Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība gada izskaņā aicināja visus topošos, esošos pedagogus, izglītības iestāžu vadītājus, augstskolu mācībspēkus, Izglītības un zinātnes ministriju, pašvaldības un ikvienu interesantu uz konferencei “Atbalsts jaunajiem pedagogiem sociālā dialoga ietvaros”, lai kopīgi meklētu atbildes uz jaunajiem pedagogiem būtiskiem jautājumiem.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) jau ilgstoši vērsusi uzmanību uz skolotāju vidējo vecumu Latvijā un jauno pedagogu trūkumu nozarē. Jau 2018. gadā Starptautiskā mācīšanas un apguves pētījuma (TALIS) veiktās skolotāju aptaujas rezultāti liecināja, ka Latvijā skolotāju vidējais vecums ir 48 gadi, 51% Latvijas skolotāju ir vecāki par 50 gadiem, kas nozīmē, ka Latvijai nākamajā desmitgadē būs jānomaina katrs otrais skolotājs no pašlaik pieejamā skolotāju darbaspēka. Tāpat TALIS pētījuma rezultāti liecina, ka aptuveni 13% skolotāju ir darba stāžs līdz 5 gadiem, bet skolotāju ar darba stāžu no 6 līdz 10 gadiem ir divreiz mazāk. Tas nozīmē, ka darbu skolā uzsāk salīdzinoši daudz jauno profesionāļu, bet ilgtermiņā viņi neturpina darīt šo darbu.
Atklājot konferenci, LIZDA vadītāja Inga Vanaga atzina, ka nozarei ir svarīgs katrs pedagogs, taču šoreiz fokuss ir vērsts uz jauno pedagogu problēmām un vajadzībām. “Kopīgi mēģināsim saprast – cik mums ir jauno pedagogu, vai tiešām nozares attīstībai ar to pietiks, vai jaunajiem speciālistiem tiek sniegts pietiekams atbalsts un vai Latvijā ir stabila jaunā paaudze, kam nodot stafeti? Kas mums visiem kopā – iestāžu vadītājiem, pašvaldībām, valstij – būtu jādara, lai jaunpienācējs justos labi savās darbavietās? Kā veicināt, lai jaunie eksperti maksimāli veiksmīgi atrastu kopīgu valodu ar pieredzējušajiem kolēģiem? Kā katrs no mums var veicināt jauno speciālistu noturēšanu profesijā,” klāstīja I. Vanaga, akcentējot, ka LIZDA rīkotajā konferencē pirmo reizi vienkopus ir pulcējušās visas iesaistītās puses – paši jaunie pedagogi, viņu pieredzējušie kolēģi, pašvaldību pārstāvji , augstskolu un Izglītības ministrijas eksperti, visi tie, kuru spēkos ir veicināt pozitīvas izmaiņas.
Tiek meklēti visdažādākie pagaidu risinājumi
LIZDA vadītāja konferences gaitā uzsvēra, ka Latvija jauno pedagogu trūkuma jomā nav unikāla, ar līdzīgām problēmām saskaras daudzas Eiropas valstis, taču Latvijas pedagogu saime ir piektā vecākā starp visām ES valstīm. Zīmīgi, ka šis ir Eiropas jaunatnes gads, kurā jo īpaši tiek akcentēta nepieciešamība uzrunāt jauniešus, izzinot viņu iedokļus, veicinot jauniešu iesaisti pilsoniskajos procesos, lai viņi veido labāku savu darba rītdienu.
To, ka pedagogu saimes ataudze Latvijā ir pārāk lēna, savos ziņojumos akcentēja vairāki ziņotāji: gan Izglītības un zinātnes ministrija, gan Latvijas Pašvaldību savienība, kā arī Rīgas Tehniskās universitātes vadība. Lai ārkārtas režīmā risinātu stuāciju, tiek meklēti visdažādākie pagaidu risinājumi, piesaistīti Eiropas Savienības līdzekļi pagaidu programmu finansēšanai. Taču, kā konferencē atzina I. Vanaga, tad: “ ilgi šos jautājumus mēs vairs nevaram atļauties risināt. Jāmeklē veidi kā strauji mainīt situāciju.”
Stratēģiskie plāni
Arī izglītības ministrijas pārstāve Ilze Saleniece atzina, ka OECD pētījumi apliecina neiepriecinošu ainu: Latvijā ir maz to pedagogu, kuri skolās uzturas vairāk par 5 gadiem. Tādēļ politiskās plānošanas dokumentos profesionālā ataudze ir viena no galvenajam IZM prioritārēm. Šajā jomā IZM nosprauž arī konkrētus sasniedzamos rādītājus. Proti, paaugstināt profesijā strādājošo īpatsvarā to pedagogu skaitu, kuri izglītību ieguvuši pēdējo 5 gadu laikā (no 8.9% 2018.gadā līdz 15% 2027. gadā). Kā arī , paaugstināt profesijā strādājošo īpatsvarā to pedagogu skaitu, kuri ir ar stāžu no 6 -9 gadiem no 6,5% 2018. gadā līdz 10% 2027. gadā.
Viena no galvenajām tēmām, kas tika analizēta konferencē, bija LIZDA veiktā jauno pedagogu aptauja, kurā piedalījušies 814 jaunie skolotāji no visiem Latvijas reģioniem un visām izglītības iestāžu pakāpēm, izņemot augstāko izglītību.
“Izdegšana” jau augstskolā
Konferences ietvaros LIZDA prezentēja veiktās aptaujas “Atbalsts jaunajiem pedagogiem” rezultātus jauno pedagogu un izglītības iestāžu vadītāju skatījumā.
Pozitīvi ir tas, ka vairāk kā puse aptaujāto jauno pedagogu savā profesijā izjūt ieinteresētību un optimismu, taču vairāk kā 30% saskaras arī ar pārpūli, 42% – ar pārslodzi. To savā ziņojumā apliecināja arī LU profesore, Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes dekāne Linda Daniela, kura jau augstskolā redz jauno pedagogu pārslodzi un pārāk lielo slodzi, kad jaunieši mēģina vienlaikus gan mācīties, gan studēt. Šo atziņu apliecina arī LIZDA pētījums – 46% jauniešu mēģina gan strādāt, gan studēt.
Ļoti satraucoša tendence, ko uzrāda LIZDA aptauja ir jauno pedagogu atziņa, ka 44% respondentu gatavi turpināt darbu nozarē, taču 38% plāno pārtraukt darbu izglītības estādē. To, ka jaunie pedagogi “izdeg” pat vēl pirms pilnvērtīgu darba gaitu uzsākšanas, apliecināja arī L. Daniela. LU pārstāve minēja, ka ļoti populāra ir pirmsskolas pedagogu izglītība, ko apgūst 427 jaunieši, taču iztrūkums profesijā joprojām ir milzīgs, jo: “ daudzi jaunieši no profesijas pazūd jau pa ceļam.” L. Daniela kā lielu problēmu iezīmēja arī jauniešu mazo interesi par eksaktajām jomām. Tā, piemēram, patreiz matemātikas skolotāja profesiju LU apgūst vien 15 jaunieši, kas ir kritiski mazs skaits.
Kā visu apvienot?
Paši jaunie pedagogi, sniedzot replikas par konferencē dzirdētajiem ziņojumiem, sociālajos tīklos pauda.
“Daudzi izdeg jau studiju laikā. It īpaši, ja studija jāapvieno ar darbu, ģimeni. Ja nepilna laika klātienes studentam “jāizvēlas prioritātes”, tad svaru kausi nereti nosveras uz ģimeni, darbu, savu veselību.”
“Man liekas būtiski runāt arī par to, kā jaunais skolotājs jūtas kolektīvā, kur ir savā vecuma posmā “ļoti vientuļš”. Jāapsver iespēja veidot reģionālas vai starpreģionālas jauno skolotāju atbalsta grupas – konsolidējot resursus un veidojot atbalsta kopienu jaunajiem skolotājiem.”
“4. kursa bakalaura studentes šobrīd 3 mēnešus iet praksi, raksta milzīga apjoma prakses dienasgrāmatu, kas prasa laiku, kura nav, papildus strādā pilnu slodzi skolā. Dēļ prakses skolotāji spiesti ņemt bezalgas atvaļinājumus, tajā pašā laikā studiju maksa samazināta netiek. Kā visu apvienot ?”
Mīlestība pret bērniem pāri prestižam
Ārkārtīgi duālu ainu uzrādīja LIZDA veiktā pētījuma dati par topošo pedagogu argumentiem, izvēloties šo profesiju. No vienas puses iepriecina atziņa, ka 63% respondentiem galvenais motīvs ir bijusi vēlme strādāt ar jauno paaudzi un mīlestība pret bērniem, taču satraucoša ir atziņa, ka tikai 1% aptaujāto pieminēja skolotāja profesijas prestižu.
Savukārt kā atbalsta instrumentus, kas varētu stimulēt jauno skolotāju palikšanu profesijā, jaunie pedagogi minēja nepieciešamību pēc mentoriem, dienesta dzīvokļu piešķiršanu, samazinātu kontakstundu saitu jaunajiem pedagogiem, adaptācijas periodu līdz 3 gadiem.
Arī Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas prezidents Rūdolfs Kalvāns konferencē atzina, ka ir no tiem vadītājiem, kuraprāt pirmaja darba gadā jaunajam pedagogam būtu nepieciešams piešķirt kādu īpašu materiālo atbalstu. Tāpat būtiska esot izglītības vadītāja gatavība iestāties starp jauno pedagogu un skolēnu vecākiem, palīdzēt nodibināt tolerantu, profesionālu komunikāciju un, nepieciešamības gadījumā, arī iestāties un aizstāvēt savus jaunos pedagogus.
Būtiskas pārmaiņas nenotiek strauji
IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovācijas departamenta direktora vietniece augstākās izglītības jomā Dace Jansone piekrita I. Vanagas paustajam, ka samilzušās problēmas nozarē pieprasa tūlītējus risinājumus, taču būtiskas pārmaiņas nenotiek strauji. Pozitīvas pārmaiņas jauno pedagogu atbalsta sistēmā aizsākušās jau 2017. gadā un pēdējo četru gadu laikā IZM fokusējas 3 galvenajos virzienos. Studiju satura pielāgošana augstam profesijas standartam, lai novērstu atšķirību starp dažādu augstskolu prasībām, jo zināšanu bāzei visiem jaunajiem pedagogiem ir jābūt vienādai. Tas sevī ietver arī vienotu pieeju uzņemšanas prasībām augstkolās. Jā, vakanču ir daudz, bet ir jārunā arī par to, ka, gatavojot jaunos skolotājus, uzņemšanas prasību latiņa ir jānotur augsta. Otrs virziens ir tīklošanās un starptautskā pieredze. Trešais fokuss ir virzība uz bezmaksas izglītības ieviešanu pedagoģijas nozarē, kas varētu paredzēt studiju izmaksu dzēšanu, ja jaunais pedagogs paliek strādāt izglītības iestādē. Tāpat D. Jansone minēja nepieciešamību noteikt tik konkurētspējīgas stipendijas, kas neliktu studējošajiem iet paralēli strādāt.
Diskutē gan par politiku, gan par sadzīvi
Paneļdiskusijas laikā eksperti diskutēja gan par nopietniem politiskās plānošanas jautājumiem un aspektiem, gan arī par tādām sadzīviskām, taču ne mazāk būtiskām sadzīviskām problēmām kā dzimumnevienlīdzīga, atšķirīga attieksme pret jaunajiem skolotājiem vīriešiem un sievietēm; nepilnības prakšu sistēmā jaunajiem pedagogiem; jauno pedagogu attiecības ar pieredzējušiem kolēģiem, harmoniska iekļaušanās kolektīvā; birokrātija, kas prasa lielu laika patēriņu un piepūli utml.
LIZDA konference “Atbalsts jaunajiem pedagogiem sociālā dialoga ietvaros”, tika rīkota projekta “Sociālā dialoga uzlabošana izglītībā – Norvēģijas un Latvijas pieredze” (Projekta Nr.2019/101867) ietvaros un Erasmus+ programmas projekts “Atbalsta sistēmas izveide jaunajiem pedagogiem” (Projekta Nr. 2021-1-LV01-KA220-SCH-000024284) ietvaros.
