Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) no 3. līdz 9.aprīlim veica elektronisku aptauju par pirmsskolā nodarbināto profesionālo dzīves kvalitāti valsts ārkārtējās situācijas apstākļos. Aptaujā noskaidrots pirmsskolas pedagogu un viņu palīgu viedoklis par nozīmīgākajiem nodarbinātību ietekmējošiem faktoriem pirmsskolās valsts ārkārtējās situācijas apstākļos: darba organizācija pirmsskolās (tostarp tehniskais nodrošinājums un komunikācija ar iesaistītajām pusēm), pedagogu tiesību ievērošana, aizsardzība pret risku saslimšanai ar Covid – 19.
LIZDA ir svarīgi zināt, kādi ir darba apstākļi pirmsskolas izglītības iestādēs strādājošajiem, ņemot vērā, ka darba samaksa tiek nodrošināta no pašvaldību budžeta un pirmsskolām jānodrošina dežūrgrupu darbs. “Izglītības un zinātnes ministrijas pētījumā nebija iekļauti pirmsskolas pedagogi, lai gan nozares ministrijai būtu jārūpējas par visiem pedagogiem. Ja pirmsskolas pedagogi līdz šim saskārās ar nevienlīdzību nodarbinātībā, tad ārkārtas situācijā radās vēl citas problēmas, kas būtu jārisina nacionālā līmenī, jo pašvaldību finansiālā rocība atšķiras. Nav pieļaujams, ka lēmumi ārkārtas situācijas ietvaros par pirmskolu darbu tiek pieņemti nacionālā līmenī, bet lēmumu realizācijai nauda jāmeklē pašvaldību budžetos, un neko nepiešķir no 4 miljardiem eiro darbinieku veselības drošības un dežūrgrupās strādājošo piemaksu nodrošināšanai,” uzsver LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga. Arodbiedrības vadītāja piebilda, ka par pētījuma rezultātiem tiks informētas pašvaldības, valdība un parlamenta pārstāvji, lai risinātu aktualizētās problēmas un uzlabotu darba vidi pirmsskolās ārkārtējās situācijas laikā. “Aicinu pirmsskolās strādājošos arī pašiem parūpēties par sevi un vērsties LIZDA, lai nepieļautu darba apstākļu pasliktināšanos un rūpētos par veselību,” norāda LIZDA vadītāja I. Vanaga.
LIZDA aptaujas par pirmsskolā nodarbināto profesionālo dzīves kvalitāti ārkārtējās situācijas apstākļos rezultāti:
Darba organizācija pirmsskolās
Aptaujā noskaidrots, ka vairākumam pirmsskolas izglītības iestāžu dežūrgrupās un attālinātajā mācību procesā nodarbinātajiem kopumā ir pozitīva attieksme pret darba organizāciju, tostarp tehnisko nodrošinājumu un komunikāciju ar pirmsskolas pakalpojumā iesaistītajām pusēm :
- Divas trešdaļas (70%) aptaujāto apstiprina, ka pirmsskolas izglītības iestādē ir ar rīkojumu noteikta kārtība pedagogu darba organizācijai ārkārtas situācijā valstī, tāpat gandrīz visi (68%) uzskata, ka bērni un viņu vecāki ievēro noteikto kārtību, tomēr 11% aptaujāto tam nepiekrīt.
- Vairākums (62%) pirmsskolas pedagogu apliecina, ka konsultē vecākus par to, kā labāk nodrošināt attālinātu mācību procesu, kā arī mazina satraukumu vecāku vidū, atbalsta, mierina, konsultē par pirmsskolnieka spēju mācīties ikdienā bez darba lapām un mācību grāmatām (59%);
- Divas trešdaļas pedagogu (69%) uzskata, ka ir izveidojusies veiksmīga sadarbība ar kolēģiem, lai nodrošinātu pirmsskolas bērnu izglītošanu valdības noteiktās ārkārtas situācijas apstākļos, tomēr mazāk – tikai puse (54%) uzskata, ka var saņemt atbalstu no kolēģiem vai ekspertiem, lai nodrošinātu kvalitatīvas rotaļnodarbības dažāda vecuma bērniem dežūrgrupās.
LIZDA vērš uzmanību, ka pirmsskolas pedagogiem ir nepieciešams nodrošināt atbalstu no informāciju tehnoloģiju speciālista, ja rodas problēmas lietojot datortehniku vai digitālos mācību līdzekļus attālinātu mācību organizēšanā, jo tikai viena piektā daļa aptaujāto (21%) piekrīt, ka šādu atbalstu ir iespēja saņemt, bet viena trešdaļa (37% nepiekrīt). Kvalitatīvai pirmsskolas pakalpojuma nodrošināšanai valsts ārkārtējās situācijas apstākļos pedagogiem ir nepieciešams iestādes dators, iestādes finansēts interneta pieslēgums, biroja tehnikas pieejamība mācību procesa vajadzībām un konsultācijas par tehnoloģiju lietošanas iespējām.
Darba tiesību ievērošana
LIZDA iepazīstoties ar aptaujā iegūto informāciju darba tiesību jomā secina, ka pedagogu vērtējumi par to nav tik pozitīvi kā par darba organizāciju ietekmējošajiem faktoriem. LIZDA balstoties uz pētījumā iegūto informāciju aktualizē pirmsskolas pedagogu darba tiesību aspektus, kuri pilnībā netiek nodrošināti:
- Daļai pedagogu nav pilnībā pārliecināti par savas darba samaksas saglabāšanu, jo tikai 79% piekrīt, ka viņam ir nodrošināta līdzšinējā mēneša darba samaksa (100%), bet jāakcentē, ka 9% aptaujāto ir saņēmuši informāciju par to, ka viņu darba devējs plāno darba algas samazinājumu valdības noteiktās ārkārtējās situācijas laika periodā;
- Gandrīz puse aptaujāto (47%) piekrīt, ka šobrīd darbam nepieciešami papildus laika resursi, lai sagatavotos bērnu izglītošanai, salīdzinot ar darbu pirms ārkārtējās situācijas;
- Tikai nedaudz vairāk kā puse pedagogu (59%) apliecina, ka darba apstākļi pirmsskolā nav pasliktinājušies salīdzinājumā ar darbu pirms ārkārtējās situācijas;
- Nepilna puse (48%) pedagogu piekrīt, ka saņem nepieciešamo psiholoģisko un morālo atbalstu no izglītības iestādes administrācijas, bet gandrīz piektā daļa aptaujāto (18%) nepiekrīt tam. Tikai trešā daļa (33%) no aptaujātajiem pedagogiem uzskata, ka šajos valsts ārkārtējās situācijas apstākļos saņemu nepieciešamo psiholoģisko un morālo atbalstu no bērnu vecākiem. Viena piektā daļa pedagogu (21%) piekrīt apgalvojumam, ka dažkārt viņiem ir nepieciešams speciālista psiholoģiskais atbalsts.
Pedagogi uzskata, ka sekmīga darba nodrošināšanai ir nepieciešams vadības atbalsts visos līmeņos (pašvaldība, izglītības pārvalde, vadītāja, metodiķe), informācija par turpmāko iestādes darbību, darba organizāciju, savstarpēja komunikācija, sadarbība, nav skaidrojuma par ārkārtas situācijas ietekmi uz reālo situāciju. Būtisks nodarbinātību ietekmējošs faktors pirmsskolās ir drošības sajūta par ikmēneša atalgojumu, darba slodzi un darba vietu, nav pārliecības, ka darba vietā tiek ievērots Darba likums. Pedagogi kā darbinieki jūtās pazemoti un nevajadzīgi un stresu rada neziņa vai tiks saglabāta esošā mēnešalga, kā arī piespiedu kārtā piešķirtie ikgadējie apmaksātie atvaļinājumi, jo pašvaldības uzstāj uz nepārtrauktu mācību procesu vasarā, iespējamu pārējā atvaļinājuma izmantošanu maijā.
Aizsardzība pret risku saslimšanai ar Covid – 19
LIZDA, iepazīstoties ar aptaujā iegūto informāciju secina, ka pirmsskolas izglītības iestāžu dežūrgrupās nodarbinātajiem ir paaugstināts risks saslimšanai ar Covid-19 vīrusu, jo:
- 78% aptaujāto apstiprina, ka pirmsskolas izglītības iestādē ir noteikta stingra kārtība, kādā vecāki vai citas personas uzturas pirmsskolas telpās un teritorijā, bet tikai 61% aptaujāto piekrīt, ka pirmsskolas izglītības iestādes noteikto kārtību vecāki ievēro;
- Riska mazināšanas nolūkos, saslimšanai ar Covid-19 tikai 79% no aptaujātajiem darbam izglītības iestādē ir nodrošināti ar dezinfekcijas līdzekļiem, 30% ar cimdiem un 12% ar sejas maskām. Tehniski/saimnieciskajos darbos nodarbinātajiem situācija ar aizsardzības līdzekļiem pret vīrusu ir nedaudz labāka, jo 81% no aptaujātajiem darbam izglītības iestādē ir nodrošināti ar dezinfekcijas līdzekļiem, 62% ar cimdiem un 15% ar sejas maskām
- 13% aptaujāto apliecina, ka ir bijis gadījums, ka kādam no bērniem vai darbiniekiem izglītības iestādē ir bijusi nepieciešamība pašizolēties, bet viņi to nav ievērojuši un ir atradušies pirmsskolas izglītības iestādē. Pirmsskolas izglītības iestādēs ir bijuši gadījumi, kad kādam no bērniem vai darbiniekiem ir konstatēta Covid -19 vīrusa saslimšana;
- 47% aptaujāto uztrauc, ka jāstrādā ar bērniem, kuru vecāki ir iesaistīti Covid-19 mazināšanas pasākumos;
- 63% aptaujāto uzskata, ka viņam šobrīd, atrodoties darbā pirmsskolas izglītības iestādē, ir palielinājies risks saslimšanai ar COVID-19;
- 77% aptaujāto uzskata, ka dežūrgrupu pakalpojumus būtu jānodrošina tikai ārkārtas situācijā noteiktu profesiju vecāku bērniem;
- 14% dežūrgrupās nodarbināto aptaujāto pedagogu, lai nokļūtu uz darbu ir spiesti izmantot sabiedrisko transportu, kurā ir lielākas inficēšanās iespējas ar Covid-19 vīrusu.
Daļa pedagogu un tehnisko darbinieku ir Covid-19 vīrusa vecuma riska grupā, jo Latvijā pedagogu vidējais vecums ir 48 gadi, turklāt 51 % ir vecumā virs 50 gadiem (OECD vidējais rādītājs – 34 %). Aptaujā piedalījās 29% aptaujāto vecuma grupā 40-49 gadi, 28% vecuma grupā 50-59 gadi, 8% vecuma grupā 60 un vairāk gadi.
Pedagogiem akūti ir nepieciešams nodrošinājums ar personīgajiem aizsardzības un drošības līdzekļiem, jo daudz ko nākas iegādāties par saviem personīgajiem līdzekļiem. Tikpat būtiska ir vecāku godprātīga attieksme pret pedagogiem, jo nav pārliecības, ka bērni tiek atvesti veseli. Dažreiz pedagogiem rodas šaubas par vecāku veselības stāvokli. Bieži tiek sniegta nepatiesa informācija no vecāku puses. Uz pirmsskolas izglītības iestādi tiek vesti bērni, kuriem ir, kas viņus pieskata mājās, bet rodas iespaids, ka vecāki to nevēlās darīt. Pedagogi uzskata, ka viņi tāpat kā citi Covid -19 vīrusa apkarošanā iesaistītie ir pelnījuši piemaksu par darbu ārkārtas situācijā un iespēju veikt bezmaksas testu saslimšanas pārbaudei ar COVID -19 vīrusu.
LIZDA uzskata, ka bērnu uzraudzības pakalpojumu, prioritāri, dežūrgrupās jānodrošina nodarbinātajiem, kuri ir iesaistīti Covid-19 preventīvajos, organizatoriskajos vai seku likvidācijas pasākumos. Gandrīz trešā daļa (29%) aptaujāto uzskata, ka pilnībā būtu jāpārtrauc dežūrgrupas pakalpojumi pirmsskolas izglītības iestādēs turpmākajā valdības noteiktajā ārkārtas situācijas laikā.
Aptaujas rezultāti liecina, ka nepieciešama visu pirmsskolā iesaistīto pušu diskusija par to, kā būtu pilnveidojams darbs valsts ārkārtējās situācijas apstākļos pirmsskolas izglītības iestādēs, lai nodarbinātajiem mazinātu risku saslimšanai ar Covid-19 vīrusu un vienlaicīgi nodrošinātu arī kvalitatīvu pakalpojumu.
Pētījuma raksturojums
Pētījuma ietvaros būtiski bija apzināt kāds atbalsts pedagogiem un viņu palīgiem būtu primāri papildus nepieciešams, lai varētu nodrošināt kvalitatīvu pirmsskolas pakalpojumu, valdības noteiktajos ārkārtas apstākļos, tāpēc aptaujātajiem bija iespēja par katru no iepriekš minētajiem ietekmējošajiem faktoriem sniegt atbildi atvērtajos jautājumos.
Aptaujā kopumā piedalījās 3683 respondentu, no tiem 83% (3064) bija pirmsskolu pedagogi un 17% (619) skolotāju palīgi, kuri pārstāvēja visus reģionus, pilsētas un lauku teritoriju, dažādas darba stāža un vecuma grupas. Aptuveni uz puse respondentu pirms krīzes laikā strādāja ar bērniem no 1.5 līdz 4 gadiem, bet otra puse – 5 līdz 6 gadiem. Šobrīd 61% no aptaujātajiem strādā ar visu vecuma grupu bērniem.
Valsts ārkārtējās situācijas apstākļos būtiski ir censties pielāgoties apstākļiem, meklējot veiksmīgākos risinājumus bērnu pieskatīšanas pakalpojumam pirmsskolas dežūrgrupās vai attālināta mācību procesa nodrošināšanai.
Šobrīd, valstī noteiktās ārkārtējās situācijas apstākļos pedagogi vai skolotāja palīgi tiek nodarbināti gan dežūrgrupās (56%), gan organizējot pirmsskolēna mācīšanos attālināti (42%). Daļa pedagogu veic abus šos pienākumus. Tomēr 12% no aptaujātajiem, apliecina, ka strādā pirmsskolas izglītības iestādē, tāpat kā pirms valdības noteiktās ārkārtējās situācijas, tātad netiek organizēts darbs dežūrgrupā vai attālināti. 24% aptaujāto šobrīd ir piešķirts ikgadējais apmaksātais atvaļinājums, tomēr jāakcentē, ka trešajai daļai no viņiem atvaļinājums piešķirts pēc darba devēja izdarīta spiediena. Skolotāji un viņu palīgi sniedz informāciju par tehniskajiem/saimnieciskajiem darbiniekiem, kuri ārkārtas situācijas laikā visbiežāk strādā dežūrgrupās. Daļa no viņiem veic parastos ikdienas pienākumus, strādā citos darbos darba vietā vai ir piešķirts ikgadējais apmaksātais atvaļinājums.