Otrdien, 22. septembrī, Satversmes tiesa (ST) skatīs lietu par 2019. gada valsts budžetā noteiktā finansējuma apjoma studijām valsts dibinātās augstskolās atbilstību Satversmei. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) uzskata, ka jau gadiem piekoptā prakse, valsts augstskolām piešķirt mazāku finansējumu nekā nosaka likums, ir absurda. Arodbiedrība aicina uz ST sēdi pieaicinātās personas atbalstīt apstrīdēto tiesību normu pārkāpumu. LIZDA aktīvi iestājās un iestāties par spēkā esošo likumu pildīšanu.
ST norāda, ka lieta ierosināta pēc trīsdesmit viena 13. Saeimas deputāta pieteikuma. Pieteikuma iesniedzēji no opozīcijā esošās “Saskaņas”, Zaļo un zemnieku savienības frakcijas un pie frakcijām nepiederošo deputātu grupas norāda uz Augstskolu likuma 78. panta septīto daļu, kurā noteikts, ka “Ministru kabinets, iesniedzot Saeimai gadskārtējo valsts budžeta projektu, tajā paredz ikgadēju finansējuma pieaugumu studijām valsts dibinātās augstskolās ne mazāku par 0,25 procentiem no iekšzemes kopprodukta, līdz valsts piešķirtais finansējums studijām valsts dibinātās augstskolās sasniedz vismaz divus procentus no iekšzemes kopprodukta.” Kopš minētās normas spēkā stāšanās, sākot ar 2014. gadu, ikgadējais valsts finansējuma apmērs studijām valsts dibinātās augstskolās neesot ticis palielināts par tajā noteikto apmēru. 2019. gadā šis finansējums esot pieaudzis vien par aptuveni 0,007% no iekšzemes kopprodukta. Tādēļ apstrīdētās likuma “Par valsts budžetu 2019. gadam” programmas un apakšprogramma neatbilst Satversmes 1. pantā nostiprinātajiem vispārējiem tiesību principiem – tiesiskuma principam, tiesiskās drošības principam un labas pārvaldības principam. Turklāt, nepiešķirot pietiekami finansējumu augstākās izglītības attīstībai, kas esot ļoti nozīmīga valsts izaugsmei, neesot ievērots Satversmes 66. pantā ietvertais ilgtspējas princips.
Inga Vanaga, LIZDA priekšsēdētāja:
“Tas ir absurds, ka jau gadiem valsts augstskolas saņem mazāku valsts budžeta finansējumu nekā nosaka likums, bet tajā pat laikā augstskolām tiek izvirzītas arvien augstākas prasības bez atbilstošu resursu nodrošinājuma šo prasību izpildei. Naudu vienmēr atrod jaunu iniciatīvu realizēšanai, bet spēkā esošu likumu izpildei naudas nevis nav, bet nav politiskās gribas to piešķirt. Mēs visi vēlamies straujāku valsts izaugsmi, politiķi sola tuvoties Ziemeļvalstu attīstības līmenim, taču valsts kopējā attīstība ir atkarīga no investīcijām izglītībā un zinātnē. Un, ja šīs investīcijas nav atbilstošas daudzu gadu garumā, tad vairāki izglītības nozares politikas plānošanas dokumenti var palikt neīstenoti jeb ieceru līmenī. Uzskatu, ka tiesiskais nihilisms grauj uzticēšanos politikas veidotājiem, mazina pilsonisko līdzdalību, tādēļ svarīgi pildīt likumus. Ieguldījums izglītībā ir tik ļoti būtisks, jo izglītota un pilsoniski aktīva sabiedrība ir demokrātiskas valsts pamats, ko ietver arī Satversmes pirmais pants.”
LIZDA norāda, ka Likuma “Par valsts budžetu 2019. gadam” programmas un apakšprogramma, kuras attiecināmas uz augstāko izglītību nepildīšana grauj paļaušanos uz spēkā esošu normatīvo aktu pildīšanu demokrātiskā valstī. Netiek ievēroti Satversmes 1. pantā nostiprinātie vispārējie tiesību principi – tiesiskuma princips, tiesiskās drošības princips un labas pārvaldības princips.
Arodbiedrība aktualizē augstākās izglītības attīstības nozīmi valsts izaugsmei, ko apliecina arī valdības rīcības plānā rakstītais. LIZDA nosūtījusi vēstuli visiem uz Satversmes tiesas sēdi aicinātajām personām, mudinot atbalstīt apstrīdēto tiesību normu pārkāpumu, jo nepieņemama ir prakse, ka spēkā esoši normatīvi akti demokrātiskā valstī var tikt ignorēti.
LIZDA vēstule šeit!
Foto no “Jurista Vārds”