Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) aicina Saeimas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisiju uzņemties iniciatīvu un izveidot darba grupu augstākās izglītības iestāžu (AII) akadēmisko amatu darba slodžu veidošanas pārskatīšanai. Darba grupas mērķis būtu apkopot labās prakses piemērus un izstrādāt priekšlikumus jaunai pieejai ar vienotiem akadēmisko amatu slodžu veidošanas pamatprincipiem visās augstākās izglītības iestādēs.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) līdz šim nav uzņēmusies iniciatīvu, lai izveidotu akadēmiskā personāla darba slodžu pārskatīšanas darba grupu, lai gan 2020. gada 4. martā Ministru kabinetā skatītajā konceptuālajā ziņojumā “Par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu” uzsvērts ka: “Ņemot vērā izmaiņas, kas tiks veiktas attiecībā uz akadēmisko amatu struktūru un amata pienākumiem, ir jāveido jauna pieeja akadēmisko amatu slodžu veidošanai. Sistēmas līmenī ir jādefinē slodžu veidošanas principi…”. Pēc LIZDA rīcībā esošās informācijas, IZM ir paredzējusi veikt pētījumu par akadēmiskā personāla darba slodžu pārskatīšanu. Uzskatām, ka darba grupai būtu jāsāk strādāt nekavējoties, ņemot vērā Satversmes tiesas spriedumu un Augstākās tiesas spriedumu, kas prasa operatīvākus risinājumus darba slodžu veidošanās pilnveidei.
LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga:
“Kā ikvienas profesijas pārstāvim, tā arī augstākās izglītības iestādes pedagogam jāsaņem darba samaksa par visu paveikto darbu. Jāpārtrauc nekorekti izmantot profesijas misijas faktors un jāpārtrauc aicināt turpināt veikt daļu no darba brīvprātīgā kārtā, norādot, ka augstskolā strādāt ir prestiži. Jā, šis darbs ir prestižs, bet par cienīgu darba samaksu un cienīgos darba apstākļos. LIZDA šo jautājumu aktualizē vairāku gadu garumā un jācer, ka Satversmes tiesas un Augstākās tiesas spriedumi veicinās darba grupas izveidi, lai pārskatītu slodžu veidošanās principus. Tam būs nepieciešams papildus finansējums, tāpēc ceram, ka politiķi būs tikpat dzirdīgi par adekvātu, papildus finansējumu kā augstskolu padomju veidošanas gadījumā, kam paredzēti vairāk kā 4 miljoni eiro. Ja var atrast naudu padomju pārstāvju darba samaksai, tad jāspēj atrast arī augstskolu pedagogiem, no kuru darba rezultāta ir atkarīgs ļoti daudz.”
Ja Saeimas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisija lems par darba grupas izveidi, LIZDA rosina tajā iekļaut LIZDA, Izglītības un zinātnes ministrijas, Rektoru padomes, Latvijas studentu apvienības pārstāvjus.
LIZDA uzskata, lai pilnveidotu AII cilvēkresursu politiku prioritāri ir jāpaaugstina akadēmiskā personāla profesionālā dzīves kvalitāte un steidzamības kārtā jāizveido visu ieinteresēto un iesaistīto pušu pārstāvēta darba grupa, kurā ekspertiem jāizvērtē zinātniskā, pedagoģiskā un administratīvā darba komponenšu īpatsvars darba slodzē un to līdzsvars starp akadēmiskiem amatiem, nodrošinot vienlīdzīgas iespējas visā augstākās izglītības nozarē. AII ir jāspēj motivēt un noturēt akadēmisko personālu, kas ne tikai nodrošina augsta līmeņa studiju procesa kvalitāti, bet arī izcilības veicināšanu studijās un pētniecībā.
Gan AII pārstāvji, gan citas augstākajā izglītībā iesaistītās puses uzskata, ka akadēmiskā personāla darba slodzes tiek aprēķinātas izmantojot ļoti atšķirīgas komponentes, līdz ar to ir novērojama mācībspēku darba slodžu veidošanās un līdz ar to arī darba samaksas aprēķināšanas nevienlīdzība. Arī LIZDA 2019.gadā veiktajā mācībspēku aptaujā “Par cienīgu darbu augstākās izglītības iestāžu mācībspēkiem Latvijā” apstiprinājās vairākuma respondentu (57%-67%) viedokļi, ka darba slodzē nav iekļauts un līdz ar to arī netiek apmaksāts zinātniskais, organizatoriskais, metodiskais darbs, studiju kursu papildināšana un atjaunošana, izstrāde elektroniskajās platformās u.c. veiktie pienākumi. Gandrīz 90% no aptaujātajiem uzskatīja, ka atalgojums par veikto darbu ir nepietiekams. Puse aptaujāto mācībspēku norādīja, ka darba līgums ar viņiem tiek pārslēgts ik gadu un tajā mainās arī atalgojuma saņemšanas nosacījumi un apjoms. Līdz ar to nav drošības sajūtas par darba iespēju AII ilgtspēju un tas ir viens no iemesliem, kāpēc mācībspēki pamet augstskolas vai tajās strādā tikai nelielu slodzi, to savienojot ar citu darbu.
Saeimas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisijas vadītājs, 13. Saeimas deputāts Ilmārs Dūrītis atbildes vēstulē LIZDA norādīja, ka kādā no apakškomisijas sēdē tiks izskatīts LIZDA priekšlikums un pateicas par aktualizēto jautājumu.
LIZDA vēstule Saeimas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisijai šeit!