Vakar un šodien Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība organizē Padomes sēdi un semināru, kurā līdztekus informācijai par šā brīža aktualitātēm un pārskatam par 2022. gada darbības plāna izpildi, tiek runāts arī par 2023. gada mērķiem, kā arī notiek virkne apmācību, tostarp, par “Darba vides riska faktoriem izglītības nozarē”, ko vada Prof.Dr.med. Ivars Vanadziņš un par “Komandas darba lomu organizācijas izaugsmē”, ko vada lektore Joanna Kristīne Golubeva.
Tiekoties Padomes sēdē, LIZDA Arodorganizāciju vadītāji uzklausīja vairākus ziņojumus, tostarp par aizgājušā gada būtiskākajām norisēm arodbiedrības darbībā. LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga, raksturojot 2022. gadu, atzina, ka tas ir bijis viens no aktīvākajiem, grūtām uzvarām un smagām “cīņām” bagātākajiem pēdējās piecgades periodiem.
Aizgājušo gadu raksturo gan 16. jūnijā pie Saeimas nama notikušais izglītības darbinieku pikets, kurā piedalījās vairāk kā 2600 piketētāji no visiem Latvijas reģioniem, gan piketam sekojošais pieteikums par VisLatvijas izglītības nozares darbinieku streiku, pieprasot darba samaksas paaugstināšanas grafiku, darba slodzes sabalansēšanu, papildus finansējumu nozarei un vēl virkni būtisku uzlabojumu. Jāatgādina, ka pēc ilgstošām un sarežģītām diskusijām ar valdību un atbildīgajiem nozares ministriem, LIZDA atcēla plānoto beztermiņa streiku, kurā savu dalību bija pieteikuši vairāk kā 23 600 nozares pārstāvju. Streiks tika atcelts, gūstot būtiskus kompromisus visās streika prasībās. Tostarp tika panākts:
– MK rīkojums, ka jāizstrādā darba samaksas paaugstināšanas grafiks 2023.-2025.gadam;
– pakāpeniska darba slodzes sabalansēšana daļai pedagogu no 01.01.2023., daļai pedagogu no 01.09.2023. Līdz 01.12.2022.jāizstrādā darba slodzes sabalansēšanas grafiks;
– papildus 72,5 milj.eiro no 01.01.2023. valsts budžetā un turpmāko gadu bāzē;
-papildus 3.7 milj.eiro digitālajiem mācību līdzekļiem;
– 2023.gadam (janvāris-augusts) ir arī 45 milj.eiro iekļauti grafika pēdējā soļa izpildei.
Raksturojot piketa un streika sagatavošanas procesus, I. Vanaga atzinīgi novērtēja to vienotības un saliedētības pakāpi, ko caur šiem notikumiem apliecināja LIZDA reģionālās organizācijas un katrs ierindas biedrs tostarp. Lai gan pilsoniskā līdzdalība un caur to arī streikošanas kultūra Latvijā ir daudz kūtrāka nekā daudzviet citur Eiropā, tomēr LIZDA piemērs apliecina, ka arī mūsu valstī tomēr ir nozares un organizācijas, kas spēj iedvesmot, motivēt un organizēt darba ņēmējus savas tiesības aizstāvēt pārdomāti un mērķtiecīgi.
2022. gads bijis zīmīgs arī ar LIZDA Jauno izglītības darbinieku padomes, kā arī Izglītības iestāžu vadītāju padomes izveidi. Tāpat arī ar vairāku vērienīgu semināru un konferenču rīkošanu, tostarp par atbalstu jaunajiem pedagogiem, kā arī par latviešu valodas un literatūras lomu jaunajā kompetenču pieejā balstītajā mācību saturā “Skolēns valodā un valoda skolēnā”, kā arī ar Sociālā dialoga 2022 balvas pasniegšanu.
Pērn tika ņemta ļoti aktīva dalība vakanču mazināšanas plāna izstrādē, kā arī ieguldīts liels darbs, gatavojoties grozījumiem Izglītības likumā, lai mazinātu vardarbības riskus izglītības nozarē.
Kā viens no būtiskākajiem 2022. gada raksturlielumiem ir tas, ka pēdējā pusgada laikā LIZDA kļuvusi kuplāka par 15 jaunām pirmorganizācijām. Savukārt gada griezumā aizgājušais periods kļūs par pirmo, kad, neraugoties uz skolu tīkla optimizāciju, uz pedagogu profesijas zemo prestižu, vakanču problemātiku un vairākiem citiem negatīviem faktoriem, LIZDA biedru skaits pieaugs.
