Facebook
Twitter
Youtube
Instagram
Draugiem.lv

LIZDA: augstskolu iedalījumam ir jābalstās uz kvalitatīvajiem nevis kvantitatīvajiem kritērijiem

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) nosūtījusi vēstuli Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), Latvijas Rektoru padomei, Augstākās izglītības padomei, Latvijas Universitāšu asociācijai, paužot iebildumus par necaurspīdīgo procesu kādā top pilnveidotais  augstskolu pārvaldības modelis. LIZDA sagatavojusi priekšlikumus augstskolu pārvaldības modeļa uzlabošanai. Priekšlikumi un iebildumi ir nosūtīti izvērtēšanai IZM.  

LIZDA atbalsta augstākās izglītības un zinātnes reformas, kas virzītas uz augstākās izglītības iestāžu pārvaldības caurspīdīgumu, lēmumu pieņemšanas kvalitāti un sasaisti ar darba tirgu, kā arī tādas augstākās izglītības iestāžu tipoloģijas ieviešanu, kas efektivizē augstāko izglītību un zinātni, veicinot studiju un zinātnisko izcilību ne tikai lokāli, bet arī starptautiski. Vienlaikus LIZDA nosoda, ka augstākās izglītības politikas veidotāju darbs pie augstskolu pārvaldības modeļa pilnveides līdz šim nav nodrošinājis pietiekošu procesa caurspīdīgumu, kas, savukārt, nav atbilstoši labas pārvaldības prakses pamatprincipiem. Tas radīja augstākajā izglītībā un zinātnē strādājošo satraukumu un neizpratni.

 

“Šīs reformas ietvaros nav skaidrs, ko iegūst un ko zaudē augstskolās strādājošie – mācībspēki, administrācija, zinātnieki, tehniskie darbinieki! Mums kā nozares arodbiedrībai tas ir ļoti svarīgi, bet par to nav ne vārda dokumenta projektā,” uzsver LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga un piebilst, ka politikas veidotāju idejas par pārmaiņām ir apspriežamas, bet tas jāveic daudz caurspīdīgāk un profesionālāk. “Nav pieļaujama vēl lielāka augstskolās strādājošo profesionālās nedrošības, neziņas sajūta, kā arī augstākās izglītības iestāžu prestiža graušana, īpaši reģionālo augstskolu,” norāda I. Vanaga.

  

LIZDA ir sagatavojusi vairākus priekšlikumus un iebildumus par augstskolu pārvaldības uzlabošanu. 

  • Augstskolu iedalījumam jābalstās uz kvalitatīviem, nevis kvantitatīviem kritērijiem. Nav pamatojuma, kāpēc tieši 4000 ir studentu skaita kritērijs universitātes tipa iedalījumā.
  • Koncepcija par jaunu augstskolu tipoloģijas ieviešanu apdraud reģionālo augstskolu pastāvēšanu un reģionu attīstību.
  • LIZDA lūdz skaidrojumu, kādā veidā, un cik lielā apmērā tiks nodrošināts valsts finansējums pēc augstskolu tipoloģijas izmaiņām, kā arī – pēc kādiem principiem un kritērijiem tiks piešķirts finansējums universitātēm un augstskolām, kādas būs atšķirības finansējuma piešķiršanā universitātēm un augstskolām.
  • Būtu jāizvērtē, vai pašreizējā valsts finansējuma ierobežojuma apstākļos, kad akadēmiskā personāla darbs ilgstoši netiek pietiekoši atalgots, augstskolas var uzņemties finansiālas saistības veidojot padomes institūciju un piešķirot padomes locekļiem atalgojumu. 
  • Konceptuālā ziņojuma projektā, nosakot augstskolu tipoloģiju, netiek atsevišķi izdalīta specifika. Būtu nepieciešams uzklausīt mākslas, mūzikas un aizsardzības jomu augstskolu profesionāļus, padziļināti diskutēt par prasībām un kritērijiem šāda tipa augstskolām.

 Ar visiem LIZDA priekšlikumiem un iebildumiem var iepzīties šeit: LIZDA VĒSTULE PDF