Nesaņemot no valdības un nozares ministrijas skaidru vēstījumu pildīt pedagogiem dotos solījumus un novirzīt konkrētus valsts budžeta līdzekļus pedagogu atalgojuma celšanai un darba slodzes sabalansēšanai, LIZDA Padome vienbalsīgi šodien lēmusi dot valdībai laiku līdz 15. martam, lai tomēr dažādos normatīvajos aktos iestrādātu grozījumus par streika prasību izpildi. Ja mēneša laikā tas netiks izdarīts, 24. aprīlī ar vērienīgu protesta gājienu tiks uzsākts Vislatvijas pedagogu streiks.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) Padomes ārkārtas sēdē piedalījās un savus viedokļus pauda vairāk kā 90 pārstāvji, tostarp LIZDA Padomes locekļi no visiem Latvijas reģioniem, LIZDA tiešās uzskaites arodorganizāciju priekšsēdētāji, LIZDA Jauno izglītības darbinieku padomes un LIZDA Izglītības iestāžu vadītāju padomes locekļi. Atbalstu LIZDA centieniem sēdē izrādīja skolu, pirmsskolas izglītības iestāžu vadītāji, augstskolu pārstāvji, tostarp RTU, LU, LBTU līderi. Atbalstu pedagogiem apliecināja Rektoru padome, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vadītājs Egīls Baldzēns, Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve Ināra Dundure, Latvijas Lielo pilsētu asociācija, Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas vadītājs Rūdolfs Kalvāns, Vecāku alianses pārstāvji, kā arī Saeimas deputāti Batņa, Jansons, Rokpelnis, Ņenaševa, Dzintars u.c.
Sašutumu rada politiskais nihilisms
Lemjot par izglītības nozares reakciju uz valdības nevēlēšanos pildīt iepriekš dotos solījumus, LIZDA Padomes ārkārtas sēdē izskanēja divas galvenās atziņas.
Galvenā no tām – likumdevēju politiskās atbildības nihilisms. Vairums runātāju uzsvēra, ka ir nepieļaujama tik klaja necieņa, ko pedagogiem izrādījusi valdība un nozares ministri, kas septembrī – pirms draudošā pedagogu streika – ar saviem parakstiem, rokasspiedieniem un lēmumiem apliecināja gatavību sadzirdēt nozares lūgumus un novirzīt budžeta līdzekļus pedagogu prasību izpildei. Taču, izpildījuši tikai daļu no solījumiem, politikas veidotāji patreiz klaji ignorē to vienošanās daļu, kas attiecas uz budžeta līdzekļu novirzīšanu algu grafika izpildei un darba slodzes sabalansēšanai visiem pedagogiem.
Jāatgādina, ka:
Streika prasības tika izvirzītas par:
DARBA SAMAKSAS PAAUGSTINĀŠANAS GRAFIKU UN PAR DARBA SLODZES SABALANSĒŠANU
DAĻA no streika prasībām TIEK pildīta.
+74 miljoni eiro no 01.01.2023., kas tostarp paredzēta pirmsskolas pedagogu zemākās darba algas likmes paaugstināšanai un slodžu balansēšanai atsevišķām pedagogu grupām, kā arī neapmaksāto darba pienākumu apmaksai.
BŪTISKA DAĻA no streika prasībām NETIEK pildīta.
Ministru kabinetam 7. februārī bija jāapstiprina rīkojums par algu paaugstināšanas grafiku. Tas NETIKA izdarīts. Arodbiedrība nevar piekrist, ka nauda grafika izpildei tiek saistīta tikai ar skolu tīkla optimizāciju un netiek pārskatītas viena skolēna vidējās izmaksas. Tas nozīmē, ka 2022. gada algas pielikums (daļai pedagogu no 01.01.2023.) būs pēdējais algas pielikums, savukārt slodžu balansēšana tiks uzsākta tikai trīs pedagogu grupām, pārējās grupas atstājot novārtā. Tāpat slodzes sabalansēšana tiks uzsākta tikai trīs pedagogu grupām.
Vispārējās izglītības iestāžu pedagogiem līdz 65% kontaktstundas, ne mazāk kā 35% citi pienākumi.
Pirmsskolas pedagogiem 34h+6 h.
Profesionālās ievirzes pedagogiem 26h+4h.
Pārējiem pedagogiem – netiek .
LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga, uzrunājot ārkārtas sēdes dalībniekus, uzsvēra, ka patreiz politikas veidotāji nepilda kā minimums piecus pašu akceptētos normatīvos aktus.
Izglītības likuma 53.panta trešā daļa;
Ministru kabineta iekārtas likuma 22.pants un 23.pants;
Latvijas Nacionālais attīstības plāna 2021.–2027. gadam uzdevums Nr.146 un Nr.154;
Ministru kabineta rīkojums Nr. 436 “Par izglītības attīstības pamatnostādnēm 2021.-2027.gadam”;
Ministru kabineta 2022.gada 17.septembra sēdē pieņemtais lēmums (Informatīvais ziņojums “Par pedagogu darba slodzes līdzsvarošanu un likmes paaugstināšanu”).
Naudu dala jau tagad, rēķinās – vasarā
Politikas veidotāji un nozares ministra Anda Čakša patreiz argumentē, ka nauda pedagogu algu celšanai netiks virzīta no ikgadējā valsts budžeta, bet gan tikšot meklēta no skolu tīkla optimizācijas. Kā LIZDA Padomes sēdē uzsvēra A. Čakša, tad viens no viņas kā ministres būtiskākajiem darbības mērķiem esot atalgojuma sistēmas sakārtošana izglītības nozarē. Taču, viņasprāt, ir būtiska secība, kādā tas tiek darīts un tieši pašvaldības esot nopietns partneris, lai algu sistēmu sakārtotu pareizi. Ministre uzskata, ka skolu tīkls nav gājis līdzi demogrāfijas rādītājiem Latvijā, tādēļ 40% pašvaldību skolu tīkls nav sakārtots. “Mums ir kopīgi jāizdomā kā šo resursu izmantot maksimāli efektīvi,” pauda ministre.
Tikmēr LIZDA Padomes locekļi, arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga, Latvijas pašvaldību savienības pārstāve Ināra Dundure, uzsvēra, ka vēlme meklēt naudu pedagogu algām skolu tīkla sakārtošanā nav pieņemams mehānisms.
I. Vanaga atzina: “Pedagogam nav jāsāp galvai, kur, vai, kad un cik daudz tiks ņemta nauda viņu algām. Turklāt jau tagad ir saprotams, ka no skolu tīkla sakārtošanas visi trūkstošie līdzekļi netiks iegūti”. Tikmēr Padomes locekļi no dažādiem Latvijas reģioniem un izglītības pakāpēm uzsvēra, ka ir segmenti, kuros skolu tīkls jau šobrīd ir sakārtots un tajā nav, ko vēl vairāk “saīsināt”.
Tā, piemēram, Irina Avdejeva atgādināja, ka profesionālajā izglītībā jau šobrīd ir viena no augstākajām skolotāja un skolēna proporcijām valstī 1:18 Un pat šādos apstākļos skolu direktori dažubrīd balansē uz likumības robežas, lai nodrošinātu tehnikumu darbību, jo izdevumi par energoresursiem, materiāltehnisko bāzi utml. ir pieauguši par 100 un pat 150%. Šo atziņu pauda ari Sandris Bērziņš par profesionālās ievirzes skolām, kurās pedagogiem bieži nākoties strādāt vakaros un brīvdienās, lai dotos ar bērniem uz sacensībām. Šādos apstākļos bez tūlītējas atalgojuma palielināšanas esot praktiski neiespējami piesaistīt jaunus, talantīgus pasniedzējus, trenerus, sporta pedagogus.
To, ka “darbu uz mājām” nes arī pirmsskolas pedagogi Padomes sēdē pauda V. Vanagele, kurasprāt, pirmsskolas izglītības iestāžu tīklā optimizācija ir kategoriski neiespējama, jo vietu bērnudārzos ļoti pietrūkst jau šobrīd.
Tikmēr LPS pārstāve Ināra Dundure uzsvēra: “ja vienošanos paraksta valdība, tad tas ir jāpilda! Pretējā gadījumā nāks nākama valdība, atkal nepildīs nevienu solījumu un mēs visi būsim kā vāveres ritenī.” Tāpat I. Dundure neslēpa skepsi: “kā šobrīd jau var solīt naudu pedagogu algām no skolu tīkla sakārtošanas, ja vēl nav pat zināmi kritēriju pēc kuriem šis tīkls būtu jāoptimizē. Vēl nav pat aptuvenu aprēķinu, kāds būs efekts un ieguvumi. Bet valdība to jau liek kā finanšu avotu, lai gan aprēķini- kāds būs ietaupījums – jāpabeidz tikai jūnijā”
Arī Latvijas izglītības vadītāju asociācijas vadītājs Rūdolfs Kalvāns atgādināja, ka LIZDA Padomes sēdē nebūtu jārunā par stundām, likmēm, slodzēm, bet gan par galveno – ja valdība sola, tad izdara! “Tas nav apsriežams! Izdarām galveno, kas apsolīts, un tad ejam tālāk. Darbiem ir jāsaskan ar teikto!”
LIZDA sajūt spēcīgu atbalstu
LIZDA Padomes sēdē saņemot milzīgu atbalstu no sociālajiem partneriem un visplašākā organizāciju klāsta, pedagogi guva nepārprotamu apliecinājumu, ka savā principiālajā cīņā nav vientuļi.
Pedagogu neatlaidību, konsekvenci un gatavību pieprasīt no politiķiem doto solījumu pildīšanu atbalsta visplašākais sociālo partneru loks – no studentiem un jauniešu organizācijām, no zinātniekiem un rektoriem, līdz pašvaldību līderiem un vecāku organizācijām. Kā norādīja “Vecāku alianse”, ir būtiski pateikties LIZDA par neatlaidību un konsekvenci, rādot pilsoniskās apziņas priekšzīmi arī citu apvienību pārstāvjiem.
Rektoru padomes pārstāvis Jānis Ikstens patreizējo izglītības nozares budžetu nosauca par kaitniecisku, jo tas gan pārkāpj visus dotos solījumus, gan nekadā veidā nerisina ne īstermiņa, ne ilgtermiņa problēmas nozarē. Savukārt Latvijas Studentu apvienības prezidente aicināja valdību beidzot ieklausīties pedagogu viedoklī un atrast solīto naudu.