Facebook
Twitter
Youtube
Instagram
Draugiem.lv

LIZDA aptaujas “Atbalsts jaunajiem pedagogiem” rezultāti

Vairāk nekā trešdaļa jeb 38% jauno pedagogu tuvāko piecu gadu laikā apsver iespēju pamest pedagoga profesiju, liecina Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) veiktais pētījums, kas tika prezentēts konferencē “Atbalsts jaunajiem pedagogiem sociālā dialoga ietvaros”. Pētījuma galvenais mērķis bija noskaidrot, kā jūtas jaunie skolotāji un kāds atbalsts viņiem tiek nodrošināts, sākot darbu skolā, lai sagatavotu ieteikumus jauno pedagogu atbalsta sistēmas izveidei.

Pētījuma rezultāti atklāj, ka 69% skolu vadītāju uzskata, ka ir nepieciešams izveidot atbalsta sistēmu valsts līmenī jaunajiem pedagogiem, 30% direktoru domā, ka šādam atbalstam vajadzētu būt pašvaldību līmenī un tikai 1% izglītības iestāžu vadītāju uzskata, ka jaunajiem pedagogiem nav nepieciešama atbalsta sistēma.

Pētījumā 42% aptaujāto jauno pedagogu atzinuši, ka viņi darbā ir ļoti noslogoti un tikai ar lielām pūlēm spēj izpildīt darba pienākumos. Savukārt 53% uzskata, ka viņi spēj veiksmīgi paveikt visus darba pienākumus.

Runājot par izaicinājumiem ar kuriem saskaras jaunie pedagogi, sākot darba gaitas, 35% pedagogu un 57% skolu direktoru atzinuši, ka augstskolā sniegtās zināšanas un prasmes neatbilst praktiskajai realitātei.

Ar vecāku neuzticēšanos saskārušies 48% skolotāju un 42% skolu direktoru. Veicot savus darba pienākumus, spriedzi izjutuši 46% jauno skolotāju un 59% skolu vadītāju. Puse no aptaujātajiem skolotājiem un 15% direktoru aptaujā atzinuši, ka viņiem trūkst nepieciešamās informācijas. 25% jauno pedagogu un 5% direktoru izjutuši negatīvu kolēģu attieksmi. 36% pedagogu un 45% direktoru atzīst, ka ir nepieciešams strādāt vairāk darba stundu nekā ir tarificēts.

Uz jautājumu, kāds atbalsts būtu jānodrošina jaunajiem pedagogiem, aptaujātie pedagogi un skolu direktori viennozīmīgi uzskata nepieciešamību nodrošināt valsts finansētu studiju maksu profesijā strādājošiem pedagogiem. Tāpat jaunajiem skolotājiem vajadzētu nodrošināt dienesta dzīvokli, vienreizēju pabalstu darba dzīves sākšanai, profesionālās pilnveides iespējas, pieejami mentora pakalpojumi, samazināts kontaktstundu skaits. 62% jauno pedagogu un 75% skolu direktoru atbalstītu stažēšanās jeb adaptācijas periods līdz trīs gadiem.

Pētījumā jaunie pedagogi norādījuši, ka viņi vēlas klasvadības treniņus, pedagoga palīgu pirmajā mācību gadā, iespēju vērot pieredzējušāko kolēģu mācību stundas, rokasgrāmatu darba gaitu sākšanai, metodisko atbalstu darbam ar bērniem, kuriem ir speciālās vajadzības, konkurētspējīgs atalgojums, kā arī pedagogu tiesību stiprināšana.

Uz jautājumu, kas visvairāk motivēja izvēlēties pedagoģijas studijas, 63% no aptaujātajiem jaunajiem pedagogiem atzinuši, ka viņiem patīk strādāt ar skolēniem, 13% jauniešu atzīst, ka pedagoga profesijai iedvesmojuši viņu skolotāji, 7% jauniešu atzinuši, ka par pedagogiem kļuvuši vecāku ietekmē, vēl 6% jauniešu pedagogu profesiju izvēlējušies, jo bijušas pieejamas valsts finansētas budžeta vietas. Tikai 1% novērtējis skolotāja profesijas prestižu, izvēloties savas profesionālās gaitas.

Pētījumā piedalījušies 814 jauno pedagogu un 209 izglītības iestāžu vadītāji.

LIZDA konference “Atbalsts jaunajiem pedagogiem sociālā dialoga ietvaros”,  tika rīkota  projekta “Sociālā dialoga uzlabošana izglītībā – Norvēģijas un Latvijas pieredze” (Projekta Nr.2019/101867)  ietvaros un Erasmus+ programmas projekts “Atbalsta sistēmas izveide jaunajiem pedagogiem” (Projekta Nr. 2021-1-LV01-KA220-SCH-000024284) ietvaros.