Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība vērsusies pie Ministru prezidenta, Izglītības un zinātnes ministrijas, Veselības ministrijas un Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas, aktualizējot jautājumu par COVID-19 pandēmijas radīto ietekmi uz pedagogu psihisko veselību un nepieciešamajiem psiholoģiskā atbalsta pasākumiem.
Informatīvajā ziņojumā “Par nepieciešamajiem pasākumiem 2021. gadam un turpmāk ik gadu, lai samazinātu ilglaicīgu negatīvo ietekmi uz sabiedrības psihisko veselību, ko rada COVID-19 pandēmija” minēts, ka Apvienoto Nāciju organizācijas (ANO) ilgtspējas attīstības grupa savā 2020. gada 13. maija politikas pārskatā uzsvēra, ka, lai mazinātu COVID-19 pandēmijas radītās psihiskās veselības sekas, ir svarīgi steidzami apsvērt šādas ieteicamās darbības:
- izveidot kompleksu sabiedrības ietvaru, lai veicinātu, aizsargātu un rūpētos par indivīda un sabiedrības psihisko veselību;
- pieejami “pirmās palīdzības” psihiskās veselības pakalpojumi un psihoemocionālais atbalsts;
- atbalstīt atgūšanos no COVID-19 pandēmijas, veidojot psihiskās veselības aprūpes pakalpojumus nākotnes redzējumus.
Pieprasījums pēc psihoemocionālā atbalsta saņemšanas ārkārtas situācijas apstākļos ir nozīmīgi pieaudzis saistībā ar nepieciešamību iedzīvotājiem steidzami mainīt ikdienas ritmu un ieradumus (izmainīti darba apstākļi, pārmaiņas sabiedriskās kārtības regulējumā, nepieciešamās sociālās komunikācijas trūkums ar tuviem cilvēkiem, vardarbības paaugstināšanās u.c.)
Jaunākie pētījumi liecina, ka COVID-19 infekcija var izraisīt neiroloģiskas un ar psihisko veselību saistītas komplikācijas, sākot no depresijas, trauksmes un bezmiega, līdz pat insultam. Pētījumi rāda, ka katrs piektais pacients COVID-19 vīrusa izraisītās slimības laikā vai pēc tās piedzīvo psihiskās veselības traucējumus.
Pēc LIZDA 2021.gadā veiktās aptaujas “Pedagogu darba algas, darba slodzes veidošanās principi un profesionālās izdegšanas riski” datiem, viena trešdaļa no 10072 respondentiem atbild: “…domāju, ka ciešu no profesionālās izdegšanas sindroma”. Ir zināms, ka profesionālā izdegšana jau ir bijusi iemesls pedagogu iniciatīvai pārtraukt darba attiecības. Šīs aptaujas dati liecina par to, ka gandrīz puse (46%) no respondentiem, apsver iespēju pamest darbu savā profesijā tuvākajā laikā. Jāpiebilst, ka psiholoģiskais atbalsts, kas ir iespējams projekta „Pumpurs” ietvaros, ir pieejams tikai nelielai daļai pedagogu.
1.att. Profesionālās izdegšanas pazīmes ar kurām saskārušies 2/3 pedagogu (%, n=10077)
LIZDA pētījumā no 26 profesionālās izdegšanas pazīmēm 11 norāda 66% un vairāk pedagogu (skat.1.att.), 18 pazīmes – 50% un vairāk pedagogu.
LIZDA lūdz rast iespēju kompleksām psihoemocionālā atbalsta iniciatīvām un rehabilitācijai pirmsskolas, speciālās izglītības pedagogiem, kuri ir izslimojuši Covid-19 un tiem, kuri turpina darbu klātienē, pakļaujot sevi riskam inficēties ar Covid-19, un ir tuvu profesionālās izdegšanas riskam. Kā arī pedagogiem, kuriem nepieciešama rehabilitācija pēc izdegšanas radītām veselības problēmām ilgstoši veicot darba pienākumus attālināti, kuriem bija nepieciešams strauji apgūt tehnoloģiju lietošanu bez atbalsta paralēli darba pienākumu veikšanai, strādāt augstas spriedzes apstākļos (spriedze ģimenēs, vardarbības pieaugums ģimenēs, nepamatotie dusmu un negāciju izvirdumi skolotāju virzienā). Kā zināms, izdegšanas sindroms, kas ir paaugstināta emocionālā slodze un rada psiholoģiskas un fiziskas problēmas, ir ļoti aktuāla problēma pedagogiem, kuru darbs ietver pastāvīgu komunicēšanu ar skolēniem un viņu vecākiem, katru dienu saskaroties ar sarežģītām situācijām. Papildus vēršam uzmanību, ka arī izglītojamajiem ir mentālās veselības problēmas šajā laikā, kā pamatā ir savstarpējās komunikācijas trūkums, ierobežotas socializēšanās iespējas vienaudžu vidū, grūtības mācībās, nomāktība un depresija, u.c., kas arī ir pedagogu psihoemocionālā stāvokļa ietekmējošs faktors.
No pedagoga labsajūtas, ir atkarīga kvalitatīva un individualizēta izglītības procesa īstenošana, kas nodrošina katra skolēna izaugsmi, un no tā ieguvēji ir gan skolēni un viņu vecāki, gan sabiedrība kopumā.