. Pedagogiem nereti trūkst zināšanu un iemaņu plānu izstrādē, taču no viņiem tik un tā tiek gaidīta iesaiste.
• Konsultatīvie centri sniedz atbalstu, bet tie ir pārslogoti – palīdzība jāgaida ilgi, jo bērnu ar speciālajām vajadzībām vispārējās pirmsskolās kļūst arvien vairāk. Rezultātā liela daļa darba paliek uz iestādes pleciem.
• Ja iestāde vēlētos pieņemt darbā psihologu vai speciālo pedagogu, nav pieejamu likmju. Tas nozīmē, ka, lai nodrošinātu vienu amatu, būtu jāatsakās no cita (piemēram, mūzikas, sporta pedagoga vai pedagoga palīga), kas nav pieļaujams.

Normatīvais pamats:

• MK noteikumi Nr.716 (Valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijas) paredz, ka bērna attīstības vērtēšanai jābūt nepārtrauktai, balstītai uz novērojumiem, un ka bērniem ar speciālām vajadzībām jānodrošina individuāls atbalsts.
• MK noteikumi Nr.556 “Noteikumi par pedagoģiski medicīniskās komisijas darbību un individuālā izglītības plāna izstrādi un īstenošanu” paredz obligātu individuālo plānu izstrādi, atbalsta komandas izveidi, sēžu un sarunu protokolēšanu un regulāru plānu pārskatīšanu.
• Likums nosaka, ka dokumentācija ir jāveic, lai “pierādītu” atbalsta nodrošināšanu, taču praksē tas nozīmē ļoti lielu papīru apjomu, kas nereti neatbilst pieejamajiem resursiem iestādē.

Analīze:

• Normatīvi paredz plašu dokumentāciju, taču neparedz resursus šīs dokumentācijas nodrošināšanai.
• Reālajā dzīvē tas nozīmē, ka vadība un logopēds ir spiesti veikt darbu, kas būtu speciālistu kompetencē.
• Pedagogi bieži vien nezina, kā sagatavot dokumentus, un tas rada papildu stresu un kļūdas.
• Konsultatīvie centri palīdz, bet to kapacitāte nav pietiekama, lai nodrošinātu ātru un pilnvērtīgu atbalstu visām pirmsskolām.
• Profesionāļu (psihologu, speciālo pedagogu) diskusijās konferencēs arī atzīts, ka pašreizējais modelis ne vienmēr darbojas efektīvi un ne vienmēr ir labākais bērna interesēm. Daļai bērnu ar smagākām vajadzībām var būt piemērotāk mācīties speciālajās pirmsskolās, kur pieejami sagatavoti pedagogi un speciālas programmas.

Secinājums:
Pašreizējā sistēma uzliek ļoti lielu birokrātisku un emocionālu slogu pirmsskolām. Likumi nosaka plašu dokumentāciju izpildi (plāni, protokoli, sarunu fiksācija), bet neparedz tam resursus. Rezultātā vadība un esošie atbalsta speciālisti ir pārslodzē. Pedagogi nereti paliek bez atbilstošām zināšanām un palīdzības. Šāda situācija ierobežo vērtēšanas pamatprincipu — “atklātības un skaidrības”, “iekļaujošuma” un “sistēmiskuma” — pilnvērtīgu īstenošanu.

Priekšlikumi:

• Ieviest vienotu, vienkāršotu digitālu individuālā plāna formu visām pirmsskolām, lai samazinātu birokrātiju.
• Nodrošināt, ka plānu izstrādi un protokolēšanu galvenokārt veic atbalsta speciālisti (psihologi, speciālie pedagogi), bet pedagogi sniedz novērojumus.
• Paredzēt apmaksātu darba laiku dokumentācijas sagatavošanai un koordinācijai.
• Ja valsts vēlas, lai pirmsskolas pilnā apmērā nodrošina šo atbalstu, tad jānodrošina arī atbilstoši speciālisti un likmes. Pretējā gadījumā slogs nesamērīgi gulstas uz vadību un esošajiem darbiniekiem, kā arī uz Kosultatīvajiem centriem.
• Valsts līmenī izvērtēt, vai bērniem ar smagākām speciālajām vajadzībām nebūtu piemērotāka izglītība speciālajās pirmsskolās ar sagatavotiem pedagogiem un īpašām programmām, kā tas bija agrāk.

UGUNSDROŠĪBA UN DARBA DROŠĪBA

Problēmas un piemēri:

• Iestāde var budžetā ieplānot ugunsdrošības un darba aizsardzības ārpakalpojumu, bet dokumentācijas atbildība tik un tā paliek iestādei. Tas nozīmē, ka vadībai jāizlemj, cik lielā apjomā šo pakalpojumu izmantot, lai budžets tiktu lietots saprātīgi.
• Atbildīgajai personai iestādē jāiziet apmācības un jāiegūst apliecinoši dokumenti. Šīs apmācības apmaksā, kas nozīmē papildu izdevumus un laika slogu.
• Ja šī persona aiziet no darba vai atsakās no pienākuma (jo prasības kļūst arvien lielākas), tad process sākas no jauna: jāmeklē jauns cilvēks, jāapmāca, jāatjauno dokumenti. Tas rada nepārtrauktības risku un papildu izmaksas.
• Firmās šādas funkcijas bieži nodrošina atsevišķi darba aizsardzības speciālisti vai nodaļas, bet pirmsskolās to uzliek vadībai un vietniekiem. Tas nav samērīgi, jo galvenais uzdevums ir vadīt izglītības procesu, nevis nodarboties ar tehnisko dokumentāciju.

Problēmas un piemēri:

• Lai gan likumdošana nosaka, ka iestādē jābūt atbildīgajām personām par ugunsdrošību un darba drošību, praksē šo pienākumu uzņemas dažādi darbinieki, un tas rada nevienlīdzību:
  • vienā iestādē ar to nodarbojas saimniecības vadītājs vai pat sargs,
  • citā tas uzdots pedagogam,
  • vēl citur – kā pie mums – šo smago atbildību nes vadītājas vietniece izglītības jomā, jo citi atsakās.
• Rezultātā prasības ir vienādas, bet reālā slodze un ietekme uz pamatdarbu būtiski atšķiras. Pedagogam vai vadības pārstāvim tas nozīmē, ka jāupurē laiks izglītības darba vadībai.
• Daudz laika aizņem dokumentu sagatavošana, pārskati un regulārās instrukcijas, kuras jāfiksē un jāapliecina ar parakstiem.
• Iestāde var budžetā ieplānot ugunsdrošības un darba aizsardzības ārpakalpojumu, bet dokumentācijas atbildība tik un tā paliek iestādei. Vadībai jāizlemj, cik lielā apjomā šo pakalpojumu ņemt, lai budžets tiktu lietots saprātīgi.
• Atbildīgajai personai iestādē jāiziet apmācības un jāiegūst apliecinoši dokumenti. Šīs apmācības apmaksā iestāde, kas nozīmē papildu izdevumus un laika slogu.
• Ja šī persona aiziet no darba vai atsakās no pienākuma (jo prasības kļūst arvien lielākas), tad process sākas no jauna: jāmeklē jauns cilvēks, jāapmāca, jāatjauno dokumenti. Tas rada nepārtrauktības risku un papildu izmaksas.

 

 

Normatīvais pamats:

• Darba aizsardzības likums un ar to saistītie MK noteikumi nosaka darba devēja atbildību nodrošināt darba aizsardzības prasību ievērošanu.
• Ugunsdrošības noteikumi paredz, ka izglītības iestādei jāizstrādā ugunsdrošības instrukcijas, jāveic apmācības un jānodrošina evakuācijas mācības.
• Normatīvie akti neatbrīvo iestādi no atbildības pat tad, ja ir piesaistīts ārpakalpojums – tas var palīdzēt, bet atbildība jebkurā gadījumā paliek iestādei.

Analīze:

• Ārpakalpojums var samazināt tehnisko slogu, bet neizņem atbildību no iestādes. Turklāt vadībai ir jāpārvalda arī šis līgums un jāuzrauga pakalpojuma kvalitāte.
• Atbildīgās personas apmācības un regulāra pārkvalifikācija nozīmē izdevumus un darbinieka prombūtni, un pie personāla mainības tas atkārtojas.
• Normatīvo prasību apjoms un biežās izmaiņas rada situāciju, kur vadība un vietnieki kļūst par “dokumentu administratoriem”, nevis praktiski strādā pie drošības kultūras.

• Tas, ka dažādās iestādēs atbildīgās personas ir tik atšķirīgas (sargs, saimniecības vadītājs, pedagogs, vietnieks), parāda sistēmas nevienlīdzību un haotiskumu. Drošības prasības ir vienādas, bet iestādes iespējas tās īstenot – ļoti atšķirīgas.

• Bieži ugunsdrošības un darba drošības dokumentācija pārvēršas par formālu “papīru ražošanu”, kur svarīgākais ir apliecinājumi un protokoli, nevis reāla darbinieku izpratne.
• Vadītāji ir spiesti uzņemties nesamērīgu slodzi, salīdzinot ar citām nozarēm, kur šos jautājumus pārvalda speciālisti.

Secinājums:
Prasības ugunsdrošībā un darba drošībā ir pamatotas, taču to praktiskā īstenošana nesamērīgi noslogo vadību un rada atkārtotas izmaksas (apmācības, nomaiņas, dokumentu atjaunošana). Šobrīd sistēma ir nevienlīdzīga – vienā iestādē šos pienākumus veic sargs vai saimniecības vadītājs, citā pedagogs vai pat vadības pārstāvis. Tas nozīmē, ka slodze un riski tiek sadalīti netaisnīgi. Ārpakalpojumi palīdz, bet nepārņem iestādes atbildību, un bez centralizācijas, digitalizācijas un regulāras speciālista iesaistes administratīvais slogs saglabājas augsts.

Priekšlikumi:

• Ieviest iespēju piesaistīt centralizētus speciālistus pašvaldības līmenī (piemēram, viens darba aizsardzības/ugunsdrošības speciālists uz 3–5 pirmsskolām), kas sagatavo un uztur dokumentāciju.
• Līgumos ar ārpakalpojumu iekļaut, ka speciālists:

• piedalās pārbaudēs, skaidro dokumentus un pārstāv iestādi tehniskajos jautājumos;
• vismaz reizi ceturksnī ierodas iestādē, pārbauda praktiskās lietas (uzlīmes, ugunsdzēšamos aparātus, evakuācijas shēmas, instruktāžu žurnālus), sniedz rakstisku atzinumu.

• Digitalizēt dokumentu apriti (šabloni, e-paraksti, vienots “drošības dokumentu portfelis” ar atgādinājumiem par termiņiem).
• Fokusēties uz praktiskām mācībām un drošības kultūras veidošanu (evakuācijas treniņi, scenāriji), nevis tikai uz formālu dokumentu parakstīšanu.

Piebilde:

Kāpēc tas, kas tagad ir uzgrūsts, nav samērīgi:

• Izglītības iestādes vadītājam, vadītājas vietniekam un pedagogiem galvenais darbs ir vadīt mācību procesu, atbalstīt pedagogus un bērnus, nevis rakņāties caur ugunsdzēšamo aparātu sertifikātiem un evakuācijas uzlīmēm.
• Normatīvi (Darba aizsardzības likums, Ugunsdrošības noteikumi) uzliek visu atbildību uz darba devēju, bet realitātē vadītājs netiek atbrīvots no tehnisko jautājumu sloga. Firmās, piemēram, bieži ir atsevišķs darba aizsardzības speciālists vai pat vesela nodaļa, kas ar to nodarbojas – tur vadītājam šī slodze nav jānes vienatnē.
• Pirmsskolās bieži vien šis darbs tiek iedots vadītājam vai vietniekam kā “papildus funkcija” — bez samērīgiem laika resursiem vai zināšanām kā speciālistiem, kuriem tas ir ikdienas darbs.

Kāpēs ierosinu par ārpakalpojuma iesaisti, piemēram, pārbaudēs:

• Pārbaudītāji runā ar profesionāli, nevis ar vietnieci vai kādu citu, kurš spiests būt “puse-ugunsdrošības inspektors”.
• Tas arī mazina risku — jo speciālists precīzi zina, kas dokumentos jābūt, kā atbildēt uz jautājumiem, ko skaidrot.
• Faktiski tas uzreiz paceļ kvalitāti un drošību, jo cilvēks nāk ar profesionālu skatu, nevis tikai papīra pēc.

Par to, ka cilvēkam jāatnāk reizi 3 mēnešos:

• Tik bieži nav pārmērīgi, bet pietiekami, lai:
• pārbaudītu, vai viss kārtībā (uzlīmes, evakuācijas shēmas, ugunsdzēšamie aparāti, instruktāžas);
• laicīgi pamanītu kļūdas vai trūkumus (pirms to izdara inspekcija);
• palīdzētu sagatavoties pārbaudēm;
• noņemtu no vadības galvas to stresu “vai viss kārtībā”.

Ko varētu darīt praktiski:

• Nosacījums: Speciālists reizi ceturksnī veic klātienes pārbaudi, sniedz rakstisku atzinumu un, nepieciešamības gadījumā, piedalās valsts institūciju pārbaudēs.
• Tā varētu panāktu, ka dokumenti un prasības ir uzraudzītas profesionāli un regulāri, nevis tikai “uz papīra”.

PRETKORUPCIJAS PASĀKUMU PLĀNS UN PĀRSKATS TO IZPILDEI

Problēmas un piemēri:

• Katrai iestādei  katru gadu ir jāizstrādā Pretkorupcijas pasākumu plāns, jāizstrādā iekšējie noteikumi ”Korupcijas un interešu konflikta riska novērtēšanas kārtība” kā arī  katru gadu pašvaldības pārvaldei jāiesniedz pārskats par Pretkorupcijas stratēģijas pasākumu izpildi. Tas rada ļoti lielu birokrātisku slogu.
• Šobrīd  no pašvaldības speciālistu piedāvātā korupcijas  varbūtības risku novērtēšanas tabula ir sarežģīta un līdz galam neizprotama pat pašiem izstrādātājiem.

 

Normatīvais pamats:

• Valsts pārvaldes iekārtas  likuma 72.panta pirmās daļas 2.punkts Noteikumi paredz iekšējo normatīvo aktu izdošanas kārtību.
• MK noteikumi Nr. 630. Noteikumi nosaka iekšējās kontroles sistēmas pamatprasības korupcijas un interešu konflikta riska (turpmāk – korupcijas risks) novēršanai publiskas personas institūcijā.
• Rīgas valstspilsētas pašvaldības 14.11.2024.iekšējie noteikumi Nr. RD-24-50-nti “Korupcijas novēršanas sistēmu organizācijas kārtība Rīgas valstspilsētas pašvaldībā” Noteikumi nosaka korupcijas novēršanas sistēmas organizāciju, pārvaldības pamatnosacījumus, darbības uzraudzības un kontroles procedūru veikšanas kārtību Rīgas valstspilsētas pašvaldībā.
• Likums nosaka ,ka  iestādes vadītājam vai viņa pilnvarotai personai jānodrošina iekšējās kontroles sistēmas izveidei, pilnveidošana un uzturēšana.

Analīze:

• Normatīvi paredz plašu dokumentāciju, taču neparedz cilvēciskos resursus šīs dokumentācijas nodrošināšanai.
• Reālajā dzīvē tas nozīmē, ka vadītājs vai viņa vietnieks vai metodiķis ir spiesti veikt darbu, kas būtu speciālistu kompetencē.

Secinājums:
Pašreizējā sistēma uzliek ļoti lielu birokrātisku un emocionālu slogu pirmsskolām. Likumi nosaka plašu dokumentāciju izstrādi (plāni, risku varbūtības izvērtēšana, kontrole, pārskatu sagatavošana), bet neparedz tam resursus. Rezultātā vadība ir pārslodzē.

Priekšlikumi:

• Valsts  līmenī atteikties no Pretkorupcijas pasākumu plānu izstrādes pirmsskolas izglītības iestādēs.
• Izglītības iestāžu vadībai izstrādāt Iekšējos noteikumus.
• Nodrošināt, ka no  tiek ievērotas visu darbinieku tiesības, pienākumi un atbildības.

 

IKGADĒJAIS VALSTS STATISTIKAS PĀRSKATS VIIS

Problēmas un piemēri:

• Katrai iestādei  katru gadu ir jāsagatavo Statistikas pārskats par iestādi, to pieprasa Izglītības un zinātnes ministrija. Tanī jāietver gan pedagoģisko darbinieku, gan saimniecisko darbinieku likmju skaits, izglītība, vecums. Atsevišķi jānorāda izglītojamo skaits, vecums, sadalījums pēc dzimuma, vecuma un izglītības programmas, pēc valsts piederības. Jānorāda arī iepriekšējā gadā iestādei piešķirtā finansējuma izlietojums   Tas rada ļoti lielu  birokrātisku slogu.
• Šis darbs atkal gulstas uz vadītāja, vietnieka un saimniecības vadītāja pleciem., kuriem jau tā ikdienā ir pietiekams darba apjoms.

Normatīvais pamats:

MK noteikumi Nr. 599 MK 25.08.2020. noteikumu Nr. 539 redakcijā. Noteikumi nosaka oficiālās statistikas veidlapu (turpmāk – veidlapa) paraugus izglītības jomā, kā arī to aizpildīšanas un iesniegšanas kārtību.

Analīze:

• Normatīvi paredz pārskata precīzu un visaptverošu aizpildīšanu par 11 sadalām, tas prasa daudz laika.
• Gandrīz visa augstākminētā pieprasītā informācija jau tā ir pieejama Valsts izglītības informācijas sistēmā (turpmāk-VIIS), sadaļa par finansējumu ir ekonomistu atskaitēs MicroStrategyLibrary platformā. Sanāk, ka jāsniedz informācijas apkopojums par to, kas jau tā ir pieejams visām pārbaudošajām un analītiskajām institūcijām.
• Reālajā dzīvē tas nozīmē, ka vadītājs vai viņa vietnieks vai metodiķis ir spiesti veikt darbu, kas būtu speciālistu kompetencē.

Secinājums:
Pašreizējā sistēma uzliek ļoti lielu birokrātisku un emocionālu slogu pirmsskolām. Likumi nosaka precīzu dokumentāciju aizpildīšanu. Tas ir dubults darbs. Dažkārt šī pārskata aizpildīšana prasa   vairākas stundas. Rezultātā vadība ir pārslodzē.

 

Priekšlikumi:

• Valsts līmenī atteikties no statistikas pārskatu aizpildīšanas un iesniegšanas, pirmsskolas izglītības iestādēm, par cik  visa šī informācija VIISā jau tā ir pieejama Izglītības un zinātnes ministrijai.
• Izglītības iestāžu vadībai savlaicīgi ievadīt datus VIIS.
• Ar statistikas pārskatu sagatavošanu nodarboties analītikas speciālistiem.

 

***

Birokrātijas mazināšanas ierosinājumi skolēnu un pedagoģiskajā dokumentācijā

1️⃣ Atteikties no klases audzinātāja portfolio mapes (papīra formā)

📋 Pašreizējā situācija:

Portfolio mapē tiek iekļauti:
📝 Skolēnu dinamikas lapas
🧾 Sociālā izpēte
🎓 Skolotāja tālākizglītības kursu grafiks
✏️ Pašvērtējums
📋 Klases raksturojums
🏫 Skolēnu dalība pulciņos un aktivitātēs
🚌 Klases izbraukumu apraksti
📖 Stundu apraksti

Daļa dokumentu dublējas ar citos dokumentos vai digitālajās sistēmās pieejamo informāciju (E-klase, darba plāni, gala atskaites, digitālie materiāli) un nav praktiski nepieciešami ikdienas darbā.

⚠️ Galvenās problēmas:

• ✏️ Pašvērtējums: dublē gala atskaiti; pildāms gada beigās.
• 📋 Klases raksturojums: dublē gala atskaiti.
• 🏫 Pulciņi un aktivitātes: apkopoti gada sākumā; neietekmē mācību procesu.
• 🏆 Olimpiādes un aktivitātes: jau atspoguļotas skolas darba plānos vai gada atskaitē.
• 🚌 Izbraukumi un pasākumi: iekļauti gala atskaitē; mapē atkārtoti nav vajadzīgi.
• 👥 Sociālā izpēte: vajadzīga tikai audzinātājam un sociālajam pedagogam.
• 🎓 Tālākizglītības kursu grafiks: pieejams digitāli.
• 📖 Klases audzināšanas stundu apraksti: dublē digitālos materiālus; nav jēgas drukāt.
• 🔄 Portfolio mapes pāriešana no klases uz klasi: liekie dokumenti pārvietojas kopā ar mapi.
• ✅ Akreditācija: mapes sagatavošana nav prasība; uzturēšana formalitāte.

💡 Priekšlikumi:

• 🗑️ Atteikties no fiziskās portfolio mapes; saglabāt tikai būtiskākos dokumentus (piem., skolēnu dinamikas lapas).
• 🔗 Apvienot un integrēt dublējošu informāciju:
  • ✏️ pašvērtējums un klases raksturojums → gala atskaitē
  • 🚌 izbraukumi un pasākumi → gada pārskatā
  • 🏫 pulciņu un aktivitāšu uzskaite → sākotnējā apkopojumā
• ❌ Atteikties no liekajiem dokumentiem, kas neprasa regulāru atjaunošanu vai netiek praktiski izmantoti.
• 💻 Izmantot digitālos resursus un koplietošanas mapes, kur informācija jau pieejama.
• 📌 Noteikt minimālo nepieciešamo dokumentāciju, kas tiešām kalpo pedagoģiskajam darbam.

2️⃣ Atcelt papīra personas lietas; pāriet uz digitālu uzskaiti

💡 Risinājumi:

• 🗂️ Saglabāt skolēnu datus drošā digitālā sistēmā (E-klase, skolas datu bāze) ar piekļuvi tikai atbildīgajiem pedagogiem un administrācijai.
• 🔐 Noteikt piekļuves tiesības – personas dati pieejami tikai tiem, kam tas nepieciešams pedagoģiskajam darbam.
• ♻️ Izmantot digitālos formātus: pildāmās anketas, digitālos vērtējumus, dokumentu skenēšanu, ja nepieciešams arhīviem.
• 📊 Regulāra atjaunošana un apkope digitāli, lai informācija būtu aktuāla un viegli pieejama.

3️⃣ Individuālie izglītības plāni (IP) – ierosinājumi

📋 Pašreizējā situācija:

• IP ir obligātā dokumentācija (MK noteikumi 556.), bet bieži netiek iekļauta sarakstā.
• Priekšmetu skolotāji IP neraksta, tikai tiek informēti par skolēna vajadzībām.
• IP bieži sagatavoti otrgadniekiem bez speciālista atzinuma — lieka prasība, jo dati redzami liecībā.
• Nereti jāraksta iepriekšējā mācību gada neapgūtie SR — pilnīgi bezjēdzīgi.

💡 Priekšlikumi:

• 🗂️ Papildināt obligātās dokumentācijas sarakstu ar IP, lai nebūtu pārpratumu.
• 👩‍🏫 Priekšmetu skolotāji IP neraksta; tikai tiek informēti par skolēna vajadzībām.
• 📊 Veidot vienotu IP tabulu, kas satur:
  • Vārds, uzvārds
  • IP pamatojums
  • Klase
  • Nepieciešamie atbalsta pasākumi
• 🗓️ Izvērtēt 1x mācību gadā (martā) – atbalsta personāls kopā ar klases audzinātāju lemj, vai turpināt vai slēgt IP.
• ❌ Atcelt IP otrgadniekiem, ja nav speciālista atzinuma.

4️⃣ Pedagogu atskaites

• 📌 Pedagogu atskaites un priekšmeta skolotāja atskaites ir pieejamas e-klasē.
• ❓ Nav skaidrs, kāpēc tās joprojām jāprintē un jāiesniedz papīra formātā gada beigās.
• 💡 Ieteikums: atskaites atstāt tikai digitālā formātā, samazinot lieku papīra lietošanu.

5️⃣ Skolēnu instruktāžu apjoms

• ⚠️ Skolēnu instruktāžu apjoms ir liels.
• 💡 Ieteikums: apvienot līdzīgas instruktāžas, samazinot atkārtošanos un ietaupot pedagogu laiku.