Arvien vairāk Latvijas pašvaldību ziņo, ka ir gatavas uzņemt Ukrainas bēgļus, tostarp ģimenes ar bērniem, kuriem jānodrošina pārdomāta integrēšana Latvijas izglītības iestāžu sistēmā. Ņemot vērā daudzos neskaidros jautājumus, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) šonedēļ iniciēja pirmo izglītības iestāžu vadītāju tikšanos ar nozares politikas veidotājiem, lai spriestu par plānotajiem atbalsta pasākumiem, kā arī, lai dotu dažādu reģionu skolu vadītājiem platformu pieredzes apmaiņai un konsultācijām par labākajiem risinājumiem.
LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga atzīst, ka, neraugoties uz pedagogu pārgurumu pēc darba pandēmijas apstākļos, izglītības nozares darbinieki ir vienoti, atbalstoši un gatavi maksimāli ātri uzņemt Ukrainas bērnus Latvijas skolās un bērnudārzos. “Patreiz svarīgākais ir apzināt problēmas un to risinājumu veidus,” otrdien notikušās pirmās tikšanās laikā atzina I. Vanaga.
Rīgā šobrīd saņemti vairāk kā 100 pieteikumi ukraiņu bērnu uzņemšanai izglītības iestādēs. Viena trešdaļa esot pieteikumi pirmsskolām, bet divas trešdaļas – skolām. Lielākā daļa vēlas apmeklēt tieši Rīgas Ukraiņu vidusskolu. Šajā skolā esot aptuveni 90 brīvas vietas un saņemti jau vairāk nekā 80 iesniegumi, līdz ar to ir jāmeklē risinājumi, kur bērnus izvietot.
Tikmēr Ādažu vidusskolas direktors Česlavs Batņa iezīmēja vairākas praktiskas problēmas, kuru risinājumam jābūt pārdomātam un ātram. Viena no tām – valodas barjera un pedagogi, pedagogu palīgi, kuri spētu ar Ukrainas bērniem sazināties krievu vai ukraiņu valodā. Kā vienu no risinājumiem Č. Batņa minēja iespēju uzrunāt Ukrainas inteliģences pārstāvjus, skolotājus, kultūras darbiniekus, kuri bēgļu gaitās ieradušies Latvijā. Iespējams viņus varētu uzrunāt un integrēt Latvijas izglītības sistēmā. “Apstākļos, kad jau tā cīnāmies ar pedagogu trūkumu, jo īpaši Rīgā un Pierīgā, šis varētu būt viens no risinājumiem,” sacīja Č. Batņa. Viņš arī piebilda, ka bērni vecumā līdz četriem gadiem ir ļoti fleksibli. Pēc pieredzes ar reemigrantu bērniem varot secināt, ka jau pēc pus gada šie bērni sāk runāt latviešu valodā un ir labi iejutušies jaunajā vidē. Tikmēr lielāks izaicinājums būšot skolas vecuma bērnu uzņemšana izglītības iestādēs – viņu zināšanu līmeņa pārbaude, lēmums par ieskaitīšanu vienā vai otrā klasē, liecību izsniegšana. Jo īpaši sarežģīts šis process varētu būt attiecībā uz 9. un 12. klašu bērniem. Tāpat atklāts pagaidām ir jautājums par Ukrainas bērnu ēdināšanu skolās, sabiedriskā transporta izmantošanu un citi sadzīviski, bet ne mazāk svarīgi punkti.
Talsu novada bērnu un jauniešu centra vadītāja Doloresa Lepere norādīja, ka Talsu novadā patreiz apzināti deviņi bērni no Ukrainas un, ņemot vērā pieredzi ar bērniem no Ķīnas, kā vienu no integrācijas risinājumiem viņa saredz interešu izglītības piesaisti. Nodarbes, kurās valodas barjera nav tik izšķiroša, bērniem ļauj iepazīties ar vienaudžiem, valsts kultūru un sabiedrību, pieņemt jauno vidi.
Tikmēr Valmieras 2. vidusskolas direktora vietnieks Vjačeslavs Piskunovs uzsvēra, cik izšķiroši būtiska patreizējos apstākļos būs atbalsta personāla loma – logopēdi, skolotāju palīgi, psihologi -, kā arī vienota testēšanas programma, lai noteiktu katra bērna individuālās zināšanas un spējas mācīties kādā no klašu grupām.
Uzklausot Latvijas skolu pārstāvju teikto, Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve Olita Arkle atzina, ka likumdevēju pusē patreiz notiek aktīvs darbs, lai maksimāli ātri izveidotu nacionāla līmeņa programmu Ukrainas bērnu integrēšanai Latvijas skolās un bērnudārzos. Tikšot izveidota arī īpaša uzskaites sistēma, lai operatīvi saprastu, cik izglītības iestādes un kurās pilsētās ir gatavas šādus bērnus uzņemt. Tāpat tiekot domāts par katram bērnam specifiski nepieciešamo vajadzību nodrošināšanu – logopēds, psihologs, Ukraiņu valodas pasniedzējs. Bet Izglītības kvalitātes valsts dienesta pārstāve Inita Juhņēviča akcentēja jautājumus par latviešu valodas, literatūras, Latvijas vēstures mācību programmām, kā arī Ukrainas bērnu atbrīvojumu no eksāmenu kārtošanas.
Šodien izglītības darbinieku un nozares politikas veidotāju diskusijas turpinās ar Valstspilsētu un novadu izglītības pārvalžu vadītāju, izglītības speciālistu sanāksmi par nepilngadīgo Ukrainas civiliedzīvotāju tiesībām uz izglītības ieguvi.