Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija 2022.gada 16.marta sēdē uz otro lasījumu Saeimā virzīja likumprojektu “Pašvaldību likums”, kur iekļauta norma, kas uzliek pienākumu visām pašvaldības iestādēm, tajā skaitā izglītības iestādēm, kandidātu atlasē uz amatiem sludināt atklātu konkursu. Tikmēr Latvijas Izglītības un zinātnes arodbiedrības biedri – izglītības iestāžu vadītāji – vērš uzmanību uz resursu trūkumu atklātu konkursu organizēšanai izglītības iestādēs, kā arī nelietderīgu esošo darbinieku darba laika patēriņu birokrātisku un formālu darbību izpildei. Līdz ar to LIZDA lūdz parlamentu neatbalstīt atklātu konkursu noteikšanu visiem pašvaldību iestāžu darbiniekiem un rosina risināt šo situāciju līdzvērtīgi visā valsts pārvaldē, nosakot amatu loku, uz kuriem būtu attiecināma atklāta konkursa rīkošana.
Saeimas komisija šo normu (20.panta piekto daļu) uz otro lasījumu virza šādā redakcijā:
“(5) Kandidātus uz amatiem pašvaldības administrācijā izvēlas atklātā konkursā. Amata kandidātu vērtēšanas kārtību un kritērijus (tai skaitā kandidāta izglītības, iepriekšējās darba pieredzes un kompetences prasības) nosaka attiecīgās iestādes vadītājs.”
Likumprojekta 20.panta pirmā daļa nosaka, ka pašvaldības administrācija ir pastarpinātā pārvalde, ko dome izveido pašvaldībai noteikto funkciju un uzdevumu izpildes nodrošināšanai un ka pašvaldības administrāciju veido pašvaldības izpildinstitūcijas – iestādes un amatpersonas. Saeimas komisijas 2022.gada 16.marta sēdē tika apstiprināts, ka ar pašvaldības administrācijas amatiem domātas visas pašvaldības iestādes un darbinieki, tajā skaitā skolotāji un sociālie darbinieki.
Latvijas Izglītības un zinātnes arodbiedrības biedri – izglītības iestāžu vadītāji – vērš uzmanību uz resursu trūkumu atklātu konkursu norises organizēšanai izglītības iestādēs, kā arī nelietderīgu esošo darbinieku darba laika patēriņu birokrātisku un formālu darbību izpildei. Lai gan likumprojektā “Pašvaldību likums” nav atrunāta atklāta konkursa organizēšanas kārtība, atklāts konkurss nav vienkārši darba sludinājuma publicēšana, tas ir rīkojams pēc noteiktām prasībām (pretendentu izvērtēšanas komisijas izveide, konkursa nolikuma sagatavošana un publicēšana, noteiktu termiņu ievērošana, pretendentu izvērtēšana un attiecīgi šo darbību dokumentāla noformēšana), kas būs papildus pienākumi jau esošajiem darbiniekiem. Izglītības iestādēs administratīvais personāls, kas varētu nodarboties ar atklātu konkursu organizēšanu, ir samazināts līdz minimumam (direktors, direktora vietnieks, lietvedis). Iespējams, iestāžu vadītāju vai zemāka līmeņa (departamentu, nodaļu) vadītāju amatos darbinieki nemainās bieži un šos konkursus organizē pašvaldība, kurai ir pietiekams administratīvā personāla resurss, bet skolotāju, sociālo darbinieku, arī fiziskā darba strādnieku – apkopēju, sētnieku un tamlīdzīgu amatu mainība vai darbinieku meklēšana uz cita darbinieka īsāku vai garāku prombūtni ir daudz biežāka, kas attiecīgi būtiski apgrūtina izglītības iestāžu darbinieku tiešo darba pienākumu kvalitatīvu izpildi.
Šobrīd gan valsts iestādēm, gan pašvaldībām ir iespēja pašiem noteikt kādā veidā tiek veikta darbinieku atlase (atklāti konkursi, iekšēji konkursi, darba sludinājumi utml.), kas nozīmē, ka atklātu konkursu rīkošana ir atļauta, bet nav obligāta (izņemot ierēdņu amatiem saskaņā ar Valsts civildienesta likumu). Ar šo normu atklāto konkursu organizēšana kā obligāta prasība tiks noteikta visām pašvaldības iestādēm, bet valsts iestādēm uz amatiem, kas nav ierēdņu amati, arī turpmāk nebūs jārīko atklāti konkursi. Gan valsts, gan pašvaldības iestādes darbojas pēc Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajiem principiem, arī ar citiem normatīvajiem aktiem noteiktajām prasībām būtu jābūt līdzvērtīgām, bet, pieņemot šo normu, pret pašvaldībām bez pamatota iemesla tiek piemēroti atšķirīgi nosacījumi nekā pret valsts iestādēm.
Pamatojoties uz iepriekš aprakstīto, LIZDA lūdz Saeimas deputātus neatbalstīt atklātu konkursu noteikšanu visiem pašvaldību iestāžu darbiniekiem un rosina risināt šo situāciju līdzvērtīgi visā valsts pārvaldē, nosakot amatu loku, uz kuriem būtu attiecināma atklāta konkursa rīkošana, piemēram, uz amatiem, kam tiek piešķirts valsts amatpersonas statuss pēc likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 4.panta (pašvaldībās tie varētu būt iestāžu un pašvaldības kapitālsabiedrību vadītāji, vietnieki, zemāka līmeņa vadītāji).