Starptautiskās ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas OECD un Starptautiskās Izglītības organizācijas (Education International – EI) organizētajā augstā līmeņa starptautiskajā samitā “Skolotāja profesija” (International Summit Teaching Profession), kas norisinājās tiešsaistē, dalībvalstu izglītības ministriju un arodbiedrību pārstāvji diskutēja par Covid -19 radītās krīzes izaicinājumiem izglītībā. Pasākumā atklājās satraucošas tendences, kas var negatīvi ietekmēt izglītības attīstību ilgtermiņā.
Pasākuma laikā vairāku dalībvalstu pārstāvji atklāja, ka Covid – 19 krīzes laikā ir pasliktinājies sociālais dialogs, vairāki lēmumprojekti netiek pietiekami izdiskutēti un Covid – 19 krīzes aizsegā steigšus tiek virzīti apstiprināšanai. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) aicinās Eiropas Izglītības arodbiedrību (ETUCE) pievērst šai problēmai pastiprinātu uzmanību.
LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga:
“Šāds pasākums, kurā piedalījās pārstāvji no visām OECD valstīm, ir ļoti būtisks, lai uzzinātu, ar kādām problēmām saskārās citas valstis un kādus risinājumus izmantoja to novēršanai. Nopietns signāls ir arodbiedrībām, ka sociālais dialogs pasliktinājies Covid-19 laikā, lai gan sadarbībai tieši pretēji – vajadzēja uzlaboties. Žēl, ka LIZDA un IZM nevarēja būt starp tām valstīm, kuras lepotos ar uzlabotāku sociālo dialogu un nevarēja būt kā paraugvalsts atbalstā pedagogiem attālinātā darba ietvaros.”
LIZDA samitā pārstāvēja arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga un LIZDA eksperte augstākās izglītības un zinātnes jautājumos, ārējo sakaru koordinētāja Dita Štefenhagena.
LIZDA samitā uzsvēra, ka pielāgoties Covid – 19 radītiem izaicinājumiem Latvijā palīdzēja pašvaldību, pedagogu, skolēnu, vecāku darbs un savstarpējā sadarbība. Darba organizācija, tehnoloģisko līdzekļu piemērošana, apvienojumā ar milzīgu pacietību, radošumu, savstarpēju atbalstu, palīdzēja ātri un racionāli realizēt attālināto mācību procesu. Vienlaikus LIZDA uzsvēra, ka sadarbība ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) un kvalitatīva sociālā dialoga īstenošana bija problemātiska. IZM nostāja un atbalsts vairāku svarīgu jautājumu risināšanā netika sagaidīts, vai bija novēlots. Tas attiecas uz tādu LIZDA aktualizēto problēmu risināšanu kā tehnoloģisko rīku un metodisko mācību materiālu pieejamība, atbalsts digitālo prasmju apguvei, un finansiālo vai kompensējošo mehānismu ieviešana skolotāju palielinātajai slodzei un privāto resursu (datori, internets, u.c.) lietošanai.
IZM, raksturojot Covid-19 situāciju, minēja, ka tika mobilizēti visi resursi, lai nodrošinātu attālināto mācību procesu – digitālās apmācības un metodiskie resursi, kopā ar jauno, kompetencēs balstīto mācību saturu. Kā viens no galvenajiem ieguvumiem izglītības sistēmā tika minēta jaunā televīzijas raidījuma “Tava klase” ieviešana, kas pēc IZM vērtējuma ieguva plašu popularitāti un palīdzēja skolēniem, pedagogiem un vecākiem attālinātajā mācību procesā.
Samitā dalībvalstu pārstāvji gan no arodbiedrībām, gan ministrijām nāca klajā ar savu pieredzi, raksturojot pašreizējos ieguvumus un zaudējumus izglītības procesā. Gan OECD, gan EI prezentācijās tika uzsvērts, ka valstu izglītības problēmas un ieguvumi ir līdzīgi – palielinājies pieprasījums pēc tehnoloģiju prasmju padziļinātākas apgūšanas, kvalitatīvu un attālinātajam mācību procesam atbilstošu tehnoloģisko resursu pieprasījuma izglītības institūcijās. Vairumā valstu izglītības iestādes kopš 2020. gada marta tika slēgtas, un mācīšanās noritēja attālināti.