Ar mērķi pārņemt labo praksi un Latvijas reģionos stiprināt sociālo dialogu izglītības jomā, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība ir uzsākusi projektu “Sociālā dialoga uzlabošana izglītībā – Norvēģijas un Latvijas pieredze”, kura gaitā tiek organizēti četri reģionālie forumi. Pirmais forums, kas pulcēja dalībniekus no Kurzemes reģiona, tiešraidē bija vērojams jau 5. maijā, savukārt nākamās tiešraides gaidāmas 12. maijā, 19. maijā un 26.maijā.
Forumos piedalās LIZDA pārstāvji, kā arī projekta sadarbības partneri – Izglītības un zinātnes ministrija, Latvijas Lielo pilsētu asociācija un Latvijas Izglītības vadītāju asociācija. Sociālā dialoga forumos plānoti ziņojumi un diskusijas par darba ņēmēju, pašvaldību un izglītības iestāžu vadītāju skatījumu sociālā dialoga un sadarbības kontekstā – kā palielināt darba ņēmēju un darba devēju ieguvumus, slēdzot sadarbības līgumus, koplīgumus, ģenerālvienošanās. Katrā reģionālajā forumā pašvaldību, skolu un LIZDA pārstāvji dalīsies pieredzē par to, kā uzlabot visu līmeņu sadarbību, kā arī popularizēs darba ņēmēju un darba devēju labās prakses piemērus izglītībā.
Laicīgi sadzirdēts viedoklis var paveikt lielas lietas
Atklājot Kurzemes forumu, LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga izteica frāzi, kas spilgti iezīmē sociālās sadarbības konceptuālo ideju, proti, ka: “laicīgi sadzirdēts viedoklis var paveikt lielas lietas!” Šādai foruma ievirzei piekrita arī Liepājas pašvaldības vadītājs Jānis Vilnītis, kurš I. Vanagas izteikto domu papildināja ar ne mazāk svarīgu aicinājumu, lai: “ sociālā dialoga ietvaros vienmēr būtu, kas klausās un lai vienmēr ir tie, kuri sadzird!”
Uzsākot diskusiju, I. Vanaga atgādināja, ka: “no mūsu sadarbības prasmēm ir atkarīga katra izglītības nozarei piederīgā cilvēka ikdiena – gan to, kuri tajā strādā, gan to, kuri to vada, gan to, kuri apmeklē izglītības iestādes.” Savukārt J. Vilnītis uzsvēra, ka jebkurās darba attiecībās – vai tā būtu biznesa vide vai izglītības sfēra – galvenais ir dialogs starp darba devēju un darba ņēmēju. “Lai ikviens darbs ritētu raiti, ir nepieciešams, lai darba ņēmēju sadzirdētu un lai viņa vajadzības būtu apmierinātas. Var nopirkt jaunākās tehnoloģijas un ieviest jaunas labās prakses, taču, ja nebūs kvalificētu, labi motivētu darbinieku, kas ar tām strādā un tās piepilda, tam visam nebūs nekādas nozīmes.”
Pedagogi visā pasaulē sastopas ar līdzīgām grūtībām
Viena no valstīm, kur sociālā dialoga tradīcijas ir ļoti spēcīgas arī mūsdienās, ir Norvēģija, kur izglītības darbinieku arodbiedrība apvieno vairāk kā 185 tūkstošus pedagogu, tostarp ap 3500 skolu vadībā strādājošos. Skandināvijā arodorganizācijās darbojas ap 90% no visiem izglītības nozarē strādājošajiem un tas ir mērķis uz kuru vēlētos virzīties arī Latvija. Analizējot jomas, kas Norvēģijas izglītības sfēras arodorganizācijām būtiskas patreiz, foruma dalībnieki nonāca pie secinājuma, ka pandēmijas apstākļos pedagogi visā pasaulē sastopas ar līdzīgām grūtībām. Izdegšana, psiholoģiskais līdzsvars, droši darba apstākļi, pielāgošanās attālinātajām mācībām un jaunajiem apstākļiem – šīs tēmas patreiz atrodas arī LIZDA dienaskārtībā. Šis problēmjautājumu loks ir viens no svarīgākajiem ar ko patreiz strādā gan LIZDA, gan Norvēģijas kolēģi.
Koplīgums ir viens no galvenajiem produktīva sociālā dialoga nosacījumiem
Kurzemes reģionā darbojas spēcīgs pedagogu arodorganizāciju kopums, apliecinot, ka kurzemnieki ir gatavi ieguldīt laiku un spēku sociālā dialoga pilnveidē. Kurzemē ir 9 arodorganizācijas, tostarp Liepājas pilsētas, Ventspils pilsētas, Kuldīgas starpnovadu u.c. Kurzemē izglītības nozares darbinieki apvienojušies 164 pirmorganizācjās ar 93 koplīgumiem un vienu ģenerālvienošanos. I. Vanaga atgādināja, ka tieši parakstīts koplīgums vai ģenerālvienošanās ir viens no galvenajiem veiksmīga, produktīva sociālā dialoga un sociālās partnerības pamatnosacījumiem. Diemžēl, koplīgumu pārklājums Latvijā ir viens no zemākajiem starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, tādēļ šajā jomā vēl tāls ceļš ejams. “Koplīgums ir rakstiska vienošanās, kas paredz darbiniekiem labvēlīgākus noteikumus nekā ir noteikts Darba likumā vai citos darba attiecības regulējošos dokumentos. Šie bonusi jeb labvēlīgākie nosacījumi var skart visplašāko jomu – sākot ar samaksu, kvalifikācijas celšanas pasākumiem, mācībām, papildus brīvdienām, beidzot ar apdrošināšanu, veselību veicinošiem darba apstākļiem,” skaidroja I. Vanaga. Viņa aicināja Kurzemes reģionā izglītības nozarē strādājošos nebaidīties, būt izlēmīgākiem, iesaistīties sociālā dialoga veidošanā ar savu izglītības iestāžu vadītājiem, pašvaldību un mērķtiecīgi virzīties uz vienošanos parakstīšanu. Arī Liepājas pašvaldības vadītājs J. Vilnītis apliecināja, ka tieši šāds sociālā dialoga virziens būtu ejams, jo: “kas var būt labāks darba devējam, ja tev ir labi pedagogi, apmierināti tehniskie darbinieki, apmierināti dara ņēmēji.”
Aicina izdarīt dažus “praktiskus mājasdarbus”
Noslēdzot Kurzemes forumu, I. Vanaga aicināja visas iesaistītās puses apņemties izdarīt dažus “praktiskus mājasdarbus”, kas veicinātu un uzlabotu sociālo dialogu reģionā. Proti, pārskatīt un pilnveidot jau esošos koplīgumus, ņemot vērā darba ņēmēju aktuālās vajadzības un patreizējo epidemioloģisko situāciju. Tāpat arī aprunāties ar kolēģiem, kuri pagaidām nav iesaistījušies sabiedrības līdzdalības projektos, mudinot viņus aktīvāk aizstāvēt savas intereses un uzsākt sociālo dialogu ar saviem darba devējiem.