Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija vērsusies pie Pārresoru koordinācijas centra, Finanšu, Izglītības ministrijām, kā arī pie politiskajām partijām, iezīmējot savu redzējumu par prioritārajiem pasākumiem tuvāko gadu valsts budžetiem. LIZDA izvirza virkni visbūtiskāko uzdevumu, tostarp – pieprasīt finansējumu pedagogu darba samaksas paaugstināšanai; nodrošināt papildus finansējumu augstskolu asistenta amata zemākās darba algas likmes paaugstināšanai; augstskolu mācībspēku darba samaksas paaugstināšanu; pilnībā novērstu nevienlīdzību darba samaksā starp pirmsskolas izglītības un pārējo izglītības pakāpju pedagogiem; papildus finansējumu veselības apdrošināšanas polišu nodrošināšanai u.c
Ņemot vērā, ka Ministru kabinets ir uzsācis darbu pie likumprojektu “Par valsts budžetu 2023. gadam” un “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” izstrādes un ka līdz 2022.gada 22. jūnijam nozaru ministrijām jāiesniedz prioritārie pasākumi, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība rosina Izglītības un zinātnes ministrijai:
- pieprasīt finansējumu pedagogu darba samaksas paaugstināšanai no 2023.gada 1.septembra, vienlaicīgi nodrošinot arī jauna pedagogu darba samaksas grafika izstrādi un saskaņošanu laika periodam no 2023.gada 1.septembra līdz 2027.gada 1.septembrim;
- nodrošināt papildus finansējumu augstskolu asistenta amata zemākās darba algas likmes paaugstināšanai, ne zemāku par vispārējās izglītības pedagogu zemāko darba algas likmi;
- pieprasīt finansējumu pedagogu, tostarp augstskolu mācībspēku darba samaksas paaugstināšanai, atbilstoši Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam „Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai” 1.3. rezultatīvā rādītāja “Pedagogu un augstākās izglītības institūciju akadēmiskā personāla vidējās bruto darba samaksas sabiedriskajā sektorā attiecība pret vidējo bruto darba samaksu sabiedriskajā sektorā – pedagogiem pret strādājošajiem ar vismaz bakalaura grādu, akadēmiskajam personālam ‒ attiecībā pret strādājošajiem ar doktora grādu” sasniegšanai;
- pieprasīt papildus finansējumu kompetencēs balstītā izglītības satura īstenošanai, jo ir nepieciešams paredzēt pedagoga slodzē apmaksātu darba laiku mācību līdzekļu izveidošanai, mācību procesa plānošanai un pedagogu savstarpējai sadarbībai, skolēnu konsultācijām, sadarbībai ar vecākiem u.c.;
- pieprasīt finansējumu, lai pilnībā novērstu nevienlīdzību darba samaksā starp pirmsskolas izglītības pedagogu darba samaksu un pārējo izglītības pakāpju un izglītības veidu pedagogiem;
- nodrošināt pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu daļēju darba samaksas finansēšanu no valsts budžeta bērnu no 1,5 gadu vecuma nodarbinātajiem pedagogiem;
- nodrošināt finansējumu pirmsskolas un citu izglītības iestāžu pedagogiem, kuri veic skolotāja mentora pienākumus, atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr.569 “Noteikumi par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kārtību” 5.1 punktam, kurš stājās spēkā 2020.gada 1.decembrī;
- pieprasīt papildus finansējumu, lai pilnā apmērā tiktu nodrošināts finansējums valsts akreditēto profesionālās ievirzes izglītības sporta programmu īstenošanai, arī gadījumos, ja profesionālās ievirzes izglītības iestādē izglītojamo skaits ir palielinājies;
- pieprasīt finansējumu ikgadējam finansējuma pieaugumam augstākajai izglītībai un zinātniskajai darbībai, jo jau gadā ES dalībvalstis, ieskaitot Latviju, izveidoja vienotu Eiropas pētniecības telpu, kurā vienojās pētniecībā un attīstībā ieguldīt vismaz 3% no IKP;
- pieprasīt finansējumu Valsts pētījumu programmām no attiecīgās nozaru ministrijas atbilstoši Zinātniskās darbības likuma panta 2.daļā noteiktajam;
- nodrošināt papildus finansējumu pedagogiem darbam ar izglītojamajiem ar speciālajām vajadzībām, atbilstoši MK noteikumiem Nr.556 “Prasības vispārējās izglītības iestādēm, lai to īstenotajās izglītības programmās uzņemtu izglītojamos ar speciālām vajadzībām” un Nr. 543 “Prasības izglītojamo ar speciālām vajadzībām uzņemšanai vispārējās izglītības iestāžu īstenotajās vispārējās izglītības programmās”;
- pieprasīt finansējumu, lai katrai izglītības iestādei nepieciešamā apjomā nodrošinātu Valsts mērķdotācijas paredzēto finansējumu digitālo mācību līdzekļu platformu, kurās ir iekļauts izglītības procesa īstenošanai nepieciešamais saturs un tā dažādas apguves iespējas, piemēram, soma.lv un uzdevumi.lv abonēšanai, lai izglītojamajiem un pedagogiem būtu pieejami visi nepieciešamie resursi kvalitatīva un mūsdienīga izglītības procesa īstenošanai, jo pašvaldību iespējas ir atšķirīgas šādu platformu abonēšanas nodrošināšanai izglītības iestādēs;
- turpināt īstenot sociālā atbalsta programmu pedagogiem, kuri zaudē darbu skolu tīkla optimizācijas rezultātā, kā arī paplašināt attiecīgās programmas saņēmēju loku;
- pieprasīt papildus finansējumu veselības apdrošināšanas polišu nodrošināšanai pedagogiem no valsts budžeta līdzekļiem;
- pieprasīt papildus finansējumu un nodrošināt pedagoģijas studiju maksas segšanu no valsts budžeta līdzekļiem pedagogiem, kas vienlaicīgi ir studenta un darba ņēmēja – pedagoga statusā izglītības iestādē;
- pieprasīt papildus finansējumu un rosināt grozījumus normatīvajos aktos, kas ļautu atsākt studiju kredītu dzēšanu no valsts budžeta līdzekļiem kredīta ņēmējiem, kas pēc studiju pabeigšanas kļūst par darba ņēmējiem – pedagogiem izglītības iestādēs;
- nodrošināt darba samaksas pieaugumu izglītības iestāžu darbiniekiem, kas nav pedagogi, atbalstot minimālās darba samaksas valstī noteikšanu 700 EUR apmērā.
- paredzēt finansējumu mācību līdzekļiem, papildus pienākumu apmaksai, atbalsta personālam, lai nodrošinātu izglītības procesu Ukrainas skolēniem (bēgļiem) Latvijā.