Ceturtdien, 6. februārī Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) notika pirmā sanāksme par pirmsskolas izglītības iestāžu darba organizācijas formu, pedagogu darba slodzes jautājumu un pirmsskolas pedagogu darba samaksas kārtības pilnveidi. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība ir sagatavojusi savus priekšlikumus, komentārus un iebildumus.
LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga cer, ka IZM darba grupa par pirmsskolas izglītību novērsīs gadiem pastāvošo nevienlīdzību, diskrimināciju pret pirmsskolas pedagogiem darba slodzes un samaksas ziņā. “Darba grupas rezultātiem ir jābūt tādiem, lai atrisinātu esošās problēmas un būtu iestrādes lielākam, kvalitatīvam atbalstam nākotnē. Darba grupu aicinām ņemt vērā OECD ieteikumus, lai sniegtu liekāku atbalstu pirmsskolas pedagogiem, novērtētu viņu darbu un pirmsskolas izglītības ietekmi uz bērna lasītprasmi, matemātikas zināšanām, tālākajām izglītības gaitām, socializēšanos,” uzsver LIZDA priekšsēdētāja.
22. janvārī, LIZDA rīkotajā pirmsskolas izglītības ekspertu un pirmsskolas izglītības iestāžu arodorganizāciju priekšsēdētāju sanāksmē dalībnieki diskutēja par problēmjautājumiem un izvirzīja priekšlikumus, IZM darba grupai par pirmsskolas izglītību. Diskusiju rezultātā sanāksmes dalībnieki vienojās:
- Lai pedagogs kvalitatīvi īstenotu jauno mācību saturu, darba laikā varētu veikt visus pienākumus, pedagoga slodzē jābūt apmaksātām 30 kontaktstundām ar bērniem un 10 stundām citu pienākumu veikšanai. Sanāksmes dalībnieki apzināja visus pedagoga pienākumus, kuri nepieciešami kvalitatīva mācību procesa īstenošanai – katra izglītojamā individuālo vajadzību apzināšanai un attīstībai:
- mācību un audzināšanas darba plānošana;
- dokumentācijas kārtošana;
- sadarbība un komunikācija ar citiem pedagogiem, atbalsta personālu, iestādes vadību, vecākiem, pašvaldības izglītības speciālistiem;
- mācību un metodisko materiālu izveide;
- bērnu attīstības vērtēšana;
- pedagogu profesionālā pilnveide;
- pedagoģiskās padomes sēdes un metodiskās sanāksmes;
- attīstošas, iekļaujošas un drošas mācību vides veidošana;
- svētku pasākumu, mācību pārgājienu un ekskursiju plānošana, īstenošana un analīze.
- Apzinot pedagogu trūkuma rezultātā izveidotā modeļa divi skolotāja palīgi un viens skolotājs iespējas un riskus, sanāksmes dalībnieki šajā modelī saskatīja ļoti būtiskus riskus. Piemēram, ja skolotājs saslimst vai ir profesionālās pilnveides pasākumā, netiek īstenots mācību process, jo ar bērniem paliek personāls bez pedagoģiskās izglītības, kas ir īpaši svarīgi, ja grupā ir bērni ar īpašajām vajadzībām, kuriem ļoti svarīga ir profesionāla agrīnā intervence, nepietiekama saskarsme ar vecākiem individuālo bērna vajadzību apzināšanai un atgriezeniskās saiknes sniegšanai un citi būtiski riski. Pedagogi atzina, ka šāds modelis var būt tikai kā īslaicīgs risinājums ārkārtas situācijā.
- Jautājumā par atbalsta personāla pieejamību, pedagogi vienojās, ka kvalitatīva mācību procesa īstenošanai nepieciešams:
- asistenta pakalpojumi bērniem ar īpašajām vajadzībām jānodrošina arī no 1,5 līdz 4 gadu vecumam;
- izglītības iestādē jābūt vienai logopēda likmei uz 100 bērniem. Ja izglītības iestādē ir izglītojamie ar valodas traucējumiem, tad uz 15 bērniem vēl papildus logopēda likme;
- nepieciešama viena speciālā pedagoga likme uz 100 bērniem;
- nepieciešama viena psihologa likme uz 150 bērniem;
- papildus jāapmaksā pedagogu darbs, kas veic mentora pienākumus, individuāli strādā ar reemigrējošo vecāku bērniem un imigrantu bērniem.
- Jautājumā par sporta un mūzikas pedagogu likmi (pie darba slodzes 30+10), sanāksmes dalībnieki vienojās, ka pilnvērtīga mācību procesa īstenošanai nepieciešams:
- 0,15 sporta pedagoga likmes uz vienu grupu;
- 0,2 mūzikas pedagoga likmes uz vienu grupu.
LIZDA vēlreiz saka paldies visiem, kuri iniciatīvu platformā ManaBalss.lv parakstījās par LIZDA iniciatīvu “Novērst diskrimināciju pirmskolas izglītības pedagogu nodarbinātībā”. Savāktie paraksti nākamnedēļ tiks iesniegti Saeimā.