Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība uzskata, ka izglītības iestāžu vadītājiem ir jāsniedz lielāks atbalsts un profesionālā autonomija, nevis jārada jauns birokrātiskais slogs. Tā Izglītības ministrijas ieceri ieviest izglītības iestāžu vadītāju sertifikāciju vērtē arodbiedrība.
Pagājušajā nedēļā IZM nāca klajā ar ieceri ieviest jaunu izglītības iestāžu vadītāju sertifikāciju un tā provizoriski būtu jāveic reizi sešos gados. “Mērķis nav nevienu direktoru atbrīvot no darba, bet gan panākt, lai katrs direktors ir izcils vadītājs. Tas mums ļaus tos spēcīgākos paturēt savā nozarē, savukārt tiem, kuriem būtu jāpilnveidojas, iespējams, būs piedāvātas citas iespējas. Sertifikāciju varētu uzsākt no 2023./2024.gada,” pauda izglītības ministre Anita Muižniece.
Tikmēr LIZDA vadītāja Inga Vanaga šo ieceri vērtē skeptiski, uzsverot, ka patreiz jau pastāv dubulta izglītības iestāžu vadītāju vērtēšana – tā notiek izglītības iestādes akreditācijas procesa ietvaros, kā arī direktoru darbu regulāri vērtē arī pašvaldība.
Atsaucoties uz LIZDA nesen veiktās izglītības iestāžu vadītāju aptaujas rezultātiem, arodbiedrība norāda: 67% no aptaujas respondentiem pauda uzskatu, ka izglītības iestādes vadītāja darbu jau patreiz apgrūtina pārāk liela kontrolējošo institūciju uzraudzība.
“Ir jāuzticas vadītājiem un viņu vadītajiem kolektīviem. Vadītājiem ir jāsaņem lielāks profesionālais atbalsts, lielāka profesionālā brīvība, nevis jārada vēl trešā vērtēšanas sistēma. Ja ministrija uzskata, ka ar divām esošajām vērtēšanas sistēmām nepietiek, tad pareizāk būtu veikt jau esošo vērtēšanas sistēmu revīziju un novērst nepilnības, “ norāda I. Vanaga.