Ņemot vērā, ka uzsākta jaunā pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafika 2023.-2025.g. īstenošana, kā arī uzsākta darba slodzes balansēšana, tad nozares darbiniekiem rodas jautājumi, kā piemērot Ministru kabineta noteikumus un vadlīnijas par darba slodzes balansēšanu.
Kā zināms, tad:
* sarunu par 2023. gada valsts budžetu rezultātā LIZDA ir panākusi, ka no 2023. gada 1. janvāra pedagogiem ir piešķirti ~ 62 milj. EUR slodžu balansēšanai (kopējais valsts mērķdotācijas pieaugums 10,55%);
Taču, ņemot vērā, ka mācību gada vidū izglītības iestādei ir grūti veikt pienākumu pārdali, kā arī piesaistīt jaunus kolēģus u.t.m.l., tad 85% izglītības iestāžu šo finansējumu izmantoja esošās algas likmes celšanai, bet 15% izglītības iestāžu veica iekšējo slodžu balansēšanu vai noteica piemaksu par citiem pedagoģiskajiem darbiem, nepalielinot algas likmi.
*gājiena un streika rezultātā LIZDA ir panākusi, ka no 2023. gada 1. septembra pedagogiem ir piešķirti ~13 milj. EUR algas likmes celšanai, nodrošinot algas likmes pieaugumu 13,3%. (kopējais valsts mērķdotācijas pieaugums 4,43%).
Taču, ņemot vērā to, ka izglītības iestādes janvārī paaugstināja pedagogiem algas likmi par vairāk kā 13,3%, no septembra nav iespējams nodrošināt slodzes balansēšanu proporciju 65% mācību stundām, 35% citiem pienākumiem, nesamazinot pedagoga mēneša algas likmi.
Tāpat jāņem vērā fakts, ka līdz 2022.gada septembrim mērķdotācijas pedagogu algām sadales princips bija “nauda seko skolēnam līdz skolai”, šobrīd darbojas princips “skolēns pašvaldībā”. Praksē tas nozīmē, ka katrai pašvaldībai pašai ir tiesības pārdalīt mērķdotāciju starp skolām, atbilstoši pašvaldībā izstrādātajai mērķdotācijas sadales kārtībai.
Pašvaldību rīcību un motivāciju, sadalot finansējumu katrai konkrētajai skolai, ietekmē dažādi faktori.
Pedagogu algu katrā konkrētajā pašvaldībā ietekmē tostarp mērķdotācijas samazinājums, kuru, savukārt ietekmē gan skolēnu skaita samazinājums, gan tas, ka jau janvārī izcīnītais papildfinansējums tika ieliks likmes paaugstināšanā, nevis slodzes balansēšanā vai piemaksās. Tāpat arī tas, ka konkrētajā pašvaldībā pērn netika izlietots viss pieejamais finansējums, jo, ja pašvaldībā veidojas naudas atlikums, nākamajā gadā mērķdotāciju par šādu “nepieprasīto” summu kļūst mazāka.
Tā, piemēram:
vispārējā izglītībā
19 pašvaldībās ir samazinājies skolēnu skaits, 5 pašvaldībās samazinās mērķdotācija,
12 pašvaldībās ir naudas atlikumi;
speciālajā izglītībā
18 pašvaldībās samazinās skolēnu skaits, 6 pašvaldībās samazinās mērķdotācija;
pirmsskolās
36 (5-6 gadīgo pedagogiem) pašvaldībās samazinās skolēnu skaits, 1 samazinās mērķdotācija, 14 pašvaldībās ir atlikumi;
interešu izglītībā
23 pašvaldībās samazinās izglītojamo skaits, 3 samazinās mērķdotācija, 29 pašvaldībās ir atlikumi.
LIZDA uzsver, ka katrā konkrētajā pašvaldībā un pat katrā konkrētajā mācību iestādē situācija ar algu apmēru un darba slodzi var būt ļoti atšķirīga. Interesējoties par situāciju jūsu pašvaldībā, ir svarīgi savlaicīgi painteresēties, vai iepriekš pašvaldība no sava budžeta piemaksāja, lai visi pienākumi tiktu iekļauti un apmaksāti. Ja tagad pašvaldība “savu” naudu vairs neplāno piemaksāt, tad arī tas var ietekmēt algas apmēru pedagogam. Un atgādinām, ka arī mazā skolā pedagogiem pienākas slodzes balansēšana.
Tāpat atsevišķi LIZDA biedri mūs informē, ka, piemēram, pirmsskolās samazina darba slodzi, lai nodrošinātu zemākās darba algas likmes paaugstināšanu. Tas nav korekti.
Aicinām iestāžu vadītājus neklusēt, ja nauda nepietiek un kopā ar arodbiedrību cīnīties par savām darba tiesībām!