LIZDA: IZM piedāvātais pedagogu jaunais darba slodzes un algas modelis ved uz katastrofu izglītības nozarē

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) plāno virzīt pedagogu darba slodzes un samaksas jauno reformu. Lai gan Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) bija iekļauta divās darba grupās un virkni iniciatīvu ir atbalstījusi, tomēr kopumā arodbiedrība nevar piekrist reformai, kas ievērojami pasliktinātu pedagogu nodarbinātības situāciju. LIZDA konsekventi iestājas par to, ka nav pieļaujama darba slodzes palielināšana, neparedzot pedagogiem papildus laiku būtisku profesionālo pienākumu veikšanai.

LIZDA viedoklis PAR un PRET pedagogu darba slodzes un samaksas jauno modeli.

Nr.p.k.	LIZDA atbalsta		LIZDA neatbalsta
1.		Pirmsskolas izglītības iestādes skolotāja likmju skaita pret skolēnu izmaiņas 12:1 valstspilsētās, reģionālās nozīmes attīstības centros, Pierīgas novados.	Pirmsskolas izglītības iestādes skolotāja likmju 10:1 novadu teritorijās ārpus reģionālās nozīmes attīstības centriem, novados pie ārējās Eiropas Savienības robežas. LIZDA priekšlikums 8:1.
2.		Pirmsskolas izglītības iestādes speciālajā grupiņā 2 pedagoga likmes	Pakāpeniski palielināt līdz 2025. gadam skolotāja slodzē apmaksāto darba laiku kvalitatīva mācību procesa nodrošināšanai. Ar 01.09.2022. ne mazāk kā 25% citiem pienākumiem Ar 01.09.2023. – 30% citiem pienākumiem Ar 01.09.2024. – 35% citiem pienākumiem Ar 01.09.2025. – 40% citiem pienākumiem LIZDA priekšlikums no 01.09.2022. 60/40
3.		Mazināt skolēnu skaita izmaiņu ietekmi uz skolai aprēķināto finansējumu. Pāreja no finansējuma aprēķina normētajiem izglītojamiem uz finansējuma aprēķinu mācību plānam optimālai klasei: mazai (8-14 izglītojamie), vidējai (15-20 izglītojamie) un lielai (vairāk par 21 izglītojamo)	Pedagogiem pāreja no 30 stundu slodzes uz 40 stundām, ja ir pakāpeniska virzība uz skolotāja darba slodzes sadalījumu līdz 60% (stundas klasē) un 40% (citi pienākumi) proporciju. LIZDA priekšlikums no 01.09.2022. 60/40
4.		Palielināt atbalstu iekļaujošai izglītībai. Speciālajām klasēm ir divi normēto klašu lielumi – maza un vidēja. Neklātienes vai tālmācības formai arī – vidēja vai liela klase. Ieslodzījuma vietās – mazā normētā klase. Papildu atbalsts iecerēts iekļaujošajām klasēm un arī reemigrējošo bērnu, grūtībās nonākušo u.c. atbalstam	Mācību stundu/nodarbību vadīšanai un citu pienākumu veikšanai jebkādu proporcijas samazinājumu attiecībā pret stundām citiem pienākumiem (piem., 90/10 vai 80/20, vai 70/30) LIZDA priekšlikums no 01.09.2022. līdz 60/40
5.		Minimāla teritoriālā ietekme: papildu atbalsts skolām pierobežā un novados ar zemu izglītojamo blīvumu.	Stundu skaitu klases audzināšanai. LIZDA priekšlikums: 3 līdz 8 stundām nedēļā, stundu skaitu nosakot atbilstoši izglītojamo skaitam klasē.
6.		Pirmsskolas pedagoga vienas darba stundas izmaksas pielīdzināt pārējo vispārējās izglītības skolotāju vienas darba stundas izmaksai pilnā apmērā.	Sākumskolas skolotāju pilnas slodzes iegūšanas iespējas. LIZDA priekšlikums paredzēt papildus individuālās konsultācijas izglītojamo atbalstam vai iespēju strādāt pagarinātajā dienas grupā.
7.		Darba samaksas paaugstinājumu atbilstoši Izglītības attīstības pamatnostādnēm 2021.-2027.gadam ( iecerēts ikgadējs 8,4% finansējuma pieaugums pedagogu darba samaksai).	PII pedagogiem darba stundu sadalījumu 36+4. LIZDA priekšlikums 30+10.
8.			Izglītības iestāžu direktoru un vietnieku atalgojums. LIZDA priekšlikums izglītības iestāžu direktora un vietnieku algas paaugstinājumu noteikt proporcionāli pedagogu darba algas likmes paaugstinājumam.
9.			Logopēda amata slodžu skaits pret izglītojamo skaitu. LIZDA priekšlikumi: · 100 :1 logopēda likme (5-6 gadīgo bērnu pedagogiem); · vispārizglītojošā pirmsskolas izglītības iestādē noteikt 21 – 24 izglītojamos, kuriem nepieciešami atbalsta pasākumi, uz vienu skolotāja logopēda amata slodzi; · speciālās pirmsskolas izglītības iestādē/grupā vai vispārizglītojošā pirmsskolas izglītības iestādē integrētiem/iekļautiem izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām noteikt 12 – 14 izglītojamos uz vienu skolotāja logopēda amata slodzi.
10.			Kvalitātes fonda finansējums nav. LIZDA priekšlikums: paredzē finansējumu kvalitātes fondam.

Pedagogam normatīvajos aktos noteiktie darba pienākumi jāpaveic nepietiekamā un pat neiespējamā laikā

LIZDA norāda, ka pedagogu nodarbinātībā ļoti svarīga ir darba slodzes sabalansētība, paredzot adekvātu proporciju starp kontaktstundām, ko pedagogs pavada tiešā kontaktā ar izglītojamajiem, un darba stundām, kas pedagogam nepieciešamas, lai kvalitatīvi sagatavotos mācību stundām, labotu pārbaudes darbus, gatavotu jauniešus olimpiādēm un veiktu daudzus citus svarīgus pienākumus. Diemžēl, LIZDA pagaidām neizdevās abās darba grupās pārliecināt IZM, ka nav pieļaujams turpmāk pedagogiem likt veikt darbus, kas nav tarificēti slodzē un kurus fiziski nav iespējams paveikt apmaksātajā darba laikā.

Pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu darba slodze ir 40 h, no kurām 36 h ir tiešais darbs ar bērniem un tikai 4 h paredzētas sagatavošanās darbam. LIZDA 2021.gada aprīlī veica pirmsskolas ekspertu aptauju un noskaidroja, cik daudz laika faktiski tiek patērēts, lai sagatavotos nodarbību vadīšanai pirmsskolā (rezultāti skatāmi tabulā). Pedagogi apliecina: praksē viņiem ir jāveic ļoti daudz dažādus pienākumus, sagatavošanās darbus utml, ko nevar paveikt, paralēli strādājot klātienē ar bērniem, un ar 4 stundām, kas atvēlētas papilddarbiem, kategoriski nepietiek. Šajos apstākļos LIZDA uzskata, ka pedagogi “dāvina” savu, savas ģimenes laiku, savu veselību valstij.

Pedagogiem, izņemot pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogus, normatīvajos aktos noteikti pienākumi, kurus nebūs iespējams paveikt 40 h laikā, ja tiks paredzētas līdz 30 vai 32 kontaktstundas.

Normatīvajos aktos par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām, pamatizglītības, vidējās izglītības standartu, mācību programmu īstenošanas kvalitātes vērtēšanās metodikā un citos normatīvajos aktos, kā arī Skola 2030 materiālos, tiek noteikti konkrēti pedagogu pienākumi jaunās pieejas un jaunā satura kvalitatīvai īstenošanai.

Izvērtējot Skola 2030 materiālos un normatīvajos aktos noteiktos pedagoga pienākumus, uzskatām, ka tos nav iespējams kvalitatīvi veikt, ja skolotāja slodze ir vairāk par 24 kontaktstundām.

Pienākumi, kas saistīti ar mācību programmas īstenošanu, mācību un audzināšanas procesa nodrošināšanu izglītības iestādē un pašvaldībā

Pedagogs:

mācību satura plānošana

· regulāri sadarbojas ar citiem pedagogiem, atbalsta personālu un kopīgi plāno mācību satura īstenošanu;

· izvirza sasniedzamo rezultātu katrai mācību stundai saskaņā ar standarta prasībām tēmas, mācību posma, mācību un audzināšanas darba mērķiem;

· sagatavo un mērķtiecīgi izvēlas sasniedzamiem rezultātiem sasniegšanai piemērotus uzdevumus, kas prasa patstāvīgi domāt un darboties augstākajos izziņas līmeņos, ar modeļu un piemēru palīdzību izglītojamiem pašiem atklājot likumsakarības;

· atlasa, veido un piedāvā jēgpilnus uzdevumus atbilstoši katra izglītojamā vajadzībām;

· regulāri plāno un pilnveido mācību saturu, ievērojot mūsdienu aktualitātes un saikni ar reālo dzīvi;

mācību procesa īstenošana

· mācīšanās mērķu sasniegšanai izmanto daudzveidīgas mācību organizācijas formas, variējot to īstenošanu atbilstoši izglītojamā mācīšanās vajadzībām;

· iedvesmo, virza un atbalsta skolēnus izaugsmē;

· sistemātiski pārrauga skolēna zināšanu, izpratnes, prasmju, ieradumu apguves līmeni un mācīšanās vajadzības, tajā skaitā sociāli emocionālās attīstības vajadzības, kas ir pamatā psiholoģiskai labklājībai;

· mācību jomā un mācību priekšmetā(os) mērķtiecīgi attīsta vispārīgās jeb caurviju prasmes, piedāvājot apgūt atbilstošas stratēģijas;

· māca skolēniem konkrētai situācijai atbilstošas stratēģijas, piedāvājot atbalstu, piemēram, paraugus, modeļus, piemērus, procesa aprakstus, snieguma līmeņu aprakstus. Ievieš un nostiprina tādu mācīšanās procesu, kurā skolēni tos mērķtiecīgi izmanto, pēc nepieciešamības papildina un pielāgo savām vajadzībām, pakāpeniski veidojot patstāvīgas mācīšanās ieradumus;

· sadarbojas mācību procesā, sniedzot savstarpēju atbalstu citiem pedagogiem mācīšanas procesā un izglītības kvalitātes sekmēšanā;

iekļaujošas izglītības īstenošana

· sistemātiski organizē darbu ar izglītojamajiem, kuriem mācības sagādā grūtības vai kas ilgstoši nav apmeklējuši izglītības iestādi;

· nodrošina izglītojamo ar speciālām vajadzībām integrēšanu mācību un audzināšanas procesā;

· sadarbojoties ar izglītojamā likumiskajiem pārstāvjiem vai pilngadību sasniegušu izglītojamo, izstrādā individuālu izglītības programmas apguves plānu izglītojamiem, kuriem nepieciešami atbalsta pasākumi mācību procesā;

· īsteno, izvērtē un pilnveido individuālo izglītības programmas apguves plānu izglītojamiem ar speciālām vajadzībām sadarbībā ar izglītojamo, izglītojamā likumiskiem pārstāvjiem un plāna īstenošanā iesaistītajiem pedagogiem;

vērtēšana

· seko līdzi katra skolēna izaugsmei un attīstības dinamikai, iegūtos datus izmanto pedagoģiskās darbības plānošanā un atbilstošu atbalsta pasākumu sniegšanā, palielinot ikviena skolēna pilnvērtīgas līdzdalības iespējas mācību procesā;

· sniedz regulāru un attīstošu atgriezenisko saiti;

· izvērtē un analizē izglītojamo sasniegumus ikdienas darbā un valsts pārbaudes darbos;

metodiskais darbs

· piedalās metodisko komisiju darba plānošanā, īstenošanā un izvērtēšanā izglītības iestādes un pašvaldības līmenī pamatojoties uz izglītības iestādē un pašvaldībā izvirzītajiem mācību un audzināšanas mērķiem un uzdevumiem;

vides veidošana

· veido fiziski un emocionāli drošu, attīstošu un iekļaujošu mācību vidi mācību stundās/nodarbībās un citos mācību un audzināšanas pasākumos;

· analizē izglītojamo uzvedību, tostarp uzvedības problēmas un vardarbības gadījumus;

sadarbība ar vecākiem, sabiedrību

· iesaista vecākus skolēna mācīšanās atbalstam, nodrošinot regulāru atgriezenisko saiti un informējot par skolēna mācību sasniegumiem un to attīstības dinamiku;

· iesaista izglītojamo ģimenes izglītības iestādes un klases audzināšanas pasākumos ģimenēm pieejamā laikā;

· attiecībā uz mācību saturu, ko izglītojamais var apgūt ģimenē pamatizglītības pirmā posma izglītības programmas daļā, izglītības iestāde nodrošina iespēju vecākam ne retāk kā reizi mēnesī saņemt mācību priekšmeta pedagoga konsultāciju;

izglītības iestādes mācību un audzināšanās pasākumi

· mērķtiecīgi organizē mācību priekšmetu olimpiādes, sporta pasākumus un citus ar mācību un audzināšanas procesu saistītus pasākumus un projektus, veiksmīgi sadarbojas ar uzņēmumiem vai organizācijām;

· popularizē veselīgu dzīvesveidu un organizē veselību veicinošus pasākumus;

· plāno un organizē valstiskās audzināšanas pasākumus, stiprinot izglītojamā valstiskuma apziņu, veicinot pilsonisko līdzdalību un iniciatīvu, lojalitāti un patriotismu;

· sadarbojas un iesaista vietējo sabiedrību mācību un audzināšanas darbā;

profesionālā pilnveide

· pilnveido savu profesionālo praksi un sadarbojas ar kolēģiem un vecākiem skolēnu mācīšanās atbalstam;

· pārzina savu mācību jomu un mācību priekšmetu(s), jaunākos zinātnes sasniegumus un aktualitātes šajā jomā;

· profesionālo kompetenci pilnveido, triju gadu laikā vismaz 36 stundu apjomā. Tai skaitā pilnveido savu profesionālo kompetenci audzināšanas jautājumos ne mazāk kā sešu stundu apjomā triju gadu laikā pedagoga vispārējo kompetenču tēmu ietvaros un ir apguvis speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā;

· apgūst izglītības tehnoloģijas un efektīvi tās izmanto mācību un audzināšanas procesā;

· aktīvi piedalās dažādās ar pedagoģisko darbu saistītās aktivitātēs gan izglītības iestādē, gan ārpus tās;

· sistemātiski plāno un īsteno savu profesionālo izaugsmi; meklē papildu resursus – atbalstu, laiku un izziņas materiālus – lai turpinātu pilnveidoties;

· dalās sava darba pieredzē izglītības iestādē un ārpus tās, aicina un atbalsta citus pedagogus dalīties pieredzē, saskata kolēģus kā savas profesionālās pilnveides avotu;

izglītības iestādes attīstība

· iesaistās sava darba un izglītības iestādes pašvērtēšanas procesā;

· iesaistās izglītības iestādes attīstības plānošanā, īstenošanā un analīzē;

· veido izglītības iestādes kultūru, kas nodrošina labākas mācīšanās iespējas ikvienam izglītojamajam un pedagogam.

Manipulācija par zemākās darba algas likmes paaugstināšanu

LIZDA uzskata – IZM priekšlikumus par pedagogu darba samaksas modeļa pilnveidi var raksturot kā manipulāciju ar sabiedrisko domu priekšvēlēšanu gaisotnē. LIZDA vērš uzmanību uz to, ka pedagogu zemākās mēneša darba algas gala summas kāpums ir tikai matemātisko aprēķinu triks. Proti, lielāka summa pedagogu kontos parādītos nevis dēļ stundas likmes palielināšanas, bet gan uz kopējās slodzes pieauguma rēķina, t.i. nosakot, ka pedagogiem būs jāstrādā 10 stundas nedēļā vairāk nekā šobrīd. Vienas pedagogu darba stundas cenu IZM neplāno paaugstināt.

Izņēmums ir vienīgi pirmsskolas pedagogi, kuriem šobrīd jāstrādā par desmit stundām nedēļā vairāk, saņemot par to 75% no pārējo pedagogu normatīvajos aktos noteiktās algas likmes, lai gan pirmsskolas pedagogiem kvalifikācijas prasības neatšķiras no citiem skolu pedagogiem.

LIZDA jau daudzus gadus nelokāmi pieprasa novērst šo nevienlīdzību, taču IZM piedāvā no 2021.gada 1. septembra uzsākt pirmsskolas pedagogiem pakāpenisku algas pielīdzināšanu ar mikroskopisku soli + 5% gadā, kas nozīmētu, ka 33% apmērā pastāvošā zemākās likmes starpība tiks samazināta nesamērīgi lēni.

Tāpat LIZDA nav pārliecības par IZM spējām pārliecināt valdību par solīto uzlabojumu nepārtrauktību. Tā, piemēram, patreiz normatīvajos aktos paredzētais Pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafika beidzamais solis (no 2022.gada 1. Septembra) ir 900 eiro zemākā darba algas likme mēnesī, taču šim grafika solim nav ieplānota nauda 2022. gada budžetā, kas ir daļa no vidēja termiņa valsts budžeta. Ja pedagogiem būs jāstrādā 40 h, tad proporcionāli zemākajai darba algas likmei jābūt 1200 eiro, taču skaļi netiek pateikts, ka 40 h ietvaros paredzētas līdz 30-32 kontaktstundām.

Latvijā skolotāju vidējais atalgojums ir aptuveni 2 reizes mazāks nekā OECD valstīs vidēji

Diskusijās par pedagogu darba slodzi un tam atbilstošo atalgojumu ir svarīgi apzināties, ka Latvijā skolotāju vidējais faktiskais atalgojums ir aptuveni 2 reizes mazāks nekā OECD valstīs vidēji. OECD valstīs publiskā sektora izglītības iestādē strādājoša skolotāja mācību stundu vidējais skaits gadā ir 993 stundas pirmsskolas pakāpē, turpretim Latvijā tās sasniedz 1368 stundas (Education at a Glance, 2020, OECD Indicators). LIZDA 2021.gada pētījumā, kurā piedalījās vairāk kā 10 tūkstoši pedagogu tiek apgalvots, ka aptuveni puse no aptaujātajiem vēlētos pamest savu profesiju tuvāko piecu gadu laikā. Ļoti būtiski ir akcentēt, ka šādu risku apstiprina 35% pavisam jauno pedagogu (darba stāžs līdz 3 gadiem ieskaitot) un 45% pedagogu ar darba stāžu no 4 līdz 10 gadiem.

LIZDA vērš uzmanību, ka Lietuvā zemākā darba algas likme ir 1216 eiro (36 h darba nedēļa), Igaunijā 1315 eiro (35 h darba nedēļa), Latvijā būs 830 eiro (30 h darba nedēļa visiem pedagogiem, izņemot pirmsskolas pedagogus – 40 h).

LIZDA uzskata, ka jaunās izmaiņas pedagogu darba slodzē un samaksā apdraud kompetencēs balstīta mācību satura kvalitatīvu īstenošanu, jo nav iespējams nodrošināt individuālu pieeju katra izglītojamā izaugsmei atbilstoši viņa spējām, ja netiek paredzēts atbilstošs laiks visu pedagoga pienākumu veikšanai. Bez pietiekama pedagogu un skolotāju palīgu skaita, bez sabalansētas slodzes un cienīgas darba samaksas tiek apdraudēta valstī noteikto pirmsskolas izglītības vadlīniju, pamatizglītības, vidējās un profesionālās izglītības standartu īstenošana, tādā veidā graujot izglītības kvalitāti un valsts attīstību ilgtermiņā. LIZDA brīdina, ka šī nepārdomātā reforma novedīs pie katastrofas izglītības jomā.