Slodzes INFO:
Atalgojuma INFO:
Slodzes vadlīniju INFO:
Vadlīnijas pedagogu darba slodzes līdzsvarošanai
Vadlīnijas pedagogu darba slodzes līdzsvarošanai (vadlīnijas) izstrādātas
saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 17. septembra protokollēmuma Nr. 47 1. §
„Informatīvais ziņojums „Par pedagogu darba slodzes līdzsvarošanu un likmes paaugstināšanu””
(turpmāk ‒ ziņojums) 8. punktā1
Izglītības un zinātnes ministrijai sadarbībā ar Latvijas Izglītības
un zinātnes darbinieku arodbiedrību, Latvijas Pašvaldību savienību un Latvijas Izglītības vadītāju
asociāciju noteikto.
Vadlīniju mērķis ir radīt vienotu pieeju pedagogu līdzsvarotas darba slodzes
nodrošināšanai, kas veicinātu pedagogiem iespēju veidot atbalstošu, radošu darba vidi, motivējot
un novērtējot pedagogu ieguldījumu un entuziasmu, pacietību, paškontroli un empātiju.
Jaunā izglītības satura ieviešanai un tā noteiktā mērķa – nodrošināt katram izglītojamam
mūsdienīgas lietpratības izglītību – sasniegšanai, jāpilnveido un reizēm jāveido cita pieeja mācību
procesam, kas ietekmē nepieciešamību pedagogu darba slodzes līdzsvarošanai. Akcentu
pārvēršana no zināšanu nodošanas uz mācīšanās vadīšanu, kur izglītojamie mācās iedziļinoties,
pedagogam ir radošs, laikietilpīgs darba process, jo pedagogs:
– izvirza izglītojamiem skaidrus un jēgpilnus sasniedzamos mērķus;
– mācību procesā piedāvā daudzveidīgus, kompleksus, personiski nozīmīgus uzdevumus,
kas dod iespēju veidot patiesu izpratni, savstarpēji saistīt mācību procesā apgūto, rosina
izvēlēties piemērotākos problēmu risināšanas paņēmienus;
– nodrošina atbilstošu atbalstu un regulāru atgriezenisko saiti mācību laikā;
– rosina izglītojamos reflektēt par savu mācīšanos.
Pedagoga darba slodze
Pedagoga darba slodzi nosaka izglītības iestādes vadītājs, ievērojot Ministru kabineta
2016. gada 5. jūlija noteikumos Nr. 445 „Pedagogu darba samaksas noteikumi” (turpmāk –
noteikumi Nr. 445) noteiktās prasības, izglītojamo skaitu klasē un mācību priekšmetu, ko
pedagogs māca, kā arī izglītības iestādes dibinātāja noteikto kārtību pedagogu slodžu sadalei.
Izglītības iestādes vadītāja atbildību nosaka:
1) Izglītības likuma 30.panta pirmā un otrā daļas, kur, cita starpā, ir noteikts, ka izglītības
iestādes vadītājs atbild par izglītības iestādes darbību un tās rezultātiem, par šā likuma un
citu izglītības iestādes darbību reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanu, kā arī par
intelektuālo, finanšu un materiālo līdzekļu racionālu izmantošanu. Izglītības iestādes
vadītājs nodrošina izglītības iestādes darbību pašvaldības izglītības ekosistēmā, kā arī,
izglītības iestādes vadītājs savu pilnvaru ietvaros patstāvīgi lemj par izglītības iestādes
intelektuālo, finanšu un materiālo līdzekļu izmantošanu un nosaka izglītības iestādes
darbinieku darba samaksu, kas nav mazāka par Ministru kabineta noteikto darba samaksu;
2) Vispārējās izglītības likuma 11. panta otrā daļa2
, kur cita starpā ir noteikts, ka izglītības
iestādes vadītājs ir atbildīgs par izglītības iestādes nodrošināšanu ar pedagogiem;
3) Profesionālās izglītības likuma 17.3
panta pirmā daļa, kur noteikts, ka. Profesionālās
izglītības iestādes vadītāja tiesības, pienākumus un atbildību nosaka Izglītības likums.
Pedagoga darba slodzes plānošanas kārtība ir noteikta noteikumu Nr. 445 15. punktā –
pedagoga darba slodzi astronomiskajās stundās plāno izglītības iestādes vadītājs sadarbībā ar
pedagogu, nosakot darba pienākumus gada laikā. Pedagogu darba slodzi, kas atbilst vienai
mēneša darba algas likmei, nosaka saskaņā ar šo noteikumu 3. pielikumu. Minētajā pielikumā ir
noteikts, ka „* Izglītības iestādes vadītājs un pedagogs var vienoties par citu darba slodzes
sadalījumu; ** Izglītības iestādes vadītājam un pedagogam vienojoties, darba slodzi nedēļā
mācību stundu/nodarbību vadīšanai var palielināt, bet ne vairāk kā par divām stundām (attiecas
uz profesionālās ievirzes izglītības pedagogiem); *** Atbilstoši amata aprakstam; **** Iekļauti
visi darba pienākumi.”
Vienošanās par darba slodzes sadalījumu starp izglītības iestādes vadītāju un pedagogu
uzskatāma par noslēgtu, ja pedagogs ir iepazinies ar attiecīgā perioda tarifikāciju, to apstiprinot
ar parakstu.
Pedagoga darba slodze gadā – kopējais darba nedēļu skaits gadā, kurā ietilpst nedēļu skaits
pie intensīva mācību procesa (mācību gads) un nedēļu skaits pie mazāk intensīva mācību procesa
(izglītojamo brīvlaiks). Neatkarīgi no darba intensitātes, pedagoga gada slodze atbilst darba
nedēļu skaitam gadā ar ietvertu tarificēto stundu skaitu nedēļā. Izglītības iestādes vadītājs
sadarbībā ar pedagogu darba slodzi plāno astronomiskajās stundās, nosakot darba pienākumus un
iekļaujot tos amata aprakstā. Ja pedagogam tiek noteikta kāda cita pedagoga aizvietošana, tad
darba samaksa vai piemaksa tiek noteikta proporcionāli arī par citiem pienākumiem, ne tikai par
kontaktstundām.
Izglītības iestādes vadītājs ievēro Izglītības likumā noteiktās pedagoga tiesības uz astoņu
nedēļu atvaļinājumu.
Pedagoga darba slodze gadā ir 44 nedēļas, atvaļinājums ir 8 nedēļas. Vadlīnijās
atspoguļoti ieteikumi pedagoga slodzes vienā nedēļā un 44 nedēļās līdzsvarošanai atbilstoši
izglītības pakāpei un veidam.
Izglītojamo mācību ekskursijas, kas notiek mācību stundu laikā un ir saistītas ar konkrētu
mācību priekšmetu nav uzskatāmas par papildu pienākumu, bet kompensējas attiecīgajā mācību
stundā, kā arī izglītojamo ekskursijas, ja to norises laiks iekļaujas pedagogam attiecīgajā dienā
tarificēto mācību stundu laikā, netiek uzskatītas par papildu pienākumu. Papildu pienākumos
iekļauj izglītojamo ekskursiju laiku, kas pārsniedz pedagogam tarificēto stundu skaitu attiecīgajā
dienā. Ja izglītojamo ekskursijas laiks pārsniedz pedagogam tarificēto stundu skaitu attiecīgajā
dienā, tad pārsniegtais laiks kompensējams, piemēram, nosakot brīvdienu vai brīvas stundas
izglītojamo brīvlaikā.
Vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pedagogi
Vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības izglītojamā slodze gadā katru
gadu tiek noteikta ar Ministru kabineta noteikumiem, piemēram, Ministru kabineta 2022. gada
29. novembra noteikumi Nr.745 „Noteikumi par 2023./2024. mācību gada un mācību semestru
sākuma un beigu laiku un brīvdienu laiku”. Līdz ar to, atkarībā no izglītojamā slodzes mācību
gadā, pedagoga darba slodze ietver nedēļas ar intensīvu darbu (mācību gads) un mazāk intensīvu
darbu (nedēļas bez intensīva mācību procesa – izglītojamo brīvlaiks). Izglītības iestādes vadītājs,
nosakot darba pienākumus, ņem vērā, kādu mācību priekšmetu māca, kādās klasēs vai klašu
grupās pedagogs strādā.
Pedagoga darba slodze, kas atbilst vienai mēneša darba algas likmei:
vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pedagogiem ir vidēji 36 darba
stundas nedēļā – mācību stundas un fakultatīvās nodarbības, to sagatavošana, izglītojamo rakstu
darbu labošana, individuālais un grupu darbs ar izglītojamiem un konsultācijas, klases
audzināšana, metodiskais darbs izglītības iestādē, projektu vadība un citas ar izglītības iestādes
attīstību saistītas darbības. Darba slodze nedēļā mācību stundu vadīšanai ir līdz 65 procentiem un
citiem pienākumiem – ne mazāk kā 35 procenti no kopējās darba slodzes nedēļā.
Speciālās izglītības iestāžu, speciālo klašu un grupu, speciālās korekcijas izglītības iestāžu (kurās
nepilngadīgie tiek ievietoti ar tiesas nolēmumu) skolotāju, kā arī vispārējās un profesionālās
izglītības iestāžu skolotāju, kuri izglītības programmas īsteno ieslodzījuma vietās, kopējais
tarificēto stundu skaits nedēļā nedrīkst pārsniegt Darba likuma 131.panta trešajā daļā noteikto
normālo nedēļas darba laiku darbiniekiem, kuru darbs saistīts ar īpašu risku, t.i., 35 stundas
nedēļā. Darbs, kuru darbinieks veic virs normālā darba laika uzskatāms par virsstundu darbu, kas
ir nosakāms un apmaksājams atbilstoši Darba likuma regulējumam. Piemaksas apmēru par darbu
īpašos apstākļos no valsts budžeta finansēto izglītības iestāžu pedagogiem nosaka Ministru
kabineta 2016. gada 5. jūlija noteikumu Nr. 445 “Pedagogu darba samaksas
noteikumi” 4. pielikums.
Izglītības iestādes vadītājs pedagoga darba slodzi līdzsvaro, ņemot vērā to, kādu mācību
priekšmetu māca, kādā klašu grupā pedagogs strādā, proti, 1.klasē – 34 nedēļas, 2. – 8.klasē – 35
nedēļas, 9.klasē – 37 nedēļas, 10. – 11.klasē – 35 nedēļas, 12.klasē – 38 nedēļas. Vadlīnijās
piemērota izglītojamā vidējā slodze gadā, kas ir 36 nedēļas. Pedagoga gada darba slodze (44
nedēļas) sastāv no vidēji 36 intensīva (kontaktstundas) darba nedēļām un vidēji 8 mazāk intensīva
(bez kontaktstundām) darba nedēļām. Piemēram, nosakot pedagoga slodzi 36 stundas nedēļā, kur
21 h ir mācību stundas un 15 h citiem pienākumiem katru nedēļu, kas mācību gadā sastāda 58.3%
mācību stundām un 41,6% citiem pienākumiem, ievērojot, ka pedagoga darba laikā ieskaitāmas
arī nedēļas, kurās nenotiek mācību process (mācību gads ir beidzies, bet pedagogam vēl nav
atvaļinājums), pedagoga darba slodzi sastāda 48% mācību stundām un 52% citiem pienākumiem.
Nosakot pedagoga slodzi 36 stundas nedēļā, kur 24 h ir mācību stundas un 12 h citiem
pienākumiem katru nedēļu, kas mācību gadā sastāda 66,7% mācību stundām un 33,3% citiem
pienākumiem, ievērojot, ka pedagoga darba laikā ieskaitāmas arī nedēļas, kurās nenotiek mācību
process (mācību gads ir beidzies, bet pedagogam vēl nav atvaļinājums), pedagoga darba slodzi
sastāda 55% mācību stundām un 45% citiem pienākumiem. Nosakot pedagoga slodzi 36 stundas
nedēļā, kur 26 h ir mācību stundas un 10 h citiem pienākumiem katru nedēļu, kas mācību gadā
sastāda 72,2% mācību stundām un 27,8% citiem pienākumiem, ievērojot, ka pedagoga darba laikā
ieskaitāmas arī nedēļas, kurās nenotiek mācību process (mācību gads ir beidzies, bet skolotājam
vēl nav atvaļinājums), pedagoga darba slodzi gadā sastāda 59% mācību stundām un 41% citiem
pienākumiem.
Pedagoga slodze:
➢ stundas, kad pedagogs ir kontaktā vai attālināti ar izglītojamo mācību programmas
apguvei:
– mācību stundas (tai skaitā fakultatīvās nodarbības);
– viena klases audzināšanas stunda (nedēļā),
➢ citi pienākumi:
– gatavošanās darbam ar izglītojamajiem, pēc nepieciešamības (piemēram, pa
jomām; informācijas tehnoloģiju iespējām (darba apjoma), kā arī ņemot vērā
mācību priekšmetu, izglītojamo skaitu, ko pedagogs māca klasē vai grupā, u.c.);
– konsultācijas izglītojamajiem;
– individuālais un grupu darbs ar izglītojamajiem;
– izglītojamo zinātniski pētniecisko darbu vadīšana (kontaktstundas);
– audzināšanas stundas, ņemot vērā izglītojamo skaitu klasē vai grupā, audzināšanas
darba īstenošanai ārpus klases un izglītības iestādes;
– pienākumi, kas saistīti ar obligāto dokumentāciju (klases žurnāls elektroniskais,
kas ietver arī dienasgrāmatu);
– atgriezeniskās saites sagatavošana un sniegšana izglītojamajiem un vecākiem pēc
izglītības iestādē noteiktās kārtības;
– rakstu darbu sagatavošana un labošana, mācību materiālu izveide;
– izglītojamo individuālo mācību plānu izstrāde, uzraudzība, analīze (ja
nepieciešams);
– sadarbība starp jomas pedagogiem, mācību stundu vērošana, analīze, dalīšanās
pieredzē, labās prakses ieviešana, popularizēšana u.c.;
– metodiskais darbs, metodisko materiālu veidošana un uzkrāšana pēc izglītības
iestādē noteiktās kārtības;
– inovāciju ieviešana (mērķtiecīgai jaunu digitālo rīku izmantošanai, metodiskās
pieejas utt.);
– mācību satura īstenošanai ārpus klases un izglītības iestādes mācību priekšmetu
pedagogiem, laiks darba izvērtēšanai un tālāko mērķu plānošanai u.c.;
– pašvērtējuma veikšanai, dalībai izglītības iestādes attīstībā, plānošanā u.c.,
➢ citi ar izglītības iestādes vadītāja rīkojumu nosakāmi pienākumi:
– mācību jomas vadīšana, mācīšanās grupu, kopienas vadīšana, eksāmenu un valsts
pārbaudes darbu vadīšana, labošana, novērošana;
– studentu praktikantu prakšu vadīšana, mentorings (pedagogam var noteikt amatu
“skolotājs mentors”, ja kopējā pedagoga darba slodze nepārsniedz 40 darba
stundas nedēļā);
– dalība projektos, konkursos, koncertos, sacensībās.
Profesionālās izglītības pedagogi
Profesionālā izglītībā nav noteikti mācību gada un mācību semestru sākuma un beigu laiki
un brīvdienu laiki. Profesionālās izglītības izglītojamā slodzi regulē Ministru kabineta 2020. gada
2. jūnija noteikumi Nr.332 ,,Noteikumi par valsts profesionālās vidējās izglītības standartu un
valsts arodizglītības standartu”, kur noteikts, ka izglītības iestāde arodizglītības programmu īsteno
1420 līdz 4250 mācību stundās, profesionālās vidējās izglītības programmu īsteno 2120 līdz 5740
mācību stundās, tās apjomu un īstenošanas ilgumu nosakot atbilstoši šo noteikumu
1. pielikumam, pieļaujot izņēmumus izglītības programmu grupā „Mūzika un skatuves māksla”
un izglītības programmās, pēc kuru apguves tiek piešķirta jūrnieka profesionālā kvalifikācija.
Savukārt, saskaņā ar Ministru kabineta 2016.gada 5.jūlija noteikumu Nr. 445 “Pedagogu darba
samaksas noteikumi”: 10. un 11. punktu pedagogu mēneša darba algas likmi laikposmam no
kārtējā gada 1.septembra līdz nākamā gada 31.augustam nosaka izglītības iestādes vadītājs.
Izglītības iestādes vadītājs, nosakot darba pienākumus, ņem vērā kopējo pedagoga slodzi (stundu
skaitu) gadā.
Pedagoga darba slodze, kas atbilst vienai mēneša darba algas likmei:
profesionālās izglītības pedagogiem ir 30 darba stundas nedēļā – mācību stundas un
fakultatīvās nodarbības, to sagatavošana, izglītojamo rakstu darbu labošana, individuālais un
grupu darbs ar izglītojamiem un konsultācijas, klases audzināšana, metodiskais darbs izglītības
iestādē, projektu vadība un citas ar izglītības iestādes attīstību saistītas darbības, kā arī
izglītojamo prakšu, patstāvīgā darba un eksāmenu vadīšana. Darba slodze nedēļā mācību stundu
vadīšanai ir līdz 65 procentiem un citiem pienākumiem – ne mazāk kā 35 procenti no kopējās
darba slodzes nedēļā. Izglītības iestādes vadītājs un pedagogs var vienoties par citu darba slodzes
sadalījumu.
Pedagoga gada darba slodze (44 nedēļas) sastāv vidēji no 41 intensīva (kontaktstundas)
darba nedēļām un apmēram 3 mazāk intensīva (bez kontaktstundām) darba nedēļām.
Darba likuma 74.panta pirmajā daļā noteikts, ka Darba devējam ir pienākums izmaksāt
noteikto darba samaksu, ja darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ, īpaši gadījumos, kad
darbinieks, tai skaitā neveic darbu svētku dienā, kas iekrīt darbiniekam noteiktajā darba dienā.
Tādējādi, pedagogam ir izmaksājama noteiktā darba samaksa, ja pedagogam stundas iekrīt svētku
dienā. Pedagoga slodzi astronomiskajās stundās plāno izglītības iestādes vadītājs sadarbībā ar
pedagogu, nosakot darba pienākumus gada laikā.
Profesionālās izglītības iestāžu pedagogiem noteiktā darba slodze gadā ir 1320 stundas,
izņemot skolotājs baleta mākslinieks horeogrāfijas profesionālās izglītības iestādē, kuram
noteiktā darba slodze gadā ir 924 stundas.
Pedagoga slodze:
➢ kontaktstundas izglītības programmas īstenošanai:
– mācību stundas ( klātienē vai attālināti);
– viena grupas audzināšanas stunda (nedēļā), (ja attiecināms);
➢ citi pienākumi:
– gatavošanās mācību stundām, ņemot vērā mācību priekšmetu specifiku,
izglītojamo skaitu un izmantojamās tehnoloģijas, t.sk. instrumentu/ darbarīku
uzturēšana, sagatavošana mācību stundai, un izmantojamās mācību metodes un
mācību materiālu pieejamību/iztrūkumu;
– konsultācijas izglītojamajiem;
– individuālais un grupu darbs ar izglītojamajiem (izglītojamo sagatavošana skatēm,
konkursiem, izstādēm, koncertiem un kolektīvai muzicēšanai);
– gatavošanās audzināšanas stundām un audzināšanas pasākumu īstenošana, ņemot
vērā izglītojamo skaitu klasē vai grupā, t.sk. pasākumus ārpus klases un izglītības
iestādes;
– pienākumi, kas saistīti ar obligāto dokumentāciju (grupas žurnāls elektroniskais,
kas ietver arī dienasgrāmatu);
– mācību materiālu izveide un uzkrāšana pēc izglītības iestādē noteiktās kārtības;
– pārbaudes darbu sagatavošana (rakstu darbi, skates, mācību koncerti);
– rakstu darbu labošana, citu pārbaudījumu formu vērtēšana (skates, mācību
koncerti);
– atgriezeniskās saites sagatavošana un sniegšana izglītojamajiem un vecākiem pēc
izglītības iestādē noteiktās kārtības;
– izglītojamo individuālo mācību plānu izstrāde, uzraudzība, analīze (ja
attiecināms);
– sadarbība starp jomas pedagogiem, mācību stundu vērošana, analīze, dalīšanās
pieredzē, labās prakses ieviešana, popularizēšana u.c.;
– inovāciju ieviešana (mērķtiecīgai jaunu digitālo rīku izmantošanai, metodiskās
pieejas utt.);
– sagatavošanās mācību satura īstenošanai ārpus klases un izglītības iestādes, darba
izvērtēšana un tālāko mērķu plānošana u.c.;
– pašvērtējuma veikšana, dalība izglītības iestādes attīstībā, plānošanā u.c.;
– izglītojamo prakšu, patstāvīgā darba, kursa darbu un eksāmenu vadīšana;
➢ citi ar izglītības iestādes vadītāja rīkojumu nosakāmi pienākumi:
– metodiskās komisijas un izglītības programmas vadīšana, tai skaitā pedagogu
sadarbības plānošana un īstenošana;
– mentorings (pedagogam var noteikt amatu “skolotājs mentors”, ja kopējā
pedagoga darba slodze nepārsniedz 40 darba stundas nedēļā);
– dalība projektos, konkursos, sacensībās.
Profesionālās ievirzes izglītības pedagogi
Profesionālās ievirzes mūzikā, mākslā, dejā izglītības iestāžu pedagogu slodze:
➢ kontaktstundas izglītības programmas īstenošanai:
– mācību stundas;
– viena grupas audzināšanas stunda (nedēļā) (ja attiecināms).
➢ citi pienākumi:
– gatavošanās mācību stundām, ņemot vērā mācību priekšmetu specifiku,
izglītojamo skaitu un izmantojamās tehnoloģijas, t.sk. instrumentu/ darbarīku
uzturēšana, sagatavošana mācību stundai, un izmantojamās mācību metodes un
mācību materiālu pieejamību/iztrūkumu;
– izglītojamo sagatavošana skatēm, konkursiem;
– konsultācijas izglītojamajiem;
– individuālais un grupu darbs ar izglītojamajiem (izglītojamo sagatavošana
konkursiem, izstādēm, koncertiem un kolektīvai muzicēšanai);
– gatavošanās audzināšanas stundām un audzināšanas pasākumu īstenošana, ņemot
vērā izglītojamo skaitu klasē vai grupā, t.sk. pasākumus ārpus klases un izglītības
iestādes;
– pienākumi, kas saistīti ar obligāto dokumentāciju (klases žurnāls elektroniskais,
kas ietver arī dienasgrāmatu);
– mācību materiālu izveide un uzkrāšana pēc izglītības iestādē noteiktās kārtības;
– pārbaudes darbu sagatavošana (rakstu darbi, skates, mācību koncerti);
– rakstu darbu labošana, citu pārbaudījumu formu vērtēšana (skates, mācību
koncerti);
– atgriezeniskās saites sagatavošana un sniegšana izglītojamajiem un vecākiem pēc
izglītības iestādē noteiktās kārtības;
– izglītojamo individuālo mācību plānu izstrāde, uzraudzība, analīze;
– sadarbība starp jomas pedagogiem, mācību stundu vērošana, analīze, dalīšanās
pieredzē, labās prakses ieviešana, popularizēšana u.c.;
– inovāciju ieviešana (mērķtiecīgai jaunu digitālo rīku izmantošanai, metodiskās
pieejas utt.);
– sagatavošanās mācību satura īstenošanai ārpus klases un izglītības iestādes, darba
izvērtēšana un tālāko mērķu plānošana u.c.;
– pašvērtējuma veikšana, dalība izglītības iestādes attīstībā, plānošanā u.c.;
– noslēguma darbu un eksāmenu vadīšana.
➢ citi ar izglītības iestādes vadītāja rīkojumu nosakāmi pienākumi:
– metodiskās komisijas un izglītības programmas vadīšana, tai skaitā pedagogu
sadarbības plānošana un īstenošana; mentorings (pedagogam var noteikt amatu
“skolotājs mentors”, ja kopējā pedagoga darba slodze nepārsniedz 40 darba
stundas nedēļā);
– dalība projektos.
Profesionālās ievirzes sporta izglītības iestāžu pedagogu slodze:
➢ stundas, kad pedagogs ir kontaktā ar izglītojamo mācību programmas apguvei:
– mācību treniņu nodarbības;
➢ citi pienākumi:
– gatavošanās nodarbībām un sacensībām, individuālu treniņu plānu izstrādāšana,
izglītojamo gatavošana dalībai sacensībās, izglītojamo rezultātu apkopošana,
treniņu un sacensību sasniegumu dinamikas analīze;
– dalība sacensībās (izglītojamo nokļūšana uz sacensībām, pedagoga klātbūtne
tajās);
– obligātās dokumentācijas aizpildīšana, metodiskais darbs, tai skaitā dalība
izglītības iestādes pedagoģiskajā padomē, izglītības iestādes padomē, metodiskajā
komisijā;
– darbs ar vecākiem (informēšana, sapulces);
– pašvērtējuma veikšana, līdzdalība izglītības iestādes attīstībā;
– mācību materiālu izveide un uzkrāšana pēc izglītības iestādē noteiktās kārtības;
– atgriezeniskās saites sagatavošana un sniegšana izglītojamajiem un vecākiem pēc
izglītības iestādē noteiktās kārtības;
– izglītojamo individuālo mācību plānu izstrāde, uzraudzība, analīze;
– sadarbība starp jomas pedagogiem, mācību stundu vērošana, analīze, dalīšanās
pieredzē, labās prakses ieviešana, popularizēšana u.c.;
– inovāciju ieviešana (mērķtiecīgai jaunu digitālo rīku izmantošanai, metodiskās
pieejas utt.).
➢ citi ar izglītības iestādes vadītāja rīkojumu nosakāmi pienākumi:
– studentu prakšu vadīšana, mentorings (pedagogam var noteikt amatu “skolotājs
mentors”, ja kopējā pedagoga darba slodze nepārsniedz 40 darba stundas nedēļā);
– dalība projektos.
Interešu izglītības pedagogi
Pedagoga slodze:
➢ stundas, kad pedagogs ir kontaktā ar izglītojamo mācību programmas apguvei:
– pulciņu, nodarbību, interešu izglītības stundu vadīšana;
➢ citi pienākumi:
– gatavošanās mācību stundām un nodarbībām, ņemot vērā programmas un jomas
specifiku, izglītojamo skaitu un izmantojamās tehnoloģijas, t.sk. instrumentu/
darbarīku uzturēšana, sagatavošana nodarbībai, un izmantojamās mācību metodes
un mācību materiālu pieejamību/iztrūkumu;
– individuālais un grupu darbs ar izglītojamajiem (izglītojamo sagatavošana un
pavadīšana uz konkursiem, izstādēm, koncertiem, izrādēm, sacensībām u.c. ārpus
iestādes pasākumiem);
– pienākumi, kas saistīti ar obligāto dokumentāciju (elektroniskais žurnāls, saziņa
ar vecākiem);
– koncertu, izstāžu, radošo darbnīcu vadīšana;
– metodiskais darbs;
– projektu vadība;
– līdzdalība izglītības iestādes attīstībā u.c.;
– mācību materiālu izveide un uzkrāšana pēc izglītības iestādē noteiktās kārtības;
– atgriezeniskās saites sagatavošana un sniegšana izglītojamajiem un vecākiem pēc
izglītības iestādē noteiktās kārtības;
– izglītojamo individuālo mācību plānu izstrāde, uzraudzība, analīze;
– sadarbība starp jomas pedagogiem, mācību stundu vērošana, analīze, dalīšanās
pieredzē, labās prakses ieviešana, popularizēšana u.c.;
– inovāciju ieviešana (mērķtiecīgai jaunu digitālo rīku izmantošanai, metodiskās
pieejas utt.).
Pirmsskolas izglītības pedagogi
Pirmsskolas Izglītības programmu īsteno atbilstoši izglītības iestādes nolikumam, kā to
nosaka Ministru kabineta 2018. gada 21. novembra noteikumi Nr.716 ,,Noteikumi par valsts
pirmsskolas izglītības vadlīnijām un pirmsskolas izglītības programmu paraugiem.” Izglītības
programmu paraugos ir noteikts, ka obligātā mācību satura īstenošanu plāno un organizē divos
posmos. Laikposmā no 1. septembra līdz 31. maijam nodrošina mācību procesu valsts
pirmsskolas izglītības vadlīnijās noteiktā pirmsskolas izglītības obligātā satura īstenošanai un
bērnam plānoto sasniedzamo rezultātu apguvei, laikposmā no 1. jūnija līdz 31. augustam
nodrošina mācību procesu bērna vispusīgas attīstības un iepriekšējā laikposmā iegūto zināšanu,
izpratnes, pamatprasmju un caurviju prasmju, kā arī vērtībās balstītu tikumu un ieradumu
nostiprināšanai. Izglītības iestādes vadītājs, nosakot darba pienākumus, ņem vērā programmu
paraugos noteiktos laika posmus.
Pirmsskolas izglītības pedagogiem darba slodze ir 40 darba stundas nedēļā – 34 darba
stundas ar izglītojamiem un 6 darba stundas, lai sagatavotos nodarbību vadīšanai un citu
pienākumu veikšanai:
➢ stundas, kad pedagogs ir kontaktā ar izglītojamo:
– dienas daļa, ko pedagogs pavada ar bērniem;
➢ citi pienākumi (bez izglītojamo klātbūtnes):
– gatavošanās rotaļnodarbībai (tās plānošana, mērķu un uzdevumu izvirzīšana,
vairāku scenāriju izstrāde ievērojot izglītojamo individuālās vajadzības, mācību
materiālu, drošas mācību vides sagatavošana, veicot citas nepieciešamās darbības
rotaļnodarbības sagatavošanā mācību gadam, semestrim, noteiktam periodam);
– izglītojamo individuālo plānu izstrāde, to pārraudzība, analīze, bērnu attīstības
vērtēšana (pedagoģisko vērojumu dokumentēšana);
– darbs ar vecākiem, konsultācijas, kopīgu uzdevumu izstrāde, atgriezeniskās saites
veidošana par bērnu sniegumu un sasniegumiem u.c.;
– obligātās dokumentācijas aizpildīšana;
– sadarbība un komunikācija ar citiem pedagogiem, atbalsta personālu, iestādes
vadību, vecākiem, pašvaldības izglītības speciālistiem;
– mācību un metodisko materiālu izveide;
– pedagoģiskās padomes sēdes un metodiskās sanāksmes;
– svētku pasākumu, mācību pārgājienu un ekskursiju plānošana, īstenošana un
analīze;
– pašvērtējuma veikšana;
– līdzdalība izglītības iestādes attīstībā.
➢ citi ar izglītības iestādes vadītāja rīkojumu nosakāmi pienākumi:
– metodiskās komisijas un izglītības programmas vadīšana, tai skaitā pedagogu
sadarbības plānošana un īstenošana;
– studentu prakšu vadīšana, jauno pedagogu (līdz 2 gadu darba stāžs) mentorings
(pedagogam var noteikt amatu “skolotājs mentors”, ja kopējā pedagoga darba
slodze nepārsniedz 40 darba stundas nedēļā);
– dalība projektos u.c.
Atbalsta personāls
Izglītības psihologs, sociālais pedagogs, skolotājs logopēds, speciālais
pedagogs, pedagoga palīgs
Izglītības psihologa, sociālā pedagoga, skolotāja logopēda, speciālā pedagoga, pedagoga
palīga slodzē kontaktam ar izglītojamo paredzami ne vairāk kā 70% no pedagogam tarificētās
slodzes. Minēto amatu pedagogu darba pienākumus un to līdzsvaru nosaka amata aprakstā.
Attiecībā uz izglītības psihologa amata pienākumiem un darba laika līdzsvarošanu
izglītības psihologa amata aprakstu skatīt Izglītības kvalitātes valsts dienesta mājaslapā
https://www.ikvd.gov.lv/lv/media/1131/download. Vadlīniju pielikumā pievienoti skolotāja
logopēda un speciālā pedagoga amata apraksti, kurus izstrādājušas attiecīgi logopēdu un speciālo
pedagogu asociācijas, saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju. Šos amata aprakstus
Izglītības un zinātnes ministrija iesaka izmantot, pieņemot darbā skolotāju logopēdu un speciālo
pedagogu un nosakot amata pienākumus.
Izglītības iestādes vadītājs, risinot būtiskus izglītības iestādes darbības jautājumus,
atbilstoši Izglītības likuma 28. pantā noteiktajam, ka izglītības iestāde ir patstāvīga izglītības
programmu izstrādē un īstenošanā, darbinieku izraudzīšanā, finanšu, saimnieciskajā un citā
darbībā saskaņā ar šo likumu, citiem likumiem un normatīvajiem aktiem un izglītības iestādes
nolikumu vai satversmi, var rīkoties, ievērojot izglītības iestādes patstāvības (autonomijas)
principu. Tomēr patstāvības (autonomijas) izmantošana nedrīkst būt pretrunā normatīvajiem
aktiem. Vispārējās izglītības, profesionālās izglītības, izņemot profesionālās vidējās izglītības
iestādes, un interešu izglītības iestāžu vadītāju vietniekiem mēneša darba algas likmi nosaka
izglītības iestādes vadītājs ne mazāk kā 80 procentu apmērā no izglītības iestādes vadītājam šo
noteikumu 1. pielikuma 3. tabulā noteiktās zemākās mēneša darba algas likmes, bet
struktūrvienību vadītājiem – ne mazāk kā 60 procentu apmērā no izglītības iestādes vadītājam šo
noteikumu 1. pielikuma 3. tabulā noteiktās zemākās mēneša darba algas likmes ievērojot, ka
vadītāja vietniekam un struktūrvienības vadītājam mēneša darba algas likme nav zemāka par
vispārējās pamata un vidējās izglītības pedagogu zemākās mēneša darba algas likmi, ja darba
slodze ir 40 stundas nedēļā.
Profesionālās vidējās izglītības iestāžu vadītāju vietniekiem un struktūrvienību vadītājiem
zemāko mēneša darba algas likmi nosaka izglītības iestādes vadītājs ne mazāk kā 80 procentu
apmērā no izglītības iestādes vadītājam šo noteikumu 1. pielikuma 2. tabulā noteiktās zemākās
mēneša darba algas likmes, ievērojot, ka vadītāja vietniekam un struktūrvienības vadītājam
mēneša darba algas likme nav zemāka par profesionālās izglītības pedagogu zemākās mēneša
darba algas likmi, ja darba slodze ir 40 stundas nedēļā.
Ieteikumi izglītības iestādes vadītājam un dibinātājam pedagogu darba slodzes līdzsvarošanā
Izglītības iestādes vadītājam kopā ar izglītības iestādes dibinātāju3
, pamatojoties uz
dibinātāja izglītības stratēģijā un izglītības iestādes attīstības plānā noteiktajiem izglītības iestādes
mērķiem un uzdevumiem, saskaņā ar īstenojamām izglītības programmām, ieteikums:
➢ izvērtēt esošā pedagoģiskā personāla potenciālu;
➢ plānot intelektuālos resursus un organizēt mācību darbu ar mērķi izglītības iestādē
pēc iespējas vairāk pedagogiem nodrošināt slodzi, kas atbilst Ministru kabineta
2016.gada 5.jūlija noteikumu Nr.445 ,,Pedagogu darba samaksas noteikumi”
32.punktā noteiktajam.
Atsevišķos gadījumos, nodrošinot pedagogiem pilnas darba slodzes iespējas, ieteikums
veidot sadarbību starp izglītības iestādēm un citām institūcijām, lai pedagogam veidotos pēc
iespējas atbalstošāka vide darbam ilgtermiņā.
Izglītības iestādes vadītājs ņem vērā:
➢ pedagoga tiesības saņemt atlīdzību par papildu darbu atbilstoši Darba likuma 65.pantam
un Ministru kabineta 2016.gada 5.jūlija noteikumu Nr.445 ,,Pedagogu darba samaksas
noteikumi” 25.punktam, kas nosaka, ka piemaksu par papildu pedagoģisko darbu, kas
nav iekļauts pedagoga amata aprakstā (darba apjoma palielināšanās, izņemot promesošu
pedagogu aizvietošanu), pedagogam piešķir un piemaksas apmēru nosaka attiecīgās
izglītības iestādes vadītājs darba samaksas fonda ietvaros;
➢ Ministru kabineta noteikumos Nr. 445 ,,Pedagogu darba samaksas noteikumi”
pedagogiem noteiktas piecas iespējamās piemaksas (22., 23., 24., 251., 271., punkts).
Izglītības iestādes vadītājam un izglītības iestādes dibinātājam ieteicamās darbības
pedagogu darba slodzes līdzsvarošanā:
1) identificēt pedagogu vakances un noteikt veicamās darbības nepieciešamo pedagogu
piesaistei (nodrošināt pilnas slodzes darbu, informēt par atbalsta vajadzībām darba un
dzīvesvietai iestādes dibinātāju (meklējot risinājumu), sociālās garantijas u.c.);
2) veicināt un atbalstīt pārkvalifikāciju vai papildu kvalifikācijas iegūšanu pedagogiem,
kuriem plānotas pilnas slodzes darba iespējas izglītības iestādē;
3) nodrošināt pakāpenisku pedagogu paaudžu maiņu, veicināt jaunu pedagogu piesaisti
(sadarbība ar augstskolām, atbalsts topošajam pedagogam – stipendija ar nosacījumu
darbu turpināt izglītības iestādē, sociālās garantijas jau studiju procesā, atbalsts
mācību procesā, mentoru atbalsts, nodrošinātas prakses vietas u.c.).
Saskaņā ar Izglītības likuma 51.pantu pedagoga vispārīgie pienākumi izglītošanas procesā:
radoši un atbildīgi piedalīties attiecīgo izglītības programmu īstenošanā, veidot izglītojamā
atbildīgu attieksmi pret sevi, citiem, darbu, kultūru, dabu, audzināt krietnus, godprātīgus,
atbildīgus cilvēkus ‒ Latvijas patriotus, stiprināt piederību Latvijas Republikai, ievērot pedagoga
profesionālās ētikas normas, pilnveidot savu profesionālo kompetenci, ievērot izglītojamā
tiesības, sadarboties ar izglītojamā ģimeni izglītības jautājumos, piedalīties izglītības procesa
pilnveidē un izglītības iestādes padomē, veikt citus normatīvajos aktos noteiktos pienākumus. Var
uzskatīt, ka pedagoga vispārīgie pienākumi ietverti valstī noteiktajā zemākajā mēneša darba algas
likmē un tie nebūtu nosakāmi pedagoga darba slodzē darba stundās citu pienākumu veikšanai.
Vadlīnijās ietvertie skaidrojošie ieteikumi un metodiskie norādījumi tiks pilnveidoti, lai
turpinātu darba slodzes līdzsvarošanu, ņemot vērā, Eiropas Savienības dalībvalstu pieredzi, kur
darba slodzes sadalījums vidēji gadā ir 47% mācību nodarbībām, 53% citiem pienākumiem.