Pagājušajā nedēļā notikušajā Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) Padomes sēdē arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga uzsvēra: pedagogiem patreiz ir aktīvi jāgatavojas jaunajam mācību gadam, tādēļ no Izglītības un zinātnes ministrijas puses vairs netiek pieņemtas atbildes: “kaut kad, kaut ko, kaut kā. Gribam beidzot dzirdēt vai un kad tiks pildīti Izglītības likumā spēkā esošie panti? Gribam dzirdēt laika ietvaru, nevis solījumus. Skaidri saprotot, ka risinājumus mums neviens brīvprātīgi neatnesīs un to, ka mūsu neatlaidībai ir ļoti liela loma, mums visiem ir jāpatur prātā – to, ko mēs šodien panāksim, tas arī nozarei būs rīt. Cits neviens neko mums neatnesīs. Tādēļ mērķtiecību nedrīkst zaudēt,” argumentējot iespējamību septembrī iziet ielās protesta akcijā, atzina I. Vanaga.
Uzrunājot Padomes sēdes dalībniekus, LIZDA vadītāja uzsvēra: pedagogu algu grafiks līdz šim ir ievērots un tiesiskās paļāv princips netiek pārkāpts. Tas vērtējams pozitīvi. “Taču šis ir grafika pēdējais solis. Turklāt valdība patreiz izstrādā vidējā termiņa grafiku un mums ir vitāli svarīgs jautājums – kā dzīvosim tālāk?”
18.maija Padomes sēdē piedalījās izglītības ministre Anita Muižniece. Atbildot uz LIZDA Padomes argumetētajem pārmetumiem, ministre nenoliedza zināmu kavēšanos ar pašu būtiskāko lēmumu pieņemšanu. “Darba grupās strādājot pie jaunā finansēšanas grafika, jā, laiks ir bijis ilgs, taču tostarp tādēļ , ka iesaistīto pušu sākotnējie redzējumi un pozīcijas bija kontraversālas. Bijis nepieciešams tiešām ilgs laiks, lai atrastu vidusceļu starp pretrunām no izglītības iestāžu vadītājiem, dibinātājiem, pašvaldībām,” klāstīja ministre, solot, ka 25. maijā saskaņošanas grupa beidzot sagatavošot visus nepieciešamos dokumentus, lai valdība varētu pieņemt gala lēmumu. Līdz ar to IZM sola, ka līdz ar Ministru kabineta noteikumu grozījumiem turpmākajos trijos gados tikšot paredzēts pedagogu algu kāpums par 8.4% ik gadu. Tiesa, visasākās debates starp LIZDA un IZM pārstāvjiem raisīja principiāls jautājums par bāzes summu, no kuras šis algu kāpums tiks rēķināts.
LIZDA vadība vairākkārt akcentēja- nebūtu pieļaujams, ka par pamatu algu kāpumam tiek ņemts pedagogu iepriekšējā gada minimālais atalgojums. LIZDA kategoriski iestājās par to, ka, saskaņā ar izglītības attīstības pamatnostādēs pausto, par bāzes summu ir jāņem vidējais atalgojums valsts sektorā strādājošajiem ar augstāko izglītību.
Otrs klupšanas akmens, kas raisīja plašas diskusijas un atšķirīgus redzējumus, bija slodžu sabalansēšanas jautājums. IZM uzsvēra, ka esot gatava runāt par jebkādu klātienes stundu un sagatavošanās stundu attiecību – gan par modeli 60 pret 40, gan par 70 pret 30, taču pat pēc trim sanāksmēm vienota redzējuma starp skolām, arodbiedrību, pašvaldībām par šo jautājumu neesot. Tieši tādēļ IZM esot gatava virzīt izskatīšanai valdībā trīs atšķirīgus scenārijus – 60:40 jau nākamajā gadā; 60:40 pakāpeniska ieviešana un 70:30 ar precizētu sadalījuma aprakstu.
Šīs problēmas galvenie iemesli esot slodžu sabalansēšanas fiskālā ietilpība 57 miljonu eiro apmērā, kā arī atziņa, ka, sabalansējot slodzes, nozarē radīšoties vēl vismaz 4000 vakanču.
Uzklausot IZM redzējumu par nozarei aktuālajām problēmām, Padomes locekļi vairākkārt uzsvēra – ja stratēģiski un ilgtermiņā netiks risināts vakanču mazināšanas plāns nacionālā līmenī, vakances pašas par sevi nekur nepazudīs. Vairāki Padomes locekļi pauda, ka no ministrijas puses ir skumji dzirdēt atziņu par skolotāja profesijas prestiža kritumu, par pārslodzi un izdegšanu. Tāpat jau daudzus gadus gaisā ir pakārta studiju kredītu dzēšana, profesijas prestiža uzlabošana, atalgojuma un slodžu problemātika.
Jāatgādina, ka LIZDA vairākkārtīgi ir vērsusies pie Izglītības un zinātnes ministrijas, valdības, Saeimas, aktualizējot pedagogu darba slodzes sabalansēšanas un darba samaksas paaugstināšanas nepieciešamību. Par darba slodzes problēmjautājumiem savos ziņojumos norāda arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) un Eiropas Padome, tos apstiprina arī LIZDA, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Universitātes, Lielvārda un Edurio veiktie pētījumi, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā izskatītie jautājumi. Tā kā norādītās problēmas netiek efektīvi risinātas, ko pierāda lielais vakanču skaits, pedagogu pārslodze un augsta profesionālā izdegšana, LIZDA vērš uzmanību, ka steidzama darba slodzes problēmu nerisināšana un konkurētspējīga atalgojuma nenodrošināšana būtiski ietekmēs izglītības kvalitāti, pieejamību, kā arī radīs papildus izdevumus valsts sociālās apdrošināšanas speciālajam budžetam un veselības nozares budžetam.
Ņemot vērā jau ilgstoši aktualizētos jautājumus par pedagogu darba samaksas paaugstināšanu un darba slodzes sabalansēšanu, 2022.gada 18.maija LIZDA Padomes sēdē tika lemts izvirzīt sekojošas prasības:
- prasīt Izglītības likuma 53.panta trešās daļas, kas nosaka, ka pedagoga mēnešalga par vienu slodzi nav zemāka par Ministru kabineta apstiprināto pedagogu darba samaksas grafikā noteikto mēnešalgu attiecīgajā laikposmā, izpildi un pedagogu darba samaksas grafika izstrādi un apstiprināšanu nākamo piecu gadu periodam sākot no 2023.gada;
- prasīt darba slodzes sabalansēšanu skolotājiem, nodrošinot darba slodzes sadali proporcijā ne vairāk kā 60% darba laika kontaktstundām un ne mazāk kā 40% darba laika pārējo pienākumu izpildei;
- prasīt darba slodzes sabalansēšanu pirmsskolas izglītības pedagogiem, nodrošinot no 40 stundu nedēļas slodzes ne vairāk kā 30 stundas nedēļā kontaktstundām un ne mazāk kā 10 stundas nedēļā citu pienākumu izpildei;
- prasīt pedagogu savlaicīgu (mēnesi iepriekš) informēšanu par darba slodzi un darba algu.
Gadījumā, ja norādītās prasības netiks ņemtas vērā, LIZDA Padome ir lēmusi 2022.gada septembrī organizēt protesta akcijas.
“Skaidri saprotot, ka risinājumus mums neviens brīvprātīgi neatnesīs un to, ka mūsu neatlaidībai ir ļoti liela loma, mums visiem ir jāpatur prātā – to, ko mēs šodien panāksim, tas arī nozarei būs rīt. Cits neviens neko mums neatnesīs. Tādēļ mērķtiecību nedrīkst zaudēt,” Padomes sēdes noslēgumā, argumentējot nepieciešamību doties protesta akcijās, atzina I. Vanaga