Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) nosoda Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) rīcību, neiesaistot LIZDA kā sociālo partneri darba grupā par augstākās izglītības iestāžu pārvaldības modeļa maiņu. Tas neveicina savstarpējo uzticēšanos, par ko vairākkārt norādījuši arī starptautisko institūciju eksperti, piemēram, OECD. LIZDA ir sagatavojusi savus priekšlikumus un iebildumus par augstskolu pārvaldības uzlabošanu.
“LIZDA uzskata, ka augstākās izglītības iestādēm nozīmīgu reformu ieviešana ir jāveic pakāpeniski un pārdomāti, ar skatu ilgtermiņā. Tāpēc mēs aicinām sasaukt klātienes saskaņošanas sanāksmi par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu,” uzsver LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga un piebilst, ka nepieciešams diskutēt, uzklausīt visas ieinteresētās puses, protams, arī sociālos partnerus, lai panāktu vienotāku visu iesaistīto pušu viedokli un spētu nonākt līdz kvalitatīvam risinājumam.
LIZDA atbalsta augstākās izglītības un zinātnes reformas, kas vērstas uz augstākās izglītības iestāžu pārvaldības caurspīdīgumu, lēmumu pieņemšanas kvalitāti un sasaisti ar darba tirgu, kā arī tādas augstākās izglītības iestāžu tipoloģijas ieviešanu, kas efektivizē augstāko izglītību un zinātni, veicinot studiju un zinātnisko izcilību ne tikai lokāli, bet arī starptautiski. Tomēr LIZDA uzskata, ka IZM ir paredzējusi pārāk īsu atzinuma sagatavošanas laiku, lai sniegtu pēc iespējas kvalitatīvāku viedokli par augstskolu pārvaldības modeļa maiņu. Izvērtējot IZM izstrādāto konceptuālā ziņojuma projektu “Par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu” LIZDA atkārtoti izsaka priekšlikumus un iebildumus par augstākās izglītības iestāžu tipoloģiju tās ietekmi uz reģionālajām augstskolām, finansējuma piesaisti, ietekmi uz augstskolu personālu, par padomju ieviešanu. Ieviešot padomes, kuru sastāvā ir ārējās ieinteresētās puses, būtu nepieciešams diskutēt par padomes funkcijām un atalgojumu.
LIZDA priekšlikumi un iebildumi:
- Augstskolu iedalījumam jābalstās uz kvalitatīviem, nevis kvantitatīviem kritērijiem. Nav pamatojuma, kāpēc tieši 4000 ir studentu skaita kritērijs universitātes tipa iedalījumā.
- Koncepcija par jaunu augstskolu tipoloģijas ieviešanu apdraud reģionālo augstskolu pastāvēšanu un reģionu attīstību, kas ir pretstatā Reģionālās politikas pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam.
- Neatbalstām prasību pazemināšanu tām augstskolām, kuras spēj realizēt pašlaik likumdošanā noteiktos universitātes kritērijus.
- Augstskolu tipoloģijas maiņa ietekmēs arī valsts finansējuma piešķiršanu augstākās izglītības iestādēm, kas, savukārt, var apdraudēt jau tā nepietiekamo darba samaksu akadēmiskajam personālam un zinātniekiem.
- LIZDA lūdz papildināt ziņojuma projektu – kā rosinātās pārmaiņas ietekmēs augstākās izglītības iestāžu personālu
- Ieviešot padomes, kuru sastāvā ir ārējās ieinteresētās puses, būtu nepieciešams diskutēt par padomes funkcijām un atalgojumu.
- Detalizētāk ar LIZDA priekšlikumiem un iebildumiem var iepazīties šeit!