Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) aktīvi iestājas par pirmsskolas skolotāju izglītības kvalitāti un ir nosūtījusi vēstules Saeimai, Izglītības un zinātnes ministrijai, augstskolām un vairākām nevalstiskajām organizācijām ar aicinājumu nepieļaut akūta darbaspēka trūkuma risināšanu, nosakot zemākas izglītības prasības pirmsskolas pedagogiem, kas var apdraudēt kvalitatīvu mācību procesa īstenošanu. LIZDA uzskata, ka Latvijā ir jāparedz iespēja iegūt vienlaicīgi bakalaura grādu izglītībā un pirmsskolas skolotāja kvalifikāciju, apgūstot visas darbam nepieciešamās profesionālās zināšanas un kompetences.
Irina Avdejeva,
LIZDA priekšsēdētājas vietniece, eksperte izglītības jautājumos
Ko varētu iegūt LIZDA biedri un sabiedrība?
· Tās ir atbilstošas skolotāju profesionālās zināšanas un kompetences, tātad zinoši jaunie kolēģi.
· Vienotas izglītības prasības – pamats līdzvērtīgam atalgojumam.
· Zinošs un profesionāls skolotājs – augsts prestižs sabiedrībā.
· Skolotājas ar augstām profesionālajām kompetencēm, tā ir kvalitatīva agrīnā izglītība, kas ir pamats nākamajiem izglītības posmiem.
· Pirmsskolas izglītības attīstība un izpēte, kas sniedz atbalstu darbā ar jauniem izaicinājumiem, ar kuriem sastopas skolotāji strādājot mūsdienu mainīgajā laikmetā, tātad zinātniski pamatotu un atbilstošu profesionālo pilnveidi.
Eiropas Komisijas (EK) un OECD pētījumos un rekomendācijās vairākkārt ir uzsvērta pirmsskolas izglītības un pirmsskolas izglītības skolotāju nozīme valsts izaugsmē, kā arī nepieciešamība veikt ieguldījumu tieši pirmsskolas izglītības kvalitātes stiprināšanā.
OECD Latvijas Prasmju stratēģijas novērtējumā un rekomendācijās minēts, ka prasmju nelīdzsvarotība Latvijas darba tirgū kavē izaugsmi, kā arī: „Prasmes ir būtiskas gan cilvēku, gan sabiedrības panākumiem kopumā, un augstāks kognitīvo prasmju līmenis tiek saistīts ar virkni vēlamu iznākumu. Tādējādi prasmju attīstība agrīnā dzīves posmā ir būtiska investīcija valstu ekonomiskajā izaugsmē un labklājībā… Skolotāji ir vissvarīgākais ar skolu saistītais faktors, kas nosaka skolēnu sasniegumus (Schwartz, Wurtzel and Olson, 2007). Ikvienai valstij, kuras mērķis ir starptautiski konkurētspējīga izglītības sistēma, ir nepieciešams pieņemt darbā, noturēt, attīstīt un veidot augstas kvalitātes mācībspēku saimi.”
Eiropas Komisijas priekšlikumā noteikts, ka Latvija atbalsta Padomes ieteikuma projekta apstiprināšanu par kvalitatīvām agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes sistēmām, kurā dalībvalstis tiek aicinātas uzlabot pirmsskolas izglītības un aprūpes kvalitāti. Attiecīgajam Padomes ieteikumam atbalsts tika izteikts Latvijas Republikas Ministru kabinetā. Ieteikums tika apstiprināts Eiropas Savienības Izglītības, jaunatnes, kultūras un sporta ministru padomē, kurā piedalījās arī Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska. Padomes ieteikumā par augstas kvalitātes pirmsskolas izglītības un aprūpes sistēmām pamatojumā noteikts, ka: “Ieguldījumu atdeve agrīnajā izglītības posmā ir visaugstākā no visiem izglītības posmiem, īpaši bērniem, kuri atrodas nelabvēlīgā situācijā. Agrīna bērnības izglītība un līdzdalība aprūpē var būt efektīvs līdzeklis, lai panāktu vienlīdzīgu izglītības līmeni visiem bērniem. Īpaši agrīnās bērnības izglītības un aprūpes speciālistu darbam ir ilgstoša ietekme uz bērnu dzīvi.
Izdevumi agrīnās bērnības izglītībai un aprūpei ir agrīni ieguldījumi cilvēkkapitālā. Ieguldījums agrīnā bērnības izglītībā un aprūpē ir labs ieguldījums tikai tad, ja pakalpojumi ir augstas kvalitātes, pieejami un iekļaujoši. Pierādījumi liecina, ka ieguvumus sniedz tikai kvalitatīvi agrīnās bērnības izglītības un aprūpes pakalpojumi – zemas kvalitātes pakalpojumiem ir būtiska negatīva ietekme uz bērniem un uz visu sabiedrību. Politikas pasākumos un reformās prioritāte jāpiešķir kvalitātes apsvērumiem. Lai veiktu savu profesionālo lomu bērnu un viņu ģimeņu atbalstīšanā, pirmsskolas izglītības un aprūpes personālam ir vajadzīgas sarežģītas zināšanas un kompetences, kā arī dziļa izpratne par bērna attīstību un zināšanas par agrīnās bērnības pedagoģiju.” Pedagogi ir visnozīmīgākais bērnu labklājības, mācīšanās un attīstības rezultātu faktors. ES Padome dalībvalstīm iesaka, ka saskaņā ar valsts un Eiropas tiesību aktiem, pieejamajiem resursiem un apstākļiem valstī, ciešā sadarbībā ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām, nepieciešams nodrošināt:
– stiprināt preventīvo darbību mācību grūtību agrīnai identificēšanai un atbilstošu noteikumu nodrošināšanai bērniem ar īpašām vajadzībām un viņu ģimenēm, iesaistot visus attiecīgos dalībniekus;
– apmaksātu darba laiku personālam tādām profesionālām darbībām kā pārdomām, plānošanai, saziņai ar vecākiem un sadarbībai ar citiem speciālistiem un kolēģiem;
– personāla sagatavošanu kompetencei, kas ļauj reaģēt uz dažādu vecumu bērnu un ar īpašām izglītības vajadzībām, ieskaitot invalīdus, individuālajām vajadzībām, sagatavojot darbiniekus dažādu grupu vadīšanai;
Izpētot citu Eiropas savienības valstu pieredzi, var secināt, ka attiecībā uz skolotājiem, kuri strādā ar bērniem no 3 gadu vecuma, 29 valstīs ir nepieciešams bakalaura grāds. Četrās valstīs tiek prasīts maģistra grāds – Francijā, Itālijā, Portugālē un Islandē. Astoņās izglītības sistēmās minimālā obligātā izglītība skolotājiem ir mazāka par bakalaura grādu – Čehijā, Īrijā, Latvijā, Maltā, Austrijā, Rumānijā, Slovākijā, Skotijā.
LIZDA priekšsēdētājas vietnieces Irinas Avdejevas rakstu ar ilustrācijām un citu LIZDA ekspertu analītiskās publikācijas lasi “LIZDA Vēstnesis” pavasara numurā.