18. februārī Ministru kabineta sēdē plānots skatīt Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto konceptuālo ziņojumu “Par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu”. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) aicina atlikt konceptuālā ziņojuma tālāko virzību un dot iespēju nozares pārstāvju organizācijām un ieinteresētajām pusēm izdiskutēt visus problēmjautājumus un rast kompromisus.
LIZDA atbalsta augstākās izglītības un zinātnes reformas, kas vērstas uz augstākās izglītības iestāžu pārvaldības caurspīdīgumu, lēmumu pieņemšanas kvalitāti un sasaisti ar darba tirgu, kā arī tādas augstākās izglītības iestāžu tipoloģijas ieviešanu, kas efektivizē augstāko izglītību un zinātni, veicinot studiju un zinātnisko izcilību ne tikai lokāli, bet arī starptautiski.
Tomēr, LIZDA ieskatā, viens no svarīgākajiem jautājumiem, lai spētu realizēt ziņojumā paredzētās reformas, ir valsts finansējuma palielināšana augstākajai izglītībai un zinātnei. LIZDA arī uzskata, ka nepieciešami aprēķini par reformu finansiālo ietekmi uz augstākās izglītības iestāžu un zinātnisko institūtu budžetiem, un atbilstošs finanšu resursu nodrošināšanas plāns.
“Pārmaiņas ir nepieciešamas, bet jāsecina, ka arī šīs reformas ietvaros – notiek “demokrātijas spēlēšana” sociālā dialoga ietvaros, kārtējā reforma bez pietiekama finansiālā seguma. Saskaņošanas sanāksmē netika rasti kompromisi par līdzšinējiem iebildumiem, tika prezentētas jaunas idejas, par kurām iepriekš nebija informācijas. Joprojām nav panākta vienošanās par papildus finansējuma nodrošināšanu konceptuālā ziņojuma īstenošanai, nav pabeigta diskusija par koledžām, nav profesionālu, precīzāk, nekādu IZM argumentu, kāpēc likvidēt Augstākās izglītības padomi,” uzsver LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga.
Uzsverot nepieciešamību reformas plānot sasaistē ar resursiem – valsts finansējuma palielinājumu nozarei, LIZDA atkārtoti izsaka priekšlikumus un iebildumus šādiem konceptuālā ziņojuma aspektiem:
- Nosakot augstskolas tipu, nedrīkst vadīties pēc kvantitatīviem kritērijiem (studējošo skaits).
- Sašaurinot zinātnisko darbību reģionos, tiek apdraudēta reģionālo augstskolu pastāvēšana un reģionu sabalansēta attīstība. LIZDA rosina piemērot reģionālajām augstskolām teritoriālo koeficientu finansējuma palielināšanai.
- Nav pamatojuma atņemt universitātes statusu tām augstskolām, kuras līdz šim ir realizējušas normatīvajos aktos noteiktās universitātes statusa prasības.
- Ieviešot padomes, nosakot tām vadīšanas funkcijas un atbildību, vājināta augstskolu rektoru loma. LIZDA rosina pārskatīt padomes funkcijas, noteikt padomes locekļiem amatpersonas statusu, kā arī dot iespēju augstskolām pašām autonomi lemt par vai pret padomes izveidi.
- Nav izvērtēts, kādu ietekmi reformas atstās uz darba ņēmējiem augstākās izglītības iestādēs un zinātniskajos institūtos. Palielinoties personāla prasībām un pienākumu apjomam, nepieciešams papildus finansējums. LIZDA prognozē, ka palielināsies personāla migrācija un atlaišana.
LIZDA atgādina, ka IZM organizētajā klātienes tikšanās sanāksmē (13.02.2020.) nozare pauda konceptuālu atbalstu reformām, tomēr iesaistīto pušu vienošanās par vairākiem aktuāliem jautājumiem netika panākta. LIZDA ieskatā konceptuālā ziņojuma tālākā virzība būt jāatliek un jāļauj nozares pārstāvjiem un ieinteresētajām pusēm izdiskutēt visus problēmjautājumus, tostarp par koledžām un Augstākās izglītības padomes darbību, un rast kompromisus.
LIZDA arī aicina IZM ļaut iepazīties ar dokumenta galīgo redakciju argumentētu komentāru un jautājumu sagatavošanai.
Ar LIZDA vēstuli ministrijām iepazīties šeit!