Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) 2. janvārī ir saņēmusi Liepājas Universitātes vēstuli par iespējamām nelikumīgām rīcībām un labās pārvaldības principu neievērošanu attiecībā uz Liepājas Universitātes tālākas eksistences, stratēģiskās darbības un attīstības plānošanu. Ar atklāto vēstuli vēršoties pie Latvijas Valsts prezidenta, parlamenta politiķiem, Ministru kabineta locekļiem, augstskolām un citie sociālajiem partneriem, LIZDA uzsver, ka kopumā atbalsta Liepājas Universitātes iespējamo reorganizāciju, taču norāda uz nepilnībām šī procesa norisē.
LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga uzsver, ka nav izvērtēti visi iespējamie reorganizācijas scenāriji – Liepājas Unversitātes (LiepU) pievienošana Latvijas Universitātei, Rīgas Tehniskajai universitātei, pievienošana Rīgas Stradiņa universitātei vai sadalīšana trijās daļās – kā arī nav skaidras vīzijas, kurš no šiem scenārjiem augstskolas harmoniskai attīstībai būtu vispiemērotākais. Tāpat starp reorganizācijas procesā iesaistītajām pusēm pastāv komunikācijas problēmas, kā arī nenotiek labas pārvaldības process.
“Mums kā arodbiedrībai ir svarīgas Liepājas Universitātes darbinieku intereses, nodarbinātības stabilitāte, sociālās garantijas un viņu viedokļa uzklausīšana,” pauž I. Vanaga. “Liepājas Universitātē kolektīvs izveidojis un daudzu gadu garumā nodrošinājis LIZDA Liepājas Universitātes arodorganizācijas darbību, kas iestājas par biedru tiesībām un interesēm, tādēļ LIZDA pienākums ir iesaistīties jautājumu risināšanā par Liepājas Universitātes reorganizāciju.”
Jāatgādina, ka 2022. gada 01. novembrī LiepU Senātam un citiem interesentiem bija iespēja tikties gan ar LU, gan RTU pārstāvjiem, lai diskutētu par iespējamo integrācijas modeli. Pēc papildu diskusijām LiepU struktūrvienībās, 2022. gada 04. novembrī LiepU Senāts (22 pārstāvji) vienbalsīgi pieņēma lēmumu (virzīšanai LiepU Satversmes sapulcei), par galveno partneri izvēlēties LU. Par šādu lēmumu (44 pārstāvji vienbalsīgi) lēma arī LiepU Satversmes sapulces dalībnieki 2022. gada 07. novembrī.” LIZDA aicina ņemt vērā gan Liepājas Universitātes Senāta, gan Satversmes sapulces lēmumu, jo tas ir kolektīva vairākuma viedoklis, kas pieņemt demokrātiskā un tiesiskā ceļā.
Jāpiebilst, ka 10. janvārī, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisijā tika skatīts jautājums par Liepājas Universitātes iespējamo reorganizācijas plānu.
Dmitrijs Stepanovs prezentēja IZM redzējumu, uzsverot trīs stratēģiskos virzienus, kas svarīgi reģionam: inženierzinātnes un tehnoloģijas, sociālās zinātnes (īpaši skolotāji) un humanitārās zinātnes, veselības aprūpe (īpaši ārstu palīgi, farmaceita asistenti, medmāsas u.c.). Jākāpina zinātņu doktora grādu ieguvušo skaits, jākāpina kritiskā studentu masa, jāuzlabo pētniecības kvalitāte, jāveicina starptautiskā sadarbība.
IZM piedāvā integrāciju nevis likvidāciju, garu integrācijas periodu, process realizētos ievērojot labas pārvaldības principus. Uzsvērts tika, ka dibinātājs ir tas, kas lemj par reorganizāciju, bet rektors ar komandu ir izpildinstitūcija. Dmitrijs Stepanovs uzskata, ka Liepājas Universitātei ir jāsaglabā universitātes statuss un jāveido ekosistēma trīs zinātnes universitāšu kontekstā, iesaistot lēmumu pieņemšanā Liepājas pašvaldību. Juridiskais statuss tiek piedāvāts zinātnes universitātes struktūrvienība, bet nosaukums sabiedrībā “Liepājas Universitātes ekosistēma”.
RTU prorektors Artūrs Zeps apliecināja gatavību īstenot IZM modeli, veidojot ciešu sadarbību ar Liepājas pašvaldību. Apzinoties, ka humanitārās zinātnes nav RTU stiprā puse, toties ir jāattīsta inženierzinātnes
LU rektors Indriķis Muižnieks vēstīja, ka abām pusēm – Liepājas Universitātei un LU, ir 80% sakritība studiju virzienos un pārvaldībā un LU ir atvērta sadarbībai, precizējot detaļas.
Liepājas Universitātes rektore Dace Markus atzina, ka ir nepieciešama reorganizācija, taču pauda neizpratni par to, ka, atļaujot Liepājas Universitātei veikt izvēli, tā netiek ņemta vērā. Liepājas Universitāte ir klasiskas universitātes, līdzīgi LU, miniatūra. Dace Markus izteica cerību, veidot dialogu sarunās Liepājā un norādīja uz neprecizitātēm IZM prezentācijas skaitļos.
LU padomes priekšsēdētājs Ivars Kalviņš atzina LU un Liepājas Universitātes studiju virzienu sakritību. Problēma nav Liepājas Universitātei, bet problēma ir RTU Liepājas filiālei ar studentu komplektāciju.
Liepājas Universitātes padomes priekšsēdētājs Andris Grafs atzīmēja, ka reorganizācijai jānotiek trīs zinātnes universitāšu kontekstā par vadošo partneri izvēloties RTU. Savukārt padomes loceklis Pāvels Jurs akcentēja, ka problēma ir dialoga trūkumā dažādos līmeņos. Atklātība un konstruktīvs dialogs ļaus atrisināt visu.
Pirmdien, 16. janvārī, Liepājā ierodas IZM un AIP pārstāvji.
Piektdien, 20. janvārī, Liepājā gaidām Saeimas apakškomisijas vizīti.