20. martā Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības telpās notiks diskusija par iespējamiem risinājumiem tiesību aktu piemērošanā un izpildē. Savu dalību diskusijā apstiprinājuši vairāku sabiedrisko organizāciju, politisko partiju, Valsts kontroles un Valsts zinātnisko institūtu asociācijas pārstāvji, kā arī Izglītības ministrijas vadība. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) vērš uzmanību uz vairāku spēkā esošu tiesību aktu neizpildi no valsts amatpersonu puses, kas ne tikai ietekmē izglītības un zinātnes nozarē strādājošos, bet arī mazina sabiedrības uzticēšanos valsts varai un veido negatīvu tiesisko apziņu. Tādējādi arodbiedrība jau vairākkārt ir norādījusi, ka kategoriski nepiekrīt valsts amatpersonu rīcībai, kas ir pretrunā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajiem valsts pārvaldes principiem, tajā skaitā labas pārvaldības un tiesiskuma principiem.
Lai nonāktu pie vienota viedokļa, izpratnes un iespējamiem risinājumiem tiesību aktu piemērošanā un izpildē, LIZDA aicinājusi šajā jomā kompetento institūciju pārstāvjus piedalīties diskusijā, ekspertu un praktiķu viedokļu apmaiņā. Dalību diskusijā patreiz ir apstiprinājuši:
1. Andris Šuvjevs (Progresīvie)
2. Česlavs Batņa ( APVIENOTAIS SARAKSTS)
3. Jurģis Klotiņs (NA)
4. Viļa Krištopana palīdze Ilze Stobova
5. Rūdolfs Kalvāns
6. Sandra Zunde (Valsts Kontrole)
7. Olafs Grigus (Biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” pētnieks)
8. Māris Lauberts ( LZDAA, un Valsts zinātnisko institūtu asociācija)
9. IZM pārstāvji
Izglītības un zinātnes ministre A.Čakša;
IZM parlamentārais sekretārs, izglītības departamenta vadība; IZM Profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta direktores vietniece pedagogu un pieaugušo izglītības jomā B.Bašķere; IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktors D.Stepanovs; Juridiskā un nekustamo īpašumu departamenta direktors R.Kārkliņš
LIZDA uzsver, ka patreiz no valsts amatpersonu puses netiek pildīti:
- Izglītības likuma 53.panta trešā daļa:
“53.pants. Pedagoga darba samaksa
(3) Pedagoga mēnešalga par vienu slodzi nav zemāka par Ministru kabineta apstiprināto pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafikā noteikto mēnešalgu attiecīgajā laikposmā.”[1]
- Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.–2027. gadam, kur uzdevums Nr.146 un Nr.154 nosaka:
“[146] Latvijas izglītības sistēmai piemīt ievērojams potenciāls uzlabot izglītības kvalitāti, tās monitoringu un vienlīdzīgu pieeju izglītībai. Svarīgi būs nodrošināt pedagogu ataudzi gan vispārējā un profesionālajā, gan augstākajā izglītībā un piesaistīt un noturēt jaunus un motivētus pedagogus, jo pedagoga vidējais vecums ir augsts. Tāpat svarīgi arī paaugstināt pedagogu atalgojumu, tādējādi ceļot pedagoga profesijas prestižu un radot konkurenci uz pedagogu amata vietām. Labi sagatavoti un motivēti pedagogi ir izšķiroši svarīgs faktors izglītības kvalitātes celšanai gan vispārējā, gan profesionālajā, gan augstākajā izglītībā. Pamatizglītības un vidējās izglītības kvalitāte ir priekšnoteikums sekmīgām studijām un turpmākai karjerai.
“[154.] Izcilu pedagogu sagatavošana, piesaiste, noturēšana un efektīva profesionālā pilnveide, jo īpaši akcentējot STEM nozaru pedagogu un mācībspēku piesaisti, noturēšanu un kvalifikācijas paaugstināšanu, kā arī pedagogu atalgojuma paaugstināšana.”[2]
- Ministru kabineta rīkojums Nr. 436 “Par izglītības attīstības pamatnostādnēm 2021.-2027.gadam”, kas nosaka, ka sasniedzamais rezultāts par pedagogu darba samaksu balstās uz principu:
“Pedagogu un augstākās izglītības institūciju akadēmiskā personāla vidējās bruto darba samaksas sabiedriskajā sektorā attiecība pret vidējo bruto darba samaksu sabiedriskajā sektorā – pedagogiem pret strādājošajiem ar vismaz bakalaura grādu, akadēmiskajam personālam ‒ attiecībā pret strādājošajiem ar doktora grādu (euro mēnesī)… [3]”
- Ministru kabineta 2022.gada 17.septembra sēdē pieņemtā lēmuma (Ministru kabineta 17.09.2022. sēdes aptaujas kārtībā protokols Nr.47, 1.§, grozījumi – Ministru kabineta 29.11.2022 sēdes protokols Nr.61, 41.§ ) punkti, kas paredz:
“3. Ministru kabineta rīkojuma projekts “Par pedagogu zemākās mēneša darba samaksas likmes pieauguma grafiku laikposmam no 2023. gada 1. septembra līdz 2025. gada 31. decembrim” tiks skatīts Ministru kabinetā likumprojekta par vidēja termiņa budžeta ietvaru un likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam sagatavošanas un izskatīšanas procesā, ņemot vērā valsts budžeta finansiālās iespējas un aktuālo sociālekonomisko situāciju valstī;
- Izglītības un zinātnes ministrija tiks noteikta par atbildīgo institūciju pedagogu darba samaksas pieauguma grafika īstenošanā un Iekšlietu ministrija, Kultūras ministrija, Labklājības ministrija, Tieslietu ministrija, Veselības ministrija un Zemkopības ministrija par līdzatbildīgajām institūcijām, kā arī iesaistītajām institūcijām atbilstoši kompetencei tiks noteikts sadarboties ar pašvaldībām un veikt nepieciešamās darbības grafika īstenošanai;
- Izglītības un zinātnes ministrija līdz 2023. gada 1. februārim sadarbībā ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību, Latvijas Pašvaldību savienību un Latvijas Izglītības vadītāju asociāciju izstrādās vadlīnijas par pedagogu darba slodzes līdzsvarošanu.[4][5]”
Izglītības likuma norma uzliek pienākumu Ministru kabinetam (turpmāk – MK) apstiprināt pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku. Ar MK 2018.gada 15.janvāra rīkojumu Nr.17 “Par pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku laikposmam no 2018.gada 1.septembra līdz 2022.gada 31.decembrim” bija apstiprināts pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiks laika periodam no 2018.gada 1.septembra līdz 2022.gada 31.decembrim.
Nacionālā attīstības plāna uzdevumi Nr.146 un Nr.154 nosaka pedagogu darba samaksas paaugstināšanu, savukārt Izglītības attīstības pamatnostādnes nosaka pedagogu darba samaksas apmēra principu.
Streika, kas tika plānots 2022.gada 19.septembrī, sarunās ar valdības un Saeimas pārstāvjiem, tika panākta vienošanās par pedagogu darba samaksas pieauguma grafika izstrādes un slodžu balansēšanas principiem, dokumentu un normatīvo aktu grozījumu izstrādes termiņiem, kas tika apstiprināti MK 2022.gada 17.septembra sēdē.
Uz šo brīdi pedagogu darba samaksas grafiks sadarbībā ar LIZDA ir izstrādāts un Izglītības un zinātnes ministrija to saskaņā ar Ministru kabineta 17.09.2022. sēdes aptaujas kārtībā protokolu Nr.47, 1.§ un Ministru kabineta 29.11.2022 sēdes protokolu Nr.61, 41.§ 2023.gada 1.februārī ir iesniegusi apstiprināšanai Ministru kabinetā, bet MK nav apstiprinājis pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku saskaņā ar Izglītības likumu, Nacionālo attīstības plānu un Izglītības attīstības pamatnostādnēm, kā arī nav izskatījuši grafika projektu vienlaicīgi ar valsts budžeta apstiprināšanu, kā tas ir paredzēts Ministru kabineta 17.09.2022. sēdes aptaujas kārtībā protokola Nr.47, 1.§ 3.punktā.
LIZDA informē, ka daļa no streika sarunu vienošanās tika izpildītas, taču vairāki 17.09.2022. MK lēmuma punkti nav ievēroti. Ņemot vērā, ka pēc 14.Saeimas vēlēšanām, valdība apstiprināta 2022.gada 14.decembrī, tad daļai no MK lēmuma punktiem tika pagarināts izpildes termiņš no 2022.gada 1.decembra uz 2023.gada 1.februāri. LIZDA konstatē, ka lēmuma 8.punkts vēl nav izpildīts, izpildes termiņš nav ievērots un būtiski vienošanās punkti ir pārkāpti.
- Ministru kabineta 2022. gada 15. februāra rīkojuma Nr. 105 “Par konceptuālo ziņojumu “Par profesionālās izglītības programmu finansēšanu” 2.punkts:
“2. Jautājums par papildu finansējuma piešķiršanu konceptuālajā ziņojumā sniegto priekšlikumu īstenošanai ir skatāms Ministru kabinetā likumprojekta “Par valsts budžetu 2023. gadam” un likumprojekta “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” sagatavošanas procesā […]”[6].
- gada 15. februārī, valdība atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto konceptuālo ziņojumu “Par profesionālās izglītības programmu finansēšanu” (turpmāk – Ziņojums). Šajā Ziņojumā norādīts, ka profesionālas izglītības sistēmā pēdējos gados ir notikušas būtiskas pārmaiņas, taču profesionālās izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimums uz vienu izglītojamo nav aktualizēts ilgstoši. Ziņojumā sniegti priekšlikumi profesionālās izglītības programmu finansēšanas pilnveidei, taču tie joprojām netiek aktualizēti.
LIZDA informē, ka izmaksu minimums uz vienu izglītojamo nav pārskatīts kopš 2007.gada un likumprojektā par 2023.gada un vidēja termiņa budžetu nav paredzēts papildus finansējums MK rīkojuma izpildei.
- Zinātniskās darbības likuma 38.pants:
“38.pants. Zinātniskās darbības bāzes finansējums
(1) Zinātniskajām institūcijām bāzes finansējumu piešķir dibinātājs. Bāzes finansējumu valsts zinātniskajiem institūtiem, valsts augstskolām, valsts augstskolu zinātniskajiem institūtiem, tai skaitā valsts dibināto universitāšu zinātniskajiem institūtiem — atvasinātām publiskām personām —, kuri reģistrēti zinātnisko institūciju reģistrā, piešķir Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
(2) Zinātnisko institūciju bāzes finansējumu veido līdzekļi:
1) zinātnisko institūciju uzturēšanai (būvju un iekārtu uzturēšanai, komunālo pakalpojumu apmaksai, administratīvā, tehniskā un apkalpojošā personāla darba samaksai);
2) dibinātāja noteikto zinātnisko pētījumu veikšanā iesaistītā zinātniskā personāla atlīdzībai;
3) zinātnisko institūciju reģistrā reģistrēto valsts zinātnisko institūtu, valsts augstskolu un valsts augstskolu zinātnisko institūtu attīstībai šo institūciju darbības stratēģijā noteikto mērķu sasniegšanai, tai skaitā izgudrojumu patentēšanai, uzturēšanai spēkā, jaunu augu šķirņu reģistrēšanai un to izmantošanas tiesību aizsardzībai, kā arī saimnieciskās izmantošanas (komercializācijas) sagatavošanai.[7]”
- Ministru kabineta 2022.gada 19.aprīļa noteikumi Nr. 252 “Zinātniskās darbības bāzes finansējuma piešķiršanas kārtība” (turpmāk – MK noteikumi Nr.252)punkts:
“12. Pamatojoties uz šo noteikumu 7. punktā minētajā kārtībā un termiņā iesniegto informāciju, ministrija līdz kārtējā finansēšanas perioda 1. novembrim atbilstoši šiem noteikumiem aprēķina katrai zinātniskajai institūcijai piešķiramo bāzes finansējumu nākamajam finansēšanas periodam. Ministrija bāzes finansējumu zinātniskajai institūcijai, ievērojot šim mērķim valsts budžetā kārtējam gadam piešķirto kopējo finansējuma apmēru, piešķir, pamatojoties uz ministrijas un zinātniskās institūcijas noslēgtu līgumu par sasniedzamajiem zinātniskās darbības rezultātiem vai pamatojoties uz ministrijas, nozares ministrijas un tās padotībā esošu zinātnisko institūciju noslēgtu līgumu par sasniedzamajiem zinātniskās darbības rezultātiem.[8]”
Vairāku gadu garumā tiek pārkāpts MK noteikumu Nr.252 12.punkts, jo zinātniskajām institūcijām netiek sniegta informācija un savlaicīgi piešķirts finansējums pilnvērtīgai funkciju veikšanai. 2023.gada 15.februārī vēl nebija piešķirts zinātnes bāzes finansējums 2023.gadam, jo Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji nebija ievērojuši MK noteikumos Nr.252 noteikto kārtību un termiņus par zinātnisko institūciju iesniegtās informācijas atbilstības un patiesuma pārbaudi.
LIZDA norāda, ja netiek ievērots Ministru kabineta noteikumu Nr.252 12.punkts, tad attiecīgi tiek pārkāpts arī Zinātniskās darbības likuma attiecīgais pants, jo netiek piešķirts finansējums noteiktu zinātnisko institūciju izdevumu segšanai.
- Zinātniskās darbības likuma panta otrā daļa:
“33. pants Zinātniskās darbības finansēšana no valsts budžeta līdzekļiem
(2) Ministru kabinets, iesniedzot Saeimai gadskārtējo likumu par valsts budžetu, paredz ikgadēju finansējuma pieaugumu zinātniskajai darbībai ne mazāku par 0,15 procentiem no iekšzemes kopprodukta, līdz valsts piešķirtais finansējums zinātniskajai darbībai sasniedz vismaz vienu procentu no iekšzemes kopprodukta.[9]”
- Ministru kabineta 2021.gada 14.aprīļa rīkojums Nr. 246 “Par Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam”
“5. Politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji
Finansējuma īpatsvars pētniecībai un attīstībai, % no IKP kā mērķa vērtība 2024.gadā tiek norādīts 1% no IKP.[10]”
LIZDA vērš uzmanību, ka MK nav ievērojis attiecīgā likuma pantu, jo likumprojektā par 2023.gada un vidēja termiņa budžetu nav paredzēts finansējuma pieaugums zinātniskajai darbībai Zinātniskās darbības likumā noteiktajā apmērā, t.i., ne mazāk kā 0,15 procenti no IKP. Saskaņā ar Finanšu ministrijas sniegto informāciju IKP 2023.gadā ir 42,6 miljardi euro (attiecīgi 0,15% – 63,9 miljoni euro), savukārt saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas sniegto informāciju zinātnes bāzes, fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu un valsts pētījumu programmu finansējuma pieaugums 2023.gadā paredzēts 20,9 miljoni euro, tajā skaitā, no Izglītības un zinātnes ministrijas – 17,9 miljoni euro[11], no Ekonomikas ministrijas – 2 miljoni euro, no Kultūras ministrijas – 1 miljons euro. Nenodrošinot atbilstošu zinātniskās darbības finansējuma pieaugumu, nav iespējams 2024.gadā sasniegt Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnēs noteikto mērķi 2024.gadam, t.i., finansējumu 1% apmērā no IKP.
- Ministru kabineta iekārtas likuma 22.pants un 23.pants:
“22.pants. Lietu pārņemšana
Lai nodrošinātu Ministru kabineta darbības nepārtrauktību, izstrādājot Deklarāciju un rīcības plānu tās īstenošanai, Pārresoru koordinācijas centram Ministru kabineta kārtības rullī noteiktajā kārtībā iesniedzama informācija par attiecīgā Ministru kabineta locekļa vadītajā nozarē paveikto un uzdevumiem, kuri vērsti uz Nacionālā attīstības plāna mērķu sasniegšanu un kuru izpilde ir turpināma. Pārresoru koordinācijas centrs to apkopo un nodod Ministru prezidentam vai Ministru prezidenta amata kandidātam.
(2) Ministru kabineta loceklim pēc viņa apstiprināšanas amatā attiecīgi ministrijas valsts sekretārs, īpašu uzdevumu ministra sekretariāta vadītājs un Valsts kancelejas direktors Ministru kabineta kārtības rullī noteiktajā kārtībā nodod lietvedību, dokumentus un informāciju par iesākto lietu virzību un citiem ar amata pienākumu pildīšanu saistītiem jautājumiem.
23.pants. Lietu nepārtrauktība
Ministru kabineta vai atsevišķa Ministru kabineta locekļa nomaiņa pati par sevi nepārtrauc tiesību aktu projektu un citu iesākto lietu virzību, kā arī neietekmē attīstības plānošanas dokumentu spēkā esamību.”[12]
[1] Izglītības likums, 53. pants. https://likumi.lv/ta/id/50759#p53
[2] https://likumi.lv/ta/id/315879-par-latvijas-nacionalo-attistibas-planu-20212027-gadam-nap2027
[3] https://likumi.lv/ta/id/324332-par-izglitibas-attistibas-pamatnostadnem-20212027-gadam
[4] https://likumi.lv/ta/id/335662-ministru-kabineta-sedes-aptaujas-kartiba-protokols
[5] https://likumi.lv/ta/id/337565-ministru-kabineta-sedes-protokols, 41. §
[6] https://likumi.lv/ta/id/330051-par-konceptualo-zinojumu-par-profesionalas-izglitibas-programmu-finansesanu
[7] Zinātniskās darbības likums, 38. pants. https://likumi.lv/ta/id/107337#p38
[8] https://likumi.lv/ta/id/331784-zinatniskas-darbibas-bazes-finansejuma-pieskirsanas-kartiba
[9] Zinātniskās darbības likums, 33. pants. https://likumi.lv/ta/id/107337#p33
[10] https://likumi.lv/ta/id/322468-par-zinatnes-tehnologijas-attistibas-un-inovacijas-pamatnostadnem-2021-2027-gadam
[11] https://titania.saeima.lv/livs/saeimasnotikumi.nsf/0/fb86e3931890cac8c225893c0049478f/$FILE/IZM_Budzeta%20priorit%C4%81tes_25012023__Precizeta.pdf , 19.slaids
[12] https://likumi.lv/ta/id/175919-ministru-kabineta-iekartas-likums