Facebook
Twitter
Youtube
Instagram
Draugiem.lv

LIZDA iebilst grozījumiem Izglītības likumā, ko īstenos uz pedagogu, ģimeņu, pašvaldību maku rēķina

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) iebilst pret tiem punktiem “Grozījumi Izglītības likumā”, par kuriem nav bijusi profesionāla diskusija ar sociālajiem un sadarbības partneriem. Arodbiedrība ir arī iebildumi pret priekšlikumiem ar fiskālo ietekmi. Attālinātās mācības, sadarbības līgumi starp izglītības iestādēm par attālinātām mācībām, papildus izdevumi no valsts un pašvaldību budžeta mācību procesa digitalizācijai, privātskolu atbalsts no valsts budžeta – tie ir būtiskākie grozījumi, pret kuriem LIZDA iebildst.

LIZDA ieskatā svarīgāk ir sniegt atbalstu pedagogiem, īpaši tiem, kuriem Covid-19 izplatības dēļ jāstrādā vairāk un paaugstināta stresa apstākļos. Sekundārām būtu jābūt investīcijām digitalizācijā, šobrīd ir aktuālāk nodrošināt veselības drošībai atbilstošu mācību procesu klātienē, īpaši svarīgi ir atbalstīt pedagogus, kuri strādā izglītības iestādēs un Covid-19 laikā ir pirmajā rindās. Attālināto mācību procesa īstenošanai nav atbilstošu resursu, nebūs iespējas daudziem darba devējiem ievērot Darba aizsardzības likuma, Darba likuma normas.

 

 

Inga Vanaga, LIZDA priekšsēdētāja:

“Lai pilnvērtīgi īstenotu Izglītības un zinātnes ministrijas virzītos un Saeimā atbalstītos grozījumus, tad savs maks būs jāatver pedagogiem, ģimenēm, pašvaldībām. Jāpārtrauc reformu īstenošana šādā veidā. Skaidrs, ka nepietiek ne tehnoloģiju, ne laikmetīgu programmu pedagogiem, skolēniem, studentiem. Attālinātās mācības nebūt nenozīmē, ka tās tiek realizētas tikai no darba vietas, jo īpaši Covid-19 laikā mācību process noris pedagogam un skolēnam atrodoties mājās.

Nauda valsts budžetā tiks atrasta digitalizācijai, bet cilvēkam… atkal var paciest, pieciest?! Tā ir attieksme, tā ir atklāta prioritāšu pozicionēšana. Ja politiķi var atrast naudu tehnoloģijām, digitalizācijas procesu paātrināšanai, tad būs jāatrod nauda algām arī pirmsskolas pedagogiem, zinātniekiem, kā arī nozarē strādājošo attālinātā darba izdevumu kompensēšanai.”

 

 

LIZDA aicināja no “Grozījumi Izglītības likumā” izslēgt punktu, kas paredz, ka atšķirīga izglītības vide privātā izglītības iestādē ir kritērijs, kas var būt par pamatu pašvaldības finansējuma saņemšanai uzturēšanas izdevumiem. Arodbiedrības ieskatā izglītības vide ir plaši interpretējams un subjektīvs jēdziens, piemēram, atšķirīgi sienu krāsojumi, dīvāns atpūtas telpā, mūzika gaitenī un tamlīdzīgi. Šajā gadījumā finansējuma saņemšana/piešķiršana būs atkarīga no kāda spējas aprakstīt un pamatot atšķirīgo izglītības vidi. Prioritāri no pašvaldības budžeta nepieciešami ieguldījumi cilvēkresursu nodrošināšanā – pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu atalgojuma, skolotāju palīgu atalgojuma un izglītības iestāžu tehnisko darbinieku atalgojuma un darba slodzes nevienlīdzības novēršanai.

LIZDA aicina izslēgt no likumprojekta teikumu, ka “Izglītības iestādes ir tiesīgas slēgt savstarpēju līgumu par mācību priekšmetu vai to daļu īstenošanu vispārējās vidējās izglītības programmas ietvaros, vienojoties par mācību priekšmetu īstenošanas veidu un programmu, izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanas un izglītojamo iegūto vērtējumu paziņošanas kārtību, mācību priekšmetu apguvē iesaistāmajiem izglītojamajiem, mācību priekšmetu īstenošanas izdevumiem un to apmaksas kārtību, kā arī citiem nosacījumiem.” Arodbiedrībā uzsver, ka šāds grozījums Izglītības likumā ir sasteigts, jo nav pārliecības, vai ir pārdomātas visas sekas, ko radīs šādu līgumu noslēgšana starp izglītības iestādēm, piemēram, kā varētu tikt organizēta mācību priekšmetu vai to daļu īstenošana no darba tiesisko attiecību viedokļa, no finanšu nodrošināšanas viedokļa, no izglītības procesu īstenošanas viedokļa, no tehniskā nodrošinājuma viedokļa.

 

Ar visiem LIZDA iebildumiem likumprojektam “Grozījumi Izglītības likumā” var iepazīties šeit!