Facebook
Twitter
Youtube
Instagram
Draugiem.lv

Latvijas izglītības iestāžu vadītāju atalgojums ir neadekvāti zems gan pret veicamo pienākumu slogu, gan pret inflāciju, gan salīdzinājumā ar citām valstīm

Vēršoties pie Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), arodbiedrība akcentē, ka Latvijas izglītības iestāžu vadītāju darba samaksa ir neadekvāti zema gan pret veicamo pienākumu un atbildības slogu, gan pret inflāciju, gan arī salīdzinājumā ar citām valstīm. Līdz ar to Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) lūdz darba grupas darba kārtībā iekļaut izglītības iestāžu vadītāju darba slodzes un darba samaksas noteikšanas principu pārskatīšanu, lai ilgtermiņā nodrošinātu profesionālu vadītāju piesaisti un noturēšanu izglītības iestādēs.

 

No 2022.gada 20.janvāra darbojas Izglītības un zinātnes ministrijas izveidotā pedagogu darba samaksas pilnveides darba grupa, kuras darba kārtībā ir pedagogu darba slodzes un darba samaksas pamatprincipu izstrāde. Šobrīd darba grupas darba kārtībā nav iekļauta izglītības iestāžu vadītāju darba slodzes un darba algas izvērtēšana un pilnveide.

Izglītības iestādes vadītājs ir savas nozares profesionālis un kolektīva līderis, kas vada izglītības iestādi, pildot savus pienākumus ar atbildību par kvalitatīvu, uz izaugsmi vērstu izglītības iestādes darbības nodrošināšanu. Covid – 19 pandēmija krasi pievērsusi uzmanību izglītības iestādēm un to vadītājiem, viņu spējai pielāgoties mainīgajiem normatīvu aktu nosacījumiem izglītības procesa nodrošināšanā, papildus nodrošinot epidemioloģiskās drošības prasību noteikšanu, ieviešanu un uzraudzību.

Izglītības iestādes vadītāja atbildību  un  pienākumus nosaka Vispārējās izglītības likums un Izglītības likums. Vispārējās izglītības likuma 11.panta 2.punkts nosaka, ka izglītības iestādes vadītājs ir atbildīgs par izglītības programmu īstenošanu, izglītības iestādes nodrošināšanu ar pedagogiem, izglītojamo speciālo vajadzību apzināšanu un viņu izglītošanu atbilstoši speciālās izglītības programmām, izglītības iestādes darbības nodrošināšanu un tai noteikto uzdevumu izpildi, izglītības iestādes finanšu un materiālo līdzekļu racionālu izmantošanu un normatīvo aktu ievērošanu izglītības iestādes darbībā. Izglītības likumā noteikta gan izglītības iestādes vadītāja atbildība, gan pienākumi. Tas nosaka, ka izglītības iestādes vadītājs atbild par izglītības iestādes darbību un tās rezultātiem, par Izglītības likuma un citu izglītības iestādes darbību reglamentējošu normatīvo aktu ievērošanu, kā arī par intelektuālo, finanšu un materiālo līdzekļu racionālu izmantošanu, izglītības iestādes vadītājs savu pilnvaru ietvaros patstāvīgi lemj par izglītības iestādes intelektuālo, finanšu un materiālo līdzekļu izmantošanu un nosaka izglītības iestādes darbinieku darba samaksu, kas nav mazāka par Ministru kabineta noteikto darba samaksu, izglītības iestādes vadītājam ir pienākums nodrošināt izglītības iestādes padomes darbību un vienu reizi gadā sniedz padomei atskaiti par izglītības procesu un tā rezultātiem, kā arī par izglītības iestādes darba organizācijas apstākļiem, izglītības iestādes vadītājam ir pienākums nodrošināt izglītības iestādes piekļuvi bibliotekārajiem, informācijas un karjeras attīstības atbalsta pakalpojumiem, kā arī organizēt pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanu, izglītības iestādes vadītājs Ministru kabineta noteiktā kārtībā pārliecinās vai uz personu nav attiecināmi Izglītības likumā noteiktie ierobežojumi strādāt par pedagogu, izglītības iestādes vadītājs katram bērnam, kas uzsāk obligāto izglītību pirmsskolas izglītības programmā nodrošina speciālo vajadzību izvērtēšanu, ievērojot Ministru kabineta noteikto izglītojamo speciālo vajadzību izvērtēšanas metodiku, saskaņā ar Izglītības attīstības pamatnostādnēm un dibinātāja noteiktajiem mērķiem izglītības iestādes vadītājs veido un attīsta izglītības iestādes kvalitātes sistēmu un nodrošina ikgadēju izglītības iestādes pašvērtēšanu, tai skaitā analizējot datus par izglītības procesu, saturu, vidi un pārvaldību.

Papildus likuma kārtībā noteiktajiem pienākumiem, izglītības iestādes vadītājam ir jārisina aktuālās ikdienas problēmas un situācijas, tiekoties ar izglītojamiem un viņu vecākiem vai aizbildņiem. Ārkārtējās situācijas laikā un arī pēc tās ir jātiek galā ar pedagogu pārslodzi un izdegšanas riska mazināšanu, neņemot vērā savu pārslodzi un neziņu par neparedzamajām izmaiņām izglītības procesa nodrošināšanā.

Veicot savu darbu ar likuma kārtībā noteikto atbildību un pienākumiem, izglītības iestādes vadītāja darba samaksa izglītības iestādēs, kurās izglītojamo skaits ir robežās no 100-1000, atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr.445 “Pedagogu darba samaksas noteikumi” ir no 1110-1402 EUR pirms nodokļu nomaksas.

Atbilstoši Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (Organisation for Economic Co-operation and Development, turpmāk – OECD) apkopotajiem statistikas datiem par 2020.gadu Latvijā izglītības iestāžu vadītāju vidējā gada darba samaksa ir vairāk kā divas reizes zemāka nekā OECD vidējā darba samaksa, apkopojot 25 valstu datus, un viszemākā no apkopotajām 25 valstīm (Anglija, Austrālija, Nīderlande, Īrija, Amerikas Savienotās valstis, Itālija, Austrija, Dānija, Beļģija, Somija, Jaunzēlande, Norvēģija, Francija, Izraēla, Zviedrija, Kostarika, Islande, Portugāle, Slovēnija, Čehija, Čīle, Grieķija, Igaunija, Ungārija, Latvija).

Pamatojoties uz iepriekš aprakstīto, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība vērš uzmanību, ka Latvijas izglītības iestāžu vadītājiem noteiktā darba samaksa ir neadekvāti zema gan pret veicamo pienākumu un atbildības slogu, gan pret nepārtraukto inflāciju, gan salīdzinājumā ar citām OECD apkopojumā iekļautajām valstīm, un lūdz darba grupas darba kārtībā iekļaut arī izglītības iestāžu vadītāju darba slodzes un darba samaksas noteikšanas principu pārskatīšanu, lai ilgtermiņā nodrošinātu profesionālu vadītāju piesaisti un noturēšanu izglītības iestādēs.