Apzinoties šā brīža ģeopolitisko situāciju, kā arī vispārējo budžeta taupības režīmu, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) un nozare kopumā ir saprotoša par valdības gatavību no nākamā gada 1. janvāra celt pedagogu algas par 2,6, nevis par likumā paredzētajiem 8,5%. Tomēr šāda piekāpšanās būs iespējama ar nosacījumu jau 2. oktobrī sēsties pie sarunu galda, lai uzsāktu diskusiju par pedagogu algu grafika tālākajiem soļiem, lai apspriestu nākotnes perspektīvu un citus LIZDA iezīmētos problēmu jautājumus. 2. oktobrī plānota pirmā arodbiedrības un politikas veidotāju tikšanās, lai līdz valsts budžeta iesniegšanai parlamentā būtu skaidrība par tālāko. To paredz vienošanās, kas šodien panākta LIZDA Padomes ārkārtas sēdē.
No 2025.gada 1.janvāra pedagogu atalgojums pieaugs par 2,6%. Finanšu ministrija norāda, ka, ņemot vērā nodokļu izmaiņas, 2025.gadā pedagogu neto atalgojums palielināsies vēl par vidēji 2,5% un kopā pedagogu algas varētu pieaugt par aptuveni 5%. LIZDA Padome ir lēmusi pagaidām nekādas aktīvas protesta akcijas neveikt, taču arodbiedrība rūpīgi sekos līdzi tālākajām norisēm un doto solījumu pildīšanai.
Šodien notikusi LIZDA Padomes ārkārtas sēde, kurā piedalījās LIZDA Valde un Padome, biroja vadība; izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša; finanšu ministrs Arvils Ašeradens; kultūras ministre Agnese Lāce; Saeimas frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputāte, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija priekšsēdētāja Agita Zariņa-Stūre; Saeimas frakcijas “Nacionālā apvienība” priekšsēdētāja vietniece, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāte Ilze Indriksone; Saeimas Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis; Saeimas Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāte, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija priekšsēdētājas biedre Līga Kļaviņa, Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji u.c. uzaicinātie.
Vanaga: izglītības nozare pieņem un akceptē ģeopolitiskās izmaiņas un budžeta iespējas
Uzrunājot LIZDA Padomes ārkārtas sēdes dalībniekus, arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga uzsvēra – padome ir īpaša ar to, ka tajā piedalās ļoti plašs mediju loks, vairāki nozares ministri, tāpat sēdes tiešraidi sociālajos tīklos varēja vēroja vairāki simti skatītāju, lai atklāti dzirdētu politiķu solījumus un argumentus. I. Vanaga atzina: “gribam cerēt, ka šī tikšanās būs pagrieziens, lai mums vairs nav jārīko šāda formāta diskusijas. Protams, tiešraide nodrošina iespēju sabiedrībai redzēt, kādas ir diskusijas, kādas ir vienošanās un kāda ir tālākā šo vienošanos izpilde. Taču šī tikšanās varēja nenotikt, ja arodbiedrībai informācija tiktu sniegta atklāti un savlaicīgi. 2023. gadā mums bija divas protesta akcijas – streiks un gājiens, kurā piedalījās vairāk kā 27 tūkstoši nozares darbinieku. Vienīgi pateicoties tik drastiskām metodēm, mēs toreiz panācām svarīgas vienošanās. Taču katrs no arodbiedrības biedriem zina un var apliecināt – gājieni un streiki ir galējais līdzeklis. Mēs vienmēr primāri gribam rast kompromisus miermīlīgā ceļā. Diemžēl, jau kopš Atmodas laikiem pedagogi regulāri iziet ielās, lai panāktu savas tiesības un piespiestu politiķus pildīt solījumus. Bet mums visiem kopā tas beidzot ir jāpārtrauc. Mēs katrs no šeit esošajiem esam līdzatbildīgs par šo situāciju, kas, būsim godīgi, grauj pedagogu profesijas prestižu. Mums visiem kopā ir jāiemācās apsēsties pie sarunu galda. Mums kopā jāpārtrauc politiskā vardarbība un ir jāmaina sadarbības stratēģija.”
I. Vanaga atzina, ka izglītības nozare viennozīmīgi spēj pieņemt un akceptēt ģeopolitiskās izmaiņas, jo drošībai ir jābūt pirmajā vietā. Taču, ja ir likumi, kas hroniski netiek ievēroti, tad arodbiedrība grib skaidras, savlaicīgas atbildes un precīzus pamatojumus. “Mēs visi sēdējām pie viena galda, vienojāmies. Paldies valdībai par divus gadus pildīto algu grafiku. Bet ir grafika pēdējais solis, par kuru atbilžu joprojām nav. Iekāpiet mūsu kurpēs – mēs redzam, ka citām amata grupām, tostarp politiķiem, ar viņu atalgojumu viss ir skaidrs. Bet par pedagogiem joprojām – nekas nav zināms. Tikai no medijos izskanējušajiem viedokļiem mēs varam nojaust, kas notiks tālāk. Pēc premjeres medijiem paustā saprotam, ka algu kāpums pedagogiem būs. Jā, nebūs solītie 8.5%, bet tomēr būs. Arī vakar no medijiem saņēmām ziņas, ka sarunu gaitā atrastie 30 miljoni eiro – par kuriem bija jāizšķiras vai tos novirzīt jaunajai reformai vai vismaz daļēji pedagogu algu kāpumam – tomēr “aizies” algām. Bet tā nav pareiza situācija, ka par pedagogiem būtiskām lietām nākas uzzināt no medijiem, nevis politiķiem. Tāpat mēs negribam radīt sajūtu, ka esam pret reformu. Nē, neesam. Bet tai ir jābūt kvalitatīvai un ne uz pedagogu rēķina. Mēs sakām, jā, reformai jābūt, bet mēs nevaram tās dēļ upurēt pedagogu intereses. Mēs neiebilstam pret jauno finansēšanas modeli kā tādu, bet ir arī citi resursi programmas “Skolā” finansēšanai, piemēram no skolu tīkla sakārtošanas.”
Finanšu ministrs atzīst, ka patreizējā situācija neveidojas no vieglas dzīves
Atbildot uz arodbiedrības pārmetumiem, finanšu ministrs Arvils Ašeradens uzsvēra – patreizējā situācija neveidojas no vieglas dzīves. Ienākumi Valsts kasē strauji mainās dēļ kara Ukrainā un dēļ inflācijas. “Ekonomika stagnē, ienākumu Valsts kasē ir mazāk nekā prognozējām un aina neizskatās laba. Eiropas Centrālā banka mēģina tikt galā ar inflāciju, bet Eiropas Savienība ieviesusi jaunu modeli, nosakot, ka budžeta deficīts dalībvalstīs nedrīkst pārsniegt 3% no IKP. Latvijas ekonomikas izaugsme šogad tika prognozēta 1.4% apmērā, taču bankas uzskata, ka labākajā gadījumā tā būs 0,5% apmērā. Šobrīd jau 8 ES dalībvalstis ir sasniegušas galējo budžeta deficītu un sāk samazināt savus budžeta izdevumus. Tādas valstis kā Francija, Beļģija, Vācija ir spiestas ekonomēt. Arī mūsu kaimiņi, Igaunija nākamos 4 gadus samazinās savus valsts izdevumus par 250 miljoniem eiro katru gadu. Tas ir 1 miljards eiro. Mēs no šādas dramatiskas situācijas tomēr mēģinām izvairīties.”
Lai glābtu ekonomisko situāciju, kā pauda A. Ašeradens, valdība ir veikusi vairākus soļus. Pirmkārt atsakoties no trim budžeta prioritātēm – veselība, izglītība, drošība, atstājot tikai vienu – drošība. Ārpus tā ir plānots sniegt atbalstu tikai iekšlietu sistēmai, ņemot vērā, ka Latvija atrodas reāla hibrīdkara apstākļos. Otrkārt – 290 tūkstošiem publiskajā sektorā strādājošo tiks iesaldētas jeb ierobežotas algas līdz jau minētajiem 2,6%, kas ir Eiropas Komisijas pieļaujamā norma. Treškārt – ir notikusi valdības izmaksu samazināšana par 50 miljoniem eiro, pārskatot katras ministrijas izdevumus.
Finanšu ministrs savā uzrunā LIZDA Padomei bija atklāts: “Laiki ir tādi, ka nākamos četrus gadus es neredzu, ka būs vieglāka situācija. Diemžēl, mēs pārejam būtiskas taupības režīmā. Un šādos apstākļos izglītības nozare un pedagogu algas ir vienīgā programma ārpus drošības, kas ir fiksēta un paredzēta. Rezervācija ir izdarīta. Man ir jāatvainojas, ka nevaram iedot pedagogiem visu solīto naudu, bet 30 miljoni ir atrasti un tas ir labākais, ko mēs šobrīd varam izdarīt.”
Pieprasām tālākos risinājumus
Uzklausot A. Ašeradena ziņojumu, LIZDA priekšsēdētāja atzina: “Mēs respektējam kopējo ģeopolitisko situāciju un sarežģītos budžeta apstākļus. Taču ar visu to mēs gribam zināt skaidrus nākamos soļus – vai pedagogiem nākamajos gados būs risks palikt bez algu kāpuma? Vai arī 2026. gadā mums ir jārēķinās ar 2,6% “griestiem”? Lai nav tā, ka mēs atkal esam spiesti pārmest valdībai solījumu nepildīšanu.”
Lai gan A. Ašeradens atzina, ka par 2026. gada budžetu vēl nevar paust nekādas prognozes un aplēses, LIZDA tomēr jau šobrīd ar politiķiem grib uzsākt diskusiju par:
– par MK 18.04.2023. rīkojuma Nr.226 “Par pedagogu zemākās darba samaksas likmes pieauguma grafiku laikposmam no 2023.gada 1.septembra līdz 2025.gada 31.decembrim” pilnīgas izpildes termiņiem, izvērtējot budžeta iespējas piešķirt atlikušos 5,9% no 01.09.2025.;
-lai nodrošinātu pedagogu darba samaksas pieaugumu bez atsevišķa grafika izstrādes un saskaņošanas, no 2026.gada 1.janvāra iekļaut Izglītības likumā principu, ka pedagoga darba samaksa nedrīkst būt zemāka par attiecīgā gada bāzes mēnešalgu reizinātu ar koeficientu 1,4;
-līdz 15.10.2024.izstrādāts turpmākais pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiks, ko apstiprina MK kopā ar budžeta projekta dokumentiem. Mediatora loma Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai;
-pedagogu darba samaksas paaugstināšana attiecas arī uz augstākās izglītības iestāžu pedagogiem no 01.01.2025.;
-noteikt termiņu, līdz kuram tiek veikti grozījumi MK not.nr. 445 par zemākās darba algas likmes paaugstināšanos;
-vienojamies par grozījumiem normatīvajos aktos, kas nodrošinātu, ka pedagogi savlaicīgi ir informēti par darba samaksu un darba slodzi;
-tiek veikti grozījumi MK not.nr.376 par mērķdotācijas sadali, kas novērstu algas fonda samazinājumu par 1% 17 pašvaldībās šajā mācību gadā;
Tāpat LIZDA nākusi klajā ar iniciatīvu, lai Saeimas atbildīgā komisija būtu mediators starp arodbiedrību, nozares darbiniekiem un atbildīgo ministriju, valdību.
2,6% ir atbilstoši ārējiem apstākļiem
Tikmēr izglītības ministre Anda Čakša, uzrunājot LIZDA Padomi, atzina, ka ir atnākusi ar divām labām ziņām. Atalgojums par 2,6% no 1. janvāra būs visām pedagogu grupām (izņemot augstāko izglītību). Tāpat IZM ir apņēmības pilna turpināt meklēt veidus, lai atalgojums uz visām skolām aizietu godīgāk. Lai skolotāji vienādos apstākļos saņemtu vienādu atalgojumu. “Mums ir jārisina taisnīguma process,” uzrunājot klātesošos pauda ministre. “No sākuma mums ir jāiedod skolām autonomija strādāt ar pedagogu slodzēm, tad jāsakārto taisnīguma sistēma un tad domāsim par papildu atbalsta programmām. Jā, šodien izskan daudz pārmetumu, ka mēs laicīgi nepasākām valdības plānus. Taču, kā jau teica A. Ašeradens, atrastie 30 miljoni eiro ir vienīgā atrastā nauda ārpus drošības budžeta. Un tas ir bijis ļoti sūru diskusiju rezultāts. Vai tie ir solītie 8,5%. Nē. Bet šie 2,6% ir atbilstoši ārējiem apstākļiem.”